Pirmo reizi — Latvijā, bet jau pēc diviem gadiem — Zviedrijā, Gotlandē

Ar mūžīgo "Pūt, vējiņi!" sestdienas vakarā Mežaparka Lielajā estrādē izskanēja pirmie Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, lai ar Zviedrijas, it īpaši ar Gotlandes labvēlību atkal sāktu skanēt Baltijas jūras otrā krastā un nostiprinātu līdz šim nebijušu tradīciju — Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas — sasaukšanos, kam pamatā būtu garīgās vērtības, visupirms dziesma, mūzika, apjauta par ritmiem, kas nevis šķir, bet vieno un mūžam vienos tautas, kam Dievs lēmis dzīvot šajos krastos.

Nav iespējams dažos vārdos atskatīties uz pirmo svētku norisēm, kas izskanēja visos Latvijas novados — no Ventspils līdz Bauskai, no Rēzeknes līdz Gulbenei. Pietiekami iespaidīgs bija dalībnieku gājiens no Doma laukuma garām Brīvības piemineklim. Tas vēlreiz atgādināja Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kopību, kam turpmāk nepieciešams skanīgs risinājums otrajos un turpmākajos šādos svētkos.

Par virsotnēm kļuva reprezentācijas koru koncerti Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kas izskanēja vairāku stundu garumā. Savējos, Stokholmas Jēkaba baznīcas motetu kori, ar divkāršu uzmanību noklausījās Zviedrijas ārlietu ministre Lēna Hjelma–Vallena, kas arī šajā reizē bija kopā ar savu Latvijas kolēģi Valdi Birkavu. Daudzo svētku dalībnieku cieņu un mīlestību izpelnījās ne vien mūsu profesors Imants Kokars, bet arī otrs šo Dziesmu svētku idejas līdzautors, Ziemeļvalstu koru sadarbības koordinācijas vadītājs Ulavs Stūrgords. Daudzi Latvijas kori šajās neaizmirstamajās aizvadītās nedēļas dienās ieguva jaunus draugus un sabiedrotos.

Notikumos Lielajā estrādē Mežaparkā bija klāt visu triju Baltijas valstu premjerministri — Tīts Vehi no Igaunijas, Ādolfs Sleževičs no Lietuvas un Māris Gailis, mūsu Ministru prezidents, kuri sirsnīgi sveica šo svētku dalībniekus un viesus, novēlēdami labas veiksmes jaunās tradīcijas turpinājumam visās valstīs Baltijas jūras krastos.

Daudzie svētku dalībnieki ar nedalītu prieku uzņēma savu jauniegūto Zviedrijas draugu uzaicinājumu: pēc diviem gadiem — 1997.gada vasarā — atkal tikties Baltijas jūras pretējā krastā, šoreiz Gotlandes salā, kas apliecinājusi apņēmību kļūt par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu otro Dziesmu svētku saimnieci.

Foto: Arnis Blumbergs