Nepiekrītu

Esmu informēts, ka personas datu (vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija saziņai (e-pasts, tālruņa numurs)) apstrādes mērķis ir identificēt personu un pārliecināties, vai tā atbilst saistošajos noteikumos “Jelgavas novada pašvaldības līdzdalības budžeta nolikums” noteiktajām prasībām, kā arī saziņai ar personu

___________________________________________
(paraksts, vārds, uzvārds, datums*)

Pašvaldības pilnvarojums izstrādāt saistošos noteikumus izriet no Pašvaldību likuma 44. panta otrās daļas, kas noteic, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību.

Šie saistošie noteikumi ir nepieciešami, lai atbilstoši Pašvaldību likuma deleģējumam, noteiktu kārtību, kā pašvaldība īsteno līdzdalības budžeta projektu ideju konkursu.

2025. gadā kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam paredzēts likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktajā 0,1 % apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem. Vienas projekta idejas realizācijai piešķir ne vairāk kā 10 000 EUR (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

Ietekme uz vidi – ņemot vērā to, ka saistošie noteikumi paredz ieguldījumus publiskās ārtelpas infrastruktūrā, paredzama ietekme uz vidi, labiekārtojot un attīstot jaunas teritorijas Jelgavas novada administratīvajā teritorijā. Veiktās pārmaiņas neietekmēs cilvēku veselību un drošību, jo veiktās darbības tiks realizētas atbilstoši būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Ietekme uz iedzīvotāju veselību – iespējams, ka noteiktu projektu ideju realizācija uzlabos iedzīvotāju veselību, piemēram, pastaigu takas, āra trenažieri, u.tml.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā ar saistošajiem noteikumiem iespējams tiks veicināta, jo tiks sakārtotas publiski pieejamas teritorijas, kas var atstāt pozitīvu ietekmi uz blakus esošajām uzņēmējdarbības teritorijām.

Ietekme uz konkurenci – nav.

Privātpersonām veicamās darbības, ko paredz saistošo noteikumu projekts – galvenie procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības noteiktas saistošajos noteikumos.

Visas izmaksas, kas saistītas ar projekta pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu, sedz iesniedzējs.

Administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas.

Kopumā prognozējams, ka saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai palielināsies administratīvais slogs, periodiski palielinot darba apjomu pašvaldības speciālistiem, kas būs iesaistīti projektu izvērtēšanas un realizēšanas procesos. Uz 2025. gadu saistošo noteikumu īstenošanā tiks iesaistīti atsevišķi pašvaldības Centrālās administrācijas Stratēģiskās plānošanas nodaļas, Projektu nodaļas un Jelgavas novada būvvaldes darbinieki, kā arī Jelgavas novada Īpašuma pārvaldes darbinieki, kas papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veiks arī saistošajos noteikumos minētos pienākumus. Prognozējams, ka darba apjoms, saistībā ar līdzdalības budžeta ieviešanu, palielināsies arī pašvaldības Klientu apkalpošanas speciālistiem, kuriem būs jāsniedz atbalsts personām pieteikumu iesniegšanai LBIS.

Darba apjoms palielināsies arī pašvaldības Iepirkumu nodaļai, jo papildus pašvaldības iepirkumu plānā iekļautajiem publiskajiem iepirkumiem, Iepirkumu nodaļai trīs mēnešu laikā pēc līdzdalības budžeta projektu konkursu rezultātu paziņošanas, būs jāorganizē publisko iepirkumu procedūras.

2025. gada beigās būtu jāizvērtē saistošo noteikumu ieviešanas radītais kopējais administratīvais slogs. Saistošo noteikumu sagatavošanas brīdī ietekmi uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem nav iespējams izvērtēt, jo nav zināms, kāda būs personu interese, iesaiste un aktivitāte, t.i., cik daudz projektu pieteikumu tiks iesniegti, cik daudz konsultāciju būs jānodrošina no pašvaldības puses, cik ilgs laiks un darbspēka resurss no pašvaldības puses būs jāiesaista iesniegto pieteikumu izvērtēšanā un kādu ietekmi tas atstās uz darbinieku tiešajiem darba pienākumiem utt. Uzsākot 2026. gada pašvaldības budžeta plānošanu, būtu jāizvērtē, vai saistošo noteikumu ieviešanu var turpināt ar pašreizējo pašvaldības speciālistu skaitu, vai arī būtu jāveido jaunas amata vietas, kas atstās ietekmi uz 2026. gada pašvaldības budžetu.

Līdzdalības budžeta projektu idejas izskata Jelgavas novada pašvaldības līdzdalības budžeta komisija, ko izveido un apstiprina ar Jelgavas novada domes lēmumu. Līdzdalības budžeta ideju konkursa projektu administrē Jelgavas novada pašvaldības Centrālā administrācija. Galvenie procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības noteiktas saistošajos noteikumos.

Iesniegtie priekšlikumi, atbilstoši sabiedrības viedoklim:

1) Katram pagastam izdalīt noteiktu (vienādu) naudas kvotu līdzdalības projektu realizēšanai, par ko tad var balsot pagasta iedzīvotāji katrā pagastā, izvēloties vajadzīgāko, no projektiem, kas pagastā iesniegti.

Priekšlikums netiek ņemts vērā. Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 59. panta trešo daļu, līdzdalības budžetu iedala līdzdalības budžeta plānošanas vienībās (teritorijās), kuras nosaka pašvaldības attīstības programmā. Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada attīstības programmā 2023.–2029. gadam Jelgavas novada attīstības vienība ir visa Jelgavas novada teritorija, kas paredz vienmērīgu attīstību visā novada teritorijā. Attīstības programmā katrs pagasts nav izdalīts kā atsevišķa plānošanas vienība, nosakot katra pagasta individuālo attīstību. Tāpēc saistošajos noteikumos kā līdzdalības budžeta plānošanas vienība, atbilstoši spēkā esošajai attīstības programmai, ir noteikta visa Jelgavas novada administratīvā teritorija. Visai novada teritorijai ir paredzēta viena kopējā naudas summa, detalizētāk nosakot naudas summu vienam projektam.

Pašvaldību likuma 60. panta ceturtā daļa nosaka, ka balsojumā var piedalīties pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētas fiziskās personas, kuras sasniegušas vismaz 16 gadu vecumu. Minētais likums nenosaka, ka balsojumā var piedalīties tikai konkrētajā pagastā deklarētās personas. Tieši pretēji, līdzdalības budžeta mērķis ir iesaistīt pašvaldības iedzīvotājus teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā, savukārt teritorija var būt ne tikai tā vieta, kurā persona dzīvo, bet arī visa novada teritorija. Tāpēc arī LBIS sistēmā pie balsošanas būs dota iespēja nobalsot 1 reizi par vienu projektu, bet nebūs ierobežots skaits par cik projektiem varēs balsot. Šādā veidā personām būs dota iespēja izvērtēt ne tikai savā pagastā iesniegtos projektus, bet arī visā novadā iesniegtos projektus, veidojot līdzsvarotu novada attīstību.

2) Līdzdalības projektu iesniegšanai varētu noteikt, ka no katra pagasta iesniegtajiem projektiem vismaz 1 tiek realizēts, ja tā finansējums nepārsniedz noteiktu summu. (Piemēram, ja novadā pieejami 160 000 EUR līdzdalības budžetam, tad katram pagastam 1 projekts, ja tas nepārsniedz 10 000 EUR).

Priekšlikums tiek ņemts vērā daļēji, tas tiek ņemts vērā attiecībā uz naudas summu vienam projektam, to nosakot 10 000 EUR apmērā, nevis 30 000 EUR apmērā, kā bija noteikts viedokļa noskaidrošanā nodotajā saistošo noteikumu 8. punktā. Pašvaldības kompetencē ir pielāgot viena projekta maksimālas izmaksas, atbilstoši situācijai Pašvaldībā. Saistošajos noteikumos kā līdzdalības budžeta plānošanas vienība, atbilstoši spēkā esošajai attīstības programmai, ir noteikta visa Jelgavas novada administratīvā teritorija, tāpēc arī visai novada teritorijai ir paredzēta viena kopējā naudas summa, detalizētāk nosakot naudas summu vienam projektam – 10 000 EUR apmērā.

Projekta nosacījumi neierobežo projekta izstrādātāju projekta izmaksas plānot mazākas. Tāpat Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nevar uzlikt par pienākumu iesniegt projektus katrā pagastā, idejām jābūt virzītām no sabiedrības pārstāvju puses. Nevar izslēgt tādu varbūtību, ka būs pagasti, kuros no sabiedrības pārstāvju puses netiks iesniegts neviens projekts.

3) Lūdzu rast iespēju samazināt šo aprēķināto sumu (30 000 EUR) un sadalīt vienmērīgi visiem pašvaldības pagastiem, lai budžetam kopējā likumā noteiktā summa tiktu sadalīta vienmērīgi vairākiem pašvaldības pagastiem. Lai neveidojas situācija, ka no vis apdzīvotākā pašvaldības pagasta (kur vis vairāk ir iespēju nobalsot par saviem projektiem) 2 projektu iesniedzējiem pēc nolikuma punkta Nr. 15 "Iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā trīs projekta pieteikumus" prasībām ir iespēja saņemt visu likumā paredzēto līdzdalības summu vienā pagasta teritorijā.

Priekšlikums tiek ņemts vērā daļēji, tas tiek ņemts vērā attiecībā uz naudas summu vienam projektam, to nosakot 10 000 EUR apmērā, nevis 30 000 EUR apmērā, kā bija noteikts viedokļa noskaidrošanā nodotajā saistošo noteikumu 8. punktā. Pašvaldības kompetencē ir pielāgot viena projekta maksimālas izmaksas, atbilstoši situācijai Pašvaldībā. Saistošajos noteikumos kā līdzdalības budžeta plānošanas vienība, atbilstoši spēkā esošajai attīstības programmai, ir noteikta visa Jelgavas novada administratīvā teritorija, tāpēc arī visai novada teritorijai ir paredzēta viena kopējā naudas summa, detalizētāk nosakot naudas summu vienam projektam – 10 000 EUR apmērā.

Projekta nosacījumi neierobežo projekta izstrādātāju projekta izmaksas plānot mazākas. Tāpat Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nevar uzlikt par pienākumu iesniegt projektus katrā pagastā, idejām jābūt virzītām no sabiedrības pārstāvju puses. Nevar izslēgt tādu varbūtību, ka būs pagasti, kuros no sabiedrības pārstāvju puses netiks iesniegts neviens projekts.

Priekšlikums netiek ņemts vērā. Pašvaldību likums neierobežo iesniedzamo projektu skaitu, līdz ar to arī LBIS sistēmā nebūs noteikts ierobežojums cik daudz projektus varēs iesniegt viens iesniedzējs. Lai veicinātu to, ka iesniegtie projekti tiek izstrādāti kvalitatīvi, Pašvaldība savos saistošajos noteikumos paredz ierobežot vienas personas iesniedzamo projektu skaitu, nosakot, ka viena persona var iesniegt ne vairāk kā 3 projektus. Pašvaldības ieskatā, pirmajā gadā sabiedrības pārstāvjiem ir jādod iespēja izstrādāt un iesniegt ne tikai vienu projektu, bet vairākus projektus, jo vienam iesniedzējam var būt vairākas dažāda rakstura idejas, piemēram, teritorijas labiekārtošana un "mīkstā aktivitāte" – pasākums. Vienlaicīgi, dodot iespēju vienai personai iesniegt 3 projektus, tiek nodrošināts tas, ka šī persona var iesniegt projektu individuāli (savā vārdā), kā arī būt tā, kas pārstāv arī citus sabiedrības pārstāvjus un, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, rīkojas viņu vārdā.

• Ja šo projektu realizāciju un iepirkuma procedūru veic pašvaldība nesaprotu kamdēļ projekta ierosinātājam jāsniedz tāmes aprēķini kas minēti nolikuma pielikuma punktā 3.4. Jo šādu tāme tiks veidota projekta realizācijas un iepirkuma laikā.

• Kā arī nesaprotu kā šādu tāmi kas minēta nolikuma pielikuma punktā 3.4. attiecināt uz projektiem kas nav saistīti ar celtniecību.

Lūdzu šādu punktu mainīt, kurā varētu noteikt, ka iesniedzējs iesniedz aptuvenu prognozējamu summu.

Priekšlikums netiek ņemts vērā. Tāme sevī iekļauj provizoriskus izmaksu aprēķinus. Provizoriski izmaksu aprēķini ir nepieciešami, lai Pašvaldība varētu izvērtēt Pašvaldības ieguldījuma ekonomisko pamatotību (to nosaka Pašvaldību likuma 60. panta trešās daļas 3. punkts), un efektīvāk noteikt, vai projekta ieviešanai paredzētās darbības novērtētas pēc iespējas tuvāk esošai tirgus situācijai, kā arī aplēst, kādu finansējuma daļu no kopējā līdzdalības budžeta patērēs konkrētais projekts tā atbalstīšanas gadījumā. 

Priekšlikums netiek ņemts vērā. Saistošo noteikumu 23. punkts neierobežo balsošanas tiesības. Balsošanas termiņš ir noteikts atbilstoši Pašvaldību likuma 61. panta pirmās daļas 6. punktam. Balsošana, tāpat kā viss līdzdalības budžeta process nacionālā līmenī, tiks organizēts LBIS sistēmā. Lai nobalsotu par projektu, personai LBIS sistēmā būs jāveic autorizācija, kuras laikā tiks nodrošināta sasaiste ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, tādā veidā pārbaudot personas vecumu un deklarētās dzīvesvietas adresi. Tāpat personām, kurām nebūs iespēja veikt autorizāciju arī tiks nodrošinātas balsošanas iespējas. Šādā gadījumā personām būs iespēja vērstie Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centros (turpmāk – VPVKAC) pie klientu apkalpošanas speciālistiem, jo tiks nodrošināta VPVKAC pakalpojumu pielāgošana TAPIS LBIS moduļa publiskajai videi. VPVKAC speciālists varēs nobalsot personas vietā.

Priekšlikums netiek ņemts vērā. Ņemot vērā sabiedrības un Jelgavas novada domes Finanšu komitejas izteiktos priekšlikumus, vienam projektam paredzētā naudas summa tiek samazināta no 30 000 EUR uz 10 000 EUR. Ja pašvaldība noteiks 15 % sadārdzinājumu tikai no 10 000 EUR apmēra, tad projektiem, ar mazākām tāmēm, būs iespēja absolūti lielākam pieaugumam, kas rada nevienlīdzīgas iespējas projektu iesniedzējiem. Vēršam uzmanību, ka nosacījums, ka projekts tiks īstenots, ja sadārdzinājums nebūs lielāks par 15 %, ir noteikts, balstoties uz laika intervālu, kad projekts tiks iesniegts Pašvaldībā un kad visvairāk atbalstītie projekti tiks realizēti, un tirgus pārmaiņām. Būtiski ir projekta sagatavotājam izpētīt iespējas, kādas varētu būt projekta realizācijai, projektā paredzētajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski pamatotiem, tostarp izvērtējot investīciju uzturēšanu un ilgtspējai nepieciešamo finansējumu, kā arī projekta rezultātam ir jābūt plaši pieejamam iedzīvotājiem.

Priekšlikums netiek ņemts vērā. Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 628) 22. punktam, investīciju plāns ir attīstības programmas sastāvdaļa. Ministru kabineta noteikumu Nr. 628 73. punkts nosaka, ka investīciju plānu aktualizē ne retāk kā reizi gadā, ievērojot pašvaldības budžetu kārtējam gadam. Aktualizēto investīciju plānu apstiprina ar domes lēmumu un ievieto Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā, kur tas ir publiski pieejams sabiedrībai. Par investīciju plāna aktualizēšanu un izmaiņām tajā ir tiesīga lemt dome. Atbilstoši minētajam, Pašvaldība vismaz vienu reizi gadā veic spēkā esošā investīciju plāna ierakstu aktualizēšanu un tas tiks aktualizēts arī 2025. gadā, atbilstoši kārtējam pašvaldības gada budžetam.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 22. panta otrajā viens prim daļā noteikts, ka investīciju plānā iekļauj attīstības projektus, kuru ieviešanas izmaksas ir 50 000 euro vai vairāk. Paskaidrojam, ka jau šobrīd Pašvaldības spēkā esošajā investīciju plānā galvenokārt ir iekļauti tādi investīciju projekti, kuru indikatīvais finansējums ir virs 50 000 EUR. Ja šie projekti tiks izņemti no investīciju plāna, tad pa līdzdalības budžetam paredzēto finansējumu tos nevarēs īstenot, jo līdzdalības budžeta finansējums vienam projektam ir 10 000 EUR.

Papildus paskaidrojam, ka investīciju plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas tiek sagatavots konkrētajam plānošanas periodam, šajā gadījumā tas ir uz laiku līdz 2029. gadam. Investīciju plānā tiek ietverti Pašvaldības investīciju projekti vai projektu idejas, kas realizējamas, lai sasniegtu attīstības programmas stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes.

Savukārt līdzdalības budžets ir paredzēts sabiedrības pārstāvju radītām idejām nevis Pašvaldības ideju īstenošanai, kas jau ir iekļautas investīciju plānā, tāpēc līdzdalības budžetu nav paredzēts izmantot kā Pašvaldības "budžeta ielāpu".

Priekšlikums netiek ņemts vērā. Saistošajos noteikumos kontaktpersona netiks norādīta. Kontaktpersona tiks norādīta LBIS sistēmā, kā arī visas kontaktpersonas, kas no Pašvaldības puses būs iesaistītas līdzdalības budžeta procesa nodrošināšanā, tiks norādītas arī Pašvaldības paziņojumā sabiedrībai par līdzdalības budžeta projektu pieteikumu iesniegšanu un norises kārtību.