INFORMĀCIJA, REFERĀTI

Pēc simpozija par NATO un zinātni

No 31. maija līdz 3. jūnijam Prāgā (Čehijas Republikā) notika zinātniski organizatorisks simpozijs par NATO lomu zinātniskajā sadarbībā Viduseiropā. NATO Zinātnes komitejas uzdevumā šo pasākumu organizēja Čehijas Republikas Aizsardzības ministrija un Zinātņu akadēmija, tajā piedalījās pārstāvji no NATO valstīm, Viduseiropas valstīm un Baltijas valstīm. Mūsu valsti kā Latvijas zinātnes oficiālajam pārstāvim un koordinatoram bija uzticēts pārstāvēt man.

Simpozija darbs bija organizēts trijās sesijās: 1) NATO prioritārie zinātnes virzieni un atbalsta mehānismi; 2) subjektu orientētie ziņojumi; 3) zinātnes un tehnoloģijas politikas nacionālie ziņojumi.

Pirmajā sesijā tika apspriesti jautājumi šādos NATO prioritārajos zinātnes atbalsta virzienos: 1) vides drošība; 2) atbruņošanās tehnoloģijas; 3) augsta līmeņa tehnoloģijas; 4) zinātnes un tehnoloģijas politika; 5) skaitļotāju tīkli. Te pamatā tika sniegti pārskati par notikušajām konferencēm un galvenajiem sadarbības projektiem minētajos virzienos. Referātus galvenokārt sniedza NATO valstu pārstāvji (konferenču organizatori vai projektu koordinatori), bet Viduseiropas valstu pārstāvji (līdzizpildītāji) sniedza papildu ziņojumus. Ir vērojama tendence, ka arvien vairāk NATO konferenču tiek organizētas ārpus NATO valstīm. Pēc referentu domām šāda tendence ļauj NATO valstu zinātniekiem labāk iepazīties ar zinātnes stāvokli Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs.

Otrajā sesijā tika apspriesti konkrēti jautājumi par pašām jaunākajām sakaru tehnoloģijām, par to zinātnes un tehnoloģijas aspektiem, kā arī par intelektuāla īpašuma aizsardzības problēmām. Referātus nolasīja gan NATO valstu, gan Viduseiropas valstu pārstāvji. Sniegtie ziņojumi ļāva iedziļināties minēto problēmu būtībā.

Trešajā sesijā ziņojumi par zinātnes un tehnoloģijas politiku izraisīja vislielākās diskusijas. Šeit vispirms referēja Polijas, Ungārijas, Slovakijas un Čehijas valdības, Zinātņu akadēmiju, universitāšu un tautas saimniecības pārstāvji. Visās šajās Viduseiropas valstīs ir vērojamas raksturīgās pārejas perioda problēmas zinātnē. Valsts budžeta finansējums sarucis divas līdz trīs reizes. Zinātnieku skaits arī attiecīgi samazinājies. Ievērojami kritusies tautas saimniecības un industrijas interese par zinātni. Tāpēc zinātnes finansējuma īpatsvars nacionālajā kopproduktā nokrities līdz apmēram vienam procentam. Vēl lielāka starpība izveidojas, salīdzinot, cik daudz finansu tiek izlietotas zinātnē uz vienu valsts iedzīvotāju, jo arī nacionālais kopprodukts Viduseiropas valstīs ir relatīvi mazāks nekā NATO valstīs. Tāpēc šis parametrs Viduseiropas valstīs ir 70 dolāri uz iedzīvotāju un tas ir apmēram piecas reizes mazāks nekā NATO valstīs. Šo iemeslu dēļ zinātnes attīstībai Viduseiropas valstīs ir radušās vairākas problēmas.

Viena no būtiskākajām ir tā saucamā “smadzeņu noplūde”. Šis process notiek divos veidos:

1) talantīgāko un spējīgāko zinātnieku aizbraukšana uz Rietumvalstīm, lai turpinātu zinātnisko darbu bez vēlmes atgriezties;

2) zinātnieku pāriešana labāk atalgotā, bet ar zinātni nesaistītā darbā pašu zemē.

Abu šo procesu rezultātā samazinās zinātnieku skaits un krītas zinātnes prestižs. Pēdējais moments ir sevišķi satraucošs, jo ievērojami samazinās jaunatnes pieplūdums zinātnē, kas rada zinātnieku vidējā vecuma paaugstināšanos. Lai mazinātu šīs negatīvās tendences, visās Viduseiropas valstīs notiek zinātniskās darbības reformas. Tās pamatā izpaužas kā fundamentālās zinātnes pārvietošana uz universitātēm. Notiek arī Zinātņu akadēmiju pārveidošana no ministrijas tipa organizācijām uz personālām akadēmijām. Sevišķu nozīmi iegūst starptautiskā sadarbība gan finansiālā, gan jo sevišķi zinātnes prestiža saglabāšanai.

Diskusijā bija iespējams ziņot arī par zinātnes stāvokli Latvijā. Salīdzinājumā ar Viduseiropas valstīm šeit situācija ir vēl dramatiskāka. Finansējums zinātnei no valsts budžeta ir tikai seši dolāri uz iedzīvotāju. Ievērojot to, ka tautas saimniecības finansējums nepārsniedz 10–15 procentu no kopējā finansējuma, kopējais finansējums zinātnei Latvijā nav lielāks par septiņiem dolāriem uz iedzīvotāju. Šis parametrs ir desmit reizes mazāks nekā Viduseiropas valstīs un 50 reizes (!) mazāks nekā NATO valstīs. Ievērojot Latvijas zinātnes visai augsto starptautisko prestižu, var saprast “smadzeņu noplūdes” parādības un jaunatnes piesaistīšanas problēmas. Tādēļ zinātnieku vidējais vecums Latvijā pašreiz ir 54 gadi. Šo ziņojumu simpozijā uzņēma ar izpratni un atbalstīja to, ka Latvijas zinātniekiem ir svarīgi iesaistīties dažādu starptautisku projektu izpildē.

Prof. Andrejs Siliņš,
Latvijas Zinātņu akadēmijas
akadēmiķis sekretārs