Ministru kabineta ziņas

Ekonomikas un finansu komitejā

Piektdien, 7. jūlijā, notika Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejas ārkārtējā sēde, kurā jau otro reizi galvenā uzmanība tika veltīta komercbanku darbības sakārtošanai. Komiteja atkārtoti izskatīja trīs banku darbību reglamentējošus Ministru kabineta noteikumu projektus ar likuma spēku, kurus gatavojas pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā: “Par komercbanku uzraudzību, sanāciju un bankrotu”, “Par fizisko personu noguldījumu kompensāciju”, “Par komercbankām”. Noteikumu projekts “Par fizisko personu noguldījumu kompensāciju” paredz, ka šis apdrošināšanas veids būs obligāts visām komercbankām, kuras saņēmušas Latvijas Bankas licenci (izņemot Latvijā darbojošās ārvalstu bankas). Apdrošināšanas organizēšana un kompensācijas izmaksa jāveic Banku aģentūrā. Apdrošināšanas maksājumi bankām būtu jāveic reizi ceturksnī 0,15 procentu apmērā no vidējās ceturkšņa noguldījumu summas (0,6 procenti gadā). Līdzekļu apmēru plānots papildināt arī no valsts budžetā un Latvijas Bankas rīcībā esošajiem līdzekļiem. Tas ļaus izmaksāt noguldītājiem bankas maksātnespējas gadījumā 500 latus (maksimālā summa). Noteikumu projekts “Par komercbankām” aizstās pašlaik spēkā esošo likumu “Par bankām” un noteiks komercbanku tiesisko statusu, reglamentēs komercbanku darbību un komercbanku uzraudzību Latvijā. Savukārt noteikumu projekts “Par komercbanku uzraudzību, sanāciju un bankrotu” noteiks kārtību, kādā veicama šo kredītiestāžu uzraudzība, atzīšana par maksātnespējīgām, komercbanku atveseļošana. Taču komiteja pagaidām nolēma, ka šie noteikumu projekti jāpapildina un jāizskata atkārtoti pēc nedēļas.

Savukārt izskatīšanai valdības sēdē akceptēti Ministru kabineta noteikumu projekti “Par papildinājumiem Latvijas kriminālkodeksā” un grozījumu projekts likumā “Par grāmatvedību”. Kriminālkodeksa grozījumi paredz palielināt atbildību par patvaļīgu elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes izmantošanu mantkārīgos nolūkos, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums. Par to sods varētu būt no 50 līdz 100 minimālām mēnešalgām. Grozījumiem likumā “Par grāmatvedību” jānosaka, ka grāmatvedības reģistros nav ļauts izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojošiem dokumentiem. Paredzēts noteikt arī attaisnojošo dokumentu obligātos rekvizītus.

Vakar, 10. jūlijā, Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja izskatīšanai valdības sēdē akceptējusi priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā “Par valsts investīciju projektiem”, kurus 1995. gadā paredzēts finansēt no valdības garantētajiem investīciju projektiem. Ar to nolemts noteikt, ka finansu ministram tiek piešķirtas tiesības parakstīt valsts investīcijām nepieciešamos kredītlīgumus.

Akceptēts priekšlikums par Ventspils gaļas kombināta un valsts akciju sabiedrības “Iecavas labība” likvidāciju. Likvidācija jāveic Privatizācijas aģentūrai saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Komiteja nolēmusi, ka muitas robežpunkti jāatver arī Mērsragā un Rojā. Atbalstīts priekšlikums par valsts nodevas apmēra samazināšanu par nekustamā īpašuma atsavināšanu no 10 procentiem (no nekustamā īpašuma vērtības) uz trim vai pieciem procentiem.

Akceptēts priekšlikums, kurš paredz, ka preferenciālie preču izcelsmes sertifikāti ar šā gada 1. septembri jāizsniedz un jāapstiprina Latvijas muitas iestādēm.

Izskatīšanai valdības sēdē akceptēta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests būs tiesīgs uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru nodokļu maksātājiem atbilstīgi to īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam, kā arī VIeD rīcībā esošajām ziņām.

Privatizācijai nolemts nodot kārtējos 23 valsts uzņēmumus un valsts īpašuma objektus. To skaitā ir valsts uzņēmums “Latvijas kuģniecība”, “Latvijas stikls”, Daugavpils konservu rūpnīca, Rīgas laku un krāsu rūpnīca, sanatorijas “Latvija” un “Mežciems”, firma “Grindex”. Savukārt valsts īpašumā nolemts saglabāt privatizējamās Latvijas valsts universālās tirdzniecības un starpniecības firmas “Larot” noliktavu ēkas Ogrē, Austrumu ielā 1.

Komiteja arī piekritusi noteikt, ka svešvalodu kā otro valodu (līdz ar latviešu valodu) iespējams lietot paziņojumos par nodokļu vai nodevu nomaksas kārtību, kā arī atzinusi par pareizu, ka jāpalielina atbildība par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.