MINISTRU KABINETA ZIŅAS

Valdības 11. jūlija sēdē

Vakar kārtējā valdības sēdē tika akceptēta noteikumu “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta otrās un trešās daļas piemērošana. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir tiesīgs uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru nodokļu maksātājiem atbilstoši to īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam, kā arī VID rīcībā esošajām ziņām. Noteikumi tiks piemēroti, ja persona veic uzņēmējdarbību, bet nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs, ja nodokļu maksātāja sniegtās ziņas neatbilst VID rīcībā esošajai informācijai vai pārbaudes rezultātā konstatētajiem faktiem, ja personas rīcībā ir lietas, kuru daudzums un veids nepārprotami liecina par nodarbošanos ar uzņēmējdarbību tādos apmēros un tādā veidā, kas neatbilst VID sniegtajām vai grāmatvedības uzskaitē uzrādītajām ziņām, ja ir konstatēts nodokļu maksātāja kapitāla un īpašuma pieaugums, kas nav uzrādīts ar nodokli apliekamās personas deklarācijā un nav radies aizņēmuma rezultātā, kā arī, ja fiziskā persona gūst ienākumus, bet nav tos deklarējusi vai gūtie ienākumi neatbilst deklarētajiem un tos pārsniedz.

Akceptēti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri nosaka VID amatpersonu tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus VID vārdā.

Valdība akceptēja grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā, ar kuriem tiek noteikta atbildība par nodarbošanos ar neatļautu ārstniecību. Paredzēts, ka gadījumā, ja šāda darbība izraisa cietušā veselības traucējumus, vainīgās personas tiks sodītas ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem. Akceptēti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ar kuriem tiek noteikta atbildība par Ārstniecības noteikumos ietverto normu neievērošanu.

Sēdē akceptēja Privatizācijas sertifikātu anulēšanas un to piešķiršanā radušos strīdu izskatīšanas noteikumus. Saskaņā ar tiem jautājumus, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātu anulēšanu un ar to piešķiršanu saistītos strīdus, izskatīs pašvaldību domes vai valdes. Gadījumā, ja pašvaldība atzīst, ka sertifikāti tika piešķirti nepamatoti, to daudzumu anulē divkāršā apmērā. Valdība akceptēja arī likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” izpildes noteikumus, apstiprinot bijušo PSRS un LPSR VDK iestāžu, PSKP un LKP iestāžu un organizāciju apkalpojošā personāla amatu sarakstu, uz kuriem nav attiecināmi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” noteiktie ierobežojumi privatizācijas sertifikātu piešķiršanā. Apstiprināts arī to Galējo Ziemeļu rajonu un tiem pielīdzināto rajonu saraksts, kuros izsūtījumā vai nometinājumā pavadītais laiks ir pamats palielināta privatizācijas sertifikātu skaita piešķiršanai.

Apstiprināti noteikumi par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību. Noteikumi nosaka metodiku, saskaņā ar kuru aprēķināma, pārrēķināma privatizācijas sertifikātos un salīdzināma ar privatizējamo objektu pašreizējo vērtību bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtība.

Saskaņā ar MK noteikumiem “Par Darījumu novērtējumu komisiju” valdība izdevusi rīkojumu par Darījumu novērtējumu komisijas izveidi un apstiprināja tās nolikumu. Darījumu novērtējuma komisijas uzdevums ir sniegt atzinumu par attiecīgā darījuma tirgus cenu vai tirgus vērtību gadījumā, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas noteiktajai darījuma vērtībai.

Satversmes 81. panta kārtībā valdība akceptēja noteikumus “Par Valsts cilvēktiesību biroju”. Biroja, kurš būs neatkarīga valsts pārvaldes institūcija Tieslietu ministrijas pārraudzībā, izveidi paredz Valsts cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas programma. Valsts cilvēktiesību biroja mērķis ir veicināt cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijā atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesību normām, Satversmei un konstitucionālajam likumam “Par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem”. Biroja funkcijās ietilps individuālo sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem izskatīšana un to izšķiršana samierināšanas ceļā, sabiedrības izglītošana cilvēktiesību jautājumos un cilvēktiesību faktiskās situācijas izvērtēšana valstī. Strīdu neizšķiršanas gadījumā biroja viedoklim būs rekomendējošs raksturs. Birojam būs tiesības uzlikt naudas sodus līdz 250 latiem juridiskām un fiziskām personām par neierašanos uz sūdzības izskatīšanu vai atteikšanos sniegt birojam pieprasīto informāciju. Biroja direktoru uz četriem gadiem pēc MK ieteikuma apstiprinās Saeima.

Lai paātrinātu neizmaksāto algu parādu piedziņu, valdība akceptēja izskatīšanai Saeimā grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā, Nolikumā par darba strīdu komisiju un Latvijas darba likumu kodeksā, kas paredz vienkāršot prasību par algas izmaksu izskatīšanu tiesā.

Ministri akceptēja grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā, kas paredz atbildību par viltotu nodokļu marku vai cita speciāla marķējuma izgatavošanu, izplatīšanu un izmantošanu.

Valdība apstiprināja Imantu Griķi Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka amatā.

Valdība izdevusi rīkojumu valsts akciju sabiedrībām “Latvijas gāze” un “Latvenergo” līdz šā gada 1. septembrim atlikt soda sankciju piemērošanu pašvaldību budžeta organizācijām par laikā nenokārtotajiem maksājumiem par patērētajiem energoresursiem.

Vēl valdības sēdē tika pieņemti noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un valsts nodevu, nostiprinot īpašumu tiesības zemesgrāmatā.

Valdības preses dienests