Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par nekustamā īpašuma nodokli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.07.1995., Nr. 104 (387) https://vestnesis.lv/ta/id/35837

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par vietvārdu aizsardzību

Vēl šajā numurā

12.07.1995., Nr. 104 (387)

PAR DOKUMENTU

Veids: likumprojekts

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr.712)
Akceptēts Ministru kabineta 1995.gada 20.jūnija sēdē
un 29.jūnijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Par nekustamā īpašuma nodokli

Likumā lietotie termini

Nekustamais īpašums — pilnīgas varas tiesības par ķermenisku lietu, kuru nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru.

Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība — pēc vienotiem principiem noteikta zemes un uz tās esošo ēku un būvju vērtība, kas aprēķināta konkrētiem valsts mērķiem — zemes reformas veikšanai, nodokļu aprēķiniem un citiem.

Neizmantojamā zeme — zeme, ko aizņem purvi, smiltāji, atstrādāti, bet nerekultivēti karjeri, dabīgās ūdens tilpnes un mākslīgās ūdens teces, tauvas joslas, stigas, ja uz neizmantojamās zemes netiek veikta saimnieciskā darbība.

 

1.pants. Nodokļa objekts

Ar nekustamā īpašuma nodokli tiek aplikts viss nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, izņemot:

1) pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pati pašvaldība un kurš atrodas šīs pašvaldības teritorijā, izņemot pašvaldības uzņēmumu nekustamo īpašumu;

2) ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kuru izmanto tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvijas Republika saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz Latvijai piederošo nekustamo īpašumu šajā ārvalstī;

3) koplietošanas satiksmes ceļus un koplietošanas komunikāciju būvju vērtību;

4) neizmantojamo zemi;

5) valsts, pašvaldību, sabiedrisko, reliģisko un bezpeļņas organizāciju nekustamo īpašumu, kuru izmanto aizsardzības, izglītības, kultūras, zinātnes, veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas, sporta, vides aizsardzības, ugunsdrošības un brīvības atņemšanas iestāžu (cietumu) vajadzībām, kā arī baznīcas (lūgšanas namus) un klosteru ēkas un zemi, ko tās aizņem, ciktāl šos objektus izmanto viņu tiešajiem nolūkiem un tie netiek iznomāti vai izīrēti;

6) valsts rezerves zemi, kura netiek iznomāta.

 

2.pants. Nodokļu maksātāji

(1) Nekustamā īpašuma nodokli maksā fiziskās un juridiskās personas, arī ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, par savu īpašumu, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Nodokli par iznomātu īpašumu maksā tā īpašnieks, ja līgumā nav noteikts citādi. Šo nodokli par valsts un pašvaldību, kā arī bezīpašnieka īpašumiem maksā īpašuma valdītājs vai lietotājs.

(2) Ja zemes un uz tās esošo ēku un būvju īpašnieks nav viena un tā pati persona, tad nekustamā īpašuma nodokli maksā abi īpašnieki — katrs atbilstoši zemes gabala, ēku un būvju kadastrālajai vērtībai.

 

3.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likme un aprēķināšana

(1) Nekustamā īpašuma nodokli nosaka pašvaldības ne vairāk kā viena procenta apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests vai tā pilnvaroti, saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem licencēti speciālisti.

 

4.pants. Atvieglojumi nodokļa maksātājiem

(1) Atvieglojumu nosaka nodoklim, kurš aprēķināts saskaņā ar 3.panta prasībām.

(2) Ja nekustamā īpašuma izmantošanas tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem ir ierobežotas, nekustamā īpašuma nodokli aprēķina proporcionāli ierobežojumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Pašvaldības pēc maksātāja motivēta rakstiska iesnieguma samazina nodokli vai atbrīvo no tā:

1) stihisku nelaimju gadījumos cietušos;

2) pensionārus, invalīdus, maznodrošinātās ģimenes;

3) denacionalizētā dzīvojamā fonda nerentablos nekustamos īpašumus — līdz septiņiem gadiem no denacionalizācijas brīža;

4) zemi virs (zem) koplietošanas komunikācijām;

5) pēc valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma — īpašumus, kas atzīti par kultūras pieminekļiem, ja to īpašnieki veic remonta — restaurācijas darbus;

6) pārējos gadījumos pēc pašvaldību ieskata.

 

5.pants. Nodokļa maksāšanas kārtība

(1) Nodokli maksā par katru kalendāro (taksācijas) gadu.

(2) Nodoklis nomaksājams reizi ceturksnī — ne vēlāk kā 15.februārī, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī — 1/4 apmērā no nodokļa gada summas.

(3) Nodokli var samaksāt reizi gadā avansa veidā.

(4) Pašvaldības, pamatojoties uz kadastrālās vērtības izmaiņām, paziņo maksātājam par nodokļa izmaiņām līdz kārtējā gada 1.februārim un nosūta maksāšanas paziņojumu pēc īpašnieka norādītās adreses Latvijas Republikā.

 

6.pants. Budžeta kompetence

Nekustamā īpašuma nodoklis tiek iemaksāts attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldības budžetā.

 

7.pants. Nodokļa iekasēšanas kārtība

(1) Nekustamā īpašuma nodokli iekasē pašvaldības pēc īpašuma vai tā daļas atrašanās vietas.

(2) Ja kādai personai vienas pašvaldības teritorijā ir īpašumā vai valdījumā vairāki nekustamie īpašumi, tad nodoklis tiek aprēķināts, summējot visu īpašumu vērtību, bet, ja šie īpašumi atrodas dažādu pašvaldību teritorijās, tad atsevišķi par katru īpašumu.

(3) Kontroli pār nekustamā īpašuma nodokļa likuma pareizu piemērošanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

 

8.pants. Nodokļa nomaksas pienākumu rašanās

Nekustamā īpašuma nodokli jāsāk maksāt nākošajā maksāšanas termiņā pēc nekustamā īpašuma tiesību, kā arī valdījuma vai lietošanas tiesību rašanās.

 

9.pants. Maksātāja atbildība

Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu un savlaicīgu nomaksāšanu saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Termiņā nenomaksāto nodokli un likumā noteikto kavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīdus kārtībā atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

Ja nodokli nevar piedzīt bezstrīdus kārtībā, tad attiecīgā pašvaldība sniedz prasību par nodokļu piedziņu tiesā.

 

10.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi, kuri rodas nekustamā īpašuma nodokļa jautājumos, izskatāmi nodokļu administrācijā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Nodokļu administrācijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.

2. Ar šā likuma stāšanos spēkā spēku zaudē likums “Par zemes nodokli” un likums “Par īpašuma nodokli”.

3. Līdz 2000.gadam nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no zemes kadastrālās vērtības. Ēku un būvju vērtība līdz 2000.gadam netiek aplikta.

4. 1996.un 1997.gadā nekustamā īpašuma nodokli par valsts īpašumā esošajām un lietošanā nodotajām meža zemēm neiekasē.

5. Nekustamiem īpašumiem, kuriem nav veikta kadastrālā novērtēšana, nekustamā īpašuma nodokli par zemi nosaka pašvaldības:

1) pilsētās — saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos “Par pilsētu zemes vērtēšanu” noteiktajām zemes paraugvērtībām;

2) lauku apvidos — pēc Valsts zemes dienesta izstrādātas un Ministru kabineta apstiprinātas metodikas “Par lauku zemes kadastrālo vērtēšanu”.

 

Par likumprojektu

I. Fiskālais efekts

1. Paredzēts, ka nekustamā īpašuma nodoklis nomainīs pašreiz spēkā esošos zemes un īpašuma nodokļus. Tabulā parādīts, cik lieli ir ieņēmumi pašvaldību budžetos no zemes un īpašuma nodokļiem.

(milj. LS)

1993 1994 1995 (plāns)

Čpašuma 10,57 12,40 15,50

Zemes 6,91 9,46 12,26

Kopā īpašuma un zemes nodokļi 17,49 21,86 27,76

Vietējo budžetu ieņēmumi 109,99 174,98 151,58

% no vietējo budžetu ieņēmumiem 15,90 12,49 18,31

 

Kā redzams, šie nodokļi ir nozīmīgs pašvaldību ieņēmumu avots. Lai saglabātu ieņēmumus tādā pašā apjomā (kompensējot pārejas noteikumu 3.punkta — “ēku un būvju vērtība līdz 2000.gadam netiek aplikta” — radīto ieņēmumu samazinājumu), ieņēmumiem no zemes nodokļa jāpieaug vairāk nekā divas reizes.

Aptuveni vērtējumi parāda, ka pieņemot likumu pašreizējā veidā, pašvaldību budžetu ieņēmumi 1996.gadā samazināsies.

Nepieciešams atzīmēt, ka zemes un īpašuma nodokļi veido nelielu daļu no kopējiem budžetu ieņēmumiem, 1993.gadā tie bija 3,53% no kopbudžeta ieņēmumiem, bet 1994.gadā — 3,4 procenti.

2. Nekustamā īpašuma nodokļa bāze ir redzama, apliekamais objekts nav pārvietojams, un tādēļ šī nodokļa ieņēmumi ir stabili, kas atvieglos pašvaldībām plānot izdevumus.

3. Pieredze rāda, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir vienīgais tiešais nodoklis, kuru samērā vienkārši būs iekasēt no lauksaimniecības uzņēmumiem.

 

II. Ietekme uz ekonomiku

1. Nekustamā īpašuma nodoklis ietekmē ekonomisko subjektu rīcību un attiekmi pret visu nodokļu sistēmu. Nekustamā īpašuma nodoklis rada papildus izmaksas, tādējādi tas stimulē atteikties (pārdodot) no ražošanā neiesaistītiem līdzekļiem. Tie kļūst pieejami kapitāla tirgū citiem ekonomiskiem subjektiem, kuri tos ir gatavi izmantot. No šī viedokļa raugoties, īpašuma nodoklis stimulē vēlmi efektīvi izmantot esošos nekustamos īpašumus. Nekustamā īpašuma nodoklim jāattiecas arī uz valsts un pašvaldību īpašumiem, jo tad šos īpašumus pārvaldošām institūcijām būs stimuls atteikties no nevajadzīgiem īpašumiem. Katrai pašvaldībai jābūt tiesībām lemt, kurus īpašumus atbrīvot no nodokļa maksāšanas, bet tie būs atbrīvojumi, kuri katru gadu jāpārskata un tie netiks aizmirsti, tādējādi būs iespējams precīzāk uzskaitīt patiesos valsts un pašvaldību budžetu izdevumus. Nepieņemams ir fakts, ka nodokļa novērtēšanā īpašuma izmantošanas veids tiek ņemts vērā 2 (divas) reizes — pirmoreiz nosakot īpašuma kadastrālo vērtību, otrreiz piešķirot 1.panta 5.punktā paredzētos atvieglojumus.

2. Čpašuma nodoklis palielina īpašuma uzturēšanas izdevumus, tos var uzlikt īrniekam (palielinot īres maksu) vai arī īpašnieks samazina savus ienākumus. Reāli papildus izdevumus kompensē abi, līdz ar to palielinās īres maksa un samazinās īpašnieka ienākumi.

3. Ekonomiku pozitīvi ietekmēs fakts, ka, atšķirībā no pašlaik spēkā esošā īpašuma nodokļa, turpmāk netiks aplikti kustamie īpašumi un samazināsies nodokļa likme (pašlaik tā var sasniegt 4 procentus no īpašuma vērtības). Līdz ar to samazināsies produkcijas pašizmaksa.

4. Nekustamā īpašuma nodoklis kapitalizējas īpašuma tirgus cenā (jo lielāks nodoklis, jo zemāka īpašuma cena un otrādi). Stājoties spēkā likumam, to īpašumu vērtība, par kuriem būs jāmaksā liels nekustamā īpašuma nodoklis, samazināsies.

5. Negatīva blakus parādība, kas turklāt samazinās plānotos budžeta ieņēmumus, ir fakts, ka īpašumiem kadastrālā vērtība jānosaka līdz 2008.gadam. Čpašuma vērtēšana ir jāapmaksā īpašniekam, bet viņš ir ieinteresēts izdarīt šo vērtēšanu tikai tajā gadījumā, ja pēc tam būs jāmaksā mazāks īpašuma nodoklis. Pārējie īpašnieki centīsies pēc iespējas novilcināt īpašuma vērtēšanu.

 

III. Sociālekonomiskā ietekme

1. Pēc mūsu domām, kadastrālās vērtības noteikšanas metodika ir pietiekami sarežģīta (un reālajos apstākļos nepietiekami pārbaudīta), tādēļ īpašuma kadastrālā vērtība atšķirsies no tā tirgus vērtības. Tomēr jāatzīmē, ka īpašuma kadastrālā vērtība precīzāk atspoguļos īpašuma vērtību nekā līdzšinējā prakse, kad visam pagastam vai pilsētai tiek noteikta vienāda zemes nodokļa likme.

2. Čpašuma nodokļa apjoms nav tieši saistīts ar īpašnieka ieņēmumiem, tāpēc nereti var būt situācija, ka no mazāka ienākuma tiek maksāta proporcionāli lielāka summa nodoklī. Tas ir pretrunā ar nodokļa taisnīguma principu un ir viens no iemesliem, kas var izsaukt nodokļu maksātāju neapmierinātību.

3. Ar nekustamā īpašuma nodokli pēc 2000.gada tiks aplikta jauna nodokļa bāze — fiziskajām personām piederošais īpašums, kuru neizmanto uzņēmējdarbībā un lauksaimnieciskā darbībā izmantojamais īpašums. Tas veicinās nekustamo īpašumu tirgus attīstību, jo daļa īpašnieku nespēs samaksāt nodokli un būs spiesti pārdot īpašumus tiem, kuri tos spēs efektīvāk apsaimniekot.

 

Secinājumi

1.Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” nedrīkst stāties spēkā tik ilgi, kamēr nebūs ieviesta un praksē pārbaudīta nodokļa bāzes (īpašuma kadastrālās vērtības vai zemes paraugvērtības) noteikšanas metodika.

2. Nepieciešams vienkāršot nodokļa aprēķināšanu, samazinot vai pilnīgi pārtraucot nodokļa summas atkarību no īpašuma izmantošanas veida. Atvieglojumi jānosaka nevis likumā, bet gan tas jādara pašvaldībām katru gadu, lai būtu zināms, kādi ir faktiskie valsts izdevumi.

3. Nevajadzētu pieļaut, ka nākotnē ievērojami palielināsies nekustamā īpašuma nodokļa apjoms, jo tam ir virkne trūkumu no nodokļu teorijas viedokļa. Gadījumā, ja nodokļa likmes pieaugs, šie trūkumi var izraisīt sabiedrības neapmierinātību.

4. Likuma pieņemšana aizkavēs īpašuma kadastrālā novērtējuma veikšanu.

5. Nodoklis veicinās efektīvāku esošo īpašumu izmantošanu.

6. Nekustamā īpašuma nodoklis būs nozīmīgs pašvaldību budžetu ieņēmumu veids.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!