PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr.705)
Valsts reformu ministrijas (sadarbībā ar Pašvaldību reformu padomi)
izstrādāts, Ministru kabineta (13.06.1995.) akceptēts
un (26.06.1995.) iesniegts Saeimas izskatīšanai

Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) budžeta sagatavošanas gads — gads pirms saimnieciskā gada;

2) ieņēmumu pietiekamība — aprēķinu ceļā iegūta attiecība starp pašvaldības ieņēmumiem, ņemot vērā dotāciju no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda un atskaitījumus pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, un pašvaldības izdevumu nepieciešamību;

3) izdevumu kritēriji — no pašvaldību subjektīvās darbības neatkarīgi rādītāji, kas raksturo pašvaldību pastāvīgajām funkcijām atbilstošos izdevumus;

4) izdevumu kritēriju vērtība — procentos vai kā decimāldaļa izteikts skaitlis, kas raksturo uz attiecīgo izdevumu kritēriju attiecināto izdevumu īpatsvaru pašvaldību grupas kopbudžetā;

5) nosacītā dotācija — dotācija no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, kas aprēķināta, ņemot vērā tikai ieņēmumus vai tikai izdevumu nepieciešamību;

6) nosacītā iemaksa — pašvaldības iemaksa izlīdzināšanas fondā, kas aprēķināta, ņemot vērā tikai ieņēmumus vai tikai izdevumu nepieciešamību;

7) ieņēmumu izlīdzināšanas pakāpe — procentos vai kā decimāldaļa izteikts skaitlis, kas raksturo, cik lielā mērā atsevišķas pašvaldības ieņēmumi tiek palielināti vai samazināti, salīdzinot ar valsts vidējiem ieņēmumiem;

8) izdevumu izlīdzināšanas pakāpe — procentos vai kā decimāldaļa izteikts skaitlis, kas raksturo, cik lielā mērā atsevišķas pašvaldības izdevumu nepieciešamība tiek palielināta vai samazināta, salīdzinot ar vidējo izdevumu nepieciešamību attiecīgās pašvaldības grupā;

9) pašvaldības izdevumu nepieciešamība — aprēķinu ceļā iegūtie pašvaldības izdevumi likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Vēstnesis”, 1994, 61.nr.) noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju veikšanai;

10) pašvaldību grupa — pašvaldību grupa, kurā ietilpst pašvaldības ar vienādām veicamajām funkcijām un līdzīgām šo funkciju veikšanas izmaksām;

11) pašvaldību ieņēmumi no pašu avotiem — ieņēmumi no pašvaldības nodevām un citiem maksājumiem pašvaldības budžetā, pašvaldību budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem, ieņēmumi no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības, juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem noteiktu mērķu sasniegšanai un citi maksājumi, izņemot valsts noteiktos pašvaldību budžetu ieņēmumus;

12) saimnieciskais gads — gads, uz kuru attiecas pašvaldību finansu izlīdzināšana;

13) valsts dotācija — dotācija no valsts budžeta pašvaldību izlīdzināšanas fondam;

14) valsts noteiktie pašvaldību budžeta ieņēmumi — pašvaldības ieņēmumi no juridisko un fizisko personu nodokļu un valsts nodevu maksājumiem pašvaldību budžetā.

2.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Pašvaldību finansu izlīdzināšanas mērķis ir samazināt atšķirības pašvaldību finansiālajās iespējās, nodrošināt visām pašvaldībām aptuveni vienādas finansiālās iespējas pastāvīgo funkciju izpildē, neraugoties uz attiecīgo administratīvo teritoriju sociāli ekonomiskajām, ģeogrāfiskajām un citām atšķirībām.

(2) Lai veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finansu veidošanā un nodrošinātu pašvaldību finansiālās darbības aizsardzību, izlīdzināšanas kārtība paredz tikai daļēju pašvaldību finansu atšķirību izlīdzināšanu.

(3) Izlīdzināšanu realizē ar pašvaldības finansu izlīdzināšanas fonda (turpmāk tekstā — izlīdzināšanas fonda) starpniecību.

3.pants. Izlīdzināšanas fonda pārvalde un padome

(1) Pašvaldību finansu izlīdzināšanu organizē un izlīdzināšanas fondu pārvalda par pašvaldībām atbildīgā ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Izlīdzināšanas izpildes kontrolei Ministru kabinets izveido konsultatīvu struktūru — Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomi, kuras sastāvā iekļauj par pašvaldībām atbildīgās ministrijas, Finansu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts statistikas komitejas pārstāvjus, kā arī četrus pašvaldību sabiedriskās organizācijas, kas izveidota likuma “Par pašvaldībām” 86.pantā noteiktajā kārtībā, pārstāvjus. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

4.pants. Izlīdzināšanas fonda ieņēmumi un izdevumi

(1) Izlīdzināšanas fonda ieņēmumus veido:

1) valsts dotācija izlīdzināšanas fondam;

2) pašvaldību iemaksas.

(2) Izlīdzināšanas fonda izdevumus veido dotācijas pašvaldībām no izlīdzināšanas fonda.

(3) Konkrētai pašvaldībai dotāciju lielumu no izlīdzināšanas fonda vai iemaksu lielumu izlīdzināšanas fondā nosaka, ievērojot šajā likumā noteikto izlīdzināšanas kārtību.

5.pants. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtība

(1) Izlīdzināšanas kārtība pamatojas uz:

1) pašvaldību budžeta ieņēmumu novērtēšanu;

2) pašvaldību budžeta izdevumu nepieciešamības novērtēšanu;

3) pašvaldību ieņēmumu un izdevumu izlīdzināšanu.

(2) Lai veiktu pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinus, izmanto šādas pašvaldību grupas:

1) republikas pilsētu pašvaldības;

2) rajonu pašvaldības;

3) rajona pilsētu un pagastu pašvaldības.

6.pants. Pašvaldības budžeta ieņēmumu novērtēšanas secība

(1) Budžeta sagatavošanas gadā, novērtējot pašvaldību budžetu ieņēmumus, tiek noteikta pašvaldību ieņēmumu prognoze uz vienu iedzīvotāju katrā atsevišķā pašvaldībā un pašvaldību vidējā ieņēmumu prognoze uz vienu iedzīvotāju valstī.

(2) Ieņēmumu prognoze uz vienu iedzīvotāju pašvaldībā un ieņēmumu prognoze uz vienu iedzīvotāju valstī tiek noteikta, ņemot vērā pašvaldību ieņēmumu bāzes datus un faktiskos ieņēmumus divu gadu periodā pirms budžeta sagatavošanas gada, kā arī saimnieciskā gada valsts makroekonomisko rādītāju prognozes un citi 9.pantā minētie dati.

7.pants. Pašvaldības budžeta izdevumu nepieciešamības novērtēšana

(1) Budžeta sagatavošanas gadā, novērtējot pašvaldību izdevumu nepieciešamību, tiek noteikta pašvaldību izdevumu nepieciešamības prognoze uz vienu iedzīvotāju katrā atsevišķā pašvaldībā un pašvaldību vidējā izdevumu nepieciešamības prognoze uz vienu iedzīvotāju attiecīgo pašvaldību grupā.

(2) Izdevumu nepieciešamības prognoze uz vienu iedzīvotāju pašvaldībā un izdevumu nepieciešamības prognoze uz vienu iedzīvotāju attiecīgās pašvaldības grupā tiek noteikta, ņemot vērā pašvaldību budžetu izpildes rādītājus divu gadu periodā pirms budžeta sagatavošanas gada, kā arī saimnieciskā gada valsts makroekonomisko rādītāju prognozes un citus 9.pantā minētos datus.

(3) Pašvaldības budžeta izdevumu nepieciešamību novērtē pēc šā panta otrajā daļā noteiktajiem pašvaldību izdevumus raksturojošiem kritērijiem un tiem pakārtotiem izdevumu īpatsvaru vērtībām pašvaldību grupai.

(4) Pašvaldības budžeta izdevumu nepieciešamības novērtēšanai izmanto šādus pašvaldību izdevumu kritērijus:

1) pastāvīgo iedzīvotāju skaits pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) pirmsskolas vecuma bērnu skaits pašvaldības administratīvajā teritorijā;

3) iedzīvotāju skaits skolas vecumā pašvaldības administratīvajā teritorijā;

4) iedzīvotāju skaits pensijas vecumā pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(5) Kritēriju vērtības nosaka pēc divu iepriekšējo gadu pašvaldību budžetu atskaites datiem un plānojamā gada prioritātēm.

(6) Kritēriju vērtības izmanto vienīgi, lai noteiktu vidējo izdevumu struktūru pašvaldību grupā. Izdevumu vērtības nav uzskatāmas par pašvaldības iestāžu vai pasākumu finansēšanas normatīviem.

8.pants. Pašvaldību ieņēmumu un izdevumu izlīdzināšana

(1) Pašvaldību ieņēmumu un izdevumu izlīdzināšanu veic šādā secībā:

1) pašvaldību ieņēmumu izlīdzināšana;

2) pašvaldību izdevumu nepieciešamības izlīdzināšana;

3) papildus dotāciju aprēķins pašvaldībām ar zemiem ieņēmumiem;

4) dotāciju un pašvaldību iemaksu izlīdzināšanas fondā noteikšana.

(2) Izlīdzināšanai pakļauj vienīgi valsts noteiktos pašvaldību budžeta ieņēmumus. Pašvaldību ieņēmumu izlīdzināšanā samazina starpību starp atsevišķas pašvaldības ieņēmumu prognozi un vidējo ieņēmumu prognozi valstī uz vienu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju par ikgadējā valsts budžeta likumā noteikto daļu (ieņēmumu izlīdzināšanas pakāpi). Izlīdzināšanas rezultāts ir nosacītās dotācijas no izlīdzināšanas fonda (pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju nekā vidēji valstī) vai nosacītās iemaksas izlīdzināšanas fondā (pašvaldībām ar augstākiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju nekā vidēji valstī) un izlīdzinātie ieņēmumi.

(3) Pašvaldību izdevumu nepieciešamības izlīdzināšanā samazina starpību starp konkrētas pašvaldības un attiecīgās pašvaldības grupas vidējo izdevumu nepieciešamības prognozi uz vienu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju par ikgadējā valsts budžeta likumā noteikto daļu (izdevumu izlīdzināšanas pakāpi).

(4) Pašvaldībām, kurām ieņēmumu pietiekamība (pēc izlīdzinātiem ieņēmumiem un izlīdzinātiem izdevumiem) ir mazāka par ikgadējā budžeta likumā noteikto minimālo vērtību attiecīgajai pašvaldību grupai, ieņēmumu starpība līdz minimālajai vērtībai kā papildus dotācija, tiek segta no izlīdzināšanas fonda.

(5) Dotācijas atsevišķai pašvaldībai vai atsevišķas pašvaldības iemaksas izlīdzinā-šanas fondā nosaka kā attiecīgās pašvaldības nosacīto dotāciju un papildu dotāciju summu un nosacīto iemaksu izlīdzināšanas fondā starpību (pozitīvs skaitlis — dotācija, negatīvs skaitlis — iemaksas).

9.pants. Izmantojamās ziņas

Pašvaldību finansu izlīdzināšanai tiek izmantotas Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kases departamenta ziņas par pašvaldību faktiskajiem ieņēmumiem, Finansu ministrijas ziņas par valsts makroekonomiskajiem rādītājiem (kopējām ieņēmumu prognozēm, prognozējamo inflāciju, valsts budžeta prognozi un citi rādītāji), Valsts statistikas komitejas ziņas par pašvaldību demogrāfiskiem un citiem rādītājiem. Par pašvaldībām atbildīgā ministrija apkopo ziņas par pašvaldību budžetu izpildi.

10.pants. Ikgadējo ar pašvaldību finansu izlīdzināšanu saistīto

normatīvo dokumentu pieņemšana

(1) Finansu ministrija kopīgi ar par pašvaldībām atbildīgo ministriju, izmantojot 9.pantā minētās ziņas, veic aprēķinus par pašvaldību budžeta daļu valsts kopbudžetā, pašvaldību izpildāmo pastāvīgo funkciju izpildes finansiālo kopējo novērtējumu, pašvaldību budžetu kopējo ieņēmumu novērtēšanu un valsts dotācijas nepieciešamību.

(2) Ministru kabinets ar likumā “Par pašvaldībām” noteikto sabiedrisko organizāciju saskaņo plānojamā saimnieciskā gada kopējos valsts noteiktos pašvaldību budžeta ieņēmumus, kopējo izdevumu nepieciešamību, valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fonda apjomu, izdevumu kritēriju vērtības, ieņēmumu un izdevumu izlīdzināšanas pakāpes, minimālo ieņēmumu pietiekamību katrā pašvaldību grupā, kā arī citas normas, kas attiecas uz attiecīgā saimnieciskā gada pašvaldību finansu izlīdzināšanu un izlīdzināšanas sistēmā neiekļauto valsts budžeta mērķdotāciju apmēru pašvaldībām. Šo sarunu rezultāti tiek noformēti protokola veidā. Sarunu protokols par vienošanos vai domstarpībām, kā arī par pašvaldībām atbildīgās ministrijas sagatavotā aprēķina projekts par dotācijām pašvaldībām no izlīdzināšanas fondā un pašvaldību iemaksām izlīdzināšanas fondā tiek pievienots ikgadējam valsts budžeta likumprojektam.

(3) Saeima ikgadējā valsts budžeta likumā apstiprina valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondam, izdevumu kritēriju vērtības, ieņēmumu un izdevumu izlīdzināšanas pakāpes, minimālo ieņēmumu pietiekamības katrā pašvaldības grupā, kā arī citas normas, kas attiecas uz attiecīgā saimnieciskā gada pašvaldību finansu izlīdzināšanu un izlīdzināšanas sistēmā neiekļauto valsts budžeta mērķdotāciju apmērus pašvaldībām.

(4) Balstoties uz šo likumu, ikgadējā valsts budžeta likumu un šā panta piektajā daļā noteikto iepriekšējā gada galīgo aprēķinu, Ministru kabinets, pamatojoties uz Saeimā apstiprināto Valsts budžeta likumu, pieņem noteikumus par dotāciju lielumu konkrētu pašvaldību budžetiem, atskaitījumu lielumu no konkrētu pašvaldību ieņēmumiem izlīdzināšanas fondā, kārtību, kādā pašvaldības izdara iemaksas izlīdzināšanas fondā, kārtību, kādā tiek izmaksātas dotācijas pašvaldībām no izlīdzināšanas fonda. Saimnieciskā gada laikā Ministru kabinets var grozīt dotāciju un atskaitījumu apmērus, ja Saeima, izdarot grozījumus ikgadējā budžeta likumā, izmaina likuma normas, kas saistītas ar izlīdzināšanas fondu.

(5) Galīgais aprēķins par saimnieciskā gada dotacijām pašvaldībām no izlīdzinašanas fonda un pašvaldību iemaksām izlīdzināšanas fondā tiek veikts līdz nākošā finansu gada 1.februārim. Starpība starp sākotnējo un galīgo aprēķinu tiek ņemta vērā, aprēķinot nākamā gada dotācijas un iemaksas izlīdzināšanas fondā.

11.pants. Pašvaldību kopējais rezerves fonds

(1) Rajonu, rajonu pilsētu un pagastu pašvaldības var izveidot kopēju rezerves fondu, kurā ieskaita ne vairāk kā 10 procentus no to dotāciju apjoma, kas šīm pašvaldībām iedalītas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda.

(2) Rezerves fondu rajonos izveido Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja par šāda fonda izveidošanu ir panākta vienošanās starp Ministru kabinetu un likumā “Par pašvaldībām” noteikto sabiedrisko organizāciju, kas ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības.

(3) Rezerves fondu izveido kā rajona pašvaldības speciālo budžetu un lēmumu par tā sadali pieņem attiecīgo pašvaldību domju un padomju priekšsēdētāju sanāksmē, kuru sasauc rajona padomes priekšsēdētājs. Šis sanāksmes lēmums ir saistošs tām pašvaldībām, kuras izveidojušas rezerves fondu. Izmaksas no rezerves fonda nodrošina rajona padome.

Par likumprojektu

Likumprojektu Ministru kabineta uzdevumā (MK 10.08.93. sēdes protokols nr.2 4.§) izstrādāja Valsts reformu ministrija sadarbībā ar Pašvaldību reformu padomi.

Likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” ir finansu likumu paketes, kurā ietilpst likumi “Par budžetu un finansu vadību”, “Par pašvaldību budžetu”, “Par vietējām nodevām”, sastāvdaļa, kas savās nostādnēs un normās ir saistīts ar tiem.

Likums nosacīs pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtību Latvijas Republikā. Tas nodrošinās pašvaldību finansiālās darbības aizsardzību, pašvaldību funkciju izpildi, neraugoties uz vietējām sociāli ekonomiskajām atšķirībām.

Lielais patstāvīgu pašvaldību skaits, kā arī pašvaldību reforma ir galvenie faktori, kāpēc jāatsakās no līdzšinējās Finansu ministrijas izlīdzināšanas sistēmas, kuru nosacīti var nosaukt par normatīvo izlīdzināšanas sistēmu, jo tās pamatā ir izdevumu normatīvi sociālās infrastruktūras objektu vienas vienības uzturēšanai. Taču jāpiebilst, ka pašvaldībām nav pieņemama pašreizējai sistēmai raksturīgā ierēdņu lielā subjektīvā viedokļa iespēja. Ar šo sistēmu Finansu ministrija spēj kontrolēt tikai 33 pašvaldību budžetu vienības: 7 republikas pilsētu budžetus un 26 rajonu kopbudžetus, taču likumprojektā piedāvātais rada iespēju strādāt ar visām 600 Latvijas pašvaldībām.

Šī izlīdzināšanas sistēma neiejaucas pašvaldību budžetu sastādīšanā un izpildīšanā. Pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldību budžetu sastādīšana un izpildīšana, kā paredz likums, ir tikai pašvaldības domes (padomes) prerogatīva. 

Valsts reformu ministre V.Tērauda