Latvijā — Krievijas ārlietu ministra vietnieks

Vakar, 10.jūlijā, Ministru prezidents Māris Gailis tikās ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Krilovu, kurš uzturčjās Latvijā triju dienu darba vizītč. Sergejs Krilovs tikās arī ar savu Latvijas kolčģi Valdi Birkavu.

Māra Gaiļa un Sergeja Krilova tikšanās laikā tika pārrunātas pašreizčjās abu valstu attiecības. S.Krilovs pateicās Latvijas pusei par iespčju apmeklčt mūsu valsti un pārrunāt plašu problčmu loku, kas patlaban ir aktuālas abām valstīm.

S.Krilovs pauda viedokli, ka Latvijas un Krievijas attiecībās diemžčl ir pazaudčti divi gadi un tagad šis laiks jāatgūst. M.Gailis savukārt atzīmčja, ka vairāku svarīgu problčmu atrisināšana Latvijā šajā laikposmā ļāvusi veidot pamatu stabilām attiecībām ar Krieviju.

S.Krilovs atzinīgi novčrtčja vairāku līgumu parakstīšanu starp atsevišķiem divu valstu resoriem. Runājot par ekonomisko sadarbību, Krievijas diplomāts aicināja Latviju izrādīt šajā jomā lielāku iniciatīvu. Viņš arī izteicās par kontaktu paplašināšanu starp abām valstīm izglītības, zinātnes un kultūras jomā. Lai Latvija un Krievija varčtu labāk iepazīt un izprast viena otru, S.Krilovs ierosināja apmaiņas kārtībā rīkot lekcijas abu valstu ārlietu ministriju speciālistiem.

Valdības preses dienests

Pēc vizītes, preses konferencē

“Sperts nozīmīgs solis Latvijas un Krievijas attiecībās,” tā Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs vakardienas preses konferencē raksturoja starpvalstu sarunas Rīgā, kurās Krievijas pusi pārstāvēja Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Krilovs.

Sergejs Krilovs uzsvēra, ka abu valstu sarunas sākušās jau svētdien, kad veselas sešas stundas viņš ar ārlietu ministru Valdi Birkavu neformālā atmosfērā ļoti atklāti pārrunājuši visdažādākos jautājumus par abu valstu attiecībām. Pārrunāta gan situācija Baltijā, Eiropā kopumā, gan arī abu valstu turpmākā kopīgā darbība. Pārspriesta arī tā saucamā krievvalodīgo situācija Latvijā. Tiesa, S. Krilovs uzsvēra, ka viņam šis apzīmējums (russkojazičnije - krieviski) nepatīkot, jo tas pilnīgi neatspoguļojot lietas būtību. Runāts gan par tiem krievvalodīgajiem, kuri ir pieņēmuši Krievijas Federācijas pilsonību, gan tiem, kuri vēl nav izšķīrušies par savu tālāko attieksmi. Čpašs sarunas temats bijusi krievu valodas klātbūtne Latvijā - šī jautājuma visplašākajā nozīmē. Par valodu runāts ne tikai vispārcilvēciskās kultūras plāksnē, bet valoda aplūkota arī kā sazināšanās līdzeklis un pat kā viens no Latvijā pastāvošās kultūras elementiem.

Sarunās dominējis viedoklis, ka jāpaplašina 1991. gadā parakstītā abu valstu Ārlietu ministriju sadarbības protokola darbības sfēra. Pēc S. Krilova domām, abu valstu ārlietu ministriem jātiekas ne tikai reizi pusgadā, bet vēlams tikties biežāk. “Uzskatu, ka sarunas gan vakar, gan šodien bija ļoti sekmīgas,” paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Krilovs. Un turpināja: “Tas gan nenozīmē, ka mums bija vienādi uzskati pilnīgi visos jautājumos. Bet tas ir saprotami, jo nebijām jau “partijas sapulcē”.”

Arī Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs izteica apmierinātību ar Sergeja Krilova vizīti Latvijā. Jāvēlas, lai pēc šīs vizītes turpinātos auglīgs darbs. V. Birkavs arī jokojot piebilda, ka “aukstais karš ir aiz muguras, laiks radošam darbam”. Savukārt Sergejs Krilovs atzinīgi novērtēja Latvijas puses rūpīgo gatavošanos sarunām - par to liecinot Latvijas izstrādātie pieci likumprojekti. Žurnālistu jautājumiem atvēlēto cēlienu ievadīja “LV”, prasot Latvijas ārlietu ministram un Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietniekam: vai sarunās tika skarti arī abu valstu ekonomiskās sadarbības paplašināšanas iespējas un vai tās sekmēs Latvijas un Krievijas tirdzniecības attīstību.

Atbildot “Latvijas Vēstnesim”, Krievijas ārlietu ministra vietnieks uzsvēra: “Mēs runājām par jau pastāvošā augstākās labvēlības statusa jo pilnīgāku izmantošanu tirdzniecībā starp mūsu valstīm. Ārlietu ministriju uzdevums ir radīt tādu klimatu starp valstīm, lai uzņēmīgiem cilvēkiem būtu izdevīgi sadarboties tieši. S. Krilovs teica, ka apspriestas pierobežas tirdzniecības paplašināšanas iespējas starp Krievijas Federāciju un Latviju.

“Šādas tikšanās ir vajadzīgas ne vien tādēļ, lai atrisinātu problēmas, bet arī lai radītu labvēlīgu atmosfēru humānās un ekonomiskās sadarbības sekmēšanai,” teica Valdis Birkavs.” Sergeja Krilova vizīte Latvijā pilnīgi sasniedza šo mērķi.”

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kāds iespaids Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietniekam radies, tiekoties ar t.s. krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, S. Krilovs teica: “Ķis ir sarežģīts jautājumu komplekss. 43 līdz 45 procenti Latvijas iedzīvotāju pieder šai cilvēku kategorijai. Man radies iespaids, ka ne visi šie cilvēki skaidri apzinās savu nākotni. Vieni negrib savu nākotni prognozēt, citi nezina, kā to darīt. Tāpēc viņos jūtama zināma nervozitātes sajūta. Katrā valstī ir atšķirības starp pilsoņu un nepilsoņu situāciju. Tas ir dabiski. Taču ne Latvijas krievvalodīgajiem pilsoņiem, ne nepilsoņiem pagaidām vēl nav skaidrs, kā dzīvot šādā situācijā. Četri gadi tomēr nav pietiekami ilgs laika posms, lai tiktu galā ar jauno situāciju.” Tālāk Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks teica, ka krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju situācijas vērtējumam Latvijā piemērojami vairåki kritēriji. Viens no šådiem objektīviem kritērijiem ir to cilvēku skaits, kuri vēlas aizbraukt no Latvijas. Un šis rådītåjs viennozīmīgi runå par labu Latvijas valsts iestådēm. Un piebilda - tas gan nenozīmējot, ka Krievijas puse saviem Latvijas kolēģiem neuzdos jautåjumus un nelūgs uz tiem dot skaidras atbildes. “Radås iespaids, ka šådas sarunas vajadzīgas arī latviešu kolēģiem,” turpinåja S. Krilovs. “Viņi taču ir ne mazåk ieinteresēti, lai valstī paståvētu pilsoniska vienotība.”

Jånis Ūdris,
“LV” årpolitikas redaktors