Ar pašreizējām iespējām ceļā uz drošību

Par aizsardzības ministra un NATO ekspertu grupas preses konferenci

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

NATO ģenerālsekretāra otrais vietnieks aizsardzības jautājumos Holgers Pfeifers un Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis preses konferencē

"Ir saskatāms ievērojams progress Latvijas ceļā uz NATO," piektdien, 16. februārī, noslēdzot vizīti Latvijā, atzina NATO ģenerālsekretāra otrais vietnieks aizsardzības jautājumos Holgers Pfeifers. Ir prieks par to, kas paveikts pēdējā laikā, tomēr līdz dalībai NATO Latvijai vēl ir ļoti daudz darāmā, atzina augstais viesis.

Kā jau ziņots, no 14. līdz 16. februārim Latvijā uzturējās NATO pārstāvju grupa, lai izvērtētu un pārrunātu Latvijas 2001. gada Rīcības plānu dalībai NATO. NATO pārstāvju grupas sastāvā bija eksperti politisko attiecību, aizsardzības, ekonomikas, juridiskajos un drošības jautājumos, un to vadīja NATO ģenerālsekretāra otrais vietnieks aizsardzības jautājumos Holgers Pfeifers ( Holger Pfeifer ) un NATO ģenerālsekretāra otrais vietnieks politiskajos jautājumos Daniels Spekhards ( Daniel Speckhard ).

Vizītes laikā noritēja vairākas tikšanās ar Latvijas amatpersonām, viesi apmeklēja vairākus Latvijas militāros objektus un iepazinās ar Latvijas aizsardzības plānu attīstību.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis preses konferencē norādīja, ka šāda padziļināta tikšanās ar NATO pārstāvjiem norit pirmo reizi un tā ir Latvijas iespēja pietiekami dziļi un atklāti pārrunāt Latvijas bruņoto spēku attīstību un novērtēt reālās spējas tuvoties dalībai NATO.

NATO ģenerālsekretāra otrais vietnieks politiskajos jautājumos Daniels Spekhards, NATO ģenerālsekretāra otrais vietnieks aizsardzības jautājumos Holgers Pfeifers, Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un valsts sekretāra vietnieks aizsardzības plānošanas jautājumos Jānis Sārts

Ģ.V.Kristovskis tikšanos ar NATO amatpersonām vērtēja kā ļoti veiksmīgu, jo tā bija iespēja pilnā mērā parādīt Latvijas sasniegto un detalizēti pārrunāt turpmākos uzdevumus.

Latvijas sagatavotība dalībai NATO tika izvērtēta no visiem tās aspektiem: militārā, politiskā, ekonomiskā un juridiskā. Runājot par Latvijas bruņoto spēku attīstību, H. Pfeifers atzina, ka tie vēl tiek veidoti, lai būtu spējīgi veikt visas NATO dalībvalsts karaspēka funkcijas. Šis ir viens no smagākajiem jautājumiem, un lielākā problēma ir aizsardzības budžets, kas ir viens no mazākajiem pašreizējo NATO kandidātvalstu vidū. Latvijas situācija šajā jomā ir viena no kritiskākajām, tomēr, neraugoties uz mazo finansējumu, Latvijas attīstība aizsardzības jomā norit ļoti sekmīgi. Ir jāņem vērā fakts, ka paies vēl zināms laiks, līdz Latvija iestāsies NATO, un šajā laikā vēl iespējams ļoti daudz paveikt, atzina H. Pfeifers.

NATO ģenerālsekretāra otrais vietnieks politiskajos jautājumos augstu novērtēja Latvijas sasniegumus demokrātijas un sociālās stabilitātes attīstībā. Latvijai ir izstrādāts labs sabiedrības integrācijas plāns, tā ir izpildījusi visas EDSO prasības nepilsoņu tiesiskā stāvokļa uzlabošanā, un cerams, ka Latvija sekmīgi turpinās aizsākto darbu sabiedrības integrācijas jomā, teica D. Spekhards.

Latvijas ceļā uz NATO svarīga ir arī sabiedrības informēšana par NATO un sabiedrības atbalsts šim procesam. Kā norādīja D. Spekhards, ir jāpanāk saikne starp valsts aizsardzību un ekonomisko attīstību. Sabiedrībai jāsaprot, ka dalība NATO nesīs līdzi jaunas investīcijas un lielu ekonomisko izaugsmi.

Analizējot politisko attīstību, D. Spekhards atzinīgi novērtēja Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas neseno tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas liecina par zināmu pozitīvu attīstību abu valstu savstarpējās attiecībās.

Runājot par Krievijas iespaidu uz NATO paplašināšanās procesu, H. Pfeifers norādīja, ka Krievijas iebildumi pret NATO paplašināšanos nav izšķirošais faktors. Krievija iebilda pret pirmo paplašināšanās kārtu, kad tika uzņemtas Polija, Čehija un Ungārija, un ir arī pret otro paplašināšanos. Mēs, protams, gribam uzturēt labas attiecības ar Krieviju, bet lēmums par NATO paplašināšanos ir tikai un vienīgi NATO dalībvalstu lēmums, uzsvēra H. Pfeifers.

Arī Ģ.V.Kristovskis izteicās, ka Krievijas viedoklis šajā situācijā nevar būt izšķirošais, jo mūsdienu starptautiskajā sistēmā katra valsts pati izlemj, kādu drošības stratēģiju sev izvēlēties. Mums pašiem ir jāveic viss, lai integrācija NATO noritētu pēc iespējas sekmīgāk, bet, lai to sekmīgi realizētu, ir nepieciešams politiskais atbalsts, sabiedrības atbalsts un, nenoliedzami, arī ievērojams finansiālais atbalsts, atzina Ģ.V.Kristovskis.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors