Jūrmalas domes saistošie noteikumi Nr. 61

Jūrmalā 2024. gada 19. decembrī (prot. Nr. 17, 62. p.)

Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2025. gada budžetu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem"
16., 17. pantu

1. Saistošie noteikumi nosaka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) 2025. gada budžeta ieņēmumu, izdevumu, saistību apmēru saimnieciskajā gadā un turpmākajos gados, kā arī budžeta izpildītāju pienākumus un atbildību.

2. Apstiprināt Pašvaldības konsolidēto budžetu 2025. gadam saskaņā ar 1., 2., 3. pielikumu, tajā skaitā:

3. Apstiprināt Pašvaldības esošo un plānoto saistību apmēru 2025. gadā 11 963 390 euro un turpmākajos gados saskaņā ar 4. pielikumu.

4. Apstiprināt 2025. gadā finansējumu pamatkapitāla palielināšanai 661 685 euro apmērā, t.sk.:

4.1. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas gaisma" 44 000 euro apmērā dispečeru ofisa izbūvei un projektēšanai;

4.2. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas ūdens" 617 685 euro apmērā aizņēmumu procentu apmaksai.

5. Jūrmalas domes priekšsēdētājs, izdodot rīkojumu, ir tiesīgs grozīt budžetu, piešķirot no programmas "Pārējās ar pašvaldības darba nodrošināšanu saistītās aktivitātes" aktivitātes "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem" finansējumu, neparedzētu izdevumu apmaksai budžeta finansētām institūcijām nepārsniedzot 20 000 euro.

6. Jūrmalas domes priekšsēdētājs, izdodot rīkojumu un ievērojot ārējos normatīvajos aktos noteikto kārtību un valsts budžeta līdzekļu sadales metodiku, ir tiesīgs veikt grozījumus budžetā, apstiprinot vai grozot budžeta finansētām institūcijām valsts budžeta līdzekļu sadali, nepārsniedzot Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai valsts budžeta līdzekļu piešķīruma apjomu.

7. Jūrmalas domes priekšsēdētājs, izdodot rīkojumu, atbilstoši Jūrmalas domes lēmumam par projekta īstenošanu un ārējā finansētāja nosacījumiem, ir tiesīgs veikt grozījumus budžetā, apstiprinot projektu tāmes budžetā vai grozot tās.

8. Pašvaldības izpilddirektors ir pilnvarots apstiprināt detalizētās ieņēmumu un izdevumu tāmes.

9. Pašvaldības izpilddirektors ir tiesīgs, izdodot rīkojumu, grozīt budžetu:

9.1. programmas vai projekta ietvaros vai starp programmas aktivitātēm, ja netiek grozīta budžeta finansētās institūcijas programmai apstiprinātā apropriācija, finansējuma avots un nepārsniedzot attiecīgajam mērķim domes apstiprinātos izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

9.2. piešķirot budžeta līdzekļus budžeta finansētām institūcijām no programmas "Apropriācijas rezerve" un "Pārējās ar pašvaldības darba nodrošināšanu saistītās aktivitātes" aktivitātes "Izdevumi neparedzētiem gadījumiem" saimnieciska rakstura izdevumu apmaksai, nepārsniedzot 15 000 euro;

9.3. starp ekonomiskās klasifikācijas kodu (turpmāk – EKK) 1150 "Atalgojums fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata", EKK 1210 "Darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" un EKK 2231 "Izdevumi iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai", ja netiek grozīta programmai vai projektam apstiprinātā apropriācija;

9.4. starp EKK 2231 "Izdevumi iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai" un EKK 2314 "Izdevumi par precēm iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai", ja netiek grozīta programmai vai projektam apstiprinātā apropriācija;

9.5. atbilstoši ar domes lēmumu veiktajām funkciju un uzdevumu pārdalēm starp budžeta finansētām institūcijām apstiprinot vai grozot tāmes budžeta finansētām institūcijām, ja:

9.5.1. netiek grozīta budžeta programmai apstiprinātā apropriācija, finansējuma avots un netiek pārsniegts ekonomiskajās kategorijās attiecīgajam mērķim domes apstiprinātais izdevumu apjoms;

9.5.2. finansējums tiek pārcelts uz budžeta finansētajai institūcijai noteikto funkciju īstenošanai atbilstīgāku budžeta programmu un ja netiek grozīts finansējuma avots un netiek pārsniegts ekonomiskajās kategorijās attiecīgajam mērķim domes apstiprinātais izdevumu apjoms;

9.6. piešķirot budžeta līdzekļus budžeta finansētām institūcijām no programmas "Līdzdalības budžets" atbilstoši programmas "Līdzdalības budžets" ietvaros atbalstīto projektu īstenošanai nepieciešamo iepirkuma procedūru rezultātiem, nepārsniedzot kopējo projekta īstenošanai atbalstīto finansējuma apmēru.

10. Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs ir tiesīgs, izdodot rīkojumu, grozīt budžetu Jūrmalas Izglītības pārvaldei piešķirtās apropriācijas ietvaros šādi:

10.1. programmas vai projekta ietvaros, vai starp programmas aktivitātēm, ja netiek grozīta budžeta finansētās institūcijas programmai apstiprinātā apropriācija, finansējuma avots un nepārsniedzot attiecīgajam mērķim domes apstiprinātos izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, tajā skaitā veicot šajā punktā minētos grozījumus starp izglītības iestādēm;

10.2. starp ekonomiskās klasifikācijas kodu (turpmāk – EKK) 1150 "Atalgojums fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata", EKK 1210 "Darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" un EKK 2231 "Izdevumi iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai", ja netiek grozīta programmai vai projektam apstiprinātā apropriācija, tajā skaitā veicot šajā punktā minētos grozījumus starp izglītības iestādēm;

10.3. starp EKK 2231 "Izdevumi iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai" un EKK 2314 "Izdevumi par precēm iestādes sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai", ja netiek grozīta programmai vai projektam apstiprinātā apropriācija, tajā skaitā veicot šajā punktā minētos grozījumus starp izglītības iestādēm;

10.4. starp EKK 2275 "Pašvaldību līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un attiecīgo atlīdzības EKK programmas "Iestādes darbības nodrošināšana" ietvaros, ja netiek grozīta programmai apstiprinātā apropriācija un finansējuma avots, Jūrmalas Izglītības pārvaldes funkcionālā pakļautībā esošām izglītības iestādēm atlaišanas pabalstu, kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu un atlīdzības izmaksu nodrošināšanai, atbilstoši ar domes lēmumu likvidētajām amata vienībām.

11. Veicot 9. punktā minētos budžeta grozījumus, pašvaldības izpilddirektors izvērtē nepieciešamību papildus saņemt pastāvīgās komitejas, Finanšu komitejas vai Apvienotās komitejas pozitīvu atzinumu.

12. Veicot 10. punktā minētos budžeta grozījumus, Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs izvērtē nepieciešamību papildus saņemt pastāvīgās komitejas, Finanšu komitejas vai Apvienotās komitejas pozitīvu atzinumu.

13. Centrālās administrācijas Finanšu nodaļas Budžeta daļa 2025. gadā atver budžeta asignējumus atbilstoši Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumu izpildei, nepārsniedzot gada budžetā paredzētās summas.

14. Budžeta izpildītāji ir atbildīgi par to, lai piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošinātu lietderīgu pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu un, lai budžeta finansētās institūcijas uzņemtās finansiālās saistības nepārsniedz attiecīgajam mērķim tāmē apstiprinātos pašvaldības budžeta izdevumus atbilstoši ekonomiskajām un funkcionālajām kategorijām.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

4. pielikums

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes ar aktivitātēm

Ieņēmumu un izdevumu tāmes bez aktivitātēm

PASKAIDROJUMA RAKSTS PIE 2025. GADA BUDŽETA

Atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 17. panta pirmajai daļai – ziņojums, kurā sniegta informācija par attiecīgās pašvaldības ekonomisko un sociālo situāciju, pašvaldības uzdevumiem saimnieciskajam gadam, kuram plāno pašvaldības budžetu, un tam sekojošiem diviem saimnieciskajiem gadiem.

Sociālekonomiskā situācija Jūrmalā

Iedzīvotāji

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) 2024. gada 01. jūlija datiem, Jūrmalas valstspilsētā ir 60 396 iedzīvotāji (sk. 1. attēlu). Laika posmā no 2011. gada līdz 2024. gadam vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 7,84 %. Pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 1,02 %, jeb 611 iedzīvotājiem.

1. attēls

Avots: PMLP

Kā liecina PMLP dati, Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotāju procentuāli lielākā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita ir darbspējas vecumā, proti, 38 683 iedzīvotāji. Pēc darbspējas vecuma iedzīvotāji ir 13 538 un pirms darbspējas vecumā – 8 175 iedzīvotāji. Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotāju vecuma struktūra (informācija uz 2024. gada 01. jūliju) ir attēlota 2. attēlā.

2. attēls

Avots: PMLP

Izglītojamo skaits izglītības iestādēs

Atbilstoši Latvijas Republikas Izglītības ministrijas datiem Jūrmalas valstspilsētas izglītības iestādēs 2023./2024. mācību gadā bija reģistrēti 6 770 audzēkņi, no kuriem 2 056 apmeklēja pirmsskolas izglītības iestādes, 4 446 vispārējās izglītības iestādes un 268 mācījās profesionālās izglītības programmas realizējošās izglītības iestādēs. 2023./2024. mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kopējais audzēkņu skaits ir nedaudz palielinājies (skat. 3. attēlu).

3. attēls

Avots: LR Izglītības ministrija

Nodarbinātība un bezdarbs

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati (turpmāk – NVA), Jūrmalā bezdarba līmenis 2024. gadā bija 3,3 %, kas ir zemāk nekā vidēji Latvijā (5,2 %). Salīdzinoši ar 2023. gadu bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 % (skat. 4. attēlu).

4. attēls

Avots: NVA

2024. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība vasaras mēnešos līdzfinansēja darba algu Jūrmalā deklarētiem jauniešiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs un kuri ir sasnieguši 15 gadu vecumu. Kopumā 2024. gada vasarā Jūrmalas valstspilsētas administrācija noslēdza līgumus ar 7 uzņēmumiem, līdzfinansējot darba algas 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas 41 Jūrmalas valstspilsētā deklarētam jaunietim.

Uzņēmējdarbība un tūrisms

Uzņēmējdarbības vide Jūrmalā ir cieši saistīta ar pilsētas tūrisma jomas uzņēmējdarbību, tās pamatu veido tirdzniecības un pakalpojumu sektora uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus Jūrmalas iedzīvotājiem un tūristiem.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izplatību, tās rezultātā ieviestos ierobežojumus un Jūrmalas valstspilsētā reģistrēto uzņēmumu pamatdarbību, kas tika tieši skarta, apgrozījums 2020. gadā samazinājās par vairāk kā 30 tūkstošiem euro salīdzinājumā ar 2019. gadu, taču 2021. gadā apgrozījums pat pārsniedza 2019. gada rādītājus un 2022. gadā tas turpinājis palielināties. Nodarbināto personu skaits sāka sarukt jau pirms Covid-19 pandēmijas izplatības, taču 2021. gadā ir bijis lielākais nodarbināto personu skaits pēdējo gadu laikā, sasniedzot 9953 nodarbinātas personas. 2022. gadā tas ir samazinājies uz 9506 nodarbinātām personām. (skat. 5. attēlu).

5. attēls

Avots: CSP

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) informācija, Jūrmalas valstspilsētā reģistrēto uzņēmumu skaits, kas darbojas izmitināšanas un ēdināšanas jomā (NACE 2. red.), pēdējos gados ir bijis ļoti svārstīgs. Viesmīlības jomas uzņēmumi pandēmijas gados saskārās ar nopietniem izaicinājumiem, tādēļ 2022. gadā Jūrmalas valstspilsētā darbojās 153 izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumi, kas tāpat kā iepriekšējā gadā ir mazākais skaits pēdējo gadu periodā. (skat. 6. attēlu).

6. attēls

Avots: CSP

Laika periodā no 2017. gada līdz 2021. gadam vērojama uzņēmumu, kuru darbības nozare ir saistīta ar izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, nodarbināto personu skaita sarukums, bet 2022. gadā skaits palielinājies. Svārstīga situācija ir bijusi ar šo uzņēmumu apgrozījumu – 2020. gadā ir piedzīvots ievērojams apgrozījuma kritums, tomēr 2022. gadā apgrozījums ievērojami palielinājies un sasniedzis 2017. gada rādījumus. (skat. 7. attēlu).

7. attēls

Avots: CSP

Atbilstoši Lursoft statistikas datiem 2023. gadā Jūrmalā ir likvidēti 197 uzņēmumi un ir reģistrēti 279 jauni uzņēmumi (skat. 8. attēlu), salīdzinoši ar 2022. gadu ir pieaudzis reģistrēto un samazinājies likvidēto uzņēmumu skaits. 2023. gadā Latvijā reģistrēti 8772 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 7843 uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija. Salīdzinot ar 2022. gadu, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits ir sarucis un bijis pat zemāks nekā 2020. gadā, kad tika fiksēts pēdējās desmitgades zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits. Tiesa, samazinājies arī likvidēto uzņēmumu skaits. Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2023. gadā likvidēto uzņēmumu bijis par aptuveni 3,1 tūkstošiem mazāk nekā 2022. gadā.

8. attēls

Avots: Uzņēmumu reģistrs

Saskaņā ar CSP datiem, tūristu skaits Jūrmalā 2023. gadā ir pieaudzis par 4,5 %, salīdzinot ar 2022. gadu, un tas ir mazāk nekā vidēji valstī, kur tūristu skaits pieaudzis par 12,1 %. Lai gan tūristu skaits pieaug, tas joprojām nav sasniedzis 2019. gada apjomus (-6,5 %). Jūrmala joprojām ir saglabājusies kā otrs populārākais galamērķis vietējo un ārvalstu tūristu vidū. Analizējot pilsētas viesu sadalījumu pa valstīm, Latvija ir bijusi nozīmīgākā tūristu ģenerējošā valsts (aptuveni 47 % no kopējā tūristu skaita), kam seko pārējās Baltijas valstis. Jūlijā un augustā tūristu skaits no Lietuvas bija lielāks nekā vietējo tūristu skaits. Jāpiebilst, ka kopš 2019. gada, kas tūrismā ir bijusi visveiksmīgākā sezona, tūristu skaits no Lietuvas ir gandrīz divkāršojies.

9. attēls

Avots: CSP

Investīcijas 2025. gadam

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības plānotās investīcijas atspoguļotas Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023.–2029. gadam Investīciju plānā 2023.–2029. gadam pielikumā "Investīciju plāns 2025.–2027. gadam" (turpmāk – Investīciju plāns).

Atbilstoši Investīciju plānam lielākie ieguldījumi 2025. gadā paredzēti pilsētas infrastruktūrā, kas ietver tādus nozīmīgus investīciju projektus kā:

• Dzintaru dzelzceļa pārvada pārbūve;

• Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumi Dubultos–Majoros–Dzintaros (SAM 5.1.1.);

• Jūrmalas stadiona "Sloka" attīstība;

• Novecojušo siltumtrašu posmu nomaiņa (siltumtrašu pārbūve).

Arī 2025. gadā plānots turpināt veikt ieguldījumus ceļu un ielu kvalitātes uzlabošanai, kā arī satiksmes drošības uzlabojumiem, t.sk. veloceliņu un gājēju infrastruktūrai, energoapgādes un sakaru attīstībai, kā arī ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmām.

Lielākās investīcijas paredzētas projekta "Dzintaru dzelzceļa pārvada pārbūve" īstenošanai – plānoti upes puses brauktuves seguma pārbūves darbi, apgaismojuma balstu atjaunošana, lietus ūdens novadsistēmas atjaunošana, jaunu drošības barjeru uzstādīšana un gada beigās plānota būvdarbu pabeigšana, atverot satiksmi abos braukšanas virzienos.

Tiks turpināts darbs un pabeigti 2021. gadā iesāktie būvdarbi Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumu Dubultos–Majoros–Dzintaros īstenošanā.

Ziņojums par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2025. gada budžetu

Deputātu vērtējumam ir iesniegts sabalansēts 2025.gada Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības budžets. Tas savā būtībā ir dokuments, kurš atspoguļo īstermiņā pašvaldības politiku un prioritātes, izmantojot pašvaldības rīcībā esošos finanšu resursus, kā arī lielā mērā nosaka pašvaldības administrācijas rīcības plānu turpmākajam gadam.

Pašvaldības, veidojot savus budžetus, ir atkarīgas no valsts īstenotās nodokļu politikas, kā arī tās noteiktajām prioritātēm valsts budžetā, makroekonomiskajiem scenārijiem un veiktajiem aprēķiniem pašvaldību finanšu izlīdzināšanai. 2025. gadā valsts budžetā tika noteikta viena prioritāte – sabiedrības drošība. Ņemot vērā prognozējamos ekonomikas pieauguma tempus 2025. gadā un no šīs prognozes izrietošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi, pašvaldībām ieņēmumu pieaugums ir ļoti ierobežots, līdz ar to 2025. gada Jūrmalas valstspilsētas budžetu nevar vērtēt kā uz attīstību vērstu, bet gan pašvaldībai uzlikto funkciju nodrošinošu budžetu.

Pašvaldības budžets ir sagatavots, ievērojot Pašvaldību likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību, likumu "Par pašvaldību budžetiem", kā arī citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

2025. gada budžets ir sasaistīts ar Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023.–2029. gadam Rīcības plānā noteiktajiem uzdevumiem un darbībām, tādējādi nodrošinot finanšu līdzekļu ilgtspējīgu piešķīrumu.

2025. gada pašvaldības budžets ir sagatavots apstiprināšanai budžeta izdevumu klasifikācijas koda otrajā zīmē, izņemot atlīdzību, kas ir apstiprināma budžeta izdevumu klasifikācijas pirmajā zīmē. Šajā rindkopā minētā budžeta izdevumu klasifikācija ir darījumu uzskaite atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

2025. gada budžeta projekta sagatavošanā tika noteiktas šādas prioritātes:

• atsevišķu sociālo pabalstu paaugstināšanas nodrošināšana;

• atalgojuma paaugstināšana pašvaldības darbiniekiem;

• aizņēmumu, kredītprocentu un citu uzņemto ilgtermiņa saistību nodrošināšana;

• saglabāt pilsētas apsaimniekošanas kvalitāti līdzšinējā līmenī darba uzdevumu vienības cenu būtiska pieauguma apstākļos;

• komunālo maksājumu un citu iestādes darbību nodrošinošu izdevumu segšana;

• uzsākto investīciju un būvniecības projektu īstenošanas nodrošināšana.

Paralēli, sastādot 2025. gada budžetu, tika strādāts pie tā, lai Jūrmalas iedzīvotājiem saglabātu esošos pašvaldības noteiktos atvieglojumus, sociālās garantijas un sociālos pabalstus, t.sk.:

• nodrošinātu bezmaksas sabiedrisko transportu, tajā skaitā divus bezmaksas braucienus dienā vilciena maršrutā Ķemeri–Rīga–Ķemeri, visiem pašvaldības iedzīvotājiem;

• nodrošinātu, ka Jūrmalas pašvaldības iedzīvotājiem tiek piemērota 90 % atlaide nekustamā īpašuma nodoklim par zemi;

• nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un skolēniem;

• saglabātu sabiedrisko kārtību un drošību nodrošinošus pasākumus;

• nodrošinātu kvalitatīvu un sociāli pieejamu izglītības procesu pašvaldībā;

• nodrošinātu ar finanšu resursiem plašāko sociālā atbalsta sistēmu valstī;

• nodrošinātu kultūras pasākumu daudzveidību un to pieejamību;

• nodrošinātu plašāk pieejamu sporta pasākumu organizēšanu un kopumā sporta atbalstu.

KONSOLIDĒTĀ BUDŽETA IEŅĒMUMI

Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu daļa sastāv no nodokļu ieņēmumiem, ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un īpašuma, pašvaldību nodevām, ieņēmumiem no naudas sodiem, pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma iznomāšanas un pārdošanas, valsts budžeta transfertiem, t.sk. Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un citas ārvalstu finanšu palīdzības un speciālās valsts budžeta dotācijas nodokļu politikas ietekmes kompensēšanai, pašvaldību budžetu transfertiem, kā arī budžeta iestāžu pašu ieņēmumiem.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2025. gada budžetā tiek prognozēti konsolidētā budžeta ieņēmumi bez atlikumiem uz gada sākumu un saņemtajiem kredītiem 115 587 575 euro apjomā jeb ar 0.5 % pieaugumu pret 2024. gada budžeta ieņēmumu daļas precizēto plānu, līdz ar to 2025. gadā pašvaldības prognozēto ieņēmumu palielinājums pret precizēto plānu sastāda 564 715 euro.

Galvenie 2025. gada pašvaldības budžeta palielinājuma cēloņi (grafiskais salīdzinājums sniegts 10. attēlā) ir:

• ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumiem kārtējā gadā pieaug par 968 770 euro pret 2024. gada precizēto plānu;

• ieņēmumi no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā pieaug par 270 000 euro pret 2024. gada precizēto plānu;

• ieņēmumi no pašvaldības nekustamā īpašuma iznomāšanas un pārdošanas tiek plānoti par 1 842 293 euro vairāk kā 2024. gada precizētais plāns.

10. attēls

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, galvenokārt, ietekmē tautsaimniecībā nodarbināto skaits, darba samaksa, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmērs, minimālā darba alga, kā arī mikrouzņēmuma nodokļa režīms. Pašvaldībām no kopējās iekasētā iedzīvotāju nodokļa masas 2025. gadā tiks atskaitīti 78 % un 22 % tiks novirzīti valstij, atskaitījumu proporcija ir par 3 % lielāka pašvaldībām nekā 2024. gadā. 2020. gadā un iepriekšējos gados tā bija 80 % un 20 %.

Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, 2025. gada pašvaldības budžetā ir plānoti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 71 744 616 euro apmērā, palielinājums pret precizēto 2024. gada plānu ir 1.4 % jeb 968 770 euro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem ir vislielākais īpatsvars pašvaldības pamatbudžetā – 2025. gadā 62.1 %, 2024. gada precizētajā budžetā 61.6 %, 2023. gada izpilde – 61.6 %, 2022. gadā – 59.2 %.

Ievērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa augsto īpatsvaru pamatbudžeta ieņēmumos, pašvaldības finansiālā darbība ir atkarīga no iedzīvotāju nodarbinātības un darba samaksas. Tas paaugstina pašvaldības budžeta atkarību no valsts politiķu lēmumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kā arī lēmumiem par speciālās valsts budžeta dotācijas piešķīruma apjomu.

2025. gadā pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokli saņems šādā procentuālajā sadalījumā: I ceturksnī – 22 %, II ceturksnī – 23 %, III ceturksnī – 27 %, IV ceturksnī – 28 %.

Jāpiezīmē, ka 2025. gadā iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārpilde, ja tāda būs, nevarēs tikt izmantota kārtējā budžeta gada izdevumu segšanai, bet būs novirzāma pašvaldības aizņēmumu saistību dzēšanai nākamajā budžeta gadā, par ko būs pieņemams atsevišķs Jūrmalas domes lēmums.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2025. gadā prognozēti 9 300 000 euro apmērā, kas ir par 149 000 euro mazāk nekā 2024. gada precizētais plāns. Plānoto ieņēmumu samazinājums 2025. gadā ir skaidrojams ar to, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi tiks piešķirti, nevērtējot nodokļa maksātāju valstisko piederību atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2024. gada 11. jūlija spriedumam lietā Nr. 2023-10-03. Līdz ar to pieaugs personu skaits, kurām tiek piešķirts nodokļa atvieglojums.

Pašvaldība arī 2025. gadā ir saglabājusi iepriekš īstenoto nekustamā īpašuma nodokļa politiku valsts noteiktajā ietvarā, kas būtiski samazina Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotāju, kuri deklarējuši šeit dzīvesvietu, maksājumus.

Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošie noteikumi Nr. 37 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību" nosaka kārtību, kādā var saņemt nodokļa atvieglojumus, norādīts atvieglojuma apmērs un uzskaitītas nodokļu maksātāju kategorijas, kas var pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem, izpildot noteikumos noteiktos kritērijus.

Fiziska persona – nekustamā īpašuma īpašnieks, kura pamata dzīves vieta deklarēta Jūrmalas administratīvajā teritorijā pirmstaksācijas gadā (līdz 31. decembrim) automātiski saņem zemei atvieglojumu 90 % apmērā.

Lai pretendētu uz nodokļa atvieglojumiem par ēku, īpašuma īpašniekam jāiesniedz iesniegums par atbilstību konkrētai saistošo noteikumu kategorijai un īpašniekam jābūt deklarētam īpašumā vismaz divus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas. Atvieglojumu 50 %–90 % apmērā par ēku var saņemt tādi nodokļa maksātāji, kā

• zemes un ēku īpašnieki un īpašnieku mantinieki, kuriem nekustamais īpašums ir piederējis līdz 1940. gadam un vēlāk tika atjaunotas īpašuma tiesības, vai piešķirta kompensācijas zeme vai īpašnieks ir zemes labticīgais ieguvējs;

• maznodrošināti un trūcīgi Jūrmalas valstspilsētas iedzīvotāji, kā arī I un II grupas invalīdi;

• politiski represētas personas;

• ģimenes, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni vai bērni vecumā līdz 24 gadu vecumam;

• ģimenes, kuras audzina aizbildniecībā esošu bērnu;

• ģimenes, kurās aug bērns, kurš zaudējis apgādnieku vai uzturlīdzekļu piedziņa no apgādnieka nav iespējama.

Nodokļa atvieglojumu gan zemei (70 %–90 % apmērā), gan ēkai (50 %–90 % apmērā) var saņemt arī nodokļa maksātājs, kurš nav deklarējies Jūrmalā, piemēram, par:

• īpašumu, kuru nomā pašvaldības iestāde;

• īpašumu, kuru lieto sabiedriskā labuma organizācija, kas veic labdarību vai citas sociālās labklājības darbības trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu interesēs Jūrmalā;

• īpašumu, ja par visu īpašumu vai tā daļu ir noslēgts nomas vai īres līgums, kurā noteikts, ka nomnieks, daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs vai īrnieks maksā nekustamā īpašuma nodokli, un nomnieks vai īrnieks ir trūcīga, maznodrošināta vai politiski represēta persona;

• īpašumā esošu ēku, kas iekļauta valsts vai vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā un ēka tiek uzturēta atbilstoši noteiktām prasībām;

• īpašumu, kurš nodots bezatlīdzības lietošanā pašvaldības iestādei, ja pašvaldības iestāde to izmanto palīdzības sniegšanai dzīvokļu jautājumu risināšanā, piešķirot dzīvojamās telpas īres tiesības.

Juridiskas personas, izpildot noteiktus kritērijus, arī var pretendēt uz nodokļa atvieglojumiem par ēku 25 %–50 % apmērā un zemi 70 %–90 % apmērā, ja:

• īpašums, kas paredzēts saimnieciskās darbības veikšanai, ja izpildās noteiktie nosacījumi attiecībā uz darbinieku deklarēto dzīvesvietu un nodarbinātību. Noteiktie kritēriji dod iespēju atvieglojumus saņemt arī mazajiem uzņēmumiem

• darbība saistīta ar kūrorta nozari (viesnīcu, kūrortviesnīcu, kūrorta rehabilitācijas centru un sanatoriju, kempingu, jaunatnes tūristu mītņu pakalpojumu sniegšana);

• pirmstaksācijas gadā piesaistīto tūristu vai viesu skaits ir vismaz 50 000, īpašuma sastāvā ir ēka ar galveno lietošanas veidu saskaņā ar nekustamo īpašumu valsts reģistra datiem – ēkas plašizklaides pasākumiem (kods 1261) un izpildās noteiktie nodarbinātības kritēriji.

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi netiek piešķirti:

• nodokļa maksātājam, ja viņa īpašumā ir būve, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša;

• nodokļa maksātājam, ja viņa īpašumā vai valdījumā ir būve, attiecībā uz kuru būvinspektors ir konstatējis patvaļīgas būvniecības faktu;

• par nekustamo īpašumu, kurā konstatēti būvniecības noteikumu pārkāpumi (Administratīvās komisijas lēmums);

• par nekustamo īpašumu, uz kura atrodas būve, kas tiek izmantota pirms tās nodošanas ekspluatācijā.

Tāpat Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 26. oktobra saistošie noteikumi Nr. 29 "Par nekustamā īpašuma nodokli Jūrmalā" nosaka, ka būvei, kas klasificēta kā vidi degradējoša, sagruvusi vai cilvēku drošību apdraudoša, ar nākamo mēnesi pēc būves klasificēšanas attiecīgajā būvju kategorijā piemēro nodokļa likmi 3 procentu apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības: būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.

Būtisku pašvaldības budžeta daļu veido maksājumi no valsts budžeta un citu pašvaldību budžetiem, kā arī Eiropas Savienības fondu līdzekļi.

Pašvaldība dotāciju un mērķdotāciju veidā 2025. gadā no valsts budžeta saņems 21 437 402 euro.

Pašvaldības budžetā ir ieplānotas šādas mērķdotācijas un dotācijas, t.sk. ar kompensējošo mehānismu:

• dotācija no valsts budžeta atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokļa koeficientam 1 775 156 euro;

• mērķdotācija pašvaldības autoceļu fondam 1 755 843 euro;

• pedagogu atlīdzībai un izglītības pasākumiem 14 077 830 euro;

• atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem 595 249 euro;

• asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personām, kurām noteikta I un II invaliditātes grupa un personām no 5 līdz 18 gadu vecumam, kurām izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību 1 404 315 euro;

• bērnu ēdināšanas izdevumu 1., 2., 3., 4. klasei segšanai 462 272 euro, valsts sedz tikai 50 % jeb ne vairāk kā 1,545 euro par katru ēdienreizi no tās noteiktās vienas ēdienreizes maksas; bērnu no Ukrainas ēdināšanas izdevumu segšanai 8 347 euro;

• mācību līdzekļu un mācību literatūras nodrošināšanai 186 424 euro;

• dotācija asistenta pakalpojumu nodrošināšanai Jūrmalas Vaivaru pamatskolā, Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolā un Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādē "Podziņa" 189 397 euro;

• valsts dotācija 30 % apmērā no pašvaldības veiktajām Garantētā minimālā ienākuma un mājokļu pabalsta izmaksām 243 108 euro;

• daļējai izdevumu kompensācijai par sniegto grupu dzīvokļu pakalpojumu 63 767 euro;

• daļējai izdevumu kompensācijai par sociālajām garantijām un atbalstu bāreņiem un bez vecāku gādība palikušajiem bērniem 18 158 euro;

• kompensācijai par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu nepilngadīgām personām ar invaliditāti 51 264 euro;

• kompensācijai par supervīzijas pakalpojuma izmaksām 7 238 euro;

• Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku līdzfinansēšanai 77 832 euro;

• valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem par tās noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem I un II grupas invalīdiem 120 000 euro;

• programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanai 89 740 euro; šī valsts mērķdotācija tiks precizēta un sadalīta izglītības iestādēm atbilstoši Latvijas Nacionālā kultūras centra novadītajai informācijai;

• māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai 31 672 euro;

• pansionāta iemītnieku uzturēšanai, kas pašvaldības teritorijā esošajās vecu ļaužu aprūpes iestādēs ir ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim 47 880 euro jeb 9 576 euro 1 iemītniekam;

• atbalsta sniegšana no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām 1 381 euro, u.c.

Bez tam 2025. gada budžetā tiek plānots, ka pašvaldība no ES fondiem, citas ārvalstu finanšu palīdzības un valsts budžeta saņems 453 608 euro, no tiem 99 383 euro plānoti pašvaldības budžeta priekšfinansējuma atmaksai.

Savukārt ieņēmumi no nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā 2025. gadā tiek plānoti 6 000 000 euro apmērā jeb par 270 000 euro vairāk nekā 2024. gada precizētais plāns.

2025. gada budžetā ir plānoti ieņēmumi no soda naudām, ko uzliek pašvaldības par kopējo summu 1 339 280 euro, kas ir par 304 720 euro mazāk nekā 2024. gada precizētais plāns, t.sk.:

• ieņēmumi no soda naudām par neatļautu iebraukšanu īpaša režīma zonā 2025. gadā ir plānoti 950 000 euro;

• ieņēmumi no soda naudām par pārkāpumiem ceļu satiksmē 364 280 euro.

Ar Jūrmalas domes 2023. gada 26. oktobra lēmumu Nr. 466 "Par atsavināšanai prognozēto pašvaldības īpašumu sarakstu" noteiktie pašvaldības īpašumi ir iekļauti atsavināmo īpašumu sarakstā. Ievērojot iepriekšminēto lēmumu, 2025. gadā ir paredzēts turpināt pašvaldības īpašumu, kas nav nepieciešami pašvaldības funkciju izpildei, atsavināšanas procesu, līdz ar to budžetā ir plānoti ieņēmumi no pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas 2 350 254 euro apmērā, tajā skaitā:

• ieņēmumi ēku (dzīvokļu) un būvju atsavināšanas 484 010 euro;

• ieņēmumi no zemes īpašumu pārdošanas 1 861 770 euro.

Bez tam 2025. gada pašvaldības budžetā plānoti ieņēmumi no pašvaldības īpašuma iznomāšanas 821 016 euro.

Plānotais pašvaldības budžeta atlikums uz gada sākumu sastāda 9 700 957 euro, kas ir par 6 461 019 euro mazāk nekā atlikums uz 2024. gada sākumu.

Plānoti tiek aizņēmumi 7 615 791 euro apmērā, t.sk. plānots aizņēmums transporta infrastruktūras, tajā skaitā ceļu un to kompleksu investīciju projektu īstenošanai 4 511 272 euro apmērā, infrastruktūras atjaunošanai Slokas stadionā 1 466 059 euro, projekta "Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējuma novēršanas pasākumi Dubultos–Majoros–Dzintaros" 1 346 063 euro, Mežmalas pamatskolas sporta zāles pārbūvei 292 397 euro.

Pašvaldības 2025.gada budžeta ieņēmumu daļa ir plānota piesardzīgi, balstoties 2024. gada prognozējamā ieņēmumu daļas izpildē, kā arī ievērojot likumu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam".

KONSOLIDĒTĀ BUDŽETA IZDEVUMI

Konsolidētā budžeta izdevumi bez atlikumiem uz gada beigām, atdodamajiem kredītiem un ieguldījumiem pašvaldības kapitālsabiedrību pamatkapitālā 2025. gadā sastāda 125 363 531 euro. Kopējais izdevumu daļas samazinājums pret 2024. gada precizēto plānu 129 662 000 euro ir 4 298 469 euro jeb izdevumi samazinājušies par 3.3 %.

Galvenais izdevumu daļas samazinājuma iemesls ir tas, ka 2025. gadā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai ir samazinājušās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā par 1 736 163 euro, kā arī nav nepieciešami finanšu līdzekļi tiesas spriedumu izpildei (samazinājums pret 2024. gadu sastāda 1 258 268 euro). Bez tam 2024. gada budžetā bija paredzēts vienreizējs maksājums SIA "Jūrmalas ūdens" 896 189 euro apmērā vētras radīto zaudējumu kompensēšanai, kā arī salīdzinoši mazākā apmērā ir paredzēts finansējums investīciju projektu, tostarp ar Eiropas Savienības finanšu instrumentu piesaisti (turpināta tiek tikai projekta "Lielupes radītos plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumi Dubultos–Majoros–Dzintaros"), īstenošanai un būvniecībai.

11. attēls

Pašvaldības institūcijas 2025. gada budžeta pieprasījumus gatavoja šī gada precizētā budžeta līmenī uz 2024. gada 31. augustu, izņemot institūcijas, kuru kompetencē ietilpst budžeta sagatavošanā noteiktās prioritātes.

Sastādot 2025.gada budžetu, kopējais darbinieku atlīdzības fonda palielinājums sastāda 2 011 053 euro.

Atalgojuma fonds pašvaldības darbinieku atlīdzībai ir aprēķināts atbilstoši Jūrmalas domes 2020. gada 22. decembra lēmumam Nr. 859 "Par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības institūcijas darbinieku skaita (darba vietu) sarakstu apstiprināšanu" un ievērojot šādu aprēķinu metodiku:

• papildus finansējums 113 900 euro nodrošināts minimālās algas pacēlumam darbiniekiem, kuriem 2024. gadā alga ir zemāka par 740 euro;

• papildus finansējums 468 474 euro nodrošināts pedagogu mēnešalgas likmes palielinājumam par 2.6% no 2025. gada 1. janvāra;

• papildus finansējums 1 224 157 euro nodrošināts darbinieku mēnešalgas pacēlumam, ņemot vērā 2025. gada bāzes mēnešalgu;

• papildus finansējums 43 865 euro apmērā deputātu mēnešalgas pieaugumam;

• papildus finansējums 93 909 euro apmērā deputātu atvaļinājumu kompensācijām un pabalstiem sakarā ar deputātu pilnvaru izbeigšanos;

• papildus finansējums 110 613 euro apmērā pašvaldību vēlēšanu norisē iesaistīto personu atlīdzībai;

• atsevišķām struktūrvienībām finansējums nodrošināts 90 % un 95 % apmērā no gadam nepieciešamās mēnešalgas, ievērtējot vakances, darbinieku darba nespējas lapas u.tml.; pieņēmums balstīts ikgadējā mēnešalgas izmaksai paredzētā plāna izpildes izvērtējumā 2024. gadā;

• finansējums nodrošināts atvaļinājuma pabalsta izmaksai;

• finansējums nodrošināts par papildus darba veikšanu vai darbinieku aizvietošanai to prombūtnes laikā 30 % apmērā no viena mēneša mēnešalgas;

• finansējums nodrošināts citai Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iestāžu amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikumā paredzētai atlīdzībai, izņemot prēmiju izmaksai.

Šajā rindkopā minēto darbinieku, izņemot minimālās algas saņēmēju un pedagogu, atlīdzības pieaugums ir indikatīvs un to var ietekmēt darbinieku ikgadējas novērtēšanas rezultāti.

Pašvaldības budžeta iestādēs komunālo maksājumu apmaksai nepieciešamais finansējums ir aprēķināts, balstoties informācijas sistēmas datos par komunālo pakalpojumu patēriņu, pielietojot apstiprinātos komunālo pakalpojumu tarifus. 2025. gada budžetā komunālo izdevumu segšanai aprēķinātais finansējums sastāda 1 968 324 euro jeb ar samazinājumu pret 2024. gada precizēto plānu par 357 709 euro jeb par 15.4 %.

2025. gada budžetā visām pašvaldības iestādēm finansējums kapitālieguldījumiem ir paredzēts 14 812 762 euro jeb tas ir mazāks par 4 607 057 euro. Būtiskākais samazinājuma iemesls ir finansējuma samazināšana būvniecības darbiem.

2024. gada naktī no 28. jūlija uz 29. jūliju Jūrmalas pilsētu postīja vētra. Visus postījumus neizdevās novērst 2024. gadā un darbi turpināsies 2025. gadā. Kopējais 2025. gada budžetā paredzētais finansējums sastāda 557 761 euro.

2025. gadā pašvaldībā tiks īstenoti vai tiks pabeigti īstenot, saņemot noslēguma maksājumus, 21 projekts ar ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējumu, projektu kopējām izmaksām 2025. gadā sastādot 4 495 842 euro, tajā skaitā tiks īstenoti šādi investīciju projekti:

• projekta "Par infrastruktūras attīstību Jūrmalas valstspilsētas stadionā Sloka, Skolas ielā 5, Jūrmalā" 2.kārta, projekta 2.kārtas kopējās 2025. gada izmaksas plānotas 1 811 376 euro;

• projekts "Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumi Dubultos–Majoros–Dzintaros", projekta kopējās 2025. gada izmaksas plānotas 2 128 630 euro apmērā. Ievērojot, ka šī projekta īstenošana ES fondu plānošanas periodā ir beigusies, lai projektu nobeigtu tas tiks finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, ņemot aizņēmumu Valsts kasē.

Bez tam ievērojot, ka projektu:

• "Daudzfunkcionāla dabas tūrisma centra jaunbūve un meža parka labiekārtojums Ķemeros" un "Daudzfunkcionāla dabas tūrisma centra pakalpojumu attīstība un meža parka labiekārtojums Ķemeros" īstenošana ir noslēgta un Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai 2025. gadā ir atmaksājams ES fondu finansējums, 2025. gada budžetā ir paredzēti līdzekļi 316 727 euro apmērā atmaksas veikšanai;

• "Jūrmalas ūdenstūrisma pakalpojumu infrastruktūras attīstība atbilstoši pilsētas ekonomiskajai specializācijai" īstenošana ir izbeigta, tā kā ir konstatēts, ka nav iespējams sasniegt noteiktos projekta mērķu un iznākuma rādītājus, un Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai 2025. gadā ir atmaksājams ES fondu finansējums, 2025. gada budžetā ir paredzēti līdzekļi 112 226 euro apmērā atmaksas veikšanai.

2025. gada budžetā Izglītības ekosistēmas izdevumiem ir augstākais īpatsvars pašvaldības budžeta izdevumos – 30.3 %, nozares finansējums 2025. gadā ir 38 227 539 euro jeb par 7 338 123 euro mazāks kā 2024. gada precizētais plāns. Būtiskākais samazinājums veidojas tādēļ, ka 2024. gadā tika pabeigta Jūrmalas Aspazijas pamatskolas atjaunošana, iekārtošana un materiāltehniskās bāzes izveide, kopējam finansējumam 2024. gadā sastādot 3 923 408 euro, kā arī ir paredzēts finansējums būvniecības darbiem, ja finanšu saistības jau ir uzņemtas.

Paredzēti līdzekļi:

• kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanas pasākumiem 993 076 euro, t.sk.:

○ Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izdevumu segšanai 168 188 euro, tajā skaitā pašvaldības budžeta līdzekļi 90 356 euro jeb 53.7 % no kopējām izmaksām;

○ pirmsskolas pakalpojuma nodrošināšanai bērnam privātajā izglītības iestādē 432 101 euro;

○ kultūrizglītības un vides izglītības pasākumiem 73 220 euro;

○ izglītojamo karjeras attīstības pasākumu organizēšanai 78 460 euro;

○ pedagogu un izglītojamo apbalvošanas nodrošināšanai 65 484 euro;

○ izglītības pieejamības nodrošināšanai 157 913 euro, tajā skaitā skolēnu autobusa nodrošināšanas izmaksas 115 847 euro;

• izglītības iestāžu rotaļlaukumu atjaunošanai 141 000 euro;

• Mežmalas pamatskolas sporta zāles pārbūvei 324 886 euro;

• karsto ūdens mezglu izglītības iestādēs daļējai atjaunošanai un avārijas darbiem 153 001 euro;

• ēkas projektēšanai L. Bērziņa pamatskolas vajadzībām 222 846 euro.

Profesionālās ievirzes izglītības iestāžu, kas īsteno sporta programmas, izglītojamo dalībai sacensībās, sporta tērpu iegādei, treniņprocesa nodrošināšanai un materiāltehniskās bāzes uzlabošanai 383 034 euro, t.sk. Jūrmalas Futbola skolai profesionālās ievirzes sporta izglītības programmai futbolā 130 370 euro.

Izglītojamo ēdināšanas izdevumu segšanai visās pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs paredzēts finansējums 3 299 963 euro apmērā, attiecībā pret 2024. gada precizēto plānu plānotie izdevumi ir samazinājušies par 155 278 euro jeb 4.5 %.

Nozarē "Ekonomiskā darbība" tiek plānoti izdevumi pašvaldības teritorijas ceļu un ielu infrastruktūras uzlabošanai, sabiedriskā transporta nodrošināšanai, pilsētas attīstības un mārketinga aktivitātēm, kā arī citi pašvaldības ekonomisko attīstību veicinoši pasākumi. Nozares kopējais finansējums 2025. gadā sastādīs 25 344 592 euro, kas ir par 4 333 914 euro jeb 20.6 % vairāk nekā 2024. gada precizētais budžets. Šī nozare 2025. gada budžetā ir ar otru lielāko īpatsvaru – 20.2 % no kopējiem pašvaldības izdevumiem.

Līdzekļi paredzēti:

• ielu, ceļu infrastruktūras uzturēšanai 850 051 euro;

• sabiedriskā transporta nodrošināšanas pasākumiem 5 833 575 euro, pieaugums pret 2024. gada precizēto plānu ir 457 891 euro, tajā skaitā:

○ Pilsētas sabiedriskā transporta (autobusu pārvadājumi) organizēšanas nodrošināšanai 3 112 000 euro jeb pieaugums 442 900 euro;

○ Bezmaksas brauciena vilcienā nodrošināšana pilsētas iedzīvotājiem 2 700 000 euro jeb pieaugums 13 500 euro;

• IKT sistēmu un informācijas tehnoloģiju nodrošinājumam 1 353 963 euro;

• pilsētas attīstību veicinošiem pasākumiem 565 448 euro;

• pilsētas publisko teritoriju labiekārtošanas pasākumiem 315 314 euro;

• pretplūdu pasākumu organizēšanai (smilšu sanesumu novēršanai Lielupes grīvā) 167 888 euro;

• tūrisma attīstības nodrošināšanas pasākumiem 121 054 euro.

2025. gadā šajā nozarē paredzēti līdzekļi investīcijām, apjomīgākās no tām:

• investīcijas ielu, ceļu infrastruktūras atjaunošanai 7 271 181 euro, tajā skaitā:

○ Dzintaru viadukta pārbūvei 2 981 770 euro;

○ tilta pār Vecsloceni pārbūvei 423 044 euro;

• projekts "Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumi Dubultos–Majoros–Dzintaros" 2 128 630 euro.

Šajā nozarē tiek atspoguļoti izdevumi sabiedrības līdzdalības budžetam budžeta programmā "Līdzdalības budžets" un tajā ir paredzēts finansējums 0.1 % apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināts par pēdējiem trim gadiem. Programmas kopējais finansējums 2025. gadā sastāda 69 820 euro.

Sociālās aizsardzības nozarē 2025. gada pašvaldības budžeta izdevumi sastāda 13 067 780 euro jeb palielinājums pret 2024.gada precizēto plānu ir 748 933 euro.

No 2025. gada pašvaldība palielina pabalsta apmēru jaundzimušajiem no 500 euro līdz 1 000 euro (pieauguma izmaksas 218 957 euro), veselības aprūpes pieejamības palielināšanai pensijas vecuma personām no 150 euro līdz 200 euro (pieauguma izmaksas 210 400 euro) un apbedīšanas pabalstam no 350 euro līdz 450 euro (pieauguma izmaksas 3 600 euro), nepārsniedzot apbedīšanas izdevumus, no kuriem atskaitīts valsts pabalsts apbedīšanas izdevumu segšanai.

No 2024. gada 4. maija tiek paplašināts atbalsts pilngadību sasniegušajiem bērniem un pilngadīgām personām pēc ārpusģimenes aprūpes perioda līdz 21 gada vecumam vai 24 gadu vecumam, ja tiek turpinātas mācības.

Pabalstu izmaksai un sociālās palīdzības un aizsardzības nodrošināšanai kopumā pašvaldības budžetā paredzētais finansējums sastāda 11 282 590 euro, t.sk. ir ietverti šādi pasākumi:

• atbalsta sniegšana gados veciem cilvēkiem 4 185 301 euro, t.sk.:

○ ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai pilngadīgām personām 1 862 782 euro;

○ veselības uzlabošanas pabalsta izmaksām pensijas vecuma cilvēkiem 1 769 200 euro apmērā;

• atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem 1 619 575 euro, t.sk.:

○ pabalsts jaundzimušā aprūpei 468 000 euro;

○ pabalsts bērniem un izglītojamajiem mācību procesa atbalstam 752 600 euro;

• pabalsta izmaksa mājokļa atbalstam 910 801 euro;

• pārējais atbalsts sociāli atstumtām personām 968 482 euro, t.sk.:

○ pabalstam garantētā minimālā ienākumu GMI līmeņa nodrošināšanai 139 440 euro;

○ īslaicīgas sociālās un veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai pilngadīgām personām 382 793 euro;

○ nakts patversmes pakalpojumam 177 193 euro;

• pārējie sociālās aizsardzības pasākumi 333 853 euro, t.sk. 2024. gadā pašvaldība turpinās maksāt pabalstu politiski represētām personām – 72 euro mēnesī, kopumā tas no pašvaldības budžeta prasīs 228 096 euro. Vadoties no iepriekšējās pieredzes, plānots, ka pabalstu saņems 264 personas;

• mājas aprūpes un pavadoņa pakalpojuma nodrošināšana 493 272 euro;

• invalīdu pārvadāšanas nodrošināšana 85 340 euro.

Sociālās aizsardzības jomas finansējumu 2025. gadā ietekmē apstāklis, ka no 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentos no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, palielinot minimālo ienākumu slieksni no ienākumu mediānas 20 % 2024. gadā līdz 22 % 2025. gadā.

Nozarē "Vides aizsardzības pasākumi" tiek plānoti izdevumi pilsētas ielu, ceļu un trotuāru tīrīšanai, parku, skvēru, atpūtas vietu, iekšpagalmu kopšanai un tīrīšanai, sabiedrisko tualešu nodrošināšanai un tamlīdzīgi. Nozares kopējais finansējums 2025. gadā ir 7 298 447 euro, samazinājums pret 2024. gada precizēto plānu sastāda 105 495 euro. Samazinājuma galvenais iemesls ir 2024. gada izdevumi vētras seku novēršanai, tostarp vienreizējs maksājums SIA "Jūrmalas ūdens" 896 189 euro apmērā. Atsevišķās budžeta programmās ir būtisks izmaksu pieaugums kas saistīts ar pilsētas sakopšanas pakalpojumu izmaksu sadārdzinājumu.

Nozarē "Sabiedriskā kārtība un drošība", paredzēts finansējums 4 082 815 euro apmērā, izdevumu pieaugums pret 2024. gada precizēto plānu sastāda 634 598 euro.

Pieaugums pamatā saistīts ar atlīdzības izmaksām nepieciešamā finansējuma pieaugumu Jūrmalas pašvaldības policijā.

Nozarei "Atpūta, kultūra un reliģija" ir nebūtisks pašvaldības budžeta asignējumu samazinājums, kopējais finansējums 2025. gadā sastāda 12 808 790 euro. Salīdzinot ar 2024. gada precizēto plānu, izdevumu samazinājums ir 22 826 euro. Finansējums ir paredzēts šādiem mērķiem:

• atbalsts iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju un komersantu iniciatīvām 380 985 euro;

• kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, ieskaitot Dzintaru koncertzāles organizēto koncertu pieejamības veicināšanu, 2 099 949 euro, pieaugums pret 2024. gada precizēto plānu sastāda 40 496 euro;

• aktīvās atpūtas objektu uzturēšanai 2 136 402 euro jeb pieaugums pret 2024. gada precizēto plānu sastāda 213 409 euro;

• sporta pasākumu organizēšanai, līdzfinansēšanai un sportistu un sporta klubu atbalstam 700 939 euro jeb pieaugums pret 2024. gada precizēto plānu sastāda 102 535 euro, tajā skaitā dalība Latvijas olimpiādē 41 000 euro;

• pilsētas publisko teritoriju labiekārtošanas pasākumiem 475 154 euro, tajā skaitā:

○ bērnu rotaļlaukumu izveidei vai atjaunošanai 276 000 euro;

○ pludmales labiekārtošanai 105 242 euro;

○ izeju uz jūru labiekārtošanai 72 045 euro.

2025. gadā plānots pabeigt investīciju projekta "Par infrastruktūras attīstību Jūrmalas valstspilsētas stadionā Sloka, Skolas ielā 5, Jūrmalā" 2. kārtu, 2025. gada budžetā paredzot finansējumu projekta 2. kārtas īstenošanai 1 811 376 euro.

Citu ar atpūtu un sportu saistītu infrastruktūras objektu uzlabošanā plānots ieguldīt 466 808 euro.

Teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas izdevumi 2025. gadā plānoti 8 905 103 euro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada precizēto plānu, šajā nozarē ir samazinājums par 257 088 euro, galvenokārt samazināti izdevumi pašvaldības īpašumā esošu ēku un tām piegulošu teritoriju būvniecībai un pašvaldības īpašumu pārvaldīšanai, kā arī mazinās izdevumi citās budžeta programmās. Pieaugums apropriācijas apjomā ir vairākās budžeta programmās, tas galvenokārt saistīts ar vētras seku novēršanai plānotajiem izdevumiem un ar atlīdzības izmaksām nepieciešamā finansējuma pieaugumu.

2025. gadā iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā pret 2024. gadu ir samazinājušās – Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības donormaksājumi sastādīs 9 309 302 euro, kas ir par 1 736 163 euro mazāk nekā 2024. gadā.

Jūrmalas pašvaldības saistību apjoms kopā ar kredītprocentiem, ietverot plānojamās kredītsaistības 2025. gadam sastāda 11 963 390 euro, t.sk. iepriekšējos periodos ņemto aizņēmumu atmaksai ir paredzēts finansējums 6 105 701 euro, kas ir par 2 061 254 euro mazāk nekā 2024. gadā plānotais apjoms, kā arī ir finansējums uzņemto ilgtermiņa saistību segšanai 1 807 018 euro.

Kopējais pašvaldības aizņēmumu portfelis sastāda 69 898 946 euro. Kredītprocentu maksājumu veikšanai 2025. gadā ir ieplānots finansējums 1 901 183 euro apmērā, kas ir par 111 800 euro mazāk nekā 2024. gada precizētais plāns.

Kopējais pašvaldības saistību apjoms kopā ar plānojamām kredītsaistībām sastāda 14,11 %, t.sk. uzņemtās saistības – 14,03 %.

2025. gada budžetā finansējums citu būvniecības darbu veikšanai tiks paredzēts pēc iepirkuma procedūru pabeigšanas atbilstoši to rezultātiem, ja pašvaldības budžetā būs pieejams finansējums.

2025. gada budžets ir vērsts, lai:

• saglabātu iespēju noturēt nekustamā īpašuma nodokļa sloga ievērojamo samazinājumu pašvaldības iedzīvotājiem;

• palielinātu finansējumu plašākajai sociālā atbalsta un sociālās palīdzības sistēmai;

• saglabātu pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildi līdzšinējā kvalitātē;

• nodrošinātu finansējumu atlīdzības palielinājumam;

• nodrošinātu uzsākto investīciju projektu īstenošanas turpināšanu un uzņemto saistību segšanu.

Kopumā 2025. gada Jūrmalas valstspilsētas budžets ir vērtējams kā pašvaldības funkciju izpildi līdzšinējā kvalitātē nodrošinošs budžets ierobežotas finanšu pieejamības apstākļos, kas saistīta galvenokārt ar valsts definēto 2025. gada valsts budžeta prioritāti – drošība, kā rezultātā pašvaldībām tās budžetos ir ļoti nenozīmīgs ieņēmumu pieaugums.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja R. Sproģe