PAŠVALDĪBĀS

Kā atgūt naudu

Latvijas Pašvaldību savienības ārkārtas sēdē, kas notika 28. jūnijā, galvenokārt sprieda par pašvaldību finansēšanu.

Priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis klātesošos informēja, ka bankā “Baltija” “iesaldēti” 342 pašvaldību līdzekļi par kopējo summu 1,8 miljoni latu. Daudzas pašvaldības nokļuvušas neapskaužamā situācijā, jo tā ir bijusi vienīgā komercbanka attiecīgajā rajonā. Stāvokli sarežģī arī tas, ka jūnijā plānoto 6,3 miljonu latu dotācijas vietā saņemti tikai 0,5 miljoni latu. Līdzekļu nepietiek pat algu izmaksām. Vēl līdz šim pašvaldības no valsts nav sagaidījušas nekādu konkrētu palīdzību. Uztraukumu rada arī plānotā budžeta samazinājuma daļa. Pašvaldību vadītāji par nepieņemamu uzskata pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu no komunālajiem maksājumiem, elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu. Nav atrisināta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana. Patlaban to kārto ar Baltijas tranzītu bankas starpniecību un šīs operācijas nespēj kontrolēt ne Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, ne pašvaldības.

Finansu ministre Indra Sāmīte pastāstīja, ka situācija valsts budžetā ir ļoti smaga un tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumā. Patlaban tiek kārtoti galvenie maksājumi – algas, pensijas un nosegta valsts parāda daļa. Saskaņā ar Starptautisko valūtas fondu pieņemts lēmums valsts aizņēmuma naudu izlietot kredītam pašvaldībām, ar kredīta likmi līdz desmit procentiem gadā.

Plānots gada budžetu samazināt par 25 miljoniem latu. Rūpīgi tiekot strādāts ieņēmumu dienesta darba sakārtošanā. Latvijas teritorija patlaban uzskatāma kā vienota muitas zona.

Attiecībā uz banku “Baltija” finansu ministre Indra Sāmīte uzskata, ka izsludinātā maksātnespēja palīdzēs piedzīt naudu no kredītņēmējiem. Patlaban tiesā jau iesniegtas četrdesmit prasības par parādu piedziņu. Paredzams, ka šie piedzītie parādi arī būs lielākais ienākuma avots.

Ne mazāk svarīgi izstrādāt un pieņemt likumdošanas aktus par noguldītāju naudas aizsardzību.

Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča klātesošos informēja, ka sekmīgi tiek iekasēts sociālais un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt akcīzes nodoklis piecos mēnešos ieņemts tikai par 41,7 procentiem, pievienotās vērtības nodoklis - par 33 procentiem, uzņēmumu ienākuma nodoklis - 18 procentu apjomā.

Pašlaik Valsts ieņēmumu dienests galveno uzmanību veltī muitas darbam, arī pārējo nodokļu iekasēšanai.

Rīgas Domes priekšsēdētājs Māris Purgailis ierosināja mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtību, ļaujot to uzņēmējiem pārskaitīt tieši attiecīgo pašvaldību kontos, informējot Valsts ieņēmumu dienestu par pārskaitījumiem.

Izskanēja arī ierosinājums lūgt Saeimu, lai ar nodokļiem neapliktu komunālos maksājumus. Tātad - izdarīt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā.

Latvijas Pašvaldību savienības ārkārtas sēdē pieņemti arī vairāki citi lēmumi.

Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore