Latvija un Lietuva — par divpusējo attiecību padziļināšanu ceļā uz Eiropu
Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte Lietuvā

Noslēgusies vēsturē pirmā Latvijas valsts vizīte Lietuvā. Tā notika pēc Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska ielūguma un notika zīmīgā laikā, kad Lietuva atzīmēja valsts svētkus — Lietuvas valsts apvienotāja, pirmā Lietuvas karaļa Mindauga kronēšanas dienu 1235.gada 6.jūlijā. Guntis Ulmanis piedalījās šajā dienā karoga pacelšanas ceremonijā Neatkarības laukumā Viļņā, bet vakarā Latvijas delegācija ieradās Mākslinieku namā, kur par godu Lietuvas valsts nacionālajiem svētkiem bija pulcējušies plašas sabiedrības pārstāvji.

Oficiālā valsts vizīte Lietuvā noritēja labvēlīgā gaisotnē. Tā bija vērsta gan uz divpusējo attiecību padziļināšanu, gan uz visu triju Baltijas valstu sadarbības veicināšanu, virzot to vienā gultnē — ceļā uz integrēšanos Eiropā. Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazausku, Ministru prezidentu Ādolfu Sležēviču un Seima priekšsēdētāju Česlavu Juršenu, kā arī uzrunāja Lietuvas Seima deputātus. Bija pārrunas ar sabiedrības pārstāvjiem.

Tiekoties ar Lietuvas Republikas Valsts prezidentu Aļģirdu Brazausku, ar Seima priekšsēdētāju Česlavu Juršenu, apspriežoties ministriem un delegāciju dalībniekiem, sarunās visvairāk uzmanības tika veltīts tieši tiem jautājumiem, kas saistās ar Baltijas valstu iekļaušanos Eiropas struktūrās. Sarunās tika akcentēts, ka ceļā uz Eiropas Savienību Baltijas valstīm vispirms jāintegrējas savstarpēji: nepieciešama kopīgu investīciju izstrādāšana un ieviešana, kopīgu ekonomisko projektu veicināšana un kopīgas drošības sistēmas izveidošana. Tas saistās ar mūsu valstu sadarbības padziļināšanu; tie ir mūsu iekšpolitiskie jautājumi, enerģētikas problēmas, ārpolitika, attiecības ar kaimiņvalstīm. Tika iztirzātas arī iespējas veicināt sadarbību kultūras, izglītības un medicīnas jomā.

Par šīs tikšanās galveno uzdevumu uzskatāma nepieciešamība noteikt to problēmu loku, kuras kopīgiem spēkiem risināmas pirmās. Attiecības ar Krieviju Lietuvas prezidents nosauca par stabilām. Latvijas prezidents tās raksturoja kā tādas, kurām nepieciešama stabilizācija. Tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Baltijas valstu dažādo kopīgo struktūru darba aktivizēšanu. Izvirzīts uzdevums — tiekoties gan Baltijas asamblejā, gan Baltijas Ministru kabinetā, gan prezidentu līmenī — vispirms censties nodrošināt Eiropas un Eiropas Savienības standartiem un prasībām atbilstošu problēmas risinājumu. Ieteikts perspektīvā visnotaļ rūpēties par principu īstenošanu, ko Eiropā sauc par četrām brīvībām: brīvu kapitāla plūsmu, brīvu servisu, brīvu preču plūsmu, brīvu pilsoņu pārvietošanos.

Prezidenti un delegācijas pārrunāja Baltijas Ministru kabineta turpmāko darbību. Jāatzīmē, ka Latvija patlaban ir nodevusi stafeti Lietuvai, kas tagad ir prezidējošā valsts. Latvija izveidojusi attiecīgās Baltijas Ministru kabineta struktūras, un šogad Lietuvas ārlietu ministrs P.Gilis par galveno darbības virzienu uzskata Baltijas MK kopīgo struktūru tālāku attīstīšanu un problēmu loka noteikšanu MK apspriedei septembrī. Lietuvas puse atzīmēja, ka šobrīd problēmas radušās kopīgu projektu finansēšanā un informācijas apmaiņā.

Tika ieteikts Baltijas Ministru kabinetam turpmāk rūpēties par Baltijas ūniju kā par stratēģisku jautājumu, tuvākajā laikā īpašu uzmanību pievēršot muitas ūnijas īstenošanai, nelegālās migrācijas ierobežošanai.

Sarunās skāra jautājumus, kas jau sen izvirzīti kā koriģējami. Piemēram, kā jau zināms, robežu ziņā Lietuvā un Latvijā brīžiem vērojamas lielākas rūpes par savstarpējo robežu, nevis austrumu robežas nodrošināšanu. Tika runāts arī par muitas likumdošanas unificēšanu, robežas šķērsošanas noteikumu izlīdzināšanu.

Lietuvas prezidents A.Brazausks informēja, ka patlaban notiek Lietuvas sarunas ar Vāciju par dzelzceļa transporta koordinēšanu un tālāku attīstīšanu. Vācija ir ieinteresēta atjaunot regulāru vilcienu kustību cauri Polijai līdz Kauņai un tālāk līdz Helsinkiem. Tas pavērtu arī lielākas iespējas mūsu ostu plašākai izmantošanai starptautiskajam tranzītam. Par vienu no konkrētiem pasākumiem uzskatāma sadarbība gaisa telpas kon-trolē un kopīgas aizsardzības sistēmas veidošanā. Tiesa gan, te nav runa par kopīgu bruņotu spēku izveidošanu, bet gan par aizsardzības spēku formējumu attīstīšanu un aizsardzības koncepcijas izveidošanu katrā no valstīm.

Viens no šīs tikšanās jautājumiem saistās ar Latvijas un Lietuvas šķietamu sacensību enerģētikas jomā.

Latvijas delegācijas locekļu vidū bija Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš diskusijā ar Kauņas sabiedrības pārstāvjiem uzaicināja Ventspilī satikties Lietuvas un Latvijas speciālistus, lai izlemtu, kurš projekts izdevīgāks — vai Latvijas piedāvātais variants — naftas pārstrādes bāzes attīstīšana Ventspilī, vai lietuviešu Mažeiķu, vai Būtiņģes variants. Jāpiebilst, ka abu valstu delegācijās bija tieši tie cilvēki, kam ir informācija un zināšanas par apspriežamajiem jautājumiem. Tas, protams, veicināja sarunu gaitu. Šajā sakarā speciālisti runāja arī par Būtiņģes terminālu.

Viens no jautājumiem, kas nemitīgi tiek akcentēts preses slejās, ir Latvijas un Lietuvas jūras robežas līnijas noteikšana. Abi prezidenti izteicās, ka šajā ziņā jāstrādā abu valstu ekspertu grupām, lai tuvākajā laikā mazinātu spriedzi, kas radusies. Latvijas un Lietuvas puses izteicās par variantu meklēšanu iespējamam kompromisam un par sarunu turpināšanu. Ja šo jautājumu patlaban nav iespējams atrisināt pilnīgi, tad tas jāatliek uz vēlāku laiku, ierosināja G.Ulmanis.

Runājot par naftas atradņu izmantošanu Baltijas jūrā, tika uzsvērts, ka ap šo tematu virmo pārāk daudz nepamatotu kaislību un subjektivitātes. Kā preses konferencē atzīmēja Lietuvas prezidents, vispirms jāpārliecinās par naftas krājumu apjomu, veicot izpēti, un tad jārunā par atradņu izmantošanu. Prezidents G.Ulmanis atzīmēja, ka sadarbībai ar firmu AMOCO ir projekta raksturs un saistības var stāties spēkā tikai tad, kad Latvija un Lietuva būs noslēgusi līgumu par jūras robežu.

Abi prezidenti pauda pārliecību, ka Latvijas un Lietuvas tautas vieno ne tikai kopīgas etniskās saknes, bet arī kopīgas intereses un draudzīgas attiecības tiks veidotas un koptas vēl aktīvāk nekā līdz šim.

Prezidenti sprieda par iespēju mazināt tos šķēršļus, kas traucē abu valstu valdību un vadītāju kopēji paustās politiskās gribas īstenošanu. Prezidents G.Ulmanis uzaicināja Aļģirdu Brazausku apmeklēt Latviju oficiālā valsts vizītē viņam pieņemamā laikā.

Preses konferencē Guntis Ulmanis atzīmēja, ka abi prezidenti pārrunājuši arī piekrastes zonas izmantošanas iespējas, Latvijas dabas gāzes krātuves kopīgu izmantošanu, kopīgu transporta problēmu risināšanu, ieskaitot Latvijas un Lietuvas aviolīniju darbības kooperēšanu.

Nozīmīgs notikums 5.jūlijā bija Latvijas vēstniecības jaunā nama Viļņā svinīga atklāšana. Tajā piedalījās abu valstu prezidenti. Jaunā ēka vispirms tika iesvētīta. Guntis Ulmanis savā uzrunā atzīmēja, ka pirmais Latvijas diplomātiskais pārstāvis, kas darbu sāka pēc neatkarības atjaunošanas ārzemēs, tika nosūtīts uz Lietuvu. Šajā amatā visu laiku strādā Alberts Sarkanis, un viņa darbība tiek augstu novērtēta.

Viens no šīs vizītes jaukākajiem brīžiem bija arī tikšanās ar Lietuvas latviešiem. Viņi informēja prezidentu Gunti Ulmani par tradīcijām, kādas izkoptas Lietuvas latviešu sabiedrībā. Viņu vienīgais lūgums oficiālajai delegācijai bija — sniegt lielāku atbalstu tur augošajiem bērniem, lai viņi pilnīgāk varētu izkopt latvietību, uzturēt dzīvas saites ar savu vecāku dzimteni un latviešu tautu. Ārlietu ministrs Valdis Birkavs pavēstīja, ka šīs ministrijas budžetā ir jātatrod līdzekļi šāda atbalsta sniegšanai. Savukārt lietuvieši izteica neapmierinātību ar daudzu Latvijā dzīvojošu lietuviešu nenoteikto situāciju. (Latvijā dzīvo 35 000 lietuviešu, daudzi ir pamatiedzīvotāji, bet lielākā daļa te ieradušies pēc Otrā pasaules kara, tajā skaitā arī atvaļinātās militārpersonas, kuras pieprasa viņiem piešķirt Latvijas pilsonību.) Latvijas Valsts prezidents, runājot Seimā, un arī sarunās uzsvēra nepieciešamību Lietuvas pusei izprast situāciju Latvijā, kālab arī pagaidām šis jautājums nav atrisināts.

Latvijas delegācija četras stundas uzkavējās arī kādreizējā Lietuvas galvaspilsētā Kauņā. Kauņas mērs Rātsnamā šajā sakarā bija pulcējis radošo un tehnisko inteliģenci, garīdzniecības pārstāvjus. Notika domu apmaiņa par abas valstis saistošiem jautājumiem: par mērķtiecīgu abpusēji izdevīgu sadarbību enerģētikā — par problēmu loku ap Ventspils, Mažeiķu un Būtiņģes naftas bāzēm, par transporta līdzekļu sistēmas attīstību Baltijas teritorijā, par latviešu kultūras centra atvēršanu Kauņā un par attiecīga lietuviešu centra atklāšanu Ventspilī.

Prezidents un delegācija apmeklēja Garnizona baznīcu Kauņas centrā. Tā ir bijusī Lietuvas valsts armijas baznīca, kas padomju okupācijas gados izpostīta, bet nesen atjaunota un ir atkal ļoti populāra tautas vidū. Tā ir viena no baznīcām, kas, pateicoties dzejniekam un garīgajam tēvam Mikutavičum, izvirza ekumēniskas idejas.

Latvijas delegācija apmeklēja Mikola Žilinska galeriju. Tā tapusi, pateicoties Rietumvācijā dzīvojošajam tautietim, gleznotājam un mākslas kolekcionāram Mikolam Žilinskam, kurš dāvinājis Lietuvas tautai ne tikai savus darbus, bet visu savu bagāto mākslas darbu kolekciju.

Liela uzmanība tika veltīta arī Ainai Ulmanei, kuru vizītes laikā pavadīja Lietuvas Valsts prezidenta meita Audrona Usoniene. Viņas aplūkoja Viļņas vecpilsētu, apmeklēja vēsturisko Viļņas universitāti, bija viešņas mākslas galerijā “Vartai”. Daudz ievērības cienīga Ainai Ulmanei parādīja arī Viļņas katedrālē un Pils muzejā.

Valsts prezidenta preses dienests

Attēlos: abu valstu Prezidenti apmainās runām svinīgajās pusdienās.
Foto: Juris Krūmiņš

Attēlos: Guntis Ulmanis Lietuvas Seima tribīnē. Aiz viņa — Seima spīkers Česlovs Juršens.

Preses konferences laikā Guntim Ulmanim un Lietuvas Valsts prezidentam Aļģirdam Mīkolam Brazauskam bija arī savstarpēju konsultāciju mirklis.

Latvijas un Lietuvas delegācijas sarunu laikā Lietuvas Seimā. (Attēlu pirmajā rindā).

Atceres brīdis Antakalna kapsētā pie 1991.gada 13.janvāra upuru atdusas vietas.

Abi prezidenti Lietuvas tikšanās reizē iegriezās arī Kauņā, kas tagad ir ne tikai ievērojams kultūras centrs, bet arī zīmīgu vēsturisku norišu vieta.

Guntis Ulmanis pārgriež sarkanbaltsarkano lenti Latvijas jaunās vēstniecības ēkas atklāšanas brīdī. Kopā ar viņu — Aina Ulmane un Latvijas vēstnieks Lietuvā Alberts Sarkanis.

Lai šāda reize neaizmirstas, mirklis pie jaunās vēstniecības ēkas kopā ar Aļģirdu Mīkolu Brazausku un vēstniecības darbiniekiem. (Attēlu otrajā rindā).