Pirmo reizi — Latvijā, bet jau pēc diviem gadiem — Zviedrijā, Gotlandē

Pie Valsts prezidenta

Piektdien, 14.jūlijā, pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa viņa Jūrmalas mītnē ieradās Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku delegāciju pārstāvji kopā ar kultūras ministru Jāni Dripi un prezidenta padomnieku Raimondu Paulu.

Sarunā tikšanās dalībnieki augstu novērtēja gan Dziesmu svētku organizāciju, gan viesu kolektīvu un viņu vadītāju uzņemšanu, kā arī plašās iespējas iepazīt Latvijas koru sasniegumus. Guntis Ulmanis teica, ka pasaules vēsturē notikumu gaita diemžēl bieži tiek rēķināta no viena kara līdz nākamajam, taču būtu labi, ja turpmāk vismaz Ziemeļu un Baltijas valstis savu vēsturi varētu rēķināt no vieniem Dziesmu svētkiem līdz nākamajiem. Prezidents pauda pārliecību, ka ne tikai Latvijā šie svētki gatavoti ar entuziasmu un guvuši patiesu atbalstu, bet arī dalībnieki no kaimiņvalstīm rūpīgi kopuši savu kolektīvu meistarību, un tas viss kopā radījis plašu mākslinieciski augstvērtīgu un ļoti vajadzīgu sarīkojumu, kas aptvēris tuvus un tālus Latvijas novadus.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis un viņa padomnieks Raimods Pauls no kultūras ministra saņēma šo Dziesmu svētku piemiņas medaļas.

Prezidents lūdza nodot sirsnīgus sveicienus un pateikt paldies diriģentiem, dziedātājiem, dejotājiem, muzikantiem un visiem, kas daudz darījuši, lai šie svētki patiešām izdotos.

Valsts prezidenta preses dienests
Foto: Arnis Blumbergs

Baltijas asamblejas prezidijā un seminārā

14. un 15.jūlijā, Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku laikā, Rīgā notika Baltijas asamblejas un Ziemeļu Padomes kopīgi organizētais seminārs par nacionālo identitāti Baltijas un Ziemeļvalstīs. Šis seminārs bija viens no posmiem Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībā ceļā uz Baltijas asamblejas un Ziemeļu Padomes pirmo sesiju, kas notiks 1996.gada pavasarī Viļņā.

Seminārā tika apspriestas Baltijas valstīm aktuālas problēmas un tajā piedalījās arī Baltijas asamblejas prezidijs. Līdztekus semināram notika Baltijas asamblejas prezidija sēde, kurā prezidija locekļi apmainījās ar informāciju, apsprieda gatavošanos rudens sesijai, kas notiks decembrī Tallinā.

Tika runāts arī par izmaiņām Baltijas asamblejas sesiju darbā, lai samazinātu pieņemto dokumentu skaitu un veidotu savstarpēji tematiski saskaņotas plenārsēdes par problēmām, kas prasa kopīgu risinājumu. Prezidija locekļi sprieda arī, kā uzlabot parlamentāro sadarbību Baltijas valstu starpā un sadarbību ar Baltijas Ministru padomi.

Anita Jankevica,
Latvijas delegācijas sekretāre
Baltijas asamblejā

Ideja par šāda semināra nepieciešamību radās pagājušā gadā, kad Gēteborgā tikās Ziemeļu Padomes un Baltijas asamblejas Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas pārstāvji. Šogad ideja pārtapusi par īstenību. Seminārā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieku, no kuriem gandrīz puse bija Ziemeļvalstu pārstāvji no Norvēģijas, Somijas, Farēru salām, Dānijas un sāmu minoritātes pārstāvis Kjells Kemi no Sāmu institūta Norvēģijā. Seminārā tika nolasīti 13 referāti, trīs no tiem — no Latvijas. Viesturs Pauls Karnups sniedza referātu “Latvija — nacionāla valsts”.

Valdis Celms un Imants Klīdzējs pārstāvēja semināra kultūras identitātes daļu. Valdis Celms lasīja referātu par ornamentiku un par to, kā latviešu ornaments jeb zīme atspoguļo latvieša pasaules uzskatu. Imants Klīdzējs komentēja Latvijas dabas skatus kā latviskās domāšanas paraugus.

Čpaši vēlētos izcelt arī Ziemeļu Informācijas biroja vadītāja Rīgā Rikarda Baeruga referātu par vēsturiskajiem kontaktiem starp Latviju un Ziemeļiem.

Ance Karnupa,
Baltijas asamblejas sekretāre

Uz Lielo estrādi dodas Latvijas Ministru prezidents Māris Gailis, Igaunijas premjerministrs Tīts Vehi un Lietuvas premjerministrs Ādolfs Šležēvičs

Svētku gājienā — šīs lieliskās ierosmes autori profesori Imants Kokars (Latvija), Ulavs Stūrgords (Zviedrija), Latvijas kultūras ministrs Jānis Dripe

Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku dalībniekus uzrunāja trīs premjerministri — Tīts Vehi, Māris Gailis un Ādolfs Šležēvičs