• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabinetā atvērtas durvis. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.07.1995., Nr. 103 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35805

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents - Limbažu rajonā

Vēl šajā numurā

11.07.1995., Nr. 103

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabinetā atvērtas durvis

Biļetenā, kas tika izplatīts Ministru kabineta Atvērto durvju dienas pasākuma sakarā, teikts: “Latvijas valdība patiesi vēlas, lai katrs iedzīvotājs būtu informēts par savām tiesībām saskarsmē ar valsti un mācētu tās izmantot, kā arī zinātu to, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda.”

Un tā — 8. jūlijā — jau krietni vien pirms pulksten 11 pie Ministru kabineta ēkas pulcējās simtiem cilvēku. Vienus interesēja pasākumā paredzētās tikšanās ar valdības politiķiem un valsts reformu departamentu pārstāvjiem, iepazīšanās ar Valsts civildienesta pārvaldes un Valsts administrācijas skolas darbu un valsts ierēdņu gatavošanu, otrus vilināja iespēja vaigu vaigā — nevis ar televizora ekrāna starpniecību — redzēt Ministru prezidentu Māri Gaili, valsts reformu ministri Vitu Andu Tēraudu, kuras vadītajai ministrijai šī diena bija pēdējā darba diena, finansu ministri Indru Sāmīti. Citi nāca, lai atgādinātu valdībai par neatrisinātajām problēmām, kas šobrīd tricina (arī tracina) Latvijas sabiedrību. Aizsteidzoties priekšā notikumu izklāstam, jāsaka, ka Ministru prezidentam un viņa šī pasākuma komandas locekļiem nenācās viegli atbildēt gan par banku krīzi Latvijā, par mazajām pensijām un atsevišķu tautsaimniecības nozaru darbinieku algām, gan arī uz citām aktualitātēm. Daudzi vēlējās saņemt tiešu atbildi personiskos jautājumos. Taču, neraugoties uz interešu daudzveidību, visu apmeklētāju uzmanību saistīja arī šīs celtnes, piemēram, Tiesu pils ar 130 telpām un sēžu zālēm, kas tika sākta celt 1936. gadā un atklāta 1938. gadā, iekštelpu arhitektūra un iekārtojums.

“Latvijas Vēstneša” korespondentam izdevās uzrunāt pašu pirmo apmeklētāju. Tā bija astoņdesmit četrus gadus vecā pensionāre Anna Glaudāne.

— Kādēļ jūs atnācāt, turklāt tik agri, lai būtu pirmā?

— Es gribu te visu apskatīt un paklausīties, ko valdība teiks, jo laiks ir grūts.

— Un kā jūs pati šobrīd dzīvojat?

— Vīrs ir miris. Pensija man bija 25 lati, tagad pielika, nu ir 28 lati. Labi, ka meita man palīdz.

— Vai jūs gribat kaut ko pateikt ministriem?

— Kas mani klausīs... Es tik varu pasacīt, to ka mums visiem iet grūti tāpēc, ka sākumā neievēroja vienu lietu: ja vecā dārzā stāda jaunus kociņus, tad viss vecais ir kārtīgi jāizravē, citādi nezāles aug jaunajam pāri.

Jau pirmā stāva vestibilā apmeklētāji tika iepazīstināti ar valsts pārvaldes shēmu, ministriju uzbūvi, Valsts reformu ministrijas lomu valsts pārvaldē. Turpinājumā gida pavadībā tika pabūts Ministru kabineta trijos stāvos, dažādos departamentos; risinājās vaļsirdīgas sarunas starp Atvērto durvju dienas apmeklētājiem un valdības pārstāvjiem. Apmeklētāji ne vien iepazinās ar Valsts reformu ministrijas paveikto darbu, bet arī ar Eiropas Savienības sniegto palīdzību Latvijai reformu īstenošanā. Viņi ieguva informāciju par valsts budžeta veidošanu un nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, par to, kādā veidā valdība iepazīstina iedzīvotājus ar viņu tiesībām un pienākumiem.

Liekas, ka visinteresantākais pasākums — tādu vērtējumu izteica vairākums — risinājās Ministru kabineta mazajā sēžu zālē, tā sauktajā Zaļajā zālē. Tur bija tikšanās ar Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvjiem un iepazīšanās ar šīs pārvaldes darbu. Protams, ka daudzi izmēģināja savas spējas improvizētajā ierēdņu kandidātu atestācijā, proti, izpildīja testu, kas lielai daļai sagādāja gandarījumu. Vienīgi laika limits neļāva visiem pārliecināties par savām spējām.

Laika trūkums bija manāms, arī tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Gaili. Pirmās grupas dalībniekus un acīmredzot arī citus apmeklētājus interesēja bankas “Baltija” un tajā noguldīto depozītu turpmākais liktenis.

Par to Māris Gailis teica: “Atbildība par stāvokli bankā “Baltija” jāuzņemas Latvijas Bankai. Arī naudas avots bankas glābšanai ir vienīgi Latvijas Banka. Kad es šajā lietā iesaistījos, tad manas rīcības mērķis bija nepieļaut paniku, lai visi neskrietu uz banku “Baltija” un neizņemtu savu naudu, jo neviena banka pasaulē nevar pastāvēt, ja cilvēki no tās izņem visu naudu. Bija noruna ar Latvijas Banku, ka tā nodrošinās tik daudz naudas, cik katru dienu cilvēki izņem no bankas.

Diemžēl Latvijas Banka savu lēmumu mainīja. Pēdējo nedēļu laikā daudz kas ir noskaidrojies un atklājies, ka bankas “Baltija” darbā bijis daudz negodīguma. Ir ierosināta krimināllieta, bankas vadītāji arestēti. Protams, tas vairs situāciju neglābj. Individuālie ieguldītāji bankā ir ielikuši 120 miljonus latu, un es jūsu prasības pret valdību ļoti labi saprotu. Tagad mēs īstenībā veicam Latvijas Bankas darbu. Es palieku pie tām garantijām, kas ir 500 lati, un tas mums prasa vairāk nekā 60 miljonus. Lielu spiedienu uz valdību izdara dažas Saeimas frakcijas. Tās iesniegušas likumprojektu, ka nekas nav jāatmaksā, pat šie 500 lati ne. Es uzskatu, ka tas tomēr ir jādara. Protams, tam nav jāgulstas uz nodokļu maksātāju pleciem. Bankai “Baltija” arī ir parādnieki par apmēram 140 miljoniem latu. Šo summu piedzenot tiesas ceļā, šis process prasīs vairāk nekā divus trīs gadus, bet noguldītāji nevar tik ilgi gaidīt. Tādēļ mēs pieņēmām lēmumu, ka pirmajai izmaksai aizņemamies naudu no Pasaules bankas. Izmaksu sāksim augusta vidū. Šo aizņēmumu segsim ar bankas “Baltija” īpašumu un tiesas ceļā piedzītajiem parādiem, kas, kā jau teicu, prasīs laiku.”

Lai gan tiešajās un atklātajās sarunās ar valdības locekļiem reizēm uzliesmoja kaislības, tomēr domu apmaiņa, ierosinājumu un priekšlikumu izklāsts risinājās korekti un abām pusēm lietderīgi.

Katrai apmeklētāju grupai pēc iepazīšanās ar Ministru kabineta darbu bija iespēja arī pusdienot valdības mājvietas ēdnīcā, un jāsaka, ka šo iespēju — pārliecināties par ēdienu kvalitāti un cenām — daudzi arī izmantoja. Kāds izteicās: “Ja reiz atklātība, tad tā jāizbauda un jāpārbauda līdz galam!”

Vakar, sazinoties ar Ministru kabineta Atvērto durvju dienu galveno organizatori Olgu Gražuli un Preses dienesta darbiniekiem, izdevās uzzināt, ka šo apmeklētāju skaits sniedzies pāri pustūkstotim. Jāpiebilst, ka valsts pārvaldes darbības atklātības principa īstenošanā šis pasākums nebūt nav pēdējais.

Vairis Ozols,
“LV” nozares redaktors
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!