Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas;

2) dzīvoklis — daudzdzīvokļu mājā esoša no pārējās mājas daļas nošķirta dzīvošanai paredzēta telpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis, mākslinieka darbnīca);

3) īrnieka ģimenes locekļi — īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9. un 10.pantā noteiktajā kārtībā iemitinātās personas;

4) kopējais dzīvoklis — dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai;

5) kopīpašumā esoša mājas daļa — daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas;

6) kopīpašuma domājamā daļa — daļa, kas ir proporcionāla dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas platībai attiecībā pret daudzdzīvokļu mājas kopējo platību;

7) maznodrošināts īrnieks — persona, kurai saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu;

8) mākslinieka darbnīca — daudzdzīvokļu mājā esoša neapdzīvojamā telpa vai telpu komplekss, kas kā mākslinieka darbnīca ir iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kādu no mājā esošajiem dzīvokļiem un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi un durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus mākslinieka darbnīcas esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis);

9) neapdzīvojamā telpa — daudzdzīvokļu mājā esoša telpa vai telpu komplekss, kas kā neapdzīvojamā telpa ir iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kādu no mājā esošajiem dzīvokļiem vai mākslinieku darbnīcām un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi un durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus neapdzīvojamās telpas esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis);

10) nepilsonis — persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi;

11) privatizācija — darbību kopums, kuru rezultātā valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas iegūst īpašumā fiziskās un juridiskās personas;

12) privatizācijas tehniskā izpilde — tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic, lai privatizācijas izpildinstitūcija varētu pieņemt lēmumu par privatizāciju;

13) sociāli mazaizsargāts īrnieks — atsevišķi dzīvojoša pensijas vecuma persona, kurai nav apgādnieka, atsevišķi dzīvojošs invalīds, kuram nav apgādnieka, politiski represētā persona, ģimene, kurā ir trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu vai kura audzina bērnu invalīdu, vai kurā visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi un kuriem saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu;

14) viendzīvokļa māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir viens dzīvoklis, un tai funkcionāli piederīgās palīgēkas.

2.pants. Likuma darbība un mērķi

Šis likums nosaka valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas kārtību, un tā mērķis ir attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses.

3.pants. Privatizācijas atklātums un brīvprātība

(1) Privatizācija tiek veikta atklāti, informējot sabiedrību par privatizācijas objektiem un izskaidrojot privatizācijas nosacījumus un kārtību.

(2) Privatizācijas atklātumu nodrošina privatizācijas komisijas, publicējot informāciju šajā likumā noteiktajos gadījumos un paredzētajā kārtībā.

(3) Ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības saņemt informāciju par privatizācijas objektiem, privatizācijas nosacījumiem un kārtību.

(4) Valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas, kā arī viendzīvokļa mājas to īrnieki un nomnieki privatizē brīvprātīgi.

4.pants. Privatizācijas veidi

(1) Privatizācija notiek, izpērkot šā likuma 7.un 8.pantā minēto privatizācijas objektu un noslēdzot pirkuma līgumu vai saņemot privatizācijas objektu īpašumā bez atlīdzības un noslēdzot vienošanos.

(2) Privatizācijas objektu var izpirkt šādi:

1) attiecīgā persona pērk piedāvāto privatizācijas objektu;

2) attiecīgā persona pērk publiski piedāvāto privatizācijas objektu atklātā izsolē;

3) zemes īpašnieks pērk publiski piedāvāto privatizācijas objektu.

5.pants. Maksāšanas līdzekļi un kārtība

Maksājumi par privatizēto objektu izdarāmi privatizācijas sertifikātos un latos, ievērojot šā likuma 45. un 46.pantā noteikto.

6.pants. Personas, kurām ir tiesības privatizēt dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, kā arī viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas

Privatizēt šā likuma 7. un 8. pantā minētos privatizācijas objektus šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības:

1) privatizācijas sertifikātu īpašniekiem — Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

2) privatizācijas sertifikātu īpašniekiem — juridiskajām personām, kurām ir tiesības pirkt zemi saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, izņemot valsti, pašvaldības un uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļas atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus.

II nodaļa

Privatizācijas objekts

7.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

(1) Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus, ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un tā zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(2) Ja vienlaikus tiek privatizēti visi daudzdzīvokļu mājā esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas un visi privatizētāji ir Latvijas pilsoņi un (vai) juridiskās personas, kurām ir tiesības pirkt zemi, privatizācijas objekts ir daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu mājas domājamo daļu un tā zemes gabala domājamo daļu, uz kura šī māja uzcelta.

(3) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar tā zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem, uz kura šī māja uzcelta.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētās viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizētājs ir Latvijas pilsonis vai juridiskā persona, kurai ir tiesības pirkt zemi, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar zemes gabalu, uz kura šī māja uzcelta.

8.pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes

Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir daudzdzīvokļu mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu mājas domājamo daļu vai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja. Šis noteikums attiecināms arī uz viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, kas vienlaikus atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas un valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes.

III nodaļa

Nosacījumi, kas jāievēro, piedāvājot privatizācijai atsevišķu dzīvokli,

neapdzīvojamo telpu, mākslinieka darbnīcu, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju

9.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir kopīpašums

Ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu drīkst privatizēt kā dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieku darbnīcas, ja iepriekš, ievērojot Civillikuma 1075. panta un šā likuma noteikumus, ir noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām vai mākslinieku darbnīcām.

10.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta

Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, kā arī dzīvokli, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu daudzdzīvokļu mājā, kas nacionalizēta vai nelikumīgi atsavināta pēc 1940. gada 21. jūlija, privatizē, ja:

1) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki nav iesnieguši pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) pieteikums noraidīts likumā noteiktajā kārtībā;

3) mājas bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki pieprasījuši kompensāciju par nacionalizēto vai nelikumīgi atsavināto dzīvojamo māju.

11.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir atzīta par kultūras pieminekli

Viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, dzīvokli, neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu mājā, kas atzīta par kultūras pieminekli, kā arī dzīvokli, neapdzīvojamo telpu, mākslinieka darbnīcu, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, kurai piederīgs kultūras piemineklis, privatizē, ievērojot likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktās prasības.

12.pants. Dienesta dzīvokļa privatizācijas nosacījumi

Dienesta dzīvokli drīkst privatizēt, ja iepriekš atcelts dienesta dzīvokļa statuss.

IV nodaļa

Secība, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, dzīvokļi,

neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās,

 kuras uzceltas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

13. pants. Secība, kādā tiek privatizēts dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuras lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums

(1) Ikvienu dzīvokli, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk — izīrēts dzīvoklis), piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(2) Dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt īrēto dzīvokli, ja:

1) dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

2) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pilnībā nomaksāta dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem.

(3) Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieks un viņa ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt īrēto dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta ceturtajā daļā paredzēto gadījumu.

(4) Ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrnieka īrēto dzīvokli var privatizēt šā likuma 6. panta 1.punktā norādītā persona, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli.

(5) Viendzīvokļa māju, par kuras lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk — izīrēta viendzīvokļa māja) privatizē, ievērojot šajā pantā noteikto.

14.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis

(1) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts.

(2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(3) Kopējo dzīvokli var privatizēt, ja:

1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

2) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pilnībā nomaksāta dzīvoklī esošo dzīvojamo telpu īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem.

(4) Ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējo dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieki un viņu ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt kopējo dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

(5) Ar īrnieku un viņu ģimenes locekļu piekrišanu īrnieku īrēto kopējo dzīvokli var privatizēt šā likuma 6. panta 1.punktā norādītā persona, ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli.

15. pants. Secība, kādā tiek privatizēts dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums

(1) Dzīvokli, par kura lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk — neizīrēts dzīvoklis), publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms vienlaikus piedalās fiziskās personas:

1) kas īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kas īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un likumu “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai;

4) kas īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kas vairāk nekā 40 gadu īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kas ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām, ierādot citu, ne mazāk labiekārtotu, dzīvojamo telpu.

(2) Ja neviena šā panta pirmajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti un kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(3) Ja neviena fiziskā persona, kurai ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas — jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(4) Viendzīvokļa māju, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk — neizīrēta viendzīvokļa māja), privatizē, ievērojot šajā pantā noteikto.

16.pants. Secība, kādā tiek privatizēta daudzdzīvokļu māja, kurā esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nav izīrētas vai iznomātas

(1) Daudzdzīvokļu māju, kurā esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nav izīrētas vai iznomātas (turpmāk — neizīrēta daudzdzīvokļu māja), var piedāvāt privatizēt kā vienu veselu objektu. Neizīrētā daudzdzīvokļu mājā esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas var piedāvāt privatizēt arī kā atsevišķus objektus. Lēmumu par to, kādā no minētajiem veidiem privatizēt daudzdzīvokļu māju, pieņem pašvaldības dome (padome).

(2) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms piedalās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti.

(3) Ja neviena persona, kurai ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, nav pieteikusies privatizēt šā panta otrajā daļā minēto māju, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas — jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(4) Neizīrētā daudzdzīvokļu mājā esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas privatizē kā atsevišķus objektus, ievērojot šā likuma 15.pantā, 17. panta ceturtajā daļā un 18.pantā noteikto.

17. pants. Secība, kādā tiek privatizēta mākslinieka darbnīca

(1) Ikvienu iznomātu mākslinieka darbnīcu piedāvā privatizēt šīs darbnīcas nomniekam.

(2) Mākslinieka darbnīcas nomnieks var privatizēt nomāto darbnīcu, ja privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pilnībā ir nomaksāta mākslinieka darbnīcas nomas maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem.

(3) Ja mākslinieka darbnīcas nomnieks atsakās privatizēt nomāto darbnīcu, tā līdz nomas līguma termiņa izbeigšanās dienai netiek piedāvāta privatizācijai citām personām. Mākslinieka darbnīcas nomnieks līdz nomas līguma termiņa izbeigšanās dienai nezaudē tiesības privatizēt nomāto darbnīcu, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(4) Mākslinieka darbnīcu, kuras nomnieks nav tiesīgs to privatizēt, kā arī mākslinieka darbnīcu, par kuras lietošanu nav noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums (turpmāk — neiznomāta mākslinieka darbnīca), privatizē atklātā izsolē fiziskajām un juridiskajām personām — jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašniecēm.

18. pants. Secība, kādā tiek privatizēta neapdzīvojamā telpa

(1) Iznomātu un neiznomātu neapdzīvojamo telpu (izņemot mākslinieka darbnīcu) publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms piedalās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti.

(2) Ja neviena persona, kurai ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, nav pieteikusies privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto neapdzīvojamo telpu, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas — jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

V nodaļa

Secība, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvokļi,

neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas, kas atrodas dzīvojamās mājās,

kuras uzceltas uz fizisko vai juridisko personu zemes

19. pants. Secība, kādā tiek privatizēts izīrēts dzīvoklis vai izīrēta viendzīvokļa māja

(1) Ikvienu izīrētu dzīvokli piedāvā privatizēt šā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(2) Dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi var privatizēt īrēto dzīvokli, ja:

1) dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

2) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pilnībā nomaksāta dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem.

(3) Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs īrēto dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieks un viņa ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt īrēto dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta ceturtajā daļā paredzēto gadījumu.

(4) Ar īrnieka un viņa ģimenes locekļu piekrišanu īrnieka īrēto dzīvokli var privatizēt zemes gabala īpašnieks, uz kura zemes dzīvojamā māja uzcelta, vai cita šā likuma 6. panta 1.punktā norādītā persona, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli.

(5) Izīrētu viendzīvokļa māju privatizē, ievērojot šajā pantā noteikto.

20.pants. Secība, kādā tiek privatizēts kopējais dzīvoklis

(1) Kopējais dzīvoklis privatizējams kā viens vesels objekts.

(2) Ikvienu kopējo dzīvokli piedāvā privatizēt katram šā dzīvokļa dzīvojamās telpas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.

(3) Kopējo dzīvokli var privatizēt, ja:

1) dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs dzīvokli. Ja dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi vēlas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, minētajā vienošanās aktā jāparedz turpmākā dzīvojamo telpu lietošanas kārtība;

2) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī pilnībā nomaksāta dzīvoklī esošo dzīvojamo telpu īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem.

(4) Ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi nevienojas par to, kurš vai kuri no viņiem privatizēs kopējo dzīvokli, vai atsakās no tā privatizācijas, privatizācijas komisija dzīvokli nepiedāvā privatizācijai citām personām. Īrnieki un viņu ģimenes locekļi nezaudē tiesības turpmāk privatizēt kopējo dzīvokli, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, izņemot šā panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

(5) Ar īrnieku un viņu ģimenes locekļu piekrišanu īrnieku īrēto dzīvokli var privatizēt zemes gabala īpašnieks, uz kura zemes dzīvojamā māja uzcelta, vai cita šā likuma 6.panta 1.punktā norādītā persona, ja īrnieki un viņu ģimenes locekļi atsakās no dzīvokļa privatizācijas un noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos ar personu, kura vēlas privatizēt minēto dzīvokli.

21.pants. Secība, kādā tiek privatizēts neizīrēts dzīvoklis

(1) Neizīrētu dzīvokli publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, kurā vispirms vienlaikus piedalās fiziskās personas:

1) kas īrē dzīvojamo telpu mājā, kura kļuvusi nederīga apdzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā vai kuras konstrukcija ir avārijas stāvoklī;

2) kas īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki saskaņā ar likumu “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un likumu “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu;

3) kuru ģimenē ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, ja tās īrē nepietiekami lielu dzīvojamo telpu un ir reģistrētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājuma risināšanai;

4) kas īrē dzīvojamo telpu kopējā dzīvoklī;

5) kas vairāk nekā 40 gadu īrē dzīvojamo telpu bez labierīcībām;

6) kas ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu izliekamas no īrētajām dzīvojamām telpām, ierādot citu, ne mazāk labiekārtotu, dzīvojamo telpu.

(2) Ja neviena šā panta pirmajā daļā minētā persona nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti un kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(3) Ja neviena fiziskā persona, kurai ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, nav pieteikusies privatizēt neizīrēto dzīvokli, atklātā izsolē piedalās tās fiziskās un juridiskās personas — jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašnieces, kuras ir pieteikušās uz šo izsoli.

(4) Zemes gabala īpašniekam, uz kura zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja, ir tiesības privatizēt vienu šajā mājā esošu un privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli, ievērojot šā likuma 38. panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību. Privatizējot kādu citu šajā likumā paredzētu privatizācijas objektu, zemes gabala īpašniekam jāievēro šajā likumā noteiktā privatizācijas secība un kārtība.

22. pants. Secība, kādā tiek privatizēta neizīrēta viendzīvokļa vai neizīrēta daudzdzīvokļu māja

(1) Neizīrētu viendzīvokļa māju vispirms piedāvā privatizēt zemes gabala īpašniekam — fiziskajai vai juridiskajai personai, uz kura zemes dzīvojamā māja uzcelta. Ja neizīrēta viendzīvokļa māja atrodas uz vairāku fizisko vai juridisko personu zemes un visi zemes īpašnieki vai vairāki no tiem iesnieguši privatizācijas pieteikumus, viņi šo māju var privatizēt kā

kopīpašumu. Ja zemes īpašnieki nepiekrīt kopīpašuma izveidošanai vai nevienojas citādi, tiesības privatizēt neizīrētu viendzīvokļa māju ir zemes gabala lielākās daļas īpašniekam. Ja zemes īpašnieki vienojas privatizēt māju kā kopīpašumu, viņi noslēdz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecinātu vienošanos. Vienošanās aktā jāparedz minētās viendzīvokļa mājas lietošanas kārtība. Ja neizīrēta viendzīvokļa māja vienlaikus atrodas uz valsts vai pašvaldību un fiziskās vai juridiskās personas zemes, privatizācijas komisija piedāvā šo māju privatizēt zemes īpašniekam — fiziskajai vai juridiskajai personai.

(2) Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto viendzīvokļa māju, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē, ievērojot šā likuma 21. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto.

(3) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju var piedāvāt privatizēt kā vienu veselu objektu. Neizīrētā daudzdzīvokļu mājā esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas var piedāvāt privatizēt arī kā atsevišķus objektus. Lēmumu par to, kādā no minētajiem veidiem privatizēt daudzdzīvokļu māju, pieņem pašvaldības dome (padome).

(4) Neizīrētu daudzdzīvokļu māju kā vienu veselu objektu piedāvā privatizēt, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto. Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt minēto daudzdzīvokļu māju, privatizācijas komisija to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē fiziskajām un juridiskajām personām — jebkura veida privatizācijas sertifikātu īpašniecēm.

(5) Neizīrētā daudzdzīvokļu mājā esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas privatizē kā atsevišķus objektus, ievērojot šā likuma 21., 23. un 24.pantā noteikto.

23. pants. Secība, kādā tiek privatizēta mākslinieka darbnīca

Mākslinieka darbnīcu, kas atrodas daudzdzīvokļu mājā, kura uzcelta uz fiziskās vai juridiskās personas zemes, privatizē, ievērojot šā likuma 17.pantā noteikto.

24.pants. Secība, kādā tiek privatizēta neapdzīvojamā telpa

Iznomātu un neiznomātu neapdzīvojamo telpu (izņemot mākslinieka darbnīcu), kas atrodas daudzdzīvokļu mājā, kura uzcelta uz fiziskās vai juridiskās personas zemes, privatizē, ievērojot šā likuma 18.pantā noteikto.

VI nodaļa

Privatizācijas objekta novērtēšana

25.pants. Privatizācijas objekta novērtēšanas termiņš

(1) Privatizācijas objektus novērtē ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

(2) Vispirms novērtē un piedāvā privatizācijai neizīrētas viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas, kā arī daudzdzīvokļu mājas, kurās ir neapdzīvojamās telpas.

26.pants. Institūcijas, kas veic privatizācijas objekta novērtēšanu

(1) Dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu (dzīvojamās mājas inventarizācijas lietas, zemes īpašuma tiesības apstiprinoši dokumenti, dzīvojamo telpu īres līgumi, telpu īres un nomas maksājumu uzskaite u.c.) sagatavošanu un privatizācijas objekta novērtēšanu organizē un veic privatizācijas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Privatizācijas objekta vērtības noteikšanai privatizācijas komisija var pieaicināt ekspertus.

27.pants. Privatizācijas objekta vērtības un izsoles sākotnējās cenas noteikšana

(1) Privatizācijas komisija nosaka privatizācijas objekta vērtību saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Šā likuma 7.pantā minēto privatizācijas objektu vērtību veido:

1) celtniecības izmaksas (kapitālremonta, pārcenojuma, amortizācijas un infrastruktūras izmaksas);

2) piemaksa vai atlaide par dzīvojamās mājas atrašanās vietu;

3) piemaksa vai atlaide par dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas izvietojumu attiecīgajā dzīvojamā mājā un citiem nemantiskiem faktoriem;

4) tā zemes gabala kadastrālā vērtība, uz kura uzcelta dzīvojamā māja.

(3) Šā likuma 8.pantā minēto privatizācijas objektu vērtību veido:

1) celtniecības izmaksas (kapitālremonta, pārcenojuma, amortizācijas un infrastruktūras izmaksas);

2) piemaksa vai atlaide par dzīvojamās mājas atrašanās vietu;

3) piemaksa vai atlaide par dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas un mākslinieka darbnīcas izvietojumu attiecīgajā dzīvojamā mājā un citiem nemantiskiem faktoriem.

(4) Dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas (izņemot neapdzīvojamās telpas) izsoles sākotnējā cena ir ekvivalenta attiecīgā objekta vērtībai, kas noteikta, ievērojot šā panta otrās vai trešās daļas noteikumus.

(5) Neapdzīvojamās telpas (izņemot mākslinieka darbnīcu) izsoles sākotnējo cenu nosakot, tās viena kvadrātmetra vērtība nedrīkst būt zemāka par divkāršu viena kvadrātmetra vidējo vērtību attiecīgajā dzīvojamā mājā.

(6) Maksa par valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem ir ekvivalenta šā paša zemes gabala pirkuma maksai, iegādājoties to īpašumā.

28.pants. Privatizējamā vai nomā nododamā zemes gabala platības noteikšana

Privatizējamā vai nomā uz 99 gadiem nododamā dzīvojamās mājas ekspluatācijai nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā.

VII nodaļa

Privatizācijas paziņojums un atbildes sniegšana uz to

29.pants. Piedāvājums privatizēt konkrēto privatizācijas objektu

(1) Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc privatizācijas objekta novērtēšanas privatizācijas komisija piedāvā pirkt privatizācijas objektu, nosūtot par to paziņojumu, šādām personām:

1) izīrētās dzīvojamās telpas vai viendzīvokļa mājas īrniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju (13.panta pirmā daļa, 14.panta otrā daļa, 19.panta pirmā daļa, 20.panta otrā daļa);

2) iznomātās mākslinieka darbnīcas nomniekam, piedāvājot viņam privatizēt viņa nomāto darbnīcu (17.panta pirmā daļa, 23.pants);

3) zemes īpašniekam, piedāvājot viņam privatizēt neizīrētu viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju (22.panta pirmā un ceturtā daļa).

(2) Privatizācijas paziņojums, ko saņēmis dzīvokļa īrnieks vai kāds no īrnieka ģimenes pilngadīgajiem locekļiem, vienlaikus attiecināms arī uz visiem viņa ģimenes locekļiem.

(3) Ja neizīrēta dzīvojamā māja uzcelta uz vairāku zemes īpašnieku zemes, privatizācijas paziņojumu nosūta, ievērojot šā likuma 22. panta pirmās daļas noteikumus.

(4) Privatizācijas paziņojums uzskatāms par saņemtu no brīža, kad īrnieks vai kāds no viņa ģimenes pilngadīgajiem locekļiem, mākslinieka darbnīcas nomnieks vai zemes īpašnieks ar savu parakstu apliecinājis, ka šo paziņojumu saņēmis. Personai, kura saņēmusi dzīvokļa privatizācijas paziņojumu, ir pienākums viena mēneša laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas dienas iepazīstināt ar šo paziņojumu visus ģimenes locekļus.

30.pants. Privatizācijas paziņojuma saturs

Privatizācijas paziņojumā jānorāda:

1) īrnieka un viņa ģimenes locekļu vai nomnieka, vai zemes īpašnieka vārds un uzvārds;

2) privatizācijas objekts, tā adrese, platība;

3) tā zemes gabala īpašnieks, uz kura zemes uzcelta privatizējamā dzīvojamā māja;

4) privatizācijas objekta vērtība;

5) dzīvokļa īrnieka (viņa ģimenes locekļu), nomnieka vai zemes gabala īpašnieka tiesības un pienākumi, privatizējot objektu;

6) iespējamās tiesiskās sekas privatizācijas atteikuma gadījumā vai gadījumā, ja persona, kura saņēmusi dzīvokļa privatizācijas paziņojumu, nav iepazīstinājusi ģimenes locekļus ar šo paziņojumu;

7) termiņš, līdz kuram jāsniedz atbilde uz privatizācijas paziņojumu;

8) vieta, kur iesniedzams privatizācijas pieteikums un saņemama informācija par privatizācijas objektu.

31.pants. Atbilde uz privatizācijas paziņojumu

Šā likuma 29.panta pirmajā daļā minētās personas atbild uz privatizācijas paziņojumu, iesniedzot privatizācijas pieteikumu vai atteikumu privatizēt piedāvāto privatizācijas objektu.

32.pants. Privatizācijas pieteikuma iesniegšana

(1) Persona, kas vēlas privatizēt paziņojumā norādīto privatizācijas objektu, triju mēnešu laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas dienas iesniedz privatizācijas komisijai privatizācijas pieteikumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem vai mākslinieka darbnīcas nomniekam jānomaksā parāds par dzīvojamās telpas īri vai darbnīcas nomu un par komunālajiem pakalpojumiem, ja šāds parāds ir. Parāda nenomaksāšanas gadījumā privatizācijas pieteikums netiek pieņemts.

(3) Šā likuma 13. panta otrajā un ceturtajā daļā, 14. panta trešajā un piektajā daļā, 19. panta otrajā un ceturtajā daļā, 20. panta trešajā un piektajā daļā un 22. panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos vienlaikus ar privatizācijas pieteikumu jāiesniedz notariāli vai privatizācijas komisijas apliecināta vienošanās par to, kura vai kuras personas privatizēs tām piedāvāto privatizācijas objektu.

(4) Šā likuma 47.pantā noteiktajā gadījumā vienlaikus ar privatizācijas pieteikumu jāiesniedz dokumenti, kas pierāda, ka fiziskās personas īpašumā bijusī māja atsavināta valsts vajadzībām un ka mājas īpašniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvoklis piešķirts kā kompensācija par atsavināto māju.

33.pants. Privatizācijas pieteikuma saturs

Privatizācijas pieteikumā jānorāda:

1) tās fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese vai juridiskās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas datums, reģistrācijas numurs, kura vēlas privatizēt piedāvāto objektu;

2) personai piederošo sertifikātu veids un sertifikātu konta numurs;

3) attiecīgā privatizācijas objekta adrese un platība;

4) savs statuss attiecībā uz privatizācijas objektu;

5) ziņas par īres, nomas un komunālo pakalpojumu maksājumiem;

6) apņemšanās uzņemties daudzdzīvokļu mājas kopīgas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas saistības.

34.pants. Atteikums privatizēt piedāvāto objektu

(1) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu īrnieks un viņa ģimenes locekļi, nomnieks vai zemes īpašnieks ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas rakstveidā paziņo privatizācijas komisijai.

(2) Par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu uzskatāma arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

(3) Īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikums privatizēt piedāvāto objektu neliedz viņiem tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.jūlijam.

VIII nodaļa

Objekta privatizācija atklātā izsolē

35.pants. Termiņš, kādā uzsākama objekta privatizācija atklātā izsolē

(1) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma 15. panta pirmajā un ceturtajā daļā, 16. panta otrajā un ceturtajā daļā, 17.panta ceturtajā daļā, 18.panta pirmajā daļā, 21. panta pirmajā daļā, 22. panta piektajā daļā 23. un 24. pantā minēto privatizācijas objektu novērtēšanas privatizācijas komisija publiski piedāvā tos privatizēt atklātā izsolē, ievērojot secību, kādu nosaka šis likums.

(2) Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad šā likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktā minētā persona ir atteikusies privatizēt tai piedāvāto objektu, privatizācijas komisija publiski piedāvā to privatizēt atklātā izsolē, ievērojot secību, kādu nosaka šis likums.

36.pants. Publisks piedāvājums privatizēt objektu atklātā izsolē

(1) Jebkuram piedāvājumam privatizēt objektu atklātā izsolē jābūt publiskam, tas ir, šāds piedāvājums ir izliekams redzamā vietā pie pašvaldības domes (padomes) ēkas un privatizācijas komisijas ēkas, kā arī publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(2) Laikraksts “Latvijas Vēstnesis” publiskos piedāvājumus privatizēt objektus atklātā izsolē ievieto bez maksas.

37.pants. Publiska piedāvājuma saturs

(1) Publiskā piedāvājumā privatizēt objektu jānorāda:

1) privatizācijas objekts, tā adrese, platība, gads, kad māja uzcelta;

2) tas, vai ir noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums;

3) tā zemes gabala īpašnieks, uz kura zemes uzcelta privatizējamā māja;

4) privatizācijas objekta sākotnējā cena;

5) termiņš, līdz kuram personai, kas vēlas privatizēt objektu atklātā izsolē, jāiesniedz privatizācijas pieteikums;

6) termiņš, līdz kuram zemes īpašniekam šā likuma 21.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā jāiesniedz privatizācijas pieteikums;

7) vieta, kur iesniedzams privatizācijas pieteikums un saņemama informācija par privatizācijas objektu;

8) privatizācijas objekta izsoles vieta un laiks.

(2) Ja publiski piedāvā atklātā izsolē privatizēt šā likuma 15., 16., 17., 18., 21., 22., 23. vai 24.pantā minēto privatizācijas objektu, publiskā piedāvājumā norāda to personu loku, kurām ir tiesības pirkt attiecīgo objektu un kurām vispirms ir tiesības piedalīties izsolē.

(3) Šā likuma 21.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā publiskā piedāvājumā norādāms, ka privatizācijas pieteikumu var iesniegt, ja šā panta pirmās daļas 6.punktā minētajā termiņā privatizācijas pieteikumu nav iesniedzis zemes īpašnieks.

38.pants. Privatizācijas pieteikuma iesniegšana

(1) Persona, kura vēlas pirkt piedāvāto privatizācijas objektu atklātā izsolē, triju mēnešu laikā pēc publiskā piedāvājuma publicēšanas dienas iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu par piedalīšanos izsolē. Pieteikumā norādāmas šā likuma 33.pantā noteiktās ziņas.

(2) Zemes īpašnieks, kurš, izmantojot šā likuma 21.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības, vēlas pirkt publiskā piedāvājumā norādīto privatizācijas objektu, iesniedz privatizācijas komisijai pieteikumu divu nedēļu laikā pēc piedāvājuma publicēšanas dienas. Pieteikumā norādāmas šā likuma 33.pantā noteiktās ziņas.

(3) Ja 37.panta pirmās daļas 6.punktā minētajā termiņā ir pieteicies zemes īpašnieks, privatizācijas komisija slēdz ar viņu šā likuma 41.pantā noteiktajā kārtībā pirkuma līgumu. Šādā gadījumā izsole netiek rīkota pat tad, ja piedalīties izsolē ir pieteikušies arī citi pretendenti.

(4) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā ir pieteicies tikai viens pretendents, privatizācijas komisija slēdz ar viņu šā likuma 41. pantā noteiktajā kārtībā pirkuma līgumu.

(5) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā ir pieteikušies vairāki pretendenti, kam ir vienādas tiesības pirkt privatizācijas objektu, tiek rīkota atklāta izsole.

(6) Ja 37.panta pirmās daļas 5.punktā minētajā termiņā neviens pretendents nav pieteicies piedalīties atklātā izsolē, privatizācijas komisija pagarina pretendentu pieteikšanās termiņu vai publiski paziņo par atkārtotu privatizācijas objekta pārdošanu izsolē, mainot tā sākotnējo cenu.

(7) Pēc šā panta sestajā daļā minētā termiņa izbeigšanās privatizācijas komisija reizi trijos mēnešos publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to privatizācijas objektu sarakstu, kuri, ievērojot šajā likumā noteikto privatizācijas kārtību, ir piedāvāti privatizācijai, bet nav privatizēti. Ikviena šā likuma 6.pantā minētā fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga pirkt publiski piedāvāto privatizācijas objektu atklātā izsolē, iesniedzot privatizācijas komisijai privatizācijas pieteikumu.

39.pants. Privatizācijas objekta izsoles organizēšanas tiesiskā reglamentācija

Privatizācijas komisija izsoli organizē saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta noteikumiem.

IX nodaļa

Pirkuma līgums

40.pants. Lēmums par pirkuma līguma slēgšanu

(1) Pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā likuma 29.panta pirmajā daļā minētās personas privatizācijas pieteikums, pieņem lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu ar šo personu.

(2) Šā likuma 38.panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā gadījumā pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemts attiecīgās personas privatizācijas pieteikums, pieņem lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu ar šo personu.

(3) Ja publiski piedāvāto privatizācijas objektu pērk atklātā izsolē, pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā mēneša laikā no izsoles dienas pieņem lēmumu par izsoles rezultātu apstiprināšanu un pirkuma līguma slēgšanu ar personu, kura nosolījusi attiecīgo privatizācijas objektu.

41.pants. Pirkuma līguma slēgšana

(1) Privatizācijas komisija, pamatojoties uz pašvaldības domes (padomes) lēmumu un dokumentu, kas apliecina pircēja izdarīto samaksu (pirmo iemaksu) par privatizēto objektu, noslēdz attiecīgā objekta pirkuma līgumu ar šā likuma 40.pantā minētajām personām.

(2) Pirkuma līgumu noslēdz rakstveidā, ievērojot šā likuma un Civillikuma 1477. — 1484. panta noteikumus.

42.pants. Pirkuma līguma saturs

(1) Pirkuma tipveida līgumu izstrādā Ministru kabinets.

(2) Pirkuma līgumā obligāti jānorāda:

1) privatizētā objekta nosaukums, adrese;

2) privatizētā objekta precīzs raksturojums;

3) pirkuma maksa;

4) maksāšanas līdzeklis, termiņš un kārtība;

5) kārtība, kādā privatizēto objektu nodod pircējam;

6) pircēja pārņemamās un papildu saistības;

7) zemes lietošanas tiesību nosacījumi;

8) īpašuma aprobežojumi;

9) atbildība par līgumsaistību neizpildi.

43.pants. Pirkuma maksas noteikšana

(1) Saskaņā ar šā likuma 27.pantu pirkuma maksu nosaka privatizācijas komisija, ievērojot šā panta ceturtās daļas noteikumus, izņemot tos gadījumus, kad privatizētais objekts iegūts atklātā izsolē.

(2) Izsolē iegūta objekta pirkuma maksa ir augstākā nosolītā cena.

(3) Pirkuma maksu nosaka latos un attiecīgi privatizācijas sertifikātos atbilstoši to nominālvērtībai.

(4) Nosakot pirkuma maksu, privatizācijas komisija ņem vērā šādus apstākļus:

1) ja persona privatizē dzīvokli dzīvojamā mājā, kuras celtniecībā vai kapitālremontā tā ir ieguldījusi līdzekļus vai darbu un var to dokumentāri pierādīt, attiecīgais ieguldījums ieskaitāms pirkuma maksā;

2) ja persona pēc 1992.gada 1.septembra saskaņā ar pašvaldības lēmumu ir pirkusi no pašvaldības dzīvokļa īres tiesības, pirkuma maksā ieskaitāma maksa par dzīvokļa īres tiesībām.

44.pants. Nomnieka izdevumu atlīdzināšana

(1) Šā likuma 17. panta ceturtajā daļā, 18., 23. un 24.pantā noteiktajā gadījumā izsolē privatizētā objekta ieguvējs atlīdzina līdzšinējam nomniekam ar objekta uzturēšanu un uzlabošanu saistītos izdevumus saskaņā ar Civillikuma 866. — 868. panta noteikumiem.

(2) Privatizācijas komisija pēc nomnieka pieprasījuma līdz izsolei nosaka ar šā panta pirmajā daļā minētā objekta uzturēšanu un uzlabošanu saistīto nomnieka izdevumu apmēru. Minēto summu privatizētā objekta ieguvējs nomaksā naudā papildus izsolē nosolītajai cenai, un tā izmaksājama līdzšinējam nomniekam.

45.pants. Maksājumu termiņi

(1) Privatizācijas objekts izpērkams, maksājot īpašuma kompensācijas vai cita veida privatizācijas sertifikātos un ievērojot šā likuma noteikumus. Pircējam ir tiesības izpirkt privatizācijas objektu, maksājot arī latos.

(2) Maksājumu kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Maksājumus par privatizēto objektu neatkarīgi no maksāšanas līdzekļa pircējs izdara Latvijas Hipotēku un zemes bankā, pamatojoties uz pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu.

(4) Samaksu par privatizēto objektu pircējs nokārto triju mēnešu laikā no dienas, kad pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu, izņemot šā panta piektajā daļā noteikto.

(5) Fiziskā persona, privatizējot dzīvokli, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju vai mākslinieka darbnīcu, pirkuma maksu var samaksāt pa daļām, ievērojot šā likuma 46.pantā noteikto.

(6) Samaksu par privatizācijas objektu, kas piedāvāts privatizācijai atklātā izsolē personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, pircējs nokārto, maksājot tikai īpašuma kompensācijas sertifikātos, izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu.

(7) Veicot maksājumus par neapdzīvojamo telpu, 50 procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos un 50 procentus — privatizācijas sertifikātos. Ja neapdzīvojamā telpa piedāvāta privatizācijai atklātā izsolē personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, 50 procentus no pirkuma maksas pircējs nokārto latos, 50 procentus — īpašuma kompensācijas sertifikātos.

46. pants. Pirkums uz nomaksu

(1) Pircējs var samaksāt pirkuma maksu, izdarot periodiskus maksājumus 10 gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.

(2) Pirmais maksājums — ne mazāk kā 30 procenti no pirkuma maksas — pircējam jāizdara triju mēnešu laikā no dienas, kad pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu. Līdz 1999.gada 31. decembrim jāsamaksā ne mazāk kā 70 procenti no visas pirkuma maksas un visa privatizācijas sertifikātos maksājamā pirkuma maksas daļa.

(3) Pirkuma maksas nodrošināšanai pašvaldībai par labu uz privatizētajiem objektiem ar šo likumu piešķirtas ķīlas tiesības. Nostiprinot uz līguma pamata īpašuma tiesības, vienlaikus nostiprināmas ķīlas tiesības pašvaldības labā nenomaksātās summas apmērā.

47.pants. Dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošana īpašumā bez atlīdzības

(1) Ja fiziskajai personai personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atņemšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām un kā kompensācija par atsavināto īpašumu minētajai fiziskajai personai un tās ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, šā likuma spēkā stāšanās brīdī valsts vai pašvaldības dzīvojamā mājā īrēto dzīvokli (dzīvokļus) vai īrēto viendzīvokļa māju minētajai personai (personām) nodod īpašumā bez atlīdzības.

(2) Tiesības bez atlīdzības iegūt īpašumā dzīvokli vai viendzīvokļa māju ir arī šā panta pirmajā daļā minēto personu ģimenes locekļiem, kuri pārņēmuši noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma saistības.

(3) Ja minētā persona iesniegusi privatizācijas pieteikumu šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā, privatizācijas komisija divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas pieteikums, noslēdz ar šo personu rakstveida vienošanos par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības, pamatojoties uz pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu.

(4) Vienošanās aktā obligāti jānorāda:

1) privatizētā objekta nosaukums un adrese;

2) privatizētā objekta precīzs raksturojums;

3) privatizētā objekta ieguvēja pārņemamās un papildu saistības;

4) zemes lietošanas tiesību nosacījumi;

5) īpašuma aprobežojumi;

6) atbildība par līgumsaistību neizpildi.

X nodaļa

Īpašuma tiesību nostiprināšana

48. pants. Privatizētā objekta īpašuma tiesību nostiprināšana

(1) Par privatizētā objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Privatizētais objekts reģistrējams un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību” noteiktajā kārtībā.

(2) Nostiprinot īpašuma tiesības uz dzīvokli, vienlaikus norādāma kopīpašuma domājamā daļa.

(3) Nostiprinot īpašuma tiesības uz privatizētām neapdzīvojamām telpām un mākslinieku darbnīcām, piemēro privatizēto dzīvokļu īpašuma tiesību nostiprināšanas kārtību.

(4) Īpašuma tiesības nostiprināmas uz noslēgtā pirkuma līguma pamata, izņemot šā likuma 49. pantā minēto gadījumu.

49.pants. Bez atlīdzības īpašumā nodoto dzīvokļu vai viendzīvokļa māju īpašuma tiesību nostiprināšana

Ja saskaņā ar šā likuma 47.pantu noslēgta vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības, īpašuma tiesības nostiprināmas uz attiecīgas vienošanās pamata.

XI nodaļa

Privatizētā objekta īpašnieka

tiesības, pienākumi un atbildība

50.pants. Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi

(1) Privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir:

1) ievērot pirkuma līguma vai vienošanās nosacījumus;

2) piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem kopapsaimniekošanas sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus un Ministru kabineta noteikumus;

3) slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku — fizisko vai juridisko personu, uz kura zemes atrodas privatizētais objekts;

4) ievērot privatizētā objekta līdzšinējā valdītāja noslēgtos nomas vai īres līgumus un to termiņus, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

(2) Pašvaldība piedalās daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un sedz visus izdevumus proporcionāli tās īpašumā esošajai mājas neprivatizētās daļas platībai.

(3) Visi privatizēto objektu īpašnieki piedalās daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un sedz visus izdevumus proporcionāli to īpašumā esošajai platībai.

51.pants. Privatizētā objekta īpašnieka atbildība

Privatizētā objekta īpašnieks ir atbildīgs par to saistību ievērošanu, kuras viņš uzņēmies saskaņā ar pirkuma līgumu vai vienošanās aktu un kuras paredz šis likums, citi spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi.

52.pants. Rīcība ar privatizēto objektu

Rīcību ar privatizēto objektu, tā lietošanas ierobežojumus, kā arī pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību regulē citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

53.pants. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala lietošanas un izpirkšanas tiesības

(1) Privatizētā dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas īpašnieks valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, uz kura uzcelta dzīvojamā māja, iegūst saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmo un trešo daļu.

(2) Uz 99 gadiem iegūtās zemes nomas tiesības var pārdot, mainīt vai citādi atsavināt, ja tiek pārdots, mainīts vai citādi atsavināts privatizētais dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa, mākslinieka darbnīca, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja, neattiecinot uz šo gadījumu Civillikuma 2115.panta noteikumus.

(3) Ja dzīvojamā māja tiek nojaukta, zemes gabala nomnieks, kurš ieguvis zemi nomā uz 99 gadiem, saglabā nomas tiesības un šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības.

(4) Persona, kura privatizācijas rezultātā ieguvusi zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem, nomāto zemes gabalu iegūst īpašumā bez papildu maksas, ja ievēroti šajā likumā un citos likumos zemes iegūšanai īpašumā paredzētie nosacījumi.

54.pants. Zemes gabala īpašnieka pienākumi

(1) Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku.

(2) Zemes gabala nomas maksu privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikto maksimālo zemes nomas maksas līmeni, kas nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos zemes gabala nomas maksu nosaka, privatizētā objekta īpašniekam vienojoties ar zemes gabala īpašnieku.

(3) Ja zemes gabala īpašnieks, kas noslēdzis nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku, pārdod iznomāto zemes gabalu, pirmpirkuma tiesības uz to ir privatizētā objekta īpašniekam, ievērojot šā likuma 7.panta otrās daļas noteikumus.

XII nodaļa

Īrnieka un nomnieka sociālās garantijas

privatizētajos objektos

55.pants. Dzīvokļa īrnieku tiesību aizsardzība

(1) Dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka maiņa nevar būt par pamatu īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanai no dzīvokļa.

(2) Persona, kas saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturtajā daļā, 14.panta piektajā daļā, 19.panta ceturtajā daļā un 20.panta piektajā daļā noteikto privatizējusi īrnieka īrēto dzīvokli, var izlikt īrnieku un viņa ģimenes locekļus no īrētā dzīvokļa tikai tādā gadījumā, ja izlikšanu paredz dzīvokli privatizējušās personas iepriekš noslēgta vienošanās ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem.

56.pants. Neapdzīvojamo telpu un mākslinieku darbnīcu nomnieku tiesību aizsardzība

Privatizētās neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks triju gadu laikā pēc privatizētā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā nevar prasīt līdzšinējā iznomātāja noslēgtā nomas līguma izbeigšanu pirms termiņa, ja nomnieks pienācīgi pilda savas saistības.

XIII nodaļa

Privatizācijas komisijas un privatizācijas uzraudzība

57.pants. Privatizācijas komisijas

(1) Privatizācijas komisijas ir pilsētu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas.

(2) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbību reglamentē šis likums un attiecīgās pašvaldības domes (padomes) apstiprināts nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto tipveida nolikumu.

58.pants. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija

(1) Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija veic dzīvojamo māju privatizācijas uzraudzību.

(2) Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju deviņu locekļu sastāvā un tās priekšsēdētāju ieceļ Ministru kabinets. Tās darbību reglamentē šis likums un Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(3) Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde ar juridiskās personas tiesībām, kurai ir norēķinu konts bankā un zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu.

(4) Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbību finansē no valsts budžeta un valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

59.pants. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas kompetence

(1) Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai ir pienākums:

1) uzraudzīt un kontrolēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības likumību;

2) apturēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju nelikumīgos lēmumus līdz sūdzības izskatīšanai domes (padomes) sēdē;

3) izstrādāt privatizācijas nodrošināšanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus;

4) sniegt bezmaksas konsultācijas;

5) ne retāk kā reizi ceturksnī sniegt pārskatu Ministru kabinetam par privatizācijas norisi.

(2) Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai ir tiesības:

1) ierosināt pašvaldību domēm (padomēm) atcelt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vai to priekšsēdētājus, ja atkārtoti netiek pildīti vai tiek pārkāpti likumi vai Ministru kabineta noteikumi;

2) noteikt termiņus, kādos pašvaldību domēm (padomēm) atcelto dzīvojamo māju privatizācijas komisiju vai to priekšsēdētāju vietā jāieceļ dzīvojamo māju privatizācijas komisijas citā sastāvā vai citi priekšsēdētāji;

3) izdot pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām metodiskos norādījumus par dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darba organizāciju;

4) pieprasīt un saņemt no pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām, kā arī no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām informāciju, kas saistīta ar privatizāciju;

5) veikt citas šajā likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās funkcijas.

60.pants. Pilsētu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas

(1) Pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju piecu locekļu sastāvā un tās priekšsēdētāju ieceļ attiecīgās pilsētas dome.

(2) Pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisiju piecu locekļu sastāvā un tās priekšsēdētāju ieceļ attiecīgā pagasta padome.

(3) Pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisija un pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisija organizē attiecīgās pilsētas un attiecīgā pagasta administratīvajā teritorijā esošo valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju.

(4) Pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un pagasta dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbību finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta, valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem un pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.

61.pants. Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju funkcijas

(1) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas patstāvīgi, kā arī ar pieaicināto ekspertu palīdzību organizē objektu privatizāciju saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šo objektu privatizācijas kārtību.

(2) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas pieņem lēmumus un rīkojas patstāvīgi, ciktāl to darbību nereglamentē šis likums vai citi normatīvie akti.

(3) Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas reizi ceturksnī sniedz pārskatu Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai par privatizācijas norisi.

62.pants. Pienākumu sadale starp privatizācijas komisijas locekļiem

(1) Privatizācijas komisija savu darbību veic koleģiāli, tā ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļiem.

(2) Privatizācijas komisija pieņem lēmumus ar komisijas locekļu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja alternatīvi lēmumi saņem vienādu balsu skaitu, komisijas lēmumu pieņem tādā redakcijā, par kuru balsojis komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē — komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

(3) Privatizācijas komisijas sēdes protokolē. Ja rodas domstarpības par komisijas lēmuma saturu vai tā izpildes kārtību, lēmums ir spēkā tādā formulējumā, kādā tas fiksēts sēdes protokolā. Komisijas loceklim, kas nepiekrīt komisijas lēmumam, ir tiesības rakstveidā pievienot protokolam savu atsevišķo viedokli.

(4) Privatizācijas komisijas locekļu funkcijas un viņu pienākumu sadali savas kompetences ietvaros komisija nosaka patstāvīgi.

63. pants. Privatizācijas komisijas priekšsēdētāja tiesības

(1) Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē — komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir tiesīgs ar vienpersonisku lēmumu apturēt komisijas lēmuma izpildi, nekavējoties paziņojot par to komisijas locekļiem un attiecīgā lēmuma tiešajiem izpildītājiem, ja viņš var pamatot, ka attiecīgais komisijas lēmums nav likumīgs.

(2) Ja privatizācijas komisija, nedēļas laikā pēc attiecīgā lēmuma apturēšanas to atkārtoti izskatījusi pēc būtības, atzīst, ka komisijas priekšsēdētāja lēmums apturēt komisijas lēmumu nav likumīgs, tā pieņem atkārtotu komisijas galīgo lēmumu.

64.pants. Pašvaldības pārraudzība pār dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbību

(1) Pašvaldībai ir tiesības kontrolēt un uzraudzīt tās ieceltās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas un šīs komisijas priekšsēdētāja darbības likumību.

(2) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības:

1) atcelt vai grozīt dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nelikumīgus lēmumus vai apturēt komisijas nelikumīgu darbību;

2) atcelt dzīvojamo māju privatizācijas komisiju vai tās priekšsēdētāju, ja atkārtoti netiek pildīti vai tiek pārkāpti likumi vai Ministru kabineta noteikumi.

65.pants. Dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības tiesiskā reglamentācija

Citus pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības noteikumus reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

XIV nodaļa

Privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi

66.pants. Dzīvojamās mājas privatizācijas tehniskās izpildes apmaksa un nodokļi (nodevas)

(1) Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, visas personas norēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros.

(2) Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, fiziskās personas norēķinās privatizācijas sertifikātos, bet juridiskās personas — latos.

(3) Darījumus (līgumus, vienošanās), kurus slēdz privatizācijas komisija ar privatizācijas objektu pircējiem, kā arī privatizācijas objektu nodošanu jaunajiem īpašniekiem atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.

67.pants. Dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu ieskaitīšana privatizācijas fondos

(1) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi 60 procentu apmērā ieskaitāmi pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai.

(2) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi 40 procentu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai. Lēmumu par šo līdzekļu sadalījumu Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām pieņem Ministru kabinets pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ierosinājuma.

XV nodaļa

Sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība

68.pants. Pašvaldības domes (padomes) kompetence strīdu izskatīšanā

(1) Pilsētas dome un pagasta padome izskata visus strīdus, kas saistīti ar dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju privatizācijas tehnisko izpildi, tas ir, ar:

1) privatizācijas objekta vērtības noteikšanu;

2) nomā nododamā vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu;

3) privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu.

(2) Pilsētas dome un pagasta padome šā panta pirmajā daļā minētos strīdus izskata, ievērojot šā likuma 69., 70. un 71. panta noteikumus.

69.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība pašvaldības domē (padomē)

(1) Ja privatizācijas komisijas lēmums par attiecīgā objekta privatizācijas tehnisko izpildi tiek pārsūdzēts šajā likumā noteiktajā kārtībā, tā izpildi aptur līdz iesniegtās sūdzības izskatīšanai. Saņemot sūdzību par objekta privatizācijas tehnisko izpildi, pašvaldības dome (padome) par to paziņo privatizācijas komisijai, kuras lēmums tiek pārsūdzēts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos strīdus pašvaldības dome (padome) izskata pēc vienas puses motivēta iesnieguma, kam pievienots privatizācijas komisijas lēmums par privatizācijas objekta vērtības noteikšanu vai par nomā nododamā vai privatizējamā zemes gabala platības noteikšanu, vai par privatizācijas objekta pirkuma maksas noteikšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto strīdu izskatīšanā pašvaldības dome (padome) pieaicina abas ieinteresētās puses, un tie jāizskata viena mēneša laikā. Ja puses, kurām rakstveidā paziņota strīda izskatīšanas diena, neierodas, tas nav šķērslis strīda izskatīšanai.

70.pants. Pašvaldības domes (padomes) lēmumi par strīdiem, kas saistīti ar privatizācijas objektu privatizācijas tehnisko izpildi

(1) Pašvaldības dome (padome) savā lēmumā par strīdu, kas saistīts ar dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas tehnisko izpildi, norāda lēmuma izpildes kārtību un pasākumus, kas veicami atklāto pārkāpumu novēršanai.

(2) Ja pašvaldības domes (padomes) lēmumi attiecībā uz objekta privatizācijas tehnisko izpildi netiek pārsūdzēti šā likuma 71.panta 7.punktā noteiktajā termiņā, tie ir obligāti ieinteresētajām pusēm, valsts institūcijām, pašvaldībām un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

71.pants. Ieinteresēto pušu un to pārstāvju tiesības un pienākumi

Ja strīdu par objekta privatizācijas tehnisko izpildi izskata pašvaldības dome (padome), ieinteresētajām pusēm un to pārstāvjiem ir šādas tiesības un pienākumi:

1) iepazīties ar attiecīgā strīda izskatīšanai sagatavotajiem materiāliem un izdarīt no tiem izrakstus;

2) piedalīties strīda izskatīšanā, iesniegt dokumentus un citus pierādījumus;

3) izteikt lūgumus;

4) dot mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

5) izteikt iebildumus pret otras puses lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

6) pieprasīt un saņemt pieņemtā lēmuma norakstu;

7) mēneša laikā pēc tam, kad ieinteresētajām pusēm paziņots pašvaldības domes (padomes) lēmums, pārsūdzēt to tiesā.

72.pants. Tiesas kompetence, izskatot strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju

(1) Tiesai ir piekritīgi šādi ar dzīvojamo māju privatizāciju saistītie strīdi:

1) strīdi par dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju izsoles noteikumu pārkāpšanu;

2) strīdi par privatizācijas subjekta tiesībām un par priekšrocības tiesībām privatizēt objektu;

3) strīdi, kas saistīti ar pirkuma līguma izpildi, grozīšanu un atcelšanu;

4) strīdi par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības;

5) strīdi, kas saistīti ar privatizētā objekta īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

6) citi strīdi, kuri rodas dzīvojamo māju privatizācijas procesā un kuru izskatīšana nav pašvaldības domes (padomes) kompetencē.

(2) Tiesa izskata šā likuma 68.pantā minētos strīdus pēc tam, kad pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi par tiem lēmumu saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību.

73.pants. Dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju privatizācijas atzīšana par nelikumīgu

Dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju privatizācija atzīstama par nelikumīgu, ja:

1) dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa, mākslinieka darbnīca, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja piedāvāta privatizācijai, neievērojot šajā likumā noteikto privatizācijas secību un kārtību;

2) persona privatizējusi īrēto dzīvokli vai viendzīvokļa māju, par to nepaziņojot ģimenes locekļiem;

3) nav ievērotas citas šā likuma vai uz šā likuma pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu prasības.

XVI nodaļa

Nobeiguma noteikumi

74.pants. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai

(1) Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.

(2) Privatizācijai netiek nodotas dienesta viesnīcas un dienesta dzīvokļi.

(3) Privatizācijai netiek nodotas neapdzīvojamās telpas, ja tajās izvietoti valsts vai pašvaldību uzņēmumi vai iestādes.

(4) Privatizācijai netiek nodotas dzīvojamās mājas, par kuru saglabāšanu valsts īpašumā Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu.

(5) Nedzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi tiek privatizēti saskaņā ar citiem likumiem.

75.pants. Šā likuma piemērošana attiecībā uz privatizētajiem kooperatīvajiem dzīvokļiem, kā arī par pajām privatizētajiem dzīvokļiem un dzīvojamām mājām

(1) Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un privatizē vai nodod nomā uz 99 gadiem zemes gabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto dzīvokļu īpašniekiem valsts vai pašvaldības zemes gabalu privatizē vai nodod nomā uz 99 gadiem par privatizācijas sertifikātiem.

(3) Ja dzīvojamā māja, kurā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, ir uzcelta uz fiziskās vai juridiskās personas zemes, zemes gabala īpašniekam un privatizēto dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu, ievērojot šā likuma 50. un 54.pantā noteikto.

(4) Privatizēto dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma domājamo daļu un tā zemes gabala lielumu un vērtību, uz kura uzcelta dzīvojamā māja, nosaka, zemes gabalu pirkt vai nomāt uz 99 gadiem piedāvā, kā arī zemes gabala pirkuma līgumu slēdz, ievērojot šajā likumā noteikto.

(5) Šā panta pirmajā daļā minēto dzīvokļu īpašniekiem jādibina mājas kopīgas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas sabiedrība vai jānoslēdz līgums par daudzdzīvokļu mājas kopīgu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Pārejas noteikumi

1. Zemes reformas laikā pieļaujama dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas, mākslinieka darbnīcas, kā arī viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas īpašuma tiesiskā reģistrēšana pirms zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

2. Ikvienu pašvaldības dzīvojamo māju, kura līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodota ekspluatācijā, un tajā esošos dzīvokļus var atsavināt, vienīgi privatizējot tos šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet valsts dzīvojamo māju un tajā esošos dzīvokļus — vispirms nododot pašvaldībai un tad privatizējot tos šajā likumā noteiktajā kārtībā.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts ieķīlāt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kurās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts pārdot valsts un pašvaldību dzīvokļu īres tiesības, izņemot likumā “Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus” paredzētos gadījumus.

5. Šā likuma 15. un 21. panta noteikumi neattiecas uz dzīvokļa īres tiesību pārdošanu, ja tās tiek pārdotas saskaņā ar likumu “Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus”.

6. Lai nodrošinātu ar apdzīvojamo platību sociāli mazaizsargātās un maznodrošinātās personas un iedzīvotājus, kuri nonākuši ārkārtējos apstākļos (ugunsgrēki, ēku avārijas un citas stihiskas nelaimes), kā arī lai veiktu citas likumos paredzētās pašvaldību funkcijas iedzīvotāju nodrošināšanā ar dzīvokļiem, pēc šā likuma spēkā stāšanās valsts un pašvaldību institūcijas turpina izīrēt dzīvokļus personām, kurām nepieciešams uzlabot dzīvokļa apstākļus, kā arī pildīt citus likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” noteiktos pienākumus.

7. Ministru kabinetam, saskaņojot ar Latvijas Pašvaldību savienību, līdz 1995.gada 31.jūlijam apstiprināt Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikumu un tipveida nolikumu par pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām, kā arī līdz 1995.gada 30. septembrim apstiprināt visus pārējos normatīvos aktus, kas nepieciešami dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanai.

8. Ministru kabinetam līdz 1995. gada 31. jūlijam izveidot Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju, bet pilsētu un pagastu pašvaldībām līdz 1995.gada 30. septembrim izveidot pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas.

9. Dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, mākslinieku darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju piedāvāšana privatizācijai uzsākama ar 1995.gada 1.novembri.

10. Rīgas pilsētas domei ir tiesības izveidot vairākas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisijas.

11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,1995, 8. nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 21.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995. gada 11. jūlijā