MINISTRU KABINETA TIESĪBU AKTI

Ministru kabineta noteikumi nr. 186

(prot. nr.36, 9.§) Rīgā 1995.gada 4.jūlijā

Kremācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
“Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.pantu

I .Vispārīgie noteikumi

1. Kremācija ir miruša ķermeņa sadedzināšana speciālās krāsnīs.

2. Šo noteikumu uzdevums ir noteikt mirušu cilvēku kremācijas kārtību valstī.

3. Tiesības veikt kremāciju ir valsts un pašvaldību krematorijām, kā arī privātajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri reģistrēti Uzņēmumu reģistrā un saņēmuši speciālu atļauju (licenci) kremācijas darbībai. Pēc saskaņošanas ar vietējām vides aizsardzības institūcijām speciālas atļaujas (licences) kremācijas darbībai izsniedz pašvaldība, kuras teritorijā atrodas krematorija.

Kremācijas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumā jāiekļauj vārds “krematorija”.

II. Kremācijas izvēle

4. Kremāciju izvēlas saskaņā ar Latvijas Republikā miruša cilvēka (tālāk tekstā — “mirušais”) pirmsnāves gribu, ja tās izteikšanas brīdī attiecīgā persona savu gribu izteikusi brīvi (tā nav maldināta, krāpta vai piespiesta), bijusi rīcībspējīga, nav atradusies bezsamaņā un tās gara darbība nav bijusi traucēta.

5. Ja mirušā pirmsnāves griba nav izteikta, kremāciju ir tiesīgs izvēlēties viņa laulātais, bērni, vecāki, adoptētie, adoptētājs un citi radinieki (tālāk tekstā —”piederīgie”), ja tie ir rīcībspējīgi, izvēles izdarīšanas brīdī neatrodas bezsamaņā un to gara darbība nav traucēta. Priekšroka izvēlē tiek dota mirušā laulātā, bērnu un vecāku gribai.

Ja mirušais nāves brīdī nav sasniedzis 16 gadu vecumu vai pirms nāves ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīts par rīcības nespējīgu, kremāciju ir tiesīgi izvēlēties arī mirušā aizbildņi un aizgādņi, kuri, tāpat kā šī punkta pirmajā daļā minētās personas, uzskatāmi par mirušā piederīgajiem.

6. Ja mirušais pirms nāves izteicis savu gribu, saskaņā ar kuru uzticējis kādai citai personai kārtot jautājumus, kas saistīti ar viņa apbedīšanu, minētās personas brīva izvēle attiecībā uz mirušā kremēšanu ņemama vērā un uzskatāma par prioritāru, ja attiecīgā persona savas gribas izteikšanas laikā ir rīcībspējīga, neatrodas bezsamaņā un tās gara darbība nav traucēta.

7. Mirušā pirmsnāves griba attiecībā uz kremācijas izvēli un uz to personu izvēli, kurām mirušais pirms nāves uzticējis kārtot ar viņa apbedīšanu saistītos jautājumus, pierādāma ar šādiem dokumentiem:

7.1. mirušā pirms nāves parakstītu rakstisku likumā noteiktajā kārtībā apliecinātu līgumu ar krematoriju par tās pakalpojumu izmantošanu viņa nāves gadījumā;

7.2. citu dokumentu, kurā mirušais pirms nāves rakstiski izteicis savu gribu un kas apliecināts likumā noteiktajā kārtībā;

7.3. divu liecinieku rakstiskām liecībām par mirušā pirms nāves mutiski izteiktu gribu;

7.4. ierakstu mirušā medicīniskajā kartē vai slimības vēsturē, ja to apstiprinājusi veselības aprūpes iestāde.

8. Kremāciju veic saskaņā ar mirušā piederīgo vai citas personas iesniegumu par kremācijas veikšanu (tālāk tekstā — “iesniegums”), kurā jānorāda šo noteikumu 31.1. —31.8.apakšpunktā minētās ziņas.

Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

8.1. iesnieguma iesniedzēja personu apliecinošu dokumentu;

8.2. mirušā pirmsnāves gribu apliecinošu dokumentu (ja mirušā griba pirms nāves izteikta);

8.3. dzimtsarakstu nodaļas atļauju veikt apbedīšanu;

8.4. izziņas vai izmeklēšanas iestādes izdotu atļauju, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās personas nāve iestājusies vardarbīgas rīcības rezultātā, vai arī atļauju to mirušo kremācijai, kuri izmeklēti tiesu medicīniskās ekspertīzes iestādēs;

8.5. dokumentu, kas apliecina obligātās kremācijas nepieciešamību, ja saskaņā ar šiem noteikumiem mirušais pakļauts obligātajai kremācijai.

9. Par bezpiederīgo mirušo atzīstams:

9.1. mirušais, kura apbedīšanai 10 dienu laikā pēc attiecīgas publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (publikāciju laikrakstā ievieto pašvaldība pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas vai, ja to nav iespējams noteikt, — pēc nāves iestāšanās vietas) publi-kācijā norādītajā pašvaldībā nav pieteikušies piederīgie vai kāda cita persona;

9.2. mirušais, kura piederīgie iesnieguši rakstisku iesniegumu pašvaldībā pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas vai pēc nāves iestāšanās vietas, apliecinot atteikšanos no mirušā apbedīšanas.

10. Bezpiederīgo mirušo kremācija tiek veikta saskaņā ar rīkojumu, ko izdevusi viena no šādām iestādēm vai institūcijām:

10.1. stacionārā veselības aprūpes iestāde, ja personas nāve iestājusies šajā iestādē;

10.2. Latvijas Patoloģiskās anatomijas centrs, ja mirušais kremēšanai nosūtīts no šīs iestādes;

10.3. Latvijas Tiesu medicīniskās ekspertīzes centrs, ja mirušais izmeklēts tiesu medicīniskās ekspertīzes iestādē;

10.4. pašvaldība (pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas vai, ja to nav iespējams noteikt, — pēc nāves iestāšanās vietas), ja personas nāve nav iestājusies stacionārajā veselības aprūpes iestādē.

Šajā punktā minēto iestāžu rīkojumiem pievienojami šo noteikumu 8.2., 8.3., 8.4. un 8.5.apakšpunktā minētie dokumenti.

Ja nepieciešams, pirms bezpiederīgo mirušo kremācijas policija nodrošina to daktiloskopēšanu.

11. Mirušie, kuru nāves cēlonis ir sevišķi lipīgās infekcijas slimības, kuras iekļautas Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā, kā arī tie mirušie, kuru ķermenis ir inficēts ar šo slimību izraisītāju, pakļauti obligātajai kremācijai.

12. Par šo noteikumu 11. punktā minētajiem apstākļiem tūlīt pēc personas nāves iestāšanās tiek sagatavots stacionārās veselības aprūpes iestādes galvenā ārsta atzinums (ja nāve iestājusies šajā iestādē) vai Latvijas Tiesu medicīniskās ekspertīzes centra atzinums (ja mirušais kremācijai nosūtāms no tiesu medicīniskās ekspertīzes iestādes).

Atzinumu par mirušajiem, kuriem nāve nav iestājusies stacionārajā veselības aprūpes iestādē, sagatavo tā veselības aprūpes iestāde, kura apliecina miršanas faktu. Atzinums nekavējoties nosūtāms Labklājības ministrijas Vides veselības departamentam, kas 10 stundu laikā no tā saņemšanas brīža nosaka, vai nepieciešama obligātā kremācija.

Šo noteikumu 11.punktā minētajos gadījumos kremācija veicama neatkarīgi no mirušā pirmsnāves gribas, kā arī neatkarīgi no piederīgo un citu personu izvēles.

Obligātā kremācija notiek Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta pilnvarotu personu klātbūtnē.

13. Ekshumēto mirušo kremāciju var izdarīt tikai ar prokurora rakstisku atļauju.

14. Aizliegta to mirušo kremācija, kuru persona nav noskaidrota, izņemot šo noteikumu 11.punktā minētos gadījumus.

III. Kremācijas norise

15. Kremācija atļauta tikai īpašās šim nolūkam piemērotās celtnēs — krematorijās. Krematorijas darbojas saskaņā ar pašvaldību izdotiem saistošiem noteikumiem, kas saskaņoti ar Labklājības ministriju un vietējām vides aizsardzības institūcijām.

Krematorijā jābūt telpai, kurā mirušo sagatavo kremācijai, kā arī telpai, kurā paredzēta atvadīšanās no mirušā.

16. Kremācijai mirušo pieņem, ja tam nav klāt rotaslietu, dārgmetālu protēžu, kā arī citu priekšmetu, kuri sadegšanas procesā var izraisīt nevēlamu reakciju.

To, ka mirušajam, kas pieņemts kremācijai, nav bijis klāt minēto priekšmetu, ar parakstu kremācijas reģistrācijas žurnālā apliecina iesnieguma iesniedzējs vai amatpersona, kura mirušo nodod kremācijai.

Minēto priekšmetu noņemšanu un mākslīgo orgānu izņemšanu pirms mirušā nodošanas kremācijai nodrošina iesnieguma iesniedzējs un iestāde, kura devusi rīkojumu kremācijai.

17. Mirušie kremējami koka zārkos, kuros drīkst atrasties tikai labi degoši dabiski materiāli.

Pirms kremācijas pie zārka piestiprina karstumizturīgu plāksnīti ar kremācijas reģistrācijas numuru un skaidri salasāmu tās krematorijas nosaukumu, kurā kremācija veikta.

18. Kremācija veicama trīs līdz piecu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža. Steidzamos gadījumos kremācija veicama 24 stundu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža un par to nekavējoties jāziņo policijai.

Ja izziņas vai izmeklēšanas iestādei darba uzdevuma veikšanai nepieciešams pagarināt kremācijas termiņu, tā iesniedz rakstisku iesniegumu un norāda laiku, līdz kuram pagarināms kremācijas termiņš.

19. Aizliegts kremācijas krāsnī vienlaikus kremēt vairāk nekā vienu mirušo.

20. Kremācija var notikt, ja krematorijā par mirušo iesniegti šajos noteikumos paredzētie dokumenti. Ja dokumenti nav iesniegti, krematorijas vadītājam ir tiesības nepieņemt mirušo uzglabāšanā kremācijai.

21. Katra mirušā pelni (arī kremācijas reģistrācijas karstumizturīgā plāksnīte) savācami un ievietojami izturīgā, gaisu un ūdeni necaurlaidīgā kapsulā, kuru aizvāko, aizzīmogo un apzīmē ar numuru.

22. Kapsulai jābūt ar metāla vāku, uz kura salasāmi jānorāda šādi dati:

22.1. kremācijas numurs, kuram jāsaskan ar numuru kremāciju reģis trācijas žurnālā un plāksnītes numuru uz urnas;

22.2. mirušā vārds un uzvārds;

22.3. mirušā dzimšanas vieta un datums;

22.4. mirušā nāves iestāšanās vieta un datums;

22.5. mirušā kremācijas vieta un datums.

23. Kapsulu ar mirušā pelniem vai kapsulu ar mirušā pelniem, kas ievietota speciālā urnā, izsniedz iesnieguma iesniedzējam, tā pilnvarotai personai vai uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), ar kuru iesnieguma iesniedzējs noslēdzis līgumu par kremētā apbedīšanu.

24. Personai, kura saņem mirušā pelnus, rakstiski jāsniedz ziņas krematorijai, kurā veikta kremācija, par vietu, kur pelni tiks apglabāti, glabāti vai izkaisīti. Ja iepriekš norādītā vieta tiek mainīta, rakstiski sniedzamas ziņas par tās maiņu.

25. Kapsula ar mirušā pelniem tiek uzglabāta krematorijā 45 dienas pēc kremācijas. Ja šajā laikā mirušā piederīgie vai cita persona, kurai mirušais pirms nāves uzticējis nodrošināt kremāciju vai apbedīšanu, krematorijā pelnus nepieprasa, kapsula ar mirušā pelniem tiek apglabāta vietā, kura paredzēta bezpiederīgo mirušo apglabāšanai, vai mirušā pelni tiek izkaisīti.

26. Kremāciju var atsaukt šādos gadījumos:

26.1. ja atklājusies mirušā pirmsnāves griba, kas norāda uz citu apbedīšanas veidu. Lai atsauktu kremāciju, krematorijā iesniedz iesniegumu un dokumentu, kas apliecina mirušā pirmsnāves gribu;

26.2. ja pieteicies par bezpiederīgo mirušo atzīta mirušā piederīgais vai cita persona, kurai mirušais uzticējis kārtot ar viņa apbedīšanu saistītos jautājumus, un ja šī persona nevēlas, lai mirušais tiktu kremēts. Lai atsauktu kremāciju, krematorijā iesniedz iesniegumu un uzrāda radniecību apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas apliecina mirušā gribu uzticēt konkrētajai personai izvēlēties viņa apbedīšanas veidu;

26.3. ja atklājies, ka kremācija pieteikta, pārkāpjot šo noteikumu vai citu tiesību aktu normas, kas regulē kremācijas kārtību. Lai atsauktu kremāciju, krematorijā iesniedz dokumentu, kas pierāda minēto faktu;

26.4. ja atsaukšanu pieprasa izziņas vai izmeklēšanas iestādes. Lai atsauktu kremāciju, minētās iestādes krematorijā iesniedz iesniegumu.

IV. Mirušā pelnu apglabāšana, glabāšana un izkaisīšana

27. Kapsula ar mirušā pelniem apglabājama kapsētā vai kolumbārijā vai arī mirušā pelni izkaisāmi.

Bezpiederīgā mirušā pelni apglabājami vai izkaisāmi.

28. Kapsulu ar mirušā pelniem var nosūtīt uz kapsētu vai kolumbāriju pēc tam, kad saņemta apbedīšanas atļauja no attiecīgās kapu pārvaldes.

V. Krematoriju lietvedība

29. Krematorijās tiek kārto lietvedība par katra mirušā kremāciju, uzglabājot šajos noteikumos minētos dokumentus 75 gadus, pēc tam šie dokumenti nododami valsts arhīvā.

30. Krematorijās par visām kremācijām jāizdara ieraksti kremāciju reģistrācijas žurnālā.

31. Ieraksti kremāciju reģistrācijas žurnālā par katru krematorijā veikto kremāciju jānumurē ar individuālu kārtas numuru, norādot šādas ziņas par mirušo:

31.1.vārds un uzvārds;

31.2. dzimšanas vieta un datums;

31.3. miršanas vieta un datums;

31.4. pēdējā dzīvesvieta;

31.5. ģimenes stāvoklis;

31.6. profesija vai pēdējais amats;

31.7. piederība reliģiskajai konfesijai (ja tā iesnieguma iesniedzējam vai amatpersonai ir zināma);

31.8. vai ir atzīts par bezpiederīgo mirušo;

31.9. nāves cēlonis un veselības aprūpes iestāde, kas izdevusi miršanas faktu apliecinošu izziņu;

31.10. kremācijas gads, mēnesis, diena un stunda;

31.11. pelnu apglabāšanas, glabāšanas vai izkaisīšanas vieta vai nosūtī šanas vieta, ja pelni nosūtīti ārpus Latvijas Republikas;

31.12. pelnu apbedīšanas vietas maiņa (ja tāda ir notikusi).

32. Kremācijas reģistrācijas žurnālā norādāms arī iesnieguma iesniedzēja vārds un uzvārds vai tās iestādes nosaukums, kas devusi rīkojumu izdarīt attiecīgo kremāciju, kā arī par konkrētās kremācijas veikšanu atbildīgā krematorijas darbinieka vārds un uzvārds.

33. Kremāciju reģistrācijas žurnālu ieraksti krematorijām jāuzglabā 75 gadus, pēc tam tie nododami valsts arhīvā.

VI. Krematoriju uzraudzība

un atbildībapar šo noteikumu pārkāpumiem

34. Krematoriju darbība atrodas valsts policijas uzraudzībā.

35. Fiziskās un juridiskās personas, kas pārkāpušas šos noteikumus, saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Ministru prezidents M.Gailis
Iekšlietu ministrs J.Ādamsons