Brīvība mūsu tautām devusi apņēmību un pārliecību par Baltijas valstu nākotni

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna svinīgajās pusdienās

Augsti godātais Prezidenta kungs!

Cienījamā Usonienes kundze!

Godātie klātesošie!

Pateicos par daudzajiem siltajiem, Latvijai veltītajiem vārdiem, ko esmu šodien uzklausījis. Man ir patiess prieks, ka neatkarīgā Lietuva uzņem Latvijas pārstāvjus tuviem un mīļiem kaimiņiem raksturīgā sirsnībā. Pastāvīgās rūpes un draudzīgums ir ļāvuši mūsu delegācijai atbrīvoties no spriedzes, kas arvien pavada nozīmīgas vizītes ārvalstīs. Esam šai vizītei ļoti atbildīgi gatavojušies. Jau pirmās sarunas Viļņā liecina, ka šī tikšanās augstākajā līmenī ir mērķtiecīga un tā paver jaunas iespējas mūsu divpusējo attiecību attīstībā, mūsu tautu saskarsmē.

Kopā ar kundzi esam ieradušies Lietuvā pašā vasaras plaukumā un varam vērot jūsu seno pilsētu tās visdaiļākajās rotās. Patīkama ir lietuviešu atvērtība un pievilcīga mums pazīstamā mentalitāte, kas kopumā mums Viļņā nebūt neliek justies tikai kā ciemos.

Pastāv uzskats, ka valoda nozīmīgi ietekmē tautas garīgās attīstības pamatus. Latviešu un lietuviešu valodām ir kopīga izcelsme, tāpēc nepārsteidz mūsu tautu kultūru tuvums un spēkpilnie sakari. Par to stāsta mūsu tautu pasakās un apdzied dziesmās, par to bagātīgi rodam liecības Lietuvas un Latvijas kultūrvēsturē, valodā, tautas saimnieciskajā dzīvē. Par to arvien pārliecināmies folkloras festivālu BALTICA norisēs un abu tautu sadzīvē. To atskāršam, lasot baltu valodnieku pētījumus. To jūtam Kristijona Donelaiša lirikas atdzejojumos un Imanta Ziedoņa prozas tulkojumos. Kopīgās estētiskās vērtības jo spilgti izpaudušās latviešu mākslinieku izstādēs Lietuvā, maestro Rinkēviča koncertos Latvijā un Sauļa Sondecka sadarbībā ar kori “Ave Sol”.

Tai pašā laikā Latvijas un Lietuvas vēsture māca, ka savrupība un nespēja savstarpēji vienoties mazām valstīm nav palīdzīga, turklāt tām var būt ļoti skumjš iznākums. Par to liecina dziļās vātis, kuras mūsu tautām radījis padomju okupācijas pusgadsimts. Tāpat redzam, ka tieši draudi mūsu tautu eksistencei arvien liek atminēties kaimiņa pleca atbalstu un drošumu.

Domājot par šīm rūgtajām un salauztu likteņu iezīmētajām vēstures lappusēm, mēs Latvijā esam secinājuši, ka mūsdienu straujajā un problēmu piesātinātajā pasaulē Baltijas valstu vienotība ir vairāk nepieciešamība nekā labas gribas žests. Mēs veicināsim visu triju Baltijas valstu saskaņu visdažādākajās sfērās un visos līmeņos — sākot ar mūsu tautu diplomātiju un beidzot ar prezidentu un premjerministru atklātu un uzticības pilnu sadarbību.

Mēs uzskatām, ka būtu pārlūkojami šī gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados starp mūsu valstīm noslēgtie līgumi un citi juridiskie dokumenti, izveidojot spēku zaudējušo un spēkā esošo līgumu sarakstu.

Tas vēlreiz apliecinātu abu valstu juridisko kontinuitāti, kā arī sakārtotu mūsu sadarbības juridisko pamatu.

Nav noslēpums, ka Latvijas un, domāju, arī Lietuvas politisko aktivitāšu vadmotīvs ir savas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana abu valstu labklājības vairošanas nolūkos. Acīmredzot vienīgais ceļš uz neatkarīgu un plaukstošu Baltiju, uz mūsu valstu drošību ved cauri integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Līdzdalība programmā “Partnerattiecības mieram” un nesen parakstītie asociācijas līgumi ar Eiropas Savienību skaidri iezīmē mūsu valstu praktiskās politikas virzību. Pieminētajos asociācijas līgumos uzsvērts, ka Baltijas reģiona stabilitātei un labklājībai nākotnē ir būtiski uzturēt un attīstīt Baltijas valstu savstarpējo sadarbību.

Ar prieku varu minēt, ka veidojas pirmie nozīmīgie mūsu valstu ciešas sadarbības paraugi. Šeit es domāju Baltijas bataljona izveidi, kas padziļina Lietuvas, Latvijas un Igaunijas aizsardzības resoru kooperāciju. Tāpat ir uzkrāta laba pieredze Baltijas asamblejas, Baltijas Ministru padomes un citu mūsu valstu augstāko struktūru saskaņotā funkcionēšanā. Iezīmējas laba Baltijas valstu sadarbība ar Ziemeļvalstīm, kuru līdzdalība kooperācijas procesos veicina monolītāka Baltijas jūras reģiona tēla veidošanos un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekļaušanos Eiropas Savienībā.

Vienlaikus mums gribētos, lai ātrāk attīstās mūsu zemju saimnieciskā sadarbība. Šī vēlme attiecas kaut vai uz satiksmes projektu VIA BALTICA, uz Baltijas Muitas ūnijas izveidi. Manuprāt, jo ātrāk mēs spēsim pārvarēt savas iekšējās nesaskaņas, jo ātrāk iestāsimies Eiropas Savienībā un NATO.

Latvijā izsenis dzīvo daudz lietuviešu. Liela daļa no viņiem ieradusies te pēckara gados. Viņi brīnišķīgi iekļāvušies mūsu sabiedrības un kultūras apritē. Atjaunotās Latvijas valsts likumdošanā tomēr nav reglamentēti vairāki jautājumi, kas skar šos cilvēkus. Mēs tos diskutējam, problēmas tiek risinātas, ņemot vērā gan Latvijas iekšpolitisko situāciju, gan Baltijas valstu ciešākas integrācijas perspektīvu. Taču mēs ceram arī uz Lietuvas izpratni nostādnēs, kas saistās ar Latvijas īpašo demogrāfisko situāciju.

Skumdina fakts, ka latvieši un lietuvieši, kuru senči pirms daudziem gadsimtiem plecu pie pleca drošsirdīgi cīnījās pret vācu krustnešiem, šodien nespēj vienoties par jūras robežas noteikšanu. Diemžēl brīžam rodas sajūta, ka šo jautājumu būsim spiesti risināt ar starptautiskās tiesas palīdzību, taču ir pilnīgi skaidrs, ka tas būtu neizdevīgi abām pusēm kā politiski, tā arī finansiāli. Turklāt tiesas lēmums var iespaidot citas sarunas par jūras robežas noteikšanu. Tāpēc Latvija ir gatava tālredzīgam kompromisam.

Mūsu sarunas ar Lietuvas vadītājiem vedina domāt, ka minētie jautājumi ir risināmi. Es ceru, ka, veidojot abu valstu attiecības, gan Lietuvas, gan Latvijas amatpersonas arvien atminēsies augstāko mērķi un nenoplicinās uzkrāto politisko kapitālu. Baltijas valstu vidū nav vecāko un jaunāko brāļu. Ir trīs vēstures gaitā gan labo, gan ļauno pieredzējušas tautas, kas spējušas izdzīvot, pateicoties savam gara spēkam un mērķa apziņai. Mūsu senajām tautām pieder ilga iecietības un sapratnes piepildīta vēsture. Es aicinu izmantot mūslaiku problēmu risināšanai gadsimtu griežos krāto un pārbaudīto tautas pieredzi!

Atļaujiet man uzsaukt tostu par Lietuvas prezidentu, par Lietuvas tautu un valsti! Par divu baltu tautu saprašanos, labklājību un uzplaukumu!