Brīvība mūsu tautām devusi apņēmību un pārliecību par Baltijas valstu nākotni

Lietuvas Republikas Prezidenta Alģirda Mīkola Brazauska uzruna svinīgajās pusdienās

Godātais Prezidenta kungs,

cienījamie viesi,

dāmas un kungi!

Šodien man ir īpaši patīkami apsveikt Latvijas Republikas Prezidentu Gunti Ulmani, kurš oficiālā vizītē Lietuvā ieradies pirmo reizi. Esmu priecīgs, ka mūsu lielos valsts svētkus — Mindauga kronēšanas dienu — varēsim rīt pieminēt kopā ar tuvākajiem kaimiņiem un draugiem.

Lietuvieši un latvieši — vienīgās dzīvās baltu tautas — pierādīja pasaulei, ka ir cienīgas dzīvot neatkarīgās valstīs. Pēdējās savukārt ir visdrošākais tautu dzīvības un izdzīvošanas garants.

Mūsu valstu aktīva sadarbošanās atjaunojās tikai deviņdesmito gadu beigās. Lietuvas un Latvijas politiskā atdzimšana, atgriešanās pasaules kopienā notika tik pēkšņi un pilnīgi, ka vēl nesen uz to nevarēja cerēt pat vislielākais optimists. Čsā laikā izveidojām stiprus mūsu valstu politiskās — tiesiskās sadarbības pamatus, nodibinājām kopīgas triju Baltijas valstu institūcijas. Tomēr gribētos vairāk praktisku rezultātu. Pilnībā vajadzētu mainīt stāvokli robežas, transporta, komunikāciju, enerģētikas, tirdzniecības un muitas jomās.

Lietuva un Latvija, ejot neatkarības ceļu, atsevišķos gadījumos ir izvēlējušās dažādus līdzekļus līdzīgu problēmu risināšanai. Tomēr nepārprotamā mūsu valsts apņemšanās kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības locekli neizbēgami ir saistīta ar Baltijas valstu vēl ciešāku sadarbošanos.

Senās un bagātīgās lietuviešu un latviešu valodas ir līdzīgas. Viņām ir daudz kopīgu vārdu, bet bez īpašas sagatavošanās mums ir grūti saprasties. Tomēr valodas barjeru šajos laikos nav grūti pārvarēt. Vienošanās un pilnīga savstarpēja saprašanās svarīgākajās problēmās ir ne tikai iespējama, bet pat nepieciešama. Kopīgajai baltu vēsturei un kultūrai jāapvieno mūs vēl ciešāk, jāatzīst, ka šīs ļoti svarīgās saites vēl nav izmantotas pilnībā.

Abu valstu sarunas un mūsu pārrunas vienmēr bijušas, es nešaubos, vienmēr būs atklātas, lietišķas un draudzīgas. Jebkuras sarunas dod augļus tad, ja tās īsteno dzīvē kopīgus projektus un sasniedz konkrētus rezultātus.

Mūsu valstu sadarbošanās vēsturiskā pieredze ir liela — nepilnus divdesmit gadus pirms kara un piecus gadus tagad. Tomēr mācīties no pagātnes varam. Šī gadsimta sākumā abu tautu gaišākie prāti plānoja nākotnē apvienotu Lietuvas un Latvijas valsti. Laika posmā starp diviem pasaules kariem abas mūsu valstis tiecās uzturēt ciešus sakarus, centās apvienot spēkus. Salīdzinot ar tiem laikiem, stāvoklis pasaulē un Baltijas jūras reģionā ir stipri mainījies uz labo pusi. Tomēr nav grūti saskatīt, ko mēs varētu no vēstures mācīties un kādas kļūdas neatkārtot.

Godājamais Prezidenta kungs!

Sirsnīgi priecājos, redzot Jūs Viļņā. Es gribētu pacelt šo kausu par lietuviešu un latviešu tautu labklājību, par mūsu labajām kaimiņattiecībām. Uz Prezidenta Gunta Ulmaņa un viņa kundzes, uz jūsu, cienījamie viesi, veselību!