Lai skaidri saskatītu rītdienas robežas

Par pašvaldību vadītāju kārtējo un pirmsstarta informatīvo sanāksmi

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Īpašu uzdevunu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, uzrunājot sanāksmes dalībniekus

Piektdien, 16.februārī, notika kārtējā, bet pirms pašvaldību vēlēšanām pēdējā pašvaldību vadītāju informatīvā sanāksme. Tajā bija aicināti piedalīties 57 pašvaldību vadītāji — rajonu padomju, rajona pilsētu, novadu un republikas pilsētu domes priekšsēdētāji.

Sanāksmes dalībniekus uzrunāja īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadītājs Jānis Ruško, Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) direktors Ivars Kalniņš, kā arī Valsts administrācijas skolas direktors Uģis Rusmanis.

J. Krūmiņš pašvaldību vadītājiem norādīja uz pēdējā laikā jau vairākkārt izskanējušām prognozēm par pašvaldību reformas nākotni. Viņš atzīmēja, ka ir gatavs uzņemties politisku atbildību un būt kopā ar Latvijas tautu, izturot pašvaldību vairākuma un politisko spēku neizpratni, taču reformas ir nepieciešamas, lai mazās pašvaldības veidotu par spēcīgiem, attīstītiem novadiem. Viņš atzīmēja, ka pēc vēlēšanām martā tiks izdarītas izmaiņas līdzšinējā administratīvi teritoriālo reformu regulējošā normatīvajā pamatojumā, kas nepieļaus neefektīvu pārvaldi — piecu vai sešu cilvēku pārvaldi pār trim vai četriem simtiem iedzīvotāju.

Ministrs atzīmēja, ka šāda pašvaldība nebūtu spējīga sevi uzturēt, nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus, tāpēc valsts pārvaldes institūcijas sagatavojušas vairākas iespējas, kā īstenot pašvaldību apvienošanos, jo labprātīga apvienošanās acīmredzot nenotiks. Katram ir dota iespēja tikt uzklausītam, uzsvēra ministrs, jo līdz marta vidum ministrs gaidīs no pašvaldībām priekšlikumus par apvienošanās iespējām. Tāpat tiks gaidīti ierosinājumi par reģionālo reformu, otrā līmeņa pašvaldību funkcijām, finansējumu, darbību, jo tikai pašvaldības pašas vislabāk var saskatīt, kas vajadzīgs to veiksmīgai darbībai. Ministrs atzīmēja, ka līdz šim iesniegtie priekšlikumi ir uzklausīti un tā rezultātā arī grozīti vairāki likumi, tāpēc nepieciešams tikai izteikt viedokli, nevis vienīgi neargumentēti protestēt pret piedāvāto. "Valsts vara esat jūs, tāpēc visiem kopā jāuzlabo Latvijas iedzīvotāju dzīve. Pretējā gadījumā mums nevienam nav vietas ne šajā tribīnē, ne šajā zālē, ne zemē," atzīmēja ministrs.

J. Ruško runāja par valsts pārvaldes vadības metodēm un to izmaiņām pasaulē globalizācijas ietekmē. Viņš atzīmēja, ka arī Latvijā jāmainās vadības stilam un metodēm, jo nacionāla valsts nespēj kontrolēt globalizācijas tendences, to pierāda pasaules valstu pieredze. Valsts pārvaldes organizācijā jābūt funkciju pārdalei, pakalpojumiem jābūt iedzīvotājiem pieejamiem, kvalitatīviem un efektīviem. "Diemžēl Latvijā pēc neatkarības atgūšanas desmit gadus esam nodarbojušies ar pirmās brīvvalsts likumdošanas atjaunošanu, izmantojot arī pasaulē jau sen gūtas atziņas, doktrīnas. Taču līdz šim neesam skatījušies nākotnē." J. Ruško atzīmēja, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) vismaz astoņi simti Latvijas cilvēku ar augstāko izglītību sāks strādāt ES institūcijās, kas būs būtisks zaudējums jau tā vājajai administratīvajai kapacitātei. Eiropas politiskā un sabiedriskā doma ir orientēta uz iedzīvotāju — sabiedrība ir jāiesaista ne tikai diskusijā par lēmuma pieņemšanu, bet arī lēmuma īstenošanā. Tas viss liecinātu par valsts pārvaldes pieejamību, kas Latvijā ir ļoti nepieciešama, taču praktiski šo vienkāršo formulu katrā pašvaldībā ir ļoti grūti ieviest. Pašvaldību attīstības būtisks priekšnoteikums ir funkciju nošķiršana un prioritāšu sadale, kuru īstenošanai jāizvēlas, kur ieguldīt maksimālo piepūli un līdzekļus.

Runājot par šodienas pārvaldes sistēmu Latvijā, J. Ruško minēja Alberta Einšteina teikto — šodienas poblēmas mēs nevaram atrisināt tajā domāšanas līmenī, kāds mums bija, tās radot. Pagātne nevar būt galvenais spēks, kas virza sabiedrību laikā, kad notiek ļoti straujas pārmaiņas. Aptaujās pašvaldību reitings iedzīvotāju acīs ir zemāks, nekā tam vajadzētu būt, jo nepieciešama lielāka uzmanības koncentrēšana to funkciju izpildei, kas ir stratēģiski svarīgas valsts attīstībai tieši šobrīd, nobeigumā uzsvēra J. Ruško.

PLP direktors I.Kalniņš informēja pašvaldību vadītājus par PLP 2000.gadā paveikto un iepazīstināja ar pašvaldību vienotās informācijas sistēmas aktualitātēm un izveides nepieciešamību, bet Valsts administrācijas skolas direktors U. Rusmanis informēja par pašvaldību darbinieku mācību iespējām. Viņš norādīja, ka šogad prioritāras būs izglītības programmas par ES, reģionālo, lauksaimniecības un vides politiku, administratīvo procesu, kā arī uz korupcijas novēršanu vērstais mācību kurss par interešu konfliktu un valsts pārvaldes ētiku. U.Rusmanis atzīmēja, ka pašvaldību darbiniekiem ir iespējas izglītoties Latvijas pašvaldību mācību centrā, taču nenoliedza iespēju apgūt zināšanas arī Valsts administrācijas skolā, šķērslis varētu būt tikai finansējums, nepieciešamā organizētība un vairāku ieinteresēto pieprasījums pēc noteiktā mācību kursa. U. Rusmanis informēja, ka sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību jau veiksmīgi tiek īstenots izglītības projekts 22 pašvaldību izpilddirektoriem un šādu sadarbību noteikti vajadzētu turpināt.

Sanāksmi noslēdza svinīgs un gandarījuma pilns brīdis — īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš pasniedza atzinības rakstus pašvaldību vadītājiem par ieguldījumu vietējās demokrātijas attīstībā. Tos saņēma ne tikai klātesošie padomju un domju priekšsēdētāji, bet visi 552 Latvijas pašvaldību vadītāji.

Nākamā pašvaldību vadītāju informatīvā sanāksme notiks pēc pašvaldību vēlēšanām aprīlī.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore