Ministru kabineta noteikumi Nr. 188

(prot. nr.36, 3.§) Rīgā 1995.gada 4.jūlijā

Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem

Izdoti saskaņā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumu nr.169 "Par ceļu satiksmi" 16.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Operatīvie transportlīdzekļi ir mehāniskie transportlīdzekļi, kas ceļu satiksmē piedalās ar ieslēgtu mirgojošu zilu (sarkanu) bākuguni un speciālu skaņas signālu.

2. Šie noteikumi nosaka juridiskās personas, kurām ir tiesības lietot operatīvos transportlīdzekļus, kā arī regulē operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanas un reģistrācijas kārtību un operatīvo transportlīdzekļu aprīkošanas un izmantošanas kārtību.

3. Operatīvo transportlīdzekļu iedalījums:

3.1. operatīvie transportlīdzekļi ar stacionāri uzstādītām zilām bākugunīm, speciālām skaņas iekārtām un speciālu krāsojumu;

3.2. operatīvie transportlīdzekļi ar zilām bākugunīm un speciālām skaņas iekārtām, bet bez speciāla krāsojuma;

3.3. operatīvie transportlīdzekļi ar stacionāri uzstādītām zilām un sarkanām bākugunīm, speciālām skaņas iekārtām un speciālu krāsojumu.

II. Juridiskās personas, kurām ir tiesības

lietot operatīvos transportlīdzekļus

4. Tiesības lietot šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētos operatīvos transportlīdzekļus ir šādām juridiskajām personām:

4.1. Aizsardzības ministrijas struktūrvienībām;

4.2. Iekšlietu ministrijas iestādēm un uzņēmumiem;

4.3. Iekšlietu ministrijas licencētajiem apsardzes uzņēmumiem, kuros ir centralizētās apsardzes pultis;

4.4. iestādēm un uzņēmumiem, kuri nav Iekšlietu ministrijas pakļautībā vai pārziņā, bet kuros ir ugunsdzēsības dienesti;

4.5. Latvijas Bankai un komercbankām;

4.6. Zemessardzes struktūrvienībām;

4.7. pašvaldībām, kurām ir pašvaldības policija, kā arī pašvaldību policijas iestādēm ar juridiskās personas statusu;

4.8. Satiksmes ministrijas Jūras administrācijai;

4.9. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamentam;

4.10. iestādēm un uzņēmumiem, kuros ir gāzes, elektrisko tīklu un sabiedriskā pasažieru elektrotransporta avāriju dienesti;

4.11. veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestādēm, kurās ir neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti, un tiesu medicīniskās ekspertīzes iestādēm;

4.12. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides valsts inspekcijai.

5. Tiesības lietot šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētos operatīvos transportlīdzekļus ir šādām juridiskajām personām:

5.1. Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienestam un Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestam;

5.2. Iekšlietu ministrijas iestādēm un uzņēmumiem;

5.3. Latvijas Bankai;

5.4. Zemessardzes štābam;

5.5. Satversmes aizsardzības birojam;

5.6. Valsts ieņēmumu dienestam.

6. Tiesības lietot šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minētos operatīvos transportlīdzekļus ir šādām juridiskajām personām:

6.1. Aizsardzības ministrijas Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestam;

6.2. Iekšlietu ministrijas iestādēm un uzņēmumiem;

6.3. Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībām (militāro transportlīdzekļu (kolonnu) pavadīšanai).

III. Operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanas kārtība

7. Operatīvā transportlīdzekļa statusu var piešķirt tikai tādiem transportlīdzekļiem, kuri pieder šo noteikumu 4.—6.punktā minētajām juridiskajām personām.

8. Šo noteikumu 4.—6.punktā minēto juridisko personu transportlīdzekļiem dienesta funkciju nodrošināšanai operatīvā transportlīdzekļa statusu var piešķirt:

8.1. Aizsardzības ministrijā:

8.1.1. valsts sekretārs:

8.1.1.1. transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Aizsardzības ministrijas struktūrvienību operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.1.1.2. transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Militārās pretizlūkošanas dienesta un Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.1.2. Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta priekšnieks — transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1. vai 3.3.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.1.3. Robežsargu brigādes komandieris — transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Robežsargu brigādes struktūrvienību operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.1.4. Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks — transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti militāro transportlīdzekļu (kolonnu) pavadīšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.3.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.1.5. Zemessardzes komandieris:

8.1.5.1. transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Zemessardzes struktūrvienību operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.1.5.2. transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti G—2 dienesta uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.2. Ekonomikas ministrijā valsts sekretārs — tiem iestāžu un uzņēmumu, kuros ir gāzes un elektrisko tīklu avārijas dienesti, transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti ar avāriju novēršanai nepieciešamajām iekārtām un atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.3. Finansu ministrijā:

8.3.1. Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks — transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti finansu izziņas iestāžu operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.3.2. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta direktors —transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Muitas departamenta uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.4. Iekšlietu ministrijā:

8.4.1. valsts sekretārs — transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Iekšlietu ministrijas iestāžu un uzņēmumu operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.punktā minētajām prasībām;

8.4.2. Policijas departamenta priekšnieks:

8.4.2.1. transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti pašvaldību policijas operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.4.2.2. transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Iekšlietu ministrijas licencēto apsardzes uzņēmumu, kuros ir centralizētās apsardzes pultis, operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.4.3. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta priekšnieks — ugunsdzēsēju transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām un pieder iestādēm un uzņēmumiem, kuri nav Iekšlietu ministrijas pakļautībā vai pārziņā, bet kuros ir ugunsdzēsības dienesti;

8.5. Labklājības ministrijā:

8.5.1. Veselības departamenta direktors — transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti veselības aprūpes iestāžu un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā arī tiesu medicīniskās ekspertīzes iestāžu operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.5.2. Sociālās palīdzības departamenta direktors — neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti sociālās aprūpes iestāžu operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.6. Latvijas Bankā:

8.6.1. Latvijas Bankas prezidents — transportlīdzekļiem (ne vairāk kā trim), kurus Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde izmanto Latvijas Bankas vadības apsardzei un kuri ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.6.2. Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes vadītājs — Latvijas Bankai un komercbankām piederošajiem bruņotajiem un materiālo vērtību pārvadāšanai speciāli iekārtotajiem transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām. Operatīvā transportlīdzekļa statusu nedrīkst piešķirt transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti naudas inkasācijai;

8.7. Satiksmes ministrijā valsts sekretārs — tiem transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Jūras administrācijas glābšanas dienesta uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.8. Satversmes aizsardzības birojā Satversmes aizsardzības biroja direktors — transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Satversmes aizsardzības biroja dienesta uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.9. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā valsts sekretārs — transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti Vides valsts inspekcijas operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.10. pašvaldībās:

8.10.1. attiecīgās pašvaldības vadītājs — ar avāriju novēršanai nepieciešamajām iekārtām aprīkotajiem transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti sabiedriskā pasažieru elektrotransporta avārijas dienesta operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām;

8.10.2. Rīgas pilsētas Transporta un sakaru pārvaldes priekšnieks — ar avāriju novēršanai nepieciešamajām iekārtām aprīkotajiem Rīgas pilsētas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti sabiedriskā pasažieru elektrotransporta avārijas dienesta operatīvo uzdevumu veikšanai un ir aprīkoti atbilstīgi šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajām prasībām.

9. Izņēmuma gadījumos operatīvā transportlīdzekļa statusu valsts pārvaldes iestāžu transportlīdzekļiem, kuri tiek izmantoti drošības pasākumiem valdības darbības nodrošināšanai, var piešķirt Valsts kancelejas direktors.

10. Pēc operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršanas transportlīdzeklis jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kura transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā izdara attiecīgu ierakstu par bākuguns un skaņas iekārtu uzstādīšanu un speciālo krāsojumu.

Izmantot transportlīdzekļus kā operatīvos transportlīdzekļus var tikai pēc to attiecīgas reģistrēšanas Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

IV. Krāsojums un aprīkojums

11. Šo noteikumu 3.1. un 3.3.apakšpunktā minēto operatīvo transportlīdzekļu krāsojumam jāatbilst Latvijas Republikas teritorijā noteikto obligāto standartu prasībām.

12. Operatīvo transportlīdzekļu aprīkojumam (bākugunīm un speciālajām skaņas iekārtām) jāatbilst Latvijas Republikas teritorijā noteikto obligāto standartu prasībām.

V. Izmantošanas kārtība

13. Operatīvie transportlīdzekļi ar ieslēgtu mirgojošu zilu (sarkanu) bākuguni un speciālo skaņas signālu drīkst piedalīties ceļu satiksmē tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai:

13.1. glābtu cilvēka dzīvību vai novērstu smagus veselības traucējumus;

13.2. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai;

13.3. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai;

13.4. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros;

13.5. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas).

14. Operatīvo transportlīdzekļu vadītāji šo noteikumu 13.punktā minētajos gadījumos drīkst neievērot Ceļu satiksmes noteikumu prasības, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

14.1. tiek ievēroti ceļu satiksmes regulētāja signāli;

14.2. tiek nodrošināta sabiedriskā drošība un kārtība;

14.3. nevienam citam satiksmes dalībniekam netiek nodarīti zaudējumi;

14.4. neviens satiksmes dalībnieks netiek apdraudēts.

15. Šo noteikumu 14.punktā minētās tiesības un pienākumi ir arī to transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi.

16. Par operatīvā transportlīdzekļa vadītāju drīkst būt persona, kurai ir atbilstīgās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un apliecība par operatīvo transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanu, kā arī attiecīgajai kategorijai atbilstīga transportlīdzekļa vadītāja stāžs (vismaz trīs gadi).

17. Transportlīdzekļus (kolonnas) drīkst pavadīt tikai ar Iekšlietu ministrijas operatīvajiem transportlīdzekļiem vai Aizsardzības ministrijas Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta operatīvajiem transportlīdzekļiem un tikai saskaņā ar īpašu Iekšlietu ministrijas vai Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta rīkojumu (pavēli).

Militāros transportlīdzekļus (kolonnas) drīkst pavadīt tikai ar Aizsardzības ministrijas operatīvajiem transportlīdzekļiem vai Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību operatīvajiem transportlīdzekļiem un tikai saskaņā ar īpašu Aizsardzības ministrijas vai Nacionālo bruņoto spēku štāba rīkojumu (pavēli).

18. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatīvajam transportlīdzeklim jābrauc ar ieslēgtu mirgojošu sarkanu un zilu bākuguni.

Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatīvajam transportlīdzeklim jābrauc ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni. Operatīvie transportlīdzekļi kolonnas vidū nedrīkst braukt ar ieslēgtu mirgojošu zilu bākuguni.

19. Pavadot transportlīdzekli (kolonnu), braukšanas ātrums apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 10 km/h, bet ārpus apdzīvotām vietām — vairāk par 20 km/h.

20. Operatīvajiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kurus tie pavada, jābrauc ar iedegtiem tuvās gaismas lukturiem.

21. Ieslēgtai mirgojošai zilai vai sarkanai bākugunij bez speciālā skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu, kā arī pavadot citus transportlīdzekļus (kolonnas). Šādā gadījumā Ceļu satiksmes noteikumu prasības nedrīkst pārkāpt (izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu noteikto braukšanas ātrumu, ja tas atļauts ar īpašu Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku štāba rīkojumu (pavēli), un ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta satiksmes drošība).

22. Operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas kontroles kārtību nosaka attiecīgo iestāžu, uzņēmumu vai dienestu vadītāji.

Personai, kura transportlīdzeklim piešķīrusi operatīvā transportlīdzekļa statusu, jānorīko atbildīgā amatpersona, kurai jāveic attiecīgā operatīvā transportlīdzekļa izmantošanas kontrole. Minētā amatpersona ir atbildīga par to, lai šie transportlīdzekļi tiktu izmantoti kā operatīvie transportlīdzekļi tikai šo noteikumu 13.punktā minētajos gadījumos.

23. Ceļu policijai ir tiesības pieprasīt no šo noteikumu 4., 5., 6. un 9.punktā minētajām iestādēm, uzņēmumiem un dienestiem rakstisku informāciju par operatīvo transportlīdzekļu izmantošanas atbilstību šiem noteikumiem attiecīgajā laikā un vietā. Ja, izmantojot operatīvo transportlīdzekli, ir apzināti pārkāptas šo noteikumu prasības, vainīgā persona tiek sodīta likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Noslēguma jautājumi

24. Satiksmes ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju līdz 1996.gada 1.janvārim noteikt operatīvo transportlīdzekļu vadītāju apmācības un kvalifikācijas piešķiršanas kārtību.

25. Šo noteikumu 16.punktā minētā prasība par operatīvo transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanu stājas spēkā ar 1996.gada 1.jūliju.

26. Satiksmes ministrijai līdz 1996.gada 1.janvārim izstrādāt jaunu operatīvo transportlīdzekļu krāsojuma un aprīkojuma valsts standartu.

27. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi atzīt par spēku zaudējušām visas atļaujas zilas bākuguns un speciālās skaņas iekārtas uzstādīšanai, kuras Satiksmes ministrija un Iekšlietu ministrija izdevusi to juridisko personu transportlīdzekļiem, kuras nav minētas šo noteikumu 4., 5. un 6.punktā. Attiecīgo juridisko personu vadītājiem līdz 1995.gada 1.septembrim nodrošināt to transportlīdzekļu pārreģistrāciju Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kuri zaudējuši operatīvā transportlīdzekļa statusu.

Ministru prezidents M.Gailis
Satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gūtmanis