Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 2. nr.; 2004, 14., 18. nr.; 2005, 2. nr.; 2006, 13. nr.; 2007, 12., 15. nr.; 2008, 3., 21. nr.; 2009, 3., 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182. nr.; 2010, 19., 170. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 201. nr.; 2013, 234. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 235. nr.; 2016, 230. nr.; 2017, 21. nr.; 2019, 248.A, 259.A nr.; 2020, 57.B, 75.B, 88.B, 240.A nr.; 2021, 37., 58., 151.A, 182.A, 234.A nr.; 2022, 24.B, 57. nr.; 2023, 57.A, 201., 247. nr.; 2024, 44.A, 93.A, 226., 248. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

aizstāt 1. punktā vārdu "pamatvajadzību" ar vārdiem "pašaprūpes un aprūpes vajadzību";

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2) dienas aprūpes centrs — sociālā institūcija, kurā dienas laikā personām ar funkcionāliem traucējumiem vai sociālām problēmām nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas;";

izslēgt 5. punktā vārdus "ar garīga rakstura traucējumiem";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) krīzes centrs — sociālā institūcija, kurā personām sniedz īslaicīgu psiholoģisku un cita veida palīdzību sociālās funkcionēšanas atjaunošanai;";

izslēgt 9. un 12. punktā vārdus "bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām";

izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13) profesionālā rehabilitācija — multiprofesionālu pasākumu kopums, kas vērsts uz personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem integrēšanu darba tirgū, nodrošinot individualizētu funkcionēšanas izvērtēšanu un profesionālās piemērotības noteikšanu, jaunas profesijas apguvi, profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai atjaunošanu, tai skaitā profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības pakāpē, un sociālo rehabilitāciju darbspēju uzlabošanai;";

izteikt 19. punktu šādā redakcijā: 

"19) sociālais darbs — profesionāla darbība, lai atbalstītu un sekmētu personas, ģimenes, kopienas un visas sabiedrības sociālo funkcionēšanu vai tās atjaunošanu, kā arī radītu šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus;";

izteikt 25. punktu šādā redakcijā:

25) specializētās darbnīcas pakalpojums — sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kuru ar speciālistu atbalstu sniedz speciāli pielāgotā darba telpā personām ar funkcionāliem traucējumiem, lai veicinātu to darbspējas, nodarbinātībai nepieciešamo prasmju apguvi, kā arī attīstītu to sociālās un funkcionēšanas spējas;";

papildināt pantu ar 44., 45., 46. un 47. punktu šādā redakcijā:

"44) atelpas brīža pakalpojums — īslaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums, kas tiek sniegts institūcijā vai mājoklī personai ar funkcionāliem traucējumiem, lai aprūpes procesā aizstātu mājsaimniecībā dzīvojošas personas to prombūtnes laikā;

45) ģimenes asistenta pakalpojums — sociālais pakalpojums, ko nodrošina personai (ģimenei) tās dzīvesvietā un apkārtējā vidē, atbalstot un veicinot sociālo, bērna aprūpes un mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī apgūto un pilnveidoto prasmju nostiprināšanu;

46) kopiena — tādu personu kopums, kuras vieno ģeogrāfiska piederība, kopīgas intereses vai kopīga identitāte;

47) krīzes dzīvokļa pakalpojums — drošs patvērums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, tostarp personām ar bērniem, augsta vardarbības riska gadījumā, ja ir apdraudēta cietušo veselība un dzīvība."

2. 9. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pašvaldība, kuras teritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai personai būtu iespēja saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.";

papildināt pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus šādām personu grupām:

1) aprūpes mājās pakalpojumu — personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

2) krīzes centra pakalpojumu — krīzes situācijā nonākušām personām;

3) grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu — personām ar garīga rakstura traucējumiem;

4) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā — pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, viņa ievietošanai audžuģimenē vai nodošanai adopcijai;

5) patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu — personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;

6) dienas aprūpes centra pakalpojumu — personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

7) atelpas brīža pakalpojumu — bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte;

8) specializētās darbnīcas pakalpojumu — personām ar garīga rakstura traucējumiem;

9) ģimenes asistenta pakalpojumu — ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī pilngadību sasniegušiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;

10) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personas dzīvesvietā — bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.

(1²) Pašvaldībai ir tiesības par saviem līdzekļiem papildus šā panta 1.¹ daļā noteiktajiem pakalpojumiem nodrošināt citus sociālos pakalpojumus, kā arī tiesības šā panta 1.¹ daļā noteiktos sociālos pakalpojumus nodrošināt citām personu grupām. Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos.

(1³) Pašvaldība šā panta 1.¹ un 1.² daļā minētos sociālos pakalpojumus nodrošina apjomā, kas atbilst pašvaldības gadskārtējā budžeta ietvaros pieejamiem līdzekļiem."

3. 11. pantā:

aizstāt 1. punktā vārdus "ģimenēm un personu grupām" ar vārdiem "ģimenēm, personu grupām un kopienām";

aizstāt 2. punktā vārdus "pensijas vecuma personām" ar vārdiem "personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (turpmāk — pensijas vecuma personas)";

papildināt pantu ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

"10) uzkrāt un apstrādāt informācijas sistēmā datus par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, kā arī cita veida materiālu atbalstu, ko nodrošina sociālais dienests atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem;

11) uzkrāt un apstrādāt informācijas sistēmā datus par personu un mājsaimniecību pieprasītiem sociālajiem pakalpojumiem, kurus pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, bet kuru nodrošināšanu pašvaldība atsaka vai kurus iekļauj sociālo pakalpojumu saņemšanas rindā resursu trūkuma dēļ.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmās daļas 10. un 11. punktā minēto datu apstrādes mērķis ir administrēt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un sniegt informāciju, kas nepieciešama valsts politikas izstrādei sociālās aizsardzības jomā. Ministru kabinets nosaka apstrādājamo datu, tostarp personas datu, apjomu un apstrādes kārtību, kā arī datu glabāšanas un institūciju sadarbības kārtību."

4. 12. pantā:

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja 16 gadu vecumu sasniedzis bērns ir ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālais dienests, izvērtējot viņa nākotnes vajadzības un resursus, pārliecinās, vai institūcija sociālās rehabilitācijas ietvaros nodrošina bērnam sociālo mentoru, ja tāds ir nepieciešams.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Pašvaldības sociālajam dienestam ir pienākums izvērtēt tāda bērna vajadzības, kurš uzvedības vai atkarības problēmu dēļ ir saņēmis valsts finansētu ārstniecības vai sociālo rehabilitāciju, un, ja nepieciešams, turpināt tam nepieciešamā atbalsta nodrošināšanu."

5. 13. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3.² punktu šādā redakcijā:

"3²) krīzes dzīvokļa pakalpojumu, kura apjomu, saturu, saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets;";

izteikt pirmās daļas 16. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"psihosociālo rehabilitāciju bērniem ar autiskā spektra traucējumiem no divu gadu vecuma un viņu ģimenes locekļiem.";

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus "dienas centru" ar vārdiem "dienas aprūpes centru".

6. Izteikt 14. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lai pārraudzītu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Labklājības ministrijai ir tiesības Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā no valsts un pašvaldību institūcijām saņemt un apstrādāt:

1) personas identificējošu informāciju;

2) personu kontaktinformāciju;

3) personu veselības datus;

4) datus par to personu mantisko stāvokli, kuras ir pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās vai profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus vai neatkarīgas dzīves nodrošināšanai nepieciešamus pakalpojumus;

5) datus par sociālajos uzņēmumos nodarbinātām personām;

6) datus par šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām nodrošinātajiem atbalsta pasākumiem;

7) datus par personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem sociālajiem pakalpojumiem, sociālo palīdzību un citu materiālo atbalstu;

8) citu personas datus nesaturošu informāciju."

7. 15.¹ pantā:

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) sniedz profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un nosaka profesionālo piemērotību darbspējīga vecuma personām ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti, garīga rakstura traucējumiem vai citiem funkcionāliem traucējumiem, ja nav noteikta invaliditāte, kā arī profesionālās rehabilitācijas ietvaros nodrošina B kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas apmācību personām, kurām nav medicīnisku pretindikāciju šādai apmācībai;";

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) īsteno profesionālās izglītības un neformālās izglītības programmas personām ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem un izglītības programmas speciālistiem darbam ar personām ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem, kā arī īsteno neformālās izglītības programmas personām, kuras aprūpē personu ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem;";

papildināt pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(7) Lai veiktu to personu uzskaiti, kuras saņem valsts finansētus profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumus, un nodrošinātu šo pakalpojumu savlaicīgu un kvalitatīvu piešķiršanu, kā arī plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas jomā un nodrošinātu citu savu funkciju izpildi, Aģentūra veido un uztur Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmu. Tā ir valsts informācijas sistēma. Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmas pārzinis ir Aģentūra. Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmā attiecībā uz personām, kuras pieprasījušas un saņēmušas šā panta pirmās daļas 2. un 4. punktā un 1.² daļā minētos pakalpojumus, apstrādā personu identificējošu informāciju, kontaktinformāciju un veselības datus, kā arī informāciju par saņemtajiem pakalpojumiem un to sniedzējiem, iegūto izglītību un darba pieredzi. Lai pārbaudītu personas atbilstību mērķgrupas kritērijiem, Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēma minētos datus salīdzina ar Fizisko personu reģistrā, Valsts izglītības informācijas sistēmā un Invaliditātes informatīvajā sistēmā esošiem datiem.

(8) Tiesības apstrādāt Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar profesionālo rehabilitāciju un profesionālās piemērotības noteikšanu šo pakalpojumu saņēmējiem, tostarp personas datus, ir Aģentūrai un Labklājības ministrijai to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildei un šā panta septītajā daļā minētā mērķa sasniegšanai.

(9) Profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmas struktūru, tajā iekļaujamo informāciju, tostarp personas datus un to apjomu, datu apstrādes kārtību, kā arī institūciju sadarbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(10) Aģentūrai ir tiesības pieņemt lēmumu par klienta izslēgšanu no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma rindas, ja klients divas reizes ir noraidījis pakalpojuma saņemšanu. Aģentūra informē klientu un attiecīgo pašvaldību par pieņemto lēmumu."

8. Izteikt 17.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pašvaldību un to institūciju kā sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniedzēju izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt atbilstoši Pašvaldību likumam. Pašvaldības sociālā dienesta lēmuma par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu bērnam, kurš ir cietis no prettiesiskām darbībām, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

9. 21. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6., 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

"6) bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem;

7) bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē un ir sasnieguši 16 gadu vecumu;

8) šā likuma 12. panta septītajā daļā minētajām personām;

9) šā likuma 12. panta astotajā daļā minētajām personām.";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pašvaldības atbilstoši nepieciešamībai var nodrošināt šā panta pirmajā daļā minētajām personām arī citus atbalsta pasākumus.";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pašvaldības sociālais dienests, izvērtējot šā panta pirmās daļas 6. un 7. punktā un šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minēto personu vajadzības, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā ietvaros nodrošina:

1) sociālo mentoru bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, kā arī audžuģimenē, specializētajā audžuģimenē un aizbildnībā esošiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, un šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām;

2) sociālās rehabilitācijas programmas bērniem ar uzvedības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem.

(4) Specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējs no saviem līdzekļiem var izmaksāt atbalstu personām, kuras sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros saņem specializētās darbnīcas pakalpojumu, lai veicinātu personu motivāciju līdzdarboties specializētās darbnīcas organizētajās aktivitātēs."

10. Papildināt 23. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu var pārtraukt, ja pašvaldības sociālais dienests konstatē, ka pilngadīgs klients vai viņa apgādnieks nesadarbojas ar pašvaldības sociālo dienestu vai pakalpojuma sniedzēju vai nepilda noslēgto vienošanos, izņemot gadījumu, kad tam ir objektīvi iemesli."

11. Papildināt 28. panta pirmās daļas 1. punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Institūcija, ja nepieciešams, sociālās rehabilitācijas ietvaros nodrošina tajā ievietotam 16 gadu vecumu sasniegušam bērnam sociālo mentoru;".

12. Papildināt 33. panta piektās daļas 2. punktu ar vārdiem "noapaļojot līdz veseliem euro".

13. Papildināt 35. panta piektās daļas 3. punktu pēc vārdiem "mājsaimniecībai, kurā ir" ar vārdu "tikai".

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 64., 65., 66. un 67. punktu šādā redakcijā:

"64. Šā likuma 11. panta 10. un 11. punkts un 11. panta otrā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. oktobrī.

65. Šā likuma 9. panta 1.¹ daļas 6., 7., 8. un 10. punkts, grozījums par šā likuma 12. panta sestās daļas papildināšanu, šā likuma 21. panta trešās daļas ievaddaļa un 1. punkts un grozījums par šā likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta papildināšanu stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

66. Šā likuma 9. panta 1.¹ daļas 9. punkts stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī. Līdz 2027. gada 31. decembrim pašvaldība ģimenes asistenta pakalpojumu var nodrošināt par saviem līdzekļiem.

67. Šā likuma 21. panta trešās daļas 2. punkts stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī. Līdz 2028. gada 31. decembrim pašvaldība sociālās rehabilitācijas programmas var nodrošināt par saviem līdzekļiem."

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 19. decembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2025. gada 7. janvārī