PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr. 681)
Akceptēts Ministru kabineta 1995. gada 13. jūnija sēdē
un iesniegts (20.06.1995.) Saeimas izskatīšanai

Par grozījumu likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību”

Izdarīt likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 32. nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 7. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Strādājošiem politiski represētajiem, I un II grupas invalīdiem, kā arī strādājošiem Otrā pasaules kara dalībniekiem - Latvijas Republikas pilsoņiem un līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušiem un pastāvīgi dzīvojošiem iedzīvotājiem (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības paktu) - pamatpensiju, papildpensiju un noteiktā piemaksa izmaksājama pilnā apmērā.”

Par likumprojektiem

Par šiem likumprojektiem “Grozījums likumā “Par zemes nodokli””; “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”; “Grozījums likumā Par namīpašumu atdošanu likumīgiem īpašniekiem””; “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””; “Grozījums likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību””.

Šogad ir 50. gadadiena, kopš beidzies Otrais pasaules karš. Latviešu karavīri - Latvijas Republikas pilsoņi - neatkarīgi no tā, kurā pusē tie ir cīnījušies, vienmēr augstu turējuši latviešu karavīra godu. Pašlaik Latvijā dzīvo ap 10 000 tādu karavīru, un to sociālais stāvoklis ir neapmierinošs. Godinot Otrā pasaules kara upuru piemiņu un parādot cieņu vēl nedaudzajiem dzīvajiem kara dalībniekiem - Latvijas Republikas pilsoņiem, kā arī līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušiem un pastāvīgi dzīvojošiem iedzīvotājiem (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības paktu), ierosinām izdarīt grozījumus LR likumos “Par zemes nodokli”, “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”, “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”, “Par dzīvojamo telpu īri”, “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību”.

LR 1990. gada 20. decembra likums “Par zemes nodokli” 8. pantā nosaka, ka vietējās pašvaldības pēc maksātāja motivēta lēmuma var uz laiku samazināt zemes nodokli vai atbrīvot no tā atsevišķus zemes lietotājus, tai skaitā 3. punktā minētos pensionārus, invalīdus, daudzbērnu ģimenes, maznodrošinātās un jaunās ģimenes. Ierosināts aiz vārda “invalīds” ierakstīt arī “Otrā pasaules kara dalībniekus - Latvijas pilsoņus un līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušiem un pastāvīgi dzīvojošiem iedzīvotājiem (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības paktu)” un tālāk kā tekstā.

1993. gada 16. februāra LR likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29. panta 5. apakšpunktā noteikts, ka, ja izīrētā dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, tad šā panta 5. punktā norādītais pamats nav piemērojams attiecībā uz denacionalizētajos un likumīgiem īpašniekiem atdotajos namos dzīvojošām vientuļām darba nespējīgām personām un vientuļiem pensionāriem. Ierosināts papildināt 29. panta trešās daļas tekstu ar vārdiem “Otrā pasaules kara dalībniekiem - Latvijas pilsoņiem, kā arī līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušiem un pastāvīgi dzīvojošiem iedzīvotājiem (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības paktu)”.

1991. gada 30. oktobra likuma “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” un 1991. gada 12. decembra likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 17. pantā (1994. gada 31. marta redakcijā) noteikts, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29. panta 5. punkta nosacījumi (dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana un īrnieka izlikšana pēc izīrētāja iniciatīvas, ja dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam un viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai) nav attiecināmi uz denacionalizētajos un likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos dzīvojošām vientuļām darba nespējīgām personām, vientuļiem pensionāriem un politiski represētajiem. Ierosināts abu likumu 17. panta pirmo daļu papildināt ar vārdiem “Otrā pasaules kara dalībniekiem - Latvijas pilsoņiem, kā arī līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušiem un pastāvīgi dzīvojošiem iedzīvotājiem (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības paktu)” un tālāk kā tekstā.

Uz 1995. gada 1. maiju strādājošiem vecuma pensionāriem pensiju nemaksā. Izņēmums ir strādājošie politiski represētie un I, II grupas invalīdi. Ierosināts arī strādājošiem Otrā pasaules kara dalībniekiem - Latvijas pilsoņiem, kā arī līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušiem un pastāvīgi dzīvojošiem iedzīvotājiem (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības paktu)” maksāt vecuma pensiju pilnā apmērā ar 1995. gada 1. jūliju, papildinot LR Saeimas 1993. gada 21. oktobra likuma “Par valsts pensiju aprēķināšanas kārtību” 7. panta otro daļu.

Pēc Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta (1995. gada 9. maija nr. 15-16/211) aprēķiniem, izmaksājot strādājošiem Otrā pasaules kara dalībniekiem - pensionāriem - pensijas pilnā apmērā ar 1995. gada 1. jūliju, šo pensiju finansēšanai 1995. gada II pusgadā nepieciešami 183,4 tūkst. Ls.

Bija paredzēts, ka grozījumi minētajos likumos stātos spēkā 1995. gada 1. jūlijā.

Likumprojektus sagatavoja Tieslietu ministrijas padomniece, Dr. jur. V. Dubure, pamatojoties uz Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētāja Viļa Krūmiņa iesniegtajiem priekšlikumiem tieslietu ministram R. Apsītim.

Tieslietu ministrijas padomniece Dr. jur. V. Dubure