Ministru kabineta rīkojums Nr. 1111

Rīgā 2024. gada 18. decembrī (prot. Nr. 53 3. §)

Par Ministru kabineta 2000. gada 30. augusta rīkojuma Nr. 440 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" atcelšanu daļā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1520) konstatē:

1.1. ar Ministru kabineta 2000. gada 30. augusta rīkojuma Nr. 440 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums Nr. 440) 2.14. apakšpunktu privatizācijai nodots valsts īpašuma objekts – nekustamais īpašums – Daugavgrīvas cietoksnis – Flotes ielā 1, Rīgā (adrese mainīta uz – Birzes iela 2, Rīga);

1.2. pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojuma Nr. 440 3. punktu, Aizsardzības ministrija 2000. gada 26. oktobrī nodeva un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra") (turpmāk – sabiedrība "Possessor") pārņēma savā valdījumā Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā esošās ēkas un būves un 2001. gada 26. aprīlī – zemi, līdz ar to saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 14. panta pirmo daļu valsts īpašuma objekta privatizācija ir uzskatāma par uzsāktu;

1.3. 2002. gada 2. decembrī Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā esošās ēkas un būves tika ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0008 4531 uz valsts vārda sabiedrības "Possessor" personā;

1.4. 2006. gada 8. maijā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0008 4531 ēkām (būvēm) pievienota zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 103 0216) 20,5982 ha platībā, kas zemesgrāmatā tika ierakstīta uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā, un nekustamajam īpašumam mainīts kadastra numurs no Nr. 0100 603 0103 uz Nr. 0100 103 0216;

1.5. 2008. gada 26. augustā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0008 4531 veikts ieraksts par nekustamā īpašuma adreses maiņu no Flotes iela 1, Rīga, uz Flotes iela 1B, Rīga, un 2015. gada 16. martā veikts ieraksts par nekustamā īpašuma adreses maiņu no Flotes iela 1B, Rīga, uz Birzes iela 2, Rīga;

1.6. sabiedrība "Possessor" atsevišķas PSRS armijas vajadzībām celtās sagruvušās ēkas, kurām nebija kultūrvēsturiskas nozīmes, nojauca un veica kultūrvēsturisko ēku kadastrālo uzmērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā. Atbilstoši 2017. gada 20. janvāra ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1000 0008 4531 nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 103 0216) sastāvā uz valsts vārda sabiedrības "Possessor" personā ierakstītas 25 ēkas un būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 103 0143 068; 0100 103 0143 069; 0100 103 0143 070; 0100 103 0143 071; 0100 103 0143 072; 0100 103 0143 073; 0100 103 0143 074; 0100 103 0143 077; 0100 103 0143 080; 0100 103 0143 081; 0100 103 0143 082; 0100 103 0143 083; 0100 103 0143 084; 0100 103 0143 086; 0100 103 0143 087; 0100 103 0143 088; 0100 103 0143 089; 0100 103 0143 090; 0100 103 0143 091; 0100 103 0143 093; 0100 103 0143 094; 0100 103 0143 095; 0100 103 0143 097; 0100 103 0143 098; 0100 103 0216 001) un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 103 0216) 20,5982 ha platībā Birzes ielā 2, Rīgā (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

1.7. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Aizsardzības īpašumu fonds" 1999. gada 7. jūnijā bija noslēgusi ilgtermiņa nomas līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Aumeisteru muiža" (reģistrācijas Nr. 40003401938) par valsts īpašuma objekta nomu līdz 2048. gada 7. jūnijam. Valsts īpašuma objekts tika nodots nomā konkursa kārtībā, un saskaņā ar nomas līgumā pielīgto nomniekam bija jāveic tā restaurācija. Ievērojot to, ka nomnieks nepildīja nomas līgumā pielīgtos pienākumus un neveica noteiktos nomas maksājumus, tika nolemts izbeigt nomas līgumu. Nomas līgums ir izbeigts, un 2013. gada 12. decembrī bijušais nomnieks ar aktu nodeva valsts īpašuma objektu sabiedrībai "Possessor". Līdz ar to nav tādas personas (nomnieka), kura atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17. panta pirmās daļas 2. punktam var pretendēt uz pirmpirkuma tiesību atzīšanu uz valsts īpašuma objektu.

2. Valsts īpašuma objekts kā nozīmīga 17.–20. gadsimta fortifikācijas būve ir valsts arhitektūras piemineklis "Daugavgrīvas cietokšņa apbūve", kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (aizsardzības Nr. 6606).

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.

4. Ievērojot valsts īpašuma objekta kā kultūras mantojuma īpašo vērtību, Latvijas Jūras administrācija, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde), Satiksmes ministrija, Aizsardzības ministrija un Kultūras ministrija ir izteikušas viedokli, ka valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā kultūras funkciju īstenošanai, savukārt vairākas institūcijas atbalstījušas priekšlikumu par jauna Jūras muzeja izveidošanu tajā (Latvijas Jūras administrācijas 2013. gada 24. septembra vēstule Nr. 1-5/328, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) 2013. gada 3. oktobra vēstule Nr. 01-1/2153, Satiksmes ministrijas 2013. gada 3. oktobra vēstule Nr. 03-01.3/3907, Aizsardzības ministrijas 2013. gada 14. oktobra vēstule Nr. MV-N/2610; Kultūras ministrijas 2014. gada 4. jūlija vēstule Nr. 3.1-1/2162):

4.1. Kultūras ministrija 2014. gada 4. jūlija vēstulē Nr. 3.1-1/2162 norādīja, ka Kultūras ministrija jautājuma izvērtēšanā par valsts īpašuma objekta saglabāšanu valsts īpašumā un turpmāko izmantošanu ir piesaistījusi par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās valsts pārvaldes iestādes – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) – ekspertus, un, izvērtējot īpašuma tiesību jautājumu, pauda viedokli, ka valsts īpašuma objekts saglabājams publiskā īpašumā ar prioritāti – kultūras funkciju nodrošināšana. Ievērojot kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, Kultūras ministrija neizteica gatavību pārņemt valsts īpašuma objektu savā valdījumā, bet neiebilda pret ieceri nodot to Rīgas pašvaldības īpašumā, ja valsts īpašuma objektu nav iespējams saglabāt valsts īpašumā;

4.2. Rīgas domes Īpašuma departaments 2014. gada 18. septembra vēstulē Nr. 1-7/D1-14-1385-nd informēja, ka Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā ir ievērojams skaits valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu, kuri sekmīgi tiek izmantoti kultūras un citu pašvaldības funkciju nodrošināšanā. Tādēļ Rīgas domes Īpašuma departaments neuzskata par lietderīgu jaunu objektu pārņemšanu īpašumā, kuru izmantošanai paredzētajai funkcijai būtu nepieciešami nozīmīgi pašvaldības līdzekļu ieguldījumi.

5. Ievērojot valsts institūciju pausto viedokli par valsts īpašuma objekta saglabāšanu valsts īpašumā kultūras funkciju nodrošināšanai, Ministru kabineta rīkojums Nr. 440 daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai ir atceļams un tādējādi izbeidzama valsts īpašuma objekta privatizācija.

6. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6. panta trešo un piekto daļu Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par valsts īpašuma objekta saglabāšanu valsts īpašumā valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

7. Administratīvā procesa likuma 51. pants nosaka, ka administratīvo lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai piešķirta ar normatīvo aktu. Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12. panta ceturto daļu lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 83. panta pirmajai daļai iestāde pēc savas iniciatīvas var uzsākt administratīvo procesu no jauna un lemt par administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar minētā likuma 85. pantu.

8. Ministru kabineta rīkojums Nr. 440 daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai ir labvēlīgs tiesisks administratīvs akts un to var atcelt tikai Administratīvā procesa likuma 85. panta otrajā daļā minētajos gadījumos. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. panta otrās daļas 4. punktu adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu aktu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses.

9. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, pie kurām pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un interešu ievērošana.

10. Ministru kabineta rīkojuma Nr. 440 2.14. apakšpunkta palikšana spēkā, saskaņā ar kuru valsts īpašuma objekts tiktu privatizēts, nodrošinātu šī kultūras pieminekļa izmantošanu privātās interesēs, nevis visas sabiedrības interesēs un līdz ar to skartu būtiskas sabiedrības intereses. Saglabājot valsts īpašuma objektu valsts īpašumā kultūras funkciju attīstīšanai, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis, līdz ar to sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā iespējamā privatizācijas subjekta tiesību un tiesisko interešu ierobežojums.

11. Ņemot vērā, ka nav tādas personas, kura var pretendēt uz pirmpirkuma tiesību atzīšanu uz valsts īpašuma objektu, kā arī to, ka iespējamo privatizācijas subjektu var noteikt, tikai organizējot valsts īpašuma objekta izsoli likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 26. un 28. pantā noteiktajā kārtībā, un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 3. punktu personas viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama, jo tā nav iespējama.

12. Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 30.¹ pantā noteikts, ka valsts īpašuma objekts pēc privatizācijas izbeigšanas nododams valdījumā tai likumā noteiktajai institūcijai, kuru savā lēmumā par valsts īpašuma objekta privatizācijas izbeigšanu norādījis Ministru kabinets. Atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" 36. panta otrajai daļai valsts ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgas valsts institūcijas personā atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta nosacījumiem, un saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta sesto daļu valstij piederošā vai piekrītošā zeme, kas nav minēta šajā pantā, zemesgrāmatā ierakstāma uz valsts vārda Finanšu ministrijas vai citas ministrijas personā, ja to noteicis Ministru kabinets.

13. Ievērojot minētos apsvērumus un to, ka ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu neizdot, un administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12. panta sesto daļu, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6. panta trešo un piekto daļu, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu, Administratīvā procesa likuma 51. pantu, 83. panta pirmo daļu un 85. panta otrās daļas 4. punktu, Ministru kabinets nolemj atcelt Ministru kabineta rīkojumu Nr. 440 daļā par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai un svītrot Ministru kabineta rīkojuma Nr. 440 2.14. apakšpunktu.

14. Ekonomikas ministrijai pārņemt valsts īpašuma objektu no sabiedrības "Possessor" un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz valsts vārda Ekonomikas ministrijas personā.

15. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Ekonomikas ministrs V. Valainis