Latvijas Bankas noteikumi Nr. 373

Rīgā 2024. gada 16. decembrī

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību iekšējās kontroles sistēmas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes
sabiedrību likuma 13. panta piecpadsmito daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības Latvijas Republikā licencētām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām (turpmāk – sabiedrība) iekšējās kontroles sistēmas izveidei.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. darbības atbilstības risks – risks, ka sabiedrībai var rasties zaudējumi vai tai var tikt uzlikti tiesiski pienākumi, vai pret to var tikt piemērotas sankcijas, vai var pasliktināties tās reputācija, jo sabiedrība neievēro vai pārkāpj sabiedrības darbību regulējošos normatīvos aktus, ar sabiedrības darbību saistīto pašregulējošo institūciju noteiktos standartus, profesionālās rīcības un ētikas kodeksus un citus ar sabiedrības darbību saistītos labākās prakses standartus (turpmāk – atbilstības prasības);

2.2. darījumu partnera risks – risks pārvaldes pakalpojumu saņēmējam ciest zaudējumus gadījumā, ja darījumu partneris pārtrauc pildīt savas saistības pirms norēķinu naudas plūsmas pēdējā maksājuma;

2.3. likviditātes risks – risks, ka pārvaldes pakalpojumu saņēmēja ieguldījumu portfelī esošos finanšu instrumentus nav iespējams vēlamajā termiņā bez būtiskiem zaudējumiem pārdot, likvidēt vai veikt darījumu, kura rezultātā tiek slēgta pozīcija, un risks, ka atvērtajam ieguldījumu fondam tādēļ var būt ierobežota ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasības izpilde;

2.4. operacionālais risks – risks pārvaldes pakalpojumu saņēmējam ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai ārējo apstākļu ietekmes dēļ, kas ietver arī juridisko un ar dokumentāciju saistīto risku, kā arī zaudējumu risku, kas izriet no pārvaldes pakalpojumu saņēmēja vārdā veiktajām tirdzniecības, norēķinu un vērtēšanas procedūrām;

2.5. pārvaldes pakalpojumu saņēmējs – ieguldījumu fonds (atvērtais vai slēgtais), ieguldījumu plāns vai pensiju plāns, Pan-Eiropas privāto pensiju produkta plāns;

2.6. tirgus risks – risks pārvaldes pakalpojumu saņēmējam ciest zaudējumus tādas ieguldījumu portfelī esošo finanšu instrumentu pārvērtēšanas dēļ, kas saistīta ar tirgus vērtības izmaiņām tādu faktoru kā valūtu kursi, procentu likmes, kapitāla vērtspapīru un preču cenas vai emitenta kredītspēja ietekmē.

3. Par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas izveidi un efektīvu darbību atbild sabiedrības padome un valde.

4. Sabiedrības padome un valde nodrošina, ka:

4.1. iekšējās kontroles sistēma sabiedrībā tiek organizēta tā, lai sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju aktīvi būtu nodrošināti pret zaudējumiem un nesankcionētu valdīšanu un lietošanu;

4.2. sabiedrības darbības riski tiek pastāvīgi identificēti un pārvaldīti;

4.3. darījumi tiek veikti, ievērojot sabiedrības izstrādātās politikas un procedūras;

4.4. sabiedrība darbojas piesardzīgi un efektīvi, ievērojot sabiedrības darbību regulējošo normatīvo aktu prasības.

5. Sabiedrība iekšējās kontroles sistēmu veido, ņemot vērā tās lielumu, veikto darījumu apmēru, to dažādību un sarežģītību, risku lielumu saistībā ar katru darbības sfēru, pārvaldes centralizācijas pakāpi, informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu un citus faktorus, kuri ir būtiski sabiedrības darbības mērķu īstenošanai.

6. Iekšējās kontroles sistēmas pamatelementi ir:

6.1. sabiedrības darbības organizācija un plānošana;

6.2. visu sabiedrības darbībā radušos būtisko risku identificēšana un pārvaldīšana, tai skaitā mērīšana, novērtēšana, kontrole un risku pārskatu sniegšana;

6.3. iekšējās kontroles sistēmas regulāra pārskatīšana, efektivitātes novērtēšana un pilnveidošana atbilstoši izmaiņām sabiedrības darbībā un sabiedrības darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos, kā arī jebkuru atklāto sistēmas nepilnību savlaicīga novēršana.

2. Sabiedrības darbības organizācija un plānošana

7. Sabiedrība nodrošina atbilstošu tās darbības organizāciju, tai skaitā:

7.1. izveido sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu un pārskatāmu organizatorisko struktūru;

7.2. izstrādā un dokumentē tās darbības stratēģiju;

7.3. nodrošina sabiedrības personāla atbilstību;

7.4. nodrošina atbilstošu sabiedrības grāmatvedības sistēmu;

7.5. izstrādā vadības informācijas sistēmu;

7.6. nosaka aktīvu novērtēšanas kārtību;

7.7. izstrādā pakalpojumu deleģēšanas politiku un procedūru;

7.8. izstrādā procedūru un veic nepieciešamos pasākumus interešu konflikta pārvaldīšanai;

7.9. izstrādā procedūru un veic nepieciešamos pasākumus sabiedrības aktīvu un informācijas sistēmu aizsardzības nodrošināšanai.

2.1. Organizatoriskā struktūra

8. Sabiedrība izveido pārskatāmu organizatorisko struktūru, ņemot vērā sabiedrības darbības apjomu, veidu, sarežģītību un specifiku, kā arī nepieciešamību nodrošināt, ka izveidotā organizatoriskā struktūra veicina atbilstību sabiedrības darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

9. Sabiedrība dokumentē tās organizatorisko struktūru un nosaka:

9.1. sabiedrības padomes, amatpersonu, struktūrvienību un struktūrvienību vadītāju pienākumus (funkcijas), pilnvaras un atbildību darījumu veikšanā un kontrolē, tai skaitā sagatavo darba aprakstus (dienesta instrukcijas) atbildīgajiem darbiniekiem;

9.2. struktūrvienības, kas atbildīgas par risku kontroles funkcijas, darbības atbilstības kontroles funkcijas un iekšējā audita funkcijas (turpmāk kopā – iekšējās kontroles funkcijas) veikšanu sabiedrībā, ievērojot šo noteikumu 7. nodaļas prasības;

9.3. sabiedrības pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību sabiedrībā, kā arī ar trešajām personām, tai skaitā norāda, kādu informāciju, kam un kad ir pienākums sniegt un saņemt un kāda informācija ir konfidenciāla un tālāk neizpaužama.

2.2. Sabiedrības stratēģija un darbības plānošana

10. Sabiedrība izstrādā un dokumentē darbības stratēģiju vismaz triju gadu periodam, kurā ietver:

10.1. darbības mērķus, virzienus un jomas, tai skaitā plānoto finansiālo stāvokli, darbības veidus, mērķa tirgus un mērķa klientus;

10.2. risku stratēģiju, tai skaitā sabiedrības riska profilu, kopējo risku, kurus sabiedrība vēlas uzņemties, lai atbilstoši tās komercdarbības modelim nodrošinātu darbības mērķu sasniegšanu, līmeni (riska apetīti) un galējo iespējamo risku līmeni, kuru sabiedrība spēj segt ar tai pieejamajiem resursiem (riska kapacitāti), kā arī rīcību vēlamā risku līmeņa ievērošanas nodrošināšanai un sabiedrības rīcību gadījumā, ja riska profils pārsniedz vēlamo risku līmeni;

10.3. kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģiju, tai skaitā kapitāla apmēru, kas nepieciešams ar sabiedrības plānoto darbību saistīto risku segšanai, vēlamo kapitāla līmeni un tā sasniegšanas plānu, kapitāla palielināšanas avotus, paredzamos izdevumus papildu kapitāla piesaistīšanai, kapitāla pietiekamību regulējošo prasību ievērošanas nodrošināšanas plānu un kapitāla pietiekamības uzturēšanas plānu ārkārtas gadījumos;

10.4. mērķus likviditātes pārvaldības jomā, ņemot vērā sabiedrības darbību raksturojošos rādītājus un finansiālo stāvokli, kā arī normatīvo aktu prasības;

10.5. ieguldījumu politikas aprakstu.

11. Sabiedrība izstrādā darbības plānu katram gadam, kurā norāda vismaz nākamajā gadā plānoto sabiedrības finansiālo stāvokli un vietu tirgū, kā arī darbības mērķus attiecīgajā periodā un raksturo svarīgākos sasniedzamos rezultātus.

2.3. Personāla atbilstība un atalgojuma sistēma

12. Sabiedrība nodrošina, ka tās darbinieki ir informēti par saviem pienākumiem, pārzina informāciju, kas saistīta ar to amata pienākumu izpildi, un tiem ir amata pienākumu izpildei atbilstoša kvalifikācija un pietiekama pieredze, tai skaitā ilgtspējas risku pārvaldības jomā.

13. Lai nodrošinātu darbinieku atbilstību, sabiedrība:

13.1. izstrādā un dokumentē personāla politiku un procedūras, kas nosaka struktūrvienību vadītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju pārvaldnieku atlases kārtību, atalgojumu, pārraudzību un amata pēctecības plānošanu, kā arī prasības dažādiem amatiem nepieciešamajām iemaņām un potenciālo darbinieku atbilstības novērtēšanas kritērijus un kārtību;

13.2. izstrādā un dokumentē darbinieku profesionālo mācību programmu, lai nodrošinātu darbinieku zināšanu nepārtrauktu pilnveidošanu attiecīgā amata pienākumu izpildei, kā arī darbinieku informēšanas kārtību par izmaiņām sabiedrības politikās, procedūrās un atbilstības prasībās, kas saistītas ar šo darbinieku amata pienākumu izpildi;

13.3. izstrādā un dokumentē darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot, ka tajā ietvertie principi un elementi nav atkarīgi tikai no īstermiņa mērķu sasniegšanas, tai skaitā īstermiņa peļņas gūšanas, un neveicina tādu risku uzņemšanos, kurus sabiedrība nevar efektīvi pārvaldīt.

14. Sabiedrība nodrošina, ka ar sabiedrību saistītai personai uzdotā vairāku funkciju veikšana netraucē šai personai ikvienu funkciju veikt savlaicīgi, pareizi, godīgi un profesionāli.

2.4. Grāmatvedības organizācija

15. Sabiedrība veido grāmatvedības sistēmu, ievērojot grāmatvedības organizāciju regulējošo normatīvo aktu prasības un izstrādājot un dokumentējot grāmatvedības politiku un uzskaites, kontroles, novērtēšanas un pārskatu sagatavošanas procedūras.

16. Ja sabiedrība nodod fonda ieguldījumu portfeli pārvaldīšanā citai sabiedrībai, tā veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tai nepieciešamības gadījumā ir pieejami darījumu attaisnojuma dokumenti par pēdējo 10 gadu laikā veiktajiem darījumiem.

2.5. Vadības informācijas sistēma

17. Sabiedrība izstrādā vadības informācijas sistēmu, kura dod iespēju izprast un savlaicīgi novērtēt sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju finansiālo stāvokli, efektīvi pieņemt lēmumus un novērtēt to sekas, kā arī savlaicīgi atklāt kontroles procedūru neievērošanu. Sabiedrības padomei, amatpersonām un struktūrvienību vadītājiem jābūt savlaicīgi pieejamai precīzai un atbilstošai informācijai, kura nepieciešama to amata pienākumu izpildei un lēmumu pieņemšanai.

18. Vadības informācijas sistēma aptver vismaz:

18.1. informāciju par sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju pašreizējo finansiālo stāvokli un darbības rezultātu analīzi salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem un darbības plāna rādītājiem;

18.2. sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu analīzi, norādot, kā tie ir novērtēti;

18.3. sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju ienākumu un izdevumu analīzi, tai skaitā to atkarību no dažādām aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu kategorijām;

18.4. informāciju par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu saņēmēju faktisko kvantitatīvo risku lieluma salīdzinājumu ar noteiktajiem ierobežojumiem un limitiem;

18.5. sabiedrības pieņemto politiku un procedūru neievērošanas gadījumu uzskaitījumu un analīzi.

19. Vadības informācijas sistēma nodrošina:

19.1. savlaicīgu informācijas sniegšanu ārējiem lietotājiem (piemēram, gada pārskati, pārskati Latvijas Bankai) atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

19.2. savlaicīgu un pienācīgu informācijas reģistrāciju, lai nodrošinātu šo noteikumu 20. un 21. punktā minēto prasību izpildi.

20. Sabiedrība nodrošina, ka katrs ar pārvaldes pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem veiktais darījums tiek nekavējoties reģistrēts.

21. Sabiedrība, reģistrējot darījumus, nodrošina, ka informācija par darījumiem ir pietiekama, lai būtu iespējams rekonstruēt šos darījumus un ar tiem saistītos darījumu rīkojumus, tai skaitā norāda šādu informāciju:

21.1. pārvaldes pakalpojumu saņēmēja un personas, kas rīkojas pārvaldes pakalpojumu saņēmēja vārdā, identifikācijas datus (vārds un uzvārds vai nosaukums);

21.2. ar darījumu saistīto finanšu instrumentu identifikācijas datus;

21.3. finanšu instrumentu skaitu;

21.4. darījuma rīkojuma vai darījuma veidu;

21.5. darījuma cenu;

21.6. precīzu datumu un laiku, kad darījuma rīkojums nodots izpildei, kā arī personas, kurai šis darījuma rīkojums nodots izpildei, identifikācijas datus;

21.7. precīzu datumu un laiku, kad pieņemts lēmums par darījuma veikšanu un kad minētais darījums veikts;

21.8. personas, kura ir izpildījusi darījuma rīkojumu vai veikusi darījumu, identifikācijas datus;

21.9. gadījumos, kad darījuma rīkojums ir atcelts, darījuma rīkojuma atcelšanas iemeslus;

21.10. darījuma partnera un darījuma izpildes vietas (regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma, sistemātiskais internalizētājs, tirgus uzturētājs vai cits likviditātes nodrošinātājs) identifikācijas datus.

22. Sabiedrība nodrošina, ka saņemtie atvērtā ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību pirkšanas un atpakaļpirkšanas pieteikumi tiek apkopoti un nekavējoties reģistrēti, norādot par tiem šādu informāciju:

22.1. atvērtā ieguldījumu fonda nosaukumu;

22.2. personas, kura iesniedz vai nodod izpildei pieteikumu, identifikācijas datus;

22.3. personas, kura saņem pieteikumu, identifikācijas datus;

22.4. pieteikuma datumu un laiku;

22.5. maksāšanas noteikumus un līdzekļus;

22.6. pieteikuma veidu – pirkšana, atpakaļpirkšana vai atpakaļpieņemšana;

22.7. pieteikuma izpildes datumu un laiku;

22.8. pārdoto, atpakaļpirkto vai atpakaļpieņemto ieguldījumu apliecību skaitu;

22.9. katras ieguldījumu apliecības pārdošanas, atpakaļpirkšanas vai atpakaļpieņemšanas cenu;

22.10. kopējo ieguldījumu apliecību pirkšanas, atpakaļpirkšanas vai atpakaļpieņemšanas vērtību;

22.11. pieteikuma bruto vērtību, ieskaitot izlaišanas komisijas naudu, vai neto vērtību, atskaitot atpakaļpirkšanas komisijas naudu.

23. Sabiedrība, uzglabājot dokumentus, nodrošina, ka:

23.1. Latvijas Banka var iepazīties ar dokumentiem, kuri satur darījumu datus, un spēj visiem darījumiem rekonstruēt katru būtisko apstrādes posmu;

23.2. ir iespējams noskaidrot visus labojumus vai papildinājumus, kā arī darījumu datu saturu pirms labojumiem vai papildinājumiem;

23.3. nav iespējams manipulēt ar darījumu datiem vai mainīt tos.

2.6. Aktīvu novērtēšana

24. Sabiedrība nosaka to tirdzniecības organizatoru sarakstu, kuri organizē attiecīgo ieguldījumu portfelī iekļauto aktīvu atklātu un regulāru publiskās apgrozības darījumu slēgšanu un kuru sniegtā informācija par šo aktīvu kotēšanu ņemta vērā, veicot fonda aktīvu novērtēšanu. Attiecīgā saraksta izveidē pamatojas uz to tirdzniecības organizatoru informāciju, pie kuriem kotētais aktīvs ir iegādāts.

25. Sabiedrība saskaņo ar turētājbanku sabiedrības iekšējās procedūras, kuras nosaka fonda ieguldījumu portfelī iekļauto aktīvu novērtēšanai lietojamo cenu pareizības pārbaudes kārtību.

2.7. Funkciju deleģēšana

26. Deleģējot kādu no savām funkcijām, sabiedrība nodrošina, ka:

26.1. ir izstrādāta un atbilstoši dokumentēta procedūra ar deleģēto pakalpojumu saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai;

26.2. ir identificēti un pārvaldīti visi būtiskie ar deleģētā pakalpojuma saņemšanu saistītie riski, tiek veikta risku mērīšana, novērtēšana, kontrole un risku pārskatu sagatavošana, pieņemtie lēmumi par attiecīgā riska uzņemšanos ir pamatoti un tiek īstenoti atbilstoši riska pārvaldības pasākumi;

26.3. tiek veikta efektīva deleģētā pakalpojuma sniegšanas uzraudzība un sabiedrībai ir pietiekami resursi minētās uzraudzības nodrošināšanai, tai skaitā darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst minētā uzraudzība, ir pietiekama izglītība un profesionālā pieredze.

27. Deleģējot risku pārvaldīšanas funkciju, sabiedrība nodrošina, ka:

27.1. atbildība par risku pārvaldīšanas procesa piemērotību un efektivitāti saglabājas sabiedrībai;

27.2. deleģēšanas rezultātā Latvijas Bankai netiek liegta vai ierobežota likumā noteikto uzraudzības funkciju veikšana.

2.8. Aktīvu un informācijas sistēmu aizsardzība

28. Sabiedrība izstrādā un dokumentē darbības nepārtrauktības politiku un aizsardzības procedūras, kuras:

28.1. novērš trešo personu nesankcionētu tiešu un netiešu (ar dokumentu starpniecību) piekļuvi sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju aktīviem, grāmatvedības, elektroniskās sakaru sistēmas un citiem datiem;

28.2. nodrošina informācijas sistēmu drošu un stabilu funkcionēšanu, informācijas saglabāšanu (tai skaitā informācijas atjaunošanu ārkārtas situācijās), saglabātās informācijas integritāti un konfidencialitāti, kā arī informācijas apstrādes, glabāšanas un pārraides drošību;

28.3. nodrošina pārvaldes pakalpojumu nepārtrauktu un sistemātisku sniegšanu.

3. Sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju darbības risku identificēšana un pārvaldīšana

3.1. Būtisku darbības risku pārvaldīšanas politika

29. Sabiedrība izveido, dokumentē un ievēro būtisku darbības risku pārvaldīšanas politiku, kurā ir identificēti sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju darbībai piemītošie vai iespējamie riski, tai skaitā ilgtspējas riski, ietverot:

29.1. procedūru, kas nepieciešama, lai sabiedrība varētu novērtēt katra fonda tirgus riska, likviditātes riska, darījumu partnera riska, darījumu koncentrācijas riska, operacionālā riska un citu risku, kas var būt būtiski fondam, apmēru, kā arī šo risku koncentrāciju un savstarpējo mijiedarbību;

29.2. metodes, līdzekļus un pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu 32., 33., 34., 35. un 36. punktā minēto risku mērīšanas un pārvaldīšanas prasību ievērošanu, kā arī Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. panta septītajā, 7.¹ un 7.² daļā un Latvijas Bankas noteikumos par fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanu noteikto kopējā riska aprēķināšanas prasību (turpmāk – risku mērīšanas, pārvaldīšanas un kopējā riska aprēķināšanas prasības) ievērošanu;

29.3. ar risku pārvaldīšanu saistīto pienākumu sadalījumu sabiedrībā;

29.4. informācijas, kuru par risku kontroles funkcijas nodrošināšanu sabiedrībā atbildīgās personas iesniedz sabiedrības padomei un valdei, saturu, sniegšanas biežumu un pārskatu sagatavošanas kārtību.

30. Sabiedrība veido būtisku darbības risku pārvaldīšanas politiku un īsteno risku kontroles funkciju, ņemot vērā sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju darbības raksturu, apjomu un sarežģītību.

31. Sabiedrība novērtē, uzrauga un regulāri pārskata:

31.1. būtisku darbības risku pārvaldīšanas politiku, kā arī risku mērīšanas, pārvaldīšanas un kopējā riska aprēķināšanas prasībās minēto pasākumu, procedūru un metožu efektivitāti un piemērotību pārvaldes pakalpojumu saņēmēju darbībai;

31.2. to, kā tiek ievērota būtisku darbības risku pārvaldīšanas politika un risku mērīšanas, pārvaldīšanas un kopējā riska aprēķināšanas prasībās minētie pasākumi, procedūras un metodes;

31.3. risku pārvaldīšanā pieļauto nepilnību un trūkumu novēršanai veikto pasākumu piemērotību un efektivitāti.

3.2. Risku mērīšana un pārvaldīšana

32. Sabiedrība izveido un ievieš tās darbības raksturam piemērotus pasākumus, procedūras un metodes, lai:

32.1. nepārtraukti mērītu un pārvaldītu sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju darbībai piemītošos, kā arī iespējamos riskus un nodrošinātu tirgus riska, likviditātes riska, ilgtspējas risku, darījumu partnera riska, operacionālā riska un citu būtisku risku mērīšanu un pārvaldīšanu;

32.2. nodrošinātu atvērtā ieguldījumu fonda kopējā riska, kas minēts Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. panta septītajā un 7.¹ daļā, apmēra un riska darījumu ar darījumu partneri, kas minēti Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. panta astotajā daļā, apmēra aprēķināšanu atbilstoši Latvijas Bankas noteikumos par fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanu noteiktajām prasībām Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteikto ierobežojumu ievērošanai;

32.3. nodrošinātu, ka sabiedrība, pieņemot lēmumu par aktīvu izvietošanu, pirkšanu, pārdošanu un turēšanu, novērtē aktīvam piemītošo kredītrisku, vērtēšanā mehāniski nepaļaujoties uz ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) piešķirtajiem kredītreitingiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 9. septembra regulas (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām izpratnē, kā arī neizmanto tos kā vienīgo kredītriska novērtēšanas kritēriju.

33. Veidojot un ieviešot šo noteikumu 32. punktā minētos pasākumus, procedūras un metodes, sabiedrība ņem vērā pašas sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju darbības raksturu, apjomu, sarežģītību un riska profilu.

34. Lai nodrošinātu šo noteikumu 32. punktā minēto prasību izpildi, sabiedrība katram atvērtajam ieguldījumu fondam:

34.1. nosaka un dokumentē tādus riska mērīšanas pasākumus, procedūras un metodes, kas nodrošina attiecīgā riska lieluma un tā ietekmes uz fonda vispārējo riska profilu precīzu mērīšanu, balstoties uz pieejamiem, drošiem un ticamiem datiem;

34.2. izvērtē nepieciešamību regulāri veikt atpakaļejošās pārbaudes, lai novērtētu, cik ticami ir riska novērtēšanas pasākumu rezultāti, tai skaitā prognozes un aprēķini, kas iegūti, izmantojot iekšējos modeļus;

34.3. izvērtē nepieciešamību regulāri veikt stresa testēšanu un scenāriju analīzi, kas ļautu identificēt tādus iespējamos notikumus vai iespējamās tirgus apstākļu izmaiņas, kurām var būt negatīva ietekme uz fonda vērtību;

34.4. izveido, dokumentē un ievēro piemērotas risku kontroles procedūras, nosakot iekšējos maksimāli pieļaujamos risku limitus fondam piemītošajiem riskiem, kas atbilstoši fonda riska profilam būtisku darbības risku pārvaldīšanas politikā atzīti par būtiskiem;

34.5. nodrošina, ka praksē tiek ievēroti fondam noteiktie iekšējie maksimāli pieļaujamie risku limiti;

34.6. izstrādā, dokumentē un īsteno tādas riska kontroles procedūras, lai gadījumos, kad faktiski notiek vai ir sagaidāma fondam noteikto maksimāli pieļaujamo risku limitu pārsniegšana, nodrošinātu savlaicīgi veiktus koriģējošos pasākumus fonda ieguldītāju interesēs.

35. Sabiedrība īsteno tādu likviditātes riska kontroli, lai katram pārvaldīšanā esošajam atvērtajam ieguldījumu fondam nodrošinātu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasības ievērošanu. Lai novērtētu likviditātes risku ārkārtas situācijās, sabiedrība veic fonda darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai atbilstošu stresa testēšanu, ievērojot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2020. gada 30. septembra pamatnostādnēs Nr. ESMA34-39-897 "Par PVKIU un AIF likviditātes stresa testiem" noteiktās prasības.

36. Sabiedrība nodrošina katra atvērtā ieguldījumu fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajai ieguldījumu apliecību atpirkšanas kārtībai atbilstošu ieguldījumu likviditātes nosacījumu ievērošanu.

37. Ja sabiedrība plāno sākt ieguldījumu veikšanu ieguldījumu objektos ar ievērojami atšķirīgu riska profilu vai būtiski mainīt ieguldījumu portfeļa struktūru, tad, īstenojot būtisku darbības risku pārvaldīšanas politiku, sabiedrība pirms ieguldījuma veikšanas atbilstoši plānotā ieguldījuma specifikai formulē prognozi un veic analīzi par ieguldījuma ietekmi uz pārvaldes pakalpojumu saņēmēja ieguldījumu portfeļa struktūru, likviditāti, riska un ienesīguma profilu. Analīzi veic, pamatojoties vienīgi uz ticamu un aktuālu informāciju, un tā iever kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju izvērtējumu.

4. Sabiedrības kapitāla pietiekamības novērtēšanas process

38. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrības kapitāls apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā ir atbilstošs Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 8. pantā noteiktajām prasībām un ietver sabiedrības kapitāla plānošanu un risku segšanai pietiekama kapitāla apmēra pastāvīgu uzturēšanu.

39. Sabiedrība izstrādā, dokumentē un īsteno efektīvu un pamatotu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku un procedūras, kurās nosaka:

39.1. kapitāla apmēra aprēķināšanas kārtību atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

39.2. metodes, ko sabiedrība izmanto, lai noteiktu un pastāvīgi uzturētu pietiekamu kapitāla apmēru;

39.3. stresa testu veikšanas kārtību un regularitāti;

39.4. pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa veikšanā;

39.5. pārskatu par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa rezultātiem sniegšanas kārtību, kas nodrošina, ka sabiedrības padome un valde regulāri saņem informāciju, kura ļauj novērtēt sabiedrības kapitāla pietiekamību, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai;

39.6. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa regularitāti.

40. Sabiedrība regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un pilnveido kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa politiku un procedūras atbilstoši pārmaiņām sabiedrības darbībā un sabiedrības darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos.

5. Sabiedrības padomes funkcijas iekšējās kontroles sistēmas jomā

41. Sabiedrības padome uzrauga, kā sabiedrības valde nodrošina iekšējās kontroles sistēmas izveidi un efektīvu funkcionēšanu, kā arī ilgtspējas risku integrēšanu tajā.

42. Iekšējās kontroles sistēmas jomā sabiedrības padome:

42.1. rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli un rūpīgi atbilstoši pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēm;

42.2. pārrauga pienākumu sadali starp padomes locekļiem un sabiedrības amatpersonām;

42.3. nosaka valdes locekļu pienākumus, atalgojumu un valdes darbības rezultātu novērtēšanas kārtību;

42.4. apstiprina sabiedrības stratēģiju, plānus un ar sabiedrības darbību saistītās politikas un pārrauga to īstenošanu;

42.5. pārrauga kārtības personīgo darījumu veikšanai vai darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem uz sabiedrības pašas rēķina ievērošanu un apstiprina kārtību, kādā sabiedrība var izmantot balsstiesības, kas izriet no pārvaldes pakalpojumu saņēmēja ieguldījumu portfelī esošajiem finanšu instrumentiem;

42.6. pārrauga, vai risku kontroles funkcija, darbības atbilstības kontroles funkcija un iekšējā audita funkcija ir skaidri noteikta, vai šīm funkcijām ir piemērota vieta sabiedrības organizatoriskajā struktūrā un noteikta loma sabiedrības pārvaldīšanas procesā un vai tās ir nodrošinātas ar kvalificētu personālu un darbojas efektīvi;

42.7. pārrauga risku (tai skaitā darbības atbilstības riska) identificēšanu, mērīšanu un pārvaldīšanu un attiecīgo pārskatu sniegšanas kārtību sabiedrībā;

42.8. pārrauga efektīvas vadības informācijas sistēmas funkcionēšanu, kā arī ilgtspējas risku integrēšanu tajā;

42.9. pārrauga pārskatu un informācijas sniegšanu Latvijas Bankai, citām institūcijām, pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem un fonda ieguldītājiem;

42.10. pārrauga iekšējās kontroles sistēmas periodisku pilnveidošanu atbilstoši pārmaiņām sabiedrības darbībā un sabiedrības darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos;

42.11. izskata iekšējās kontroles funkciju veicēju sniegtos pārskatus un iekšējā audita, ārējo revidentu, kā arī Latvijas Bankas un citu institūciju atzinumus un ieteikumus sabiedrības darbības uzlabošanai un kontrolē atklāto trūkumu novēršanu.

6. Sabiedrības valdes funkcijas iekšējās kontroles sistēmas jomā

43. Sabiedrības valde ir atbildīga par visaptverošas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, tās īstenošanu, pārvaldīšanu un pilnveidošanu, kā arī ilgtspējas risku integrēšanu tajā.

44. Iekšējās kontroles sistēmas jomā sabiedrības valde:

44.1. nosaka sabiedrības organizatorisko struktūru;

44.2. nodrošina padomes noteiktās sabiedrības stratēģijas, plānu un politiku ieviešanu un apstiprina atbilstošas procedūras;

44.3. apstiprina ieguldījumu fonda un ieguldījumu plāna riska profilu;

44.4. nodrošina personīgo darījumu veikšanas vai darījumu veikšanas ar finanšu instrumentiem uz sabiedrības pašas rēķina kārtības, kā arī kārtības, kādā sabiedrība var izmantot balsstiesības, kas izriet no pārvaldes pakalpojumu saņēmēja ieguldījumu portfelī esošajiem finanšu instrumentiem, ievērošanu sabiedrībā;

44.5. nodrošina attiecīgā pārvaldes pakalpojumu saņēmēja prospektam, nolikumam vai plānam atbilstošas ieguldījumu politikas īstenošanu;

44.6. pārrauga ieguldījumu stratēģijas apstiprināšanu katrā ieguldījumu fondā un ieguldījumu plānā;

44.7. nodrošina risku pārvaldīšanu, tai skaitā identificēšanu, novērtēšanu un mērīšanu, un attiecīgo pārskatu sniegšanu sabiedrībā;

44.8. nodrošina pastāvīgu un efektīvu darbības atbilstības funkcijas veikšanu sabiedrībā (arī gadījumos, kad funkcija ir deleģēta), kā arī, sadarbojoties ar darbības atbilstības kontroles struktūrvienību, veic šo noteikumu 58. punktā minētos pienākumus;

44.9. nodrošina un regulāri pārliecinās, ka visas pārvaldes pakalpojumu saņēmēja ieguldījumu politikas, ieguldījumu stratēģijas un noteiktie ieguldījumu ierobežojumi tiek ievēroti un īstenoti atbilstošā un efektīvā veidā (arī gadījumos, kad funkcija ir deleģēta);

44.10. apstiprina un regulāri pārskata darījumu veikšanas kārtību attiecībā uz lēmumiem par ieguldījumiem katra pārvaldes pakalpojumu saņēmēja vārdā, lai nodrošinātu, ka šie lēmumi atbilst noteiktajai ieguldījumu stratēģijai;

44.11. regulāri pārskata sabiedrības būtisku darbības risku pārvaldīšanas politiku un šo noteikumu 32. punktā minētos pasākumus, procedūras un metodes, tai skaitā ieguldījumu ierobežojumus, un sniedz ieteikumus padomei par nepieciešamajām izmaiņām;

44.12. ievieš un pārvalda vadības informācijas sistēmu, kas aptver visu sabiedrības darbību;

44.13. nodrošina sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju aktīvu un informācijas sistēmu aizsardzību un īsteno padomes noteikto darbības nepārtrauktības politiku;

44.14. nodrošina pasākumu veikšanu, lai novērstu iekšējās kontroles sistēmas trūkumus, kurus atklājis iekšējais audits, ārējie revidenti, Latvijas Banka vai citas institūcijas;

44.15. nodrošina, ka no atbildīgajām struktūrvienībām regulāri tiek saņemti pārskati, tai skaitā pārskati, kuros iekļauta informācija par ieguldījumu stratēģiju un šo noteikumu 44.4., 44.5., 44.6. un 44.7. apakšpunktā minēto pasākumu, politiku un kārtību īstenošanu;

44.16. vismaz reizi gadā sniedz sabiedrības padomei pārskatu par iekšējās kontroles sistēmas darbību, izvērtējot tās efektivitāti un nepieciešamības gadījumā ierosinot veicamās izmaiņas tās efektivitātes uzlabošanai, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrības darbībā un tās darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos.

7. Iekšējās kontroles funkcijas

45. Lai sekmētu efektīvas un visaptverošas iekšējās kontroles sistēmas izveidi visās sabiedrības darbības jomās, sabiedrība atbilstoši tās darbības specifikai nodrošina vismaz šādu iekšējās kontroles funkciju veikšanu sabiedrībā:

45.1. risku kontroles funkcijas;

45.2. darbības atbilstības kontroles funkcijas;

45.3. iekšējā audita funkcijas.

46. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles funkcijas ir neatkarīgas no sabiedrības darbības, kuru tās kontrolē (turpmāk – kontrolējamā darbība). Iekšējās kontroles funkcijas uzskatāmas par neatkarīgām no kontrolējamās darbības, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

46.1. darbinieku, kas veic iekšējās kontroles funkcijas, pienākumos nav iekļauti pienākumi, kuri saistīti ar kontrolējamās darbības veikšanu;

46.2. iekšējās kontroles funkcijas ir organizatoriski nodalītas no kontrolējamās darbības un struktūrvienības, kas veic iekšējās kontroles funkcijas, vadītājs ir organizatoriski pakļauts personai, kuras pakļautībā vienlaicīgi nav struktūrvienība, kas veic kontrolējamo darbību;

46.3. struktūrvienības, kas veic iekšējās kontroles funkcijas, vadītājs atskaitās sabiedrības valdei (vai padomei);

46.4. darbinieku, kas veic iekšējās kontroles funkcijas, atalgojums nav atkarīgs no kontrolējamās darbības rezultātiem.

47. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles funkcijas ir organizatoriski nodalītas cita no citas.

48. Sabiedrība var atkāpties no šo noteikumu 46.2., 46.3. un 46.4. apakšpunktā un 47. punktā uzskaitīto principu piemērošanas risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkcijai, ja sabiedrība izstrādā un ievieš kontroles procedūras, kas nodrošina pastāvošo vai iespējamo interešu konflikta situāciju novēršanu, un tas atbilst sabiedrības lielumam un darbības specifikai, kā arī šo atkāpju rezultātā iekšējās kontroles funkcijas nezaudē savu efektivitāti.

49. Lai iekšējās kontroles funkcijas darbotos efektīvi, sabiedrība:

49.1. skaidri nosaka un dokumentē struktūrvienību, kas veic iekšējās kontroles funkcijas, pilnvaras;

49.2. nodala iekšējās kontroles funkcijas no ikdienas darījumu veikšanas;

49.3. nodrošina struktūrvienībām, kas veic iekšējās kontroles funkcijas, brīvu piekļuvi visiem dokumentiem, informācijai un darbiniekiem;

49.4. piešķir struktūrvienībām, kas veic iekšējās kontroles funkcijas, pilnvaras kontrolēt to sabiedrības darbību, kuras nodrošināšanai izmanto deleģēšanas pakalpojumu;

49.5. nodrošina struktūrvienībām, kas veic iekšējās kontroles funkcijas, pietiekamus resursus efektīvai funkciju veikšanai, tai skaitā atbilstošu skaitu darbinieku ar pietiekamu izglītību un profesionālo pieredzi, lai būtu pamats uzskatīt, ka tie ir spējīgi kvalificēti pildīt savus pienākumus;

49.6. nodrošina struktūrvienībām, kas veic iekšējās kontroles funkcijas, tiešus kontaktus ar sabiedrības padomi un valdi.

7.1. Risku kontroles funkcija

50. Risku kontroles funkcijas pamatuzdevums ir izveidot risku pārvaldīšanas sistēmu, tai skaitā izstrādāt atbilstošu risku pārvaldīšanas politiku un procedūras un nodrošināt to ieviešanu.

51. Sabiedrība risku kontroles funkcijas veikšanu organizē atbilstoši tās lielumam un darbības specifikai, uzticot risku kontroles funkciju vienai vai vairākām struktūrvienībām (turpmāk kopā – risku kontroles struktūrvienība) un nodrošinot, ka risku kontroles struktūrvienības pienākumi un loma ir dokumentēta un sabiedrībā ir norīkoti par risku kontroli atbildīgie darbinieki.

52. Risku kontroles struktūrvienības pienākumos iekļauj:

52.1. sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju darbībai būtisko risku identificēšanu un šo risku pārvaldīšanas politiku un procedūru izstrādi un ieviešanu;

52.2. ieguldījumu ierobežojumu, tai skaitā Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteikto ieguldījumu ierobežojumu attiecībā uz atvērtā ieguldījumu fonda kopējo risku un riska darījumu apmēru ar darījumu partneri, ievērošanas kontroli;

52.3. sabiedrības padomes un valdes konsultēšanu jautājumos, kas saistīti ar katra pārvaldīšanā esošā fonda vai ieguldījumu plāna riska profilu;

52.4. kad nepieciešams, atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas procedūru un procesu pārskatīšanu un atbalstīšanu;

52.5. Latvijas Bankas noteikumos par fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanu noteikto pienākumu veikšanu attiecībā uz riskam pakļautās vērtības metodes izmantošanu;

52.6. risku pārvaldīšanas politiku un procedūru regulāru pārskatīšanu un pilnveidošanu, lai nodrošinātu to aktualitāti un atbilstību pārmaiņām sabiedrības darbībā un sabiedrības darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos.

53. Risku kontroles struktūrvienība regulāri sniedz sabiedrības padomei un valdei pārskatus, kuros iekļauj informāciju par sabiedrības un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju darbībai piemītošajiem riskiem. Tas ļauj sabiedrības padomei un valdei pastāvīgi novērtēt riskus, kuri ietekmē sabiedrības spēju sasniegt tās mērķus, un nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumus par atbilstošu korektīvo pasākumu veikšanu.

54. Papildus šo noteikumu 53. punktā noteiktajam risku kontroles struktūrvienība regulāri sniedz sabiedrības padomei pārskatus, kuros iekļauj informāciju par:

54.1. katra fonda vai ieguldījumu plāna risku līmeņa atbilstību attiecīgi noteiktajam riska profilam;

54.2. katra pārvaldes pakalpojumu saņēmēja atbilstību tam noteiktajiem ieguldījumu ierobežojumiem;

54.3. risku pārvaldīšanas politiku un procedūru atbilstību un efektivitāti (tai skaitā par to, vai nepieciešamības gadījumā ir veikti atbilstoši korektīvie pasākumi).

55. Papildus šo noteikumu 53. punktā noteiktajam risku kontroles struktūrvienība regulāri sniedz sabiedrības valdei pārskatus, kuros iekļauj informāciju par katra pārvaldes pakalpojumu saņēmēja aktuālo risku līmeni un par konstatētajiem vai paredzamajiem attiecīgajam pārvaldes pakalpojumu saņēmējam noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārkāpumiem. Tas ļauj sabiedrības valdei nepieciešamības gadījumā savlaicīgi pieņemt lēmumus par atbilstošu korektīvo pasākumu veikšanu.

7.2. Darbības atbilstības kontroles funkcija

56. Darbības atbilstības kontroles funkcijas pamatuzdevums ir identificēt, novērtēt un pārvaldīt darbības atbilstības risku.

57. Sabiedrība darbības atbilstības kontroles funkcijas veikšanu organizē atbilstoši tās lielumam un darbības specifikai, uzticot darbības atbilstības kontroles funkciju vienai vai vairākām struktūrvienībām (turpmāk kopā – darbības atbilstības kontroles struktūrvienība) un nodrošinot, ka darbības atbilstības kontroles struktūrvienības pienākumi un loma ir dokumentēta un sabiedrībā ir norīkoti par darbības atbilstības kontroli atbildīgie darbinieki.

58. Sabiedrības valde, sadarbojoties ar darbības atbilstības kontroles struktūrvienību:

58.1. vismaz reizi gadā identificē un novērtē svarīgākās darbības atbilstības nepilnības un izstrādā plānus to novēršanai;

58.2. vismaz reizi gadā sniedz pārskatu sabiedrības padomei par darbības atbilstības risku, iekļaujot tajā informāciju, kas ļauj sabiedrības padomei novērtēt darbības atbilstības riska pārvaldīšanas efektivitāti;

58.3. nekavējoties ziņo sabiedrības padomei par būtiskām darbības atbilstības nepilnībām, kuru dēļ sabiedrībai var rasties zaudējumi vai tai var tikt uzlikti tiesiski pienākumi, vai pret to var tikt piemērotas sankcijas, vai var pasliktināties tās reputācija.

59. Darbības atbilstības kontroles struktūrvienības pienākumos iekļauj:

59.1. darbības atbilstības riska identificēšanu, dokumentēšanu un novērtēšanu, tai skaitā, nodrošinot, ka pirms jaunas darbības sākšanas (tostarp pirms jaunu produktu, pakalpojumu vai procedūru ieviešanas, pirms jaunu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vai sadarbības partneru apstiprināšanas) tiek identificēts ar šo darbību saistītais darbības atbilstības risks un tiek novērtēts, vai, veicot šo darbību, sabiedrība ievēros atbilstības prasības;

59.2. darbības atbilstības riska pārvaldīšanas politikas un procedūru izstrādi, dokumentēšanu un ieviešanu, tai skaitā tādu procedūru izstrādi, kas nodrošina, ka atbilstības prasības ievēro visi sabiedrības darbinieki;

59.3. darbības atbilstības riska pārvaldīšanas politikas un procedūru ievērošanas kontroli;

59.4. darbības atbilstības riska pārvaldīšanas politikas un procedūru regulāru pārskatīšanu un pilnveidošanu, lai nodrošinātu to aktualitāti un atbilstību pārmaiņām sabiedrības darbībā un sabiedrības darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos;

59.5. sabiedrības padomes un valdes informēšanu par sabiedrības darbības atbilstības risku, darbības atbilstības nepilnībām, vēlamajiem un veiktajiem pasākumiem šo nepilnību novēršanai, atbilstības prasībām un izmaiņām tajās;

59.6. iespējamo izmaiņu atbilstības prasībās ietekmes uz sabiedrības darbību novērtēšanu;

59.7. konsultāciju un atbalsta sniegšanu sabiedrības darbiniekiem, lai nodrošinātu, ka tie savu amata pienākumu izpildē ievēro atbilstības prasības.

60. Darbības atbilstības kontroles struktūrvienība veic darbību saskaņā ar sabiedrības padomes vai valdes apstiprinātu darba plānu, kurā atspoguļo pārskata periodā veicamās darbības.

7.3. Iekšējā audita funkcija

61. Iekšējā audita funkcijas pamatuzdevums ir veikt iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgu uzraudzību, kā arī novērtēt tās pietiekamību un efektivitāti, lai palīdzētu sabiedrības padomei, valdei un struktūrvienību vadītājiem efektīvāk pildīt savas funkcijas.

62. Struktūrvienības, kas veic iekšējā audita funkciju, (turpmāk – iekšējais audits) pienākumos iekļauj:

62.1. sabiedrības darbības efektivitātes un rezultātu novērtēšanu;

62.2. sabiedrības darbības atbilstības stratēģijai, plāniem, politikām un procedūrām novērtēšanu;

62.3. risku kontroles funkcijas un darbības atbilstības kontroles funkcijas efektivitātes novērtēšanu;

62.4. grāmatvedības sistēmas pārbaudi;

62.5. informācijas sistēmu novērtēšanu;

62.6. iekšējās kontroles procedūru darbības pārbaudi;

62.7. finanšu informācijas ticamības un pilnīguma pārbaudi, kā arī to līdzekļu pārbaudi, ar kuru palīdzību šo informāciju identificē, mēra, klasificē un sniedz;

62.8. speciālo pārbaužu un izmeklēšanas veikšanu.

63. Kārtība, kādā iekšējā audita vadītāju ieceļ amatā un atceļ no amata, nodrošina, ka iekšējā audita vadītājs lēmumu pieņemšanā un rīcībā ir neatkarīgs no sabiedrības amatpersonām un ir skaidri norādīti tā pienākumi, pilnvaras un pārskatu sniegšanas kārtība.

64. Iekšējais audits veic darbību saskaņā ar padomes noteikto darbības plānu, kurā atspoguļo:

64.1. pārskata periodā pārbaudāmās darbības jomas, pārbaužu regularitāti un pārbaužu veikšanai nepieciešamos resursus;

64.2. risku noteikšanas un novērtēšanas metodes pārbaudāmajām darbības jomām, kā arī risku kontroles procedūru novērtēšanas kritērijus;

64.3. pārbaužu rezultātu dokumentēšanas prasības;

64.4. kārtību, kādā pārbaužu rezultāti sniedzami sabiedrības padomei un valdei, un ieteikumu īstenošanas pārbaudes kārtību.

65. Iekšējais audits sagatavo ziņojumus sabiedrības padomei un valdei par katras veiktās pārbaudes rezultātā atklātajiem faktiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem, politiku un procedūru pārkāpumiem un nepietiekami identificētiem vai pārvaldītiem riskiem un sniedz ieteikumus atklāto nepilnību novēršanai. Iekšējais audits nodrošina katras veiktās pārbaudes rezultātā atklāto faktu, sagatavoto atzinumu un ieteikumu apspriešanu attiecīgajā vadības līmenī, kā arī seko iekšējā audita ieteikumu izpildei. Iekšējais audits vismaz reizi gadā sagatavo pārskatu par veiktajām pārbaudēm un galvenajām atklātajām nepilnībām, izsakot viedokli par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti.

8. Noslēguma jautājumi

66. Atzīt par spēku zaudējušiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 22.decembra normatīvos noteikumus Nr. 252 "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 7).

67. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 27. decembrī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU);

2) Komisijas 2010. gada 1. jūlija direktīvas 2010/43/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktiem, profesionālo ētiku, riska pārvaldību un starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās saturu;

3) Komisijas 2021. gada 21. aprīļa deleģētās direktīvas (ES) 2021/1270, ar ko direktīvu 2010/43/ES groza attiecībā uz ilgtspējas riskiem un ilgtspējas faktoriem, kas jāņem vērā attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija direktīvas 2013/14/ES, ar ko groza direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību, direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem attiecībā uz pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem;

5) Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas vadlīnijām Nr. CESR/09-178 "Par PVKIU risku pārvaldīšanas pamatprincipiem";

6) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2020. gada 30. septembra pamatnostādnēm Nr. ESMA34-39-897 "Pamatnostādnes par PVKIU un AIF likviditātes stresa testiem".

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks