PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr.707)
Saeimas Cilvēktiesību komisijas izstrādāts kā alternatīvs
iepriekš iesniegtajam (“LV” 14.02.1995., nr.23) likumprojektam
“Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai”
un iesniegts (26.06.1995.) Saeimas izskatīšanai

Par Aglonas svētvietu

1.nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Aglonas bazilikas komplekss ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa — komplekss kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta, plaša novada ļaužu garīgo spēku un iekšējās attīrīšanas avots. Čpašās kultūrvēsturiskās un reliģiskās nozīmības dēļ Aglonas bazilikas komplekss atzīstams par Latvijas svētvietu (Aglonas svētvietu).

2.pants.

Aglonas svētvieta atrodas Aglonas pagasta teritorijā.

Aglonas svētvietā ietilpst bazilikas sakrālās ēkas, svētavots, klosteris, sakrālais laukums un Aglonas kapsēta. Aglonas svētvietas aizsardzības zonā ietilpst citas Aglonas bazilikai piederošās zemes, ēkas un būves saskaņā ar šā likuma pielikumu.

3.pants.

Aglonas svētvietas kā kultūras pieminekļa aizsardzību nosaka Latvijas Republikas likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.

4.pants.

Aglonas svētvietas kā reliģisku svētceļojumu vietas īpašu uzturēšanas kārtību nosaka šis likums.

5.pants.

Aglonas svētvietas un tās aizsardzības zonas uzturēšanu un attīstību nosaka šādi principi:

1) Aglonas svētvietā ir atļauti tikai labprātīgi ziedojumi un no apmeklētājiem nedrīkst ievākt nodevas;

2) Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka Katoļu baznīcas vadība Latvijā;

3) Aglonas svētvietas uzturēšanas izdevumus, kuri saistīti ar svētceļotāju un citu apmeklētāju uzņemšanu, var finansēt no valsts budžeta;

4) Aglonas svētvietu un tās aizsardzības zonu sava īpašuma teritorijā, ievērojot likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” prasības, apsaimnieko Aglonas bazilikas draudze, saņemot likumos par īpašuma, zemes, dabas resursu, uzņēmumu ienākumu un pievienotās vērtības nodokļiem noteiktos atvieglojumus.

2.nodaļa

Aglonas svētvietas finansēšana

6.pants

Aglonas svētvietas finansu līdzekļus veido:

1) Aglonas bazilikas draudzes saimnieciskajā darbībā iegūtie līdzekļi;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;

3) nomas maksa par Aglonas bazilikas draudzei piederošā īpašuma iznomāšanu;

4) Latvijas pašvaldību piešķirtie līdzekļi;

5) no Latvijas Republikas valsts budžeta piešķirtie līdzekļi Aglonas svētvietas uzturēšanai, svētceļotāju un citu apmeklētāju uzņemšanai.

7.pants.

Izdevumus, kas saistīti ar Vasarsvētku nedēļas (no ceturtdienas pirms līdz trešdienai pēc Vasarsvētkiem) un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos ( no 10. līdz 17.augustam) medicīnisko, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības nodrošinājumu Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta. Preiļu rajona padome, saskaņojot ar Katoļu baznīcu Latvijā, apstiprina Vasarsvētku un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētku norises noteikumus, kas ir saistoši Latvijas Republikas valsts medicīnas iestādēm, valsts policijai un Zemessardzei.

8.pants.

Visa veida uzņēmējdarbība Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā ir atļauta likumdošanā noteiktajā kārtībā un ar Aglonas bazilikas draudzes rakstisku atļauju. Aglonas pagasta iedzīvotājiem, kuri līdz Aglonas bazilikas īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemi izmantoja šīs zemes, ir priekšrocības tiesības noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumus ar Aglonas baziliku.

3.nodaļa

Uzturēšanās noteikumi Aglonas svētvietā un tās aizsardzības zonā

9.pants.

Aglonas bazilikas vadība, saskaņojot ar Aglonas pagasta padomi, nosaka fizisko un juridisko personu uzturēšanās kārtību Aglonas svētvietā. Kārtības noteikumus publicē un izvieto sabiedrībai pieejamās vietās Aglonas svētvietas teritorijā. Šo noteikumu ļaunprātīgus pārkāpējus Aglonas bazilikas pilnvarotās personas izraida no Aglonas svētvietas.

10.pants.

Ministru kabinets, saskaņojot ar Katoļu baznīcas vadību Latvijā, izdod uzturēšanās noteikumus visām fiziskām un juridiskām personām Aglonas svētvietas aizsardzības zonā.

Šie noteikumi Aglonas svētvietas aizsardzības zonā var ietvert:

1) īpašu apbūves, ēku, būvju uzturēšanas un dabas resursu izmantošanas kārtību;

2) ierobežojumus tirdzniecībai ar reibinošiem dzērieniem un citām izklaides precēm un to reklāmai;

3) ierobežojumus dažāda veida izklaides vietu izveidošanai, reklāmai un darbībai;

4) pasākumus sabiedriskās kārtības uzturēšanai, paredzot izklaides ierobežojumus reliģisku svētku dienās.

Noteikumus publicē un izliek sabiedrībai pieejamās vietās uz Aglonas svētvietas aizsardzības zonas robežām un tās teritorijā. Noteikumu izpildi kontrolē Aglonas pagasta padome, valsts policija un Zemessardze.

Noteikumu pārkāpējus sauc pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

11.pants.

Vasarsvētkos un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos Aglonas pagasta padome, saskaņojot ar Aglonas baziliku, atbilstoši šā likuma 7.pantam ir tiesīga noteikt pārvietošanās ierobežojumus Aglonas pagasta teritorijā ārpus Aglonas svētvietas aizsardzības zonas. Šo ierobežojumu izpildi, saņemot finansējumu no Latvijas Republikas valsts budžeta, kontrolē valsts policija un Zemessardze.

Pārejas noteikumi

1. Noteikumus un citus aktus šā likuma piemērošanai pieņem Latvijas Republikas Ministru kabinets, Ministru kabinets nosaka, kādā kārtībā un kurām institūcijām, ņemot vērā Aglonas bazilikas ienākumus no saimnieciskās darbības, piešķirami šajā likumā norādītie valsts budžeta līdzekļi.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.