PADOMAM. IZGRIEZIET, SAGLABĀJIET, PĀRDOMĀJIET! NR.1.

Ja jūs dibināt krājaizdevu sabiedrību

Jauns starptautisks projekts Latvijā

Latvijā sākusi darbu jauna starptautiska institūcija — Pasaules krājaizdevu sabiedrību padome, kas nāk ar savu projektu pie mūsu sabiedrības. Tās mērķis ir iepazīstināt ar savu programmu, sīkāk izskaidrot to palīdzību, ko var saņemt katrs Latvijas iedzīvotājs vai iedzīvotāju grupa, kas ieinteresēta krājaizdevu sabiedrības izveidošanā Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā, lai apmierinātu savas vajadzības pēc finansu pakalpojumiem, ar kādiem atļauts nodarboties šādām sabiedrībām.

Ņemot vērā situāciju, kāda ir izveidojusies Latvijas finansu tirgū, vajag ar apdomu novērtēt tās iespējas un personīgo finansiālo pakalpojumu pieejamības, dažādības un kvalitātes uzlabošanos, ko varētu sniegt krājaizdevu sabiedrības saviem biedriem. Krājaizdevu sabiedrību attīstības vēsture daudzās, šodien ekonomiski augsti attīstītās valstīs, ir pierādījusi, ka vislielāko efektu tās ir sniegušas tieši ekonomiskas krīzes laikā, nodrošinot saviem biedriem, parasti cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem, noguldījumu drošību un nelielu naudas aizdevumu pieejamību savu ikdienas vajadzību apmierināšanai un neatliekamu maksājumu veikšanai. Līdz ar to krājaizdevu sabiedrības bieži ir kļuvušas par instrumentu ne tikai savu biedru finansiālo pakalpojumu pieejamības apmierināšanai, bet arī palīdzējušas visas biedru grupas straujākai sociālai attīstībai.

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padome (PKSB) pārstāv krājaizdevu sabiedrības un citas līdzīgas demokrātiskas un kooperatīvas finansiālas institūcijas daudzās pasaules valstīs. PKSB mērķis ir palīdzēt saviem biedriem izveidot un attīstīt krājaizdevu sabiedrības, kā arī uzlabot un paplašināt to sniegtos pakalpojumus, lai krājaizdevu sabiedrību sistēma varētu tikt izmantota kā ekonomikas un sociālās attīstības instruments. Krājaizdevu sabiedrības ir balstītas uz demokrātisku struktūru, kur paši biedri ir arī īpašnieki un kur kooperācija un atbildība savu biedru priekšā ir viens no galvenajiem darbības principiem.

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes pilntiesīgi locekļi ir septiņas konfederācijas, kas pārstāv Austrāliju, Āfriku, Āziju, Kanādu, Karību jūras valstis, Latīņameriku un ASV, kā arī četras neatkarīgas līgas, kas pārstāv Fidži, Lielbritāniju, Čriju un Jaunzēlandi. PKSB asociētie biedri ir AMFIE (Luksemburga), Credit Mutel Confederation (Francija), CUMIS Group Ltd. (Kanāda), CUNA Carribean Insurance Society Limited (Trinidade un Tobago), CUNA Mutual Insurance Group (ASV), Desjardins Group (Kvebeka, Kanāda), Eccu Assurance Company Limited (Ireland), International Raiffeisen Union un International Cooperative Banking Institution .

Valstīs, kur krājaizdevu sabiedrību kustības tikai veidojas, Pasaules krājaizdevu sabiedrību padome sniedz tehnisku palīdzību kustības attīstībai, ieskaitot ilgtermiņa programmu sagatavošanu un īstenošanu, īslaicīgu tehniski konsultatīvu palīdzību un apmācību, kā arī atbalstu finansiālo un humāno resursu mobilizēšanā.

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padome uzsāk jaunu projektu Latvijā, lai atbalstītu krājaizdevu sabiedrību veidošanos un attīstību. Programmas mērķis ir uzlabot personīgo finansiālo pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi paaugstinot krājaizdevu sabiedrību biedru un viņu ģimenes locekļu dzīves līmeni. Programmas uzdevumi ir popularizēt un palīdzēt izveidot finansiāli drošas un demokrātiski pārvaldītas un kontrolētas krājaizdevu sabiedrības. Šī mērķa īstenošanai programmas ietvaros tiks sagatavoti un apmācīti cilvēki, kas spēs šādas sabiedrības organizēt, vadīt un attīstīt.

Projekta plānā ir paredzēta palīdzība uz brīvprātības pamatiem veidotas asociācijas formēšanā, kas tiktu veidota no ievēlētiem krājaizdevu sabiedrību pārstāvjiem un kas pārstāvētu krājaizdevu sabiedrību intereses un sniegtu atbalstu saviem biedriem - krājaizdevu sabiedrībām. Tālākā krājaizdevu sabiedrību attīstības posmā mēs varēsim sniegt palīdzību Stabilizācijas komitejas izveidošanā, kuras uzdevums ir kontrolēt demokrātisku pārvaldes īstenošanu sabiedrībās un uzraudzīt to finansiālās stabilitātes un drošības rādītājus. Programma paredz arī atbalstu krājaizdevu sabiedrību apdrošināšanas pakalpojumu organizēšanā, tas ir, aizdevumu apdrošināšanā, uzkrājumu apdrošināšanā utt.

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes projekta uzsākšana Latvijā ir kļuvusi iespējama, pateicoties ASV valdības atbalstam, un tās darbības izmaksas pilnībā sedz ASV Starptautiskās attīstības aģentūra. Mēs gribam būt Jums noderīgi!

Tāpēc, lūdzu, nāciet pie mums un zvaniet, rakstiet mums, mēs būsim vienmēr priecīgi Jums atbildēt, sniegt padomu (Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 161. tālrakstis (fax) 360146, tālrunis 360153, adrese: LV-1044, Latvija, Rīga, a.k. 104)!

 Projekta vadītājs Latvijā, krājaizdevu sabiedrību attīstības speciālists Normunds Mizis

Šodien - vēl vispārīgākas un vēsturiskākas apceres par šo lietu un jautājumu loku. Turpmāk - lūkosim jau pavisam konkrēti: kas ir krājaizdevu sabiedrība šodienas sapratnē, kādi ir to veidošanas principi, struktūra, priekšnoteikumi, darbības noteikumi. Sekojiet šo materiālu regulārai publikācijai sadaļā “Padomam” Jūsu “Latvijas Vēstnesī”!

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes programma — mērķi un uzdevumi Latvijā

Programma ir plānota trīs gadu garumā, un tās mērķis ir palielināt finansu tirgus efektivitāti Latvijā, paplašinot personīgo finansiālo pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, kas ļaus uzlabot krājaizdevu sabiedrību biedru un viņu ģimenes locekļu dzīves līmeni, kā arī palielinās viņu ikgadējos ienākumus.

1. Programmas mērķi:

a) popularizēt, palīdzēt organizēt, izveidot un attīstīt privātas, demokrātiski veidotas finansiālas institūcijas (krājaizdevu sabiedrības) Latvijā;

b) palīdzēt Latvijā sagatavot speciālistus ar nepieciešamajām zināšanām, kas varētu uzsākt, vadīt un attīstīt krājaizdevu sabiedrības;

c) informēt un izglītot Latvijas iedzīvotājus par pakalpojumiem un priekšrocībām, kādas sniedz krājaizdevu sabiedrības saviem biedriem.

2. Programmas uzdevumi:

a) vispusēja un detalizēta apmācība interesentiem un interesentu grupām par krājaizdevu sabiedrību darbības pamatprincipiem un palīdzības sniegšana sabiedrības organizēšanā;

b) apmācība un konsultācijas krājaizdevu sabiedrību vadošiem un atbildīgiem darbiniekiem par tehniskiem krājaizdevu sabiedrību darbības jautājumiem un palīdzība finansiālo pakalpojumu organizēšanā un pilnveidošanā. Apmācību procesā tiks izmantoti Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes speciālistu sagatavotie materiāli, kas tiek veidoti atbilstoši pastāvošajai Latvijas likumdošanai, kā arī nepieciešamības gadījumā var tikt uzaicināti konsultanti no ārvalstīm;

c) apmācību centra izveidošana uz eksistējošas un sekmīgi darbojošās krājaizdevu sabiedrības bāzes. Centra izveidošanā ietilpst nodrošināšana ar datortehniku un programmām centra vajadzībām un palīdzība apmācību programmu sagatavošanā;

d) palīdzība apdrošināšanas struktūras izveidošanā krājaizdevu sabiedrību un to biedru vajadzībām un attiecīgo pakalpojumu organizēšanā šīs struktūras ietvaros;

e) palīdzība krājaizdevu sabiedrības apvienojošas organizācijas vai asociācijas izveidošanā, lai nodrošinātu organizētu un efektīvu krājaizdevu sabiedrību veidošanos un attīstību.

Jebkura palīdzība interesentiem, krājaizdevu sabiedrību biedriem un vadošajiem darbiniekiem šīs programmas ietvaros ir bezmaksas. Programmas darbības izmaksas augstākminēto triju darbības gadu laikā sedz ASV Starptautiskās attīstības aģentūra.

Īsa krājaizdevu sabiedrību veidošanās vēsture

19. gs. Eiropai bija sarežģīts laiks: karš, ekonomiskā depresija, strādnieku sacelšanās, bads. Organizēta pabalstu sistēma šajā laikā nepastāvēja, tomēr bija atsevišķu cilvēku grupu mēģinājumi pašu spēkiem uzlabot savu personīgo finansiālo situāciju, radot vienkāršas finansu organizācijas, kas kalpotu konkrētās grupas vajadzību apmierināšanai. Tā radās pirmie finansu kooperatīvi, jo, apvienojot līdzekļus, bija vieglāk pārvarēt radušās grūtības.

Vācijā 19.gs. 40. gados, t.i., pēc neražas un bada gadiem, izveidojās pirmās krājaizdevu sabiedrības, lai apmierinātu to cilvēku finansiālās vajadzības, kuriem bija nelieli ienākumi. Pirmo lielāko krājaizdevu sabiedrību Vācijā nodibināja Hermans Šulcs 1850. gadā un to vēlāk nosauca par “Tautas banku”.

Tajā pašā laikā krājaizdevu sabiedrību kustība sāka veidoties arī Anglijā, kur 1844.g. grupa audēju nodibināja kooperatīvo veikalu - noliktavu. Dalībnieki iegādājās akcijas, tā palielinot kapitālu, bet nopirktās preces pārdeva saviem biedriem ar atlaidēm.

Šī kooperatīva veidošanās pamatā bija principi, kurus vēlāk izmantoja visas krājaizdevu sabiedrības, t.i., demokrātiska struktūra un demokrātiska kontrole, nepārtrauktais biedru izglītošanas darbs un jebkuras peļņas atgriešana kooperatīva biedriem. Šos principus vēlāk nosauca par Ročdāles principiem atbilstoši pilsētai, kurā nodibinājās šis kooperatīvs.

1864.g. Fridrihs Raifeizens Vācijā nodibināja krājaizdevu sabiedrību, uz kuras bāzes 1876.g. izveidoja pirmo krājaizdevu sabiedrību centrālo banku. Gadu vēlāk viņš nodibināja krājaizdevu sabiedrību federāciju.

19. gs. otrajā pusē cilvēki meklēja jaunas idejas un jaunus sociālos modeļus, un tikko H. Šulca un F. Raifeizena nodibināto organizāciju solījumi piepildījās, cilvēki sāka aktīvi interesēties par viņu metodēm un dibināt kredītsabiedrības savām vajadzībām. Tā gadsimta beigās kredītsabiedrības jau bija visā Eiropā.

Ap 1900. g. žurnālists Alfons Dežardins sāka dibināt kredītsabiedrības Kanādā. 1907. g. Edvards Filene ieraudzīja, kā darbojas krājaizdevu sabiedrības agrārajā Indijā, un nolēma pamēģināt to savā zemē, t.i., ASV. 1909. g. E. Filene izstrādāja pirmos krājaizdevu sabiedrību likumus Savienotajās Valstīs.

Līdz 1917.g. Krievijā bija viena no lielākajām krājaizdevu sabiedrību kustībām pasaulē. Tajā bija apmēram 10 000 kredītu kooperatīvu. Neskatoties uz revolūciju, monetārās un naudas sistēmas sabrukumu 1920. g. otrajā pusē, kredītkooperatīvi joprojām bija spēcīgi. Tomēr vēlāk, kad Staļins centralizēja ekonomikas kontroli, kredītkooperatīvus pilnībā likvidēja. Līdzīgu negatīvu efektu uz krājaizdevu sabiedrībām izraisīja Hitlera valdība. Pēc Otrā pasaules kara arī daudzās citās Austrumeiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā, krājaizdevu sabiedrības likvidēja.

Tajā pašā laikā krājaizdevu sabiedrības turpināja attīstīties Ziemeļamerikā. Cilvēki mēģināja atrast alternatīvu banku sistēmai, kas cieta neveiksmes. Un šāda alternatīva bija krājaizdevu sabiedrības.

Pēc Otrā pasaules kara krājaizdevu sabiedrības sāka parādīties arī citās pasaules daļās: Austrālijā, Karību salās, Centrālajā un Dienvidamerikā, Āfrikā, Črijā, Klusā okeāna salās un Āzijā.

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes izveidošanās

Pasaulē bija izveidojusies milzīga nepieciešamība pēc vispārējas informācijas par krājaizdevu sabiedrībām. Daudzi meklēja palīdzību, sākot organizēt un attīstot savas krājaizdevu sabiedrības. Jaunās kustības griezās pie jau nodibinātajām pēc palīdzības, paļaujoties uz tradīciju par sadarbību starp kooperatīviem.

Pieaugot pieprasījumam pēc palīdzības, centralizētas atbalsta organizācijas izveidošanas nepieciešamība kļuva acīmredzama. Kādu laiku šajā lomā darbojās ASV Krājaizdevu sabiedrību nacionālā asociācija ( Credit Union National Association (CUNA) ), bet, paplašinoties krājaizdevu sabiedrību kustībai pasaulē, šai organizācijai bija jākļūst starptautiskai. 1970. g. internacionālās kustības attīstības rezultātā tika nodibināta Pasaules krājaizdevu sabiedrību padome ( World Council of Credit Unions (WOCCU) ).

Krājaizdevu sabiedrības WOCCU ir pārstāvētas ar līgu, asociāciju un konfederāciju starpniecību. Valstu un štatu līmenī krājaizdevu sabiedrības parasti apvieno līgas vai asociācijas, reģionos tās ir pārstāvētas konfederācijās. Līgu vai asociāciju uzdevums ir pārstāvēt krājaizdevu sabiedrības kādas noteiktas jurisdikcijas teritoriālajos ietvaros, kā arī palīdzēt šīm sabiedrībām un to biedriem izglītības un attīstības jautājumos. 1992. g. beigās WOCCU bija pārstāvēta 71 000 krājaizdevu sabiedrību no 87 pasaules valstīm. Tās apvienoja vairāk nekā 95 miljonus biedru, kuru kopējais depozītnoguldījumu apjoms bija 465 miljardi dolāru.

WOCCU piesaista un izmanto privāto un sabiedrisko organizāciju kapitālu, lai atbalstītu krājaizdevu sabiedrību attīstību visā pasaulē. Tā sniedz tehnisku palīdzību jau eksistējošo krājaizdevu sabiedrību stiprināšanai, kā arī koordinē starptautisko palīdzību, ko sniedz līgas, asociācijas un konfederācijas, lai attīstītu krājaizdevu sabiedrību darbību. WOCCU darbojas kā centrs, kas apkopo idejas un informāciju un izplata to savu biedru starpā, turklāt tādus pašus pakalpojumus tā sniedz arī tām organizācijām un valstīm, kas ir ieinteresētas krājaizdevu sabiedrību attīstībā, bet vēl nav WOCCU biedri.

Kredītkooperatīvi Latvijā no 1919. līdz 1940. gadam

Kredītiestādes neatkarīgajā Latvijā darbojās kā kredītkooperatīvi, galvenokārt ar krājaizdevu sabiedrību nosaukumu; pašreizējais atbilstošais nosaukums tām būtu kredītsabiedrības.

Latvijas Tautas padome jau 1919. gadā izdeva noteikumus par kredītkooperatīvām sabiedrībām un to savienībām. Saskaņā ar tiem kredītkooperatīvi Latvijā varēja dibināties bez kādas atļaujas, vienīgi reģistrējot savus statūtus apgabaltiesā. Kooperatīvi no savas tīrās peļņas drīkstēja maksāt dividendes uz biedru pajām, bet ne vairāk kā 8% no paju summas. Ne mazāk kā 20% no tīrās peļņas bija jāieskaita rezerves kapitālā.

Trīs gadus vēlāk, 1922. gadā, kredītkooperatīvi nodibināja Latvijas Tautas banku. No šīs bankas akcijām kredītkooperatīviem piederēja 34%, citām kooperatīvām organizācijām 48%, bet atlikušie 18% - bezpeļņas biedrībām un pašvaldībām. Latvijas Tautas banka palīdzēja saviem akcionāriem ar revidēšanas un kredītkooperācijas veicināšanas darbiem, kā arī izdeva savu informatīvo žurnālu.

Kredītkooperatīvi arī turpināja uzturēt ciešus sakarus ar Latvijas Banku, kā arī Valsts Zemes banku. Lai ieviestu labāku kārtību vekseļu nodrošināšanā, 1924. gadā Ministru kabinets ieviesa papildinājumus sākotnējiem noteikumiem, pakļaujot kredītkooperatīvus Finansu ministrijas pārraudzībai un revīzijai. Obligātās revīzijas pārraudzīja īpaša padome, kas darbojās pie Tieslietu ministrijas.

Latvijas kredītkooperatīvi izsniedza kredītu tikai saviem biedriem, un pie tam ne vairāk kā biedru iemaksātās summas desmitkārtējā apmērā.

Kredītkooperācijas ziedu laiki sākās 1930. gadā, kad izsniegto aizdevumu kopsumma sasniedza 94,2 miljonus latu, bet noguldījumu kopsumma - 39,8 miljonus latu. Vislielākais kredītkooperatīvu skaits Latvijā bija 1932. gadā - 632 ar vairāk nekā 208 tūkstošiem biedru.

Kā saimnieciskas depresijas, tā Latvijas Bankas un valdības izdarīto ierobežojumu dēļ, it sevišķi ar 1934. gadā izdotajiem jaunajiem darbības noteikumiem, kredītkooperatīvu darbība nedaudz samazinājās. Uz drošākiem pamatiem, darbojoties valdības ieceltu pilnvarnieku pārraudzībā, 1939. gada beigās kredītkooperatīvu skaits bija samazinājies uz 419 ar 206 tūkstošiem biedru. Izsniegto aizdevumu kopsumma bija 86,4 miljoni latu, bet noguldījumu kopsumma - 36,4 miljoni latu.

Pēc komunistu okupācijas 1940. gadā visi noguldījumi kredītkooperatīvos, kas pārsniedza 1000 latu, tika nacionalizēti. Kredītkooperatīvus likvidējot, atlikušās vērtības pārveda uz jaundibināto Komunālo banku Rīgā.

Latviešu kredītsabiedrības ārzemēs

Pirmo latviešu kredītsabiedrību ārpus Latvijas nodibināja 1959. gada 5. maijā Toronto, Kanādā. Tai drīz sekoja latviešu kredītkooperatīvs Melburnā, Austrālijā, 1960. gada 9. oktobrī un latviešu kredītsabiedrība Klīvlendā, ASV, tā paša gada 30. oktobrī. Gadu vēlāk sāka izdot Latviešu banku kalendāru, kas kopš 1976. gada tiek izplatīts ar latviešu kredītsabiedrību gadagrāmatas nosaukumu. 1962. gada 4. novembrī Klīvlendā nodibināja Latviešu kredītsabiedrību apvienību ar Ādolfu Svenni kā tās pirmo valdes priekšsēdi.

Trīsdesmit sešus gadus pēc darbības uzsākšanas, 1995. gadā, latviešu kredītsabiedrību skaits ārzemēs ir nostabilizējies uz 17. 13 no tām darbojas ASV, bet pa divām Austrālijā un Kanādā. ASV pa divām kredītsabiedrībām atrodas Kalifornijā, Mičiganā un Klīvlendā, Ohaijo pavalstī; pa vienai Minesotas, Ņūdžersijas, Vašingtonas un Viskonsinas pavalstī un Bostonas, Ņujorkas un Filadelfijas pilsētā. Austrālijā latviešu kredītsabiedrības ir Melburnā un Sidnejā, bet Kanādā - Monreālā un Toronto. Lielākās no tām ir pirmās trīs nodibināšanas kārtībā. Visu latviešu kredītsabiedrību kopējie aktīvi līdz 1994. saimnieciskā gada beigām bija pārsnieguši 75 miljonu dolāru robežu, rēķinot vērtīgākajos ASV dolāros, rezervēm pārsniedzot 6,5 miljonus dolāru. Gadskārtējais aktīvu pieaugums ir pārsniedzis 3%, bet biedru kopskaits nostabilizējies uz gandrīz 12 tūkstošiem.

Latviešu kredītsabiedrības ar ziedojumiem ievērojami pabalsta vietējos latviešu labdarības pasākumus, jauniešu latvisko izglītību un nacionālpolitiskas aktivitātes - 1994. gadā šādām vajadzībām izdoti vairāk nekā 50 tūkstoši ASV dolāru. Šāds atbalsts ir bijis iespējams tādēļ, ka kredītsabiedrību valdes locekļi strādā bez algas, bet darbinieki galvenokārt saņem minimālu atlīdzību. Latviešu kredītsabiedrību apvienību pašreiz vada valdes priekšsēdis Tālivaldis Kronbergs no Toronto, ģenerālsekretārs ir Vilmārs Kukainis no Klīvlendas, bet kasiere Eiženija Blūmberga un statistiķis Valdis Gulbis nāk no Ziemeļkalifornijas latviešu kredītsabiedrības; pārstāvis Austrālijā ir Igors Dimits no Melburnas; un no jauna pārstāvis Latvijā ir Jānis Bleiders. Vilmārs Kukainis ir apstiprināts arī par Pasaules kredītsabiedrību padomes latviešu konsultantu.

Latviešu kredītsabiedrību apvienības statūti paredz veicināt latviešu kredītsabiedrību izveidošanu un attīstību visos tajos centros un zemēs, kur dzīvo lielāks skaits latviešu. Šinī darbības aspektā apvienības ģenerālsekretārs pašreiz palīdz atjaunot latviešu kredītsabiedrību darbību Latvijā. Viņš arī periodiski izsūta apkārtrakstus ar informatīviem pielikumiem. Statistiķis gadskārtēji vāc informāciju par latviešu kredītsabiedrību darbību gadagrāmatai, bet kasiere rūpējas par gadskārtējās 25 dolāru biedru maksas laicīgu iekasēšanu.

Kredītsabiedrību tendence augt

Tāpat kā iepriekšējos gados trīspadsmit kredītsabiedrības darbojas ASV un pa divām Kanādā un Austrālijā. Statistiskie dati ir saņemti no visām kredītsabiedrībām, izņemot Bostonu un Sidneju. Tie atspoguļojas turpmākajā analīzē. Nesaņemto kredītsabiedrību informācija pārskatos ievietota, izejot no to iesniegtajiem datiem iepriekšējā gadā. Vispār šeit dati galvenokārt būs par 1993. kalendāra gadu vai finansu gada slēgšanas datumu, kas vistuvākais kalendāra gada beigām. Aprēķini pārskatos, ja tas nav minēts citādi, ir procentos no aktīvu kopsummas.

Neraugoties uz nelabvēlīgajiem saimnieciskajiem apstākļiem, vairumam kredītsabiedrību bilances turpina augt. To kopējie aktīvi ASV dolāros, kopš 1992. gada pieauga līdz $71 853 978 vai par 2,5%, salīdzinot ar gada sākumu, un 1993. gada beigās sasniedza $74 356 886 (pieaugums 3,32%). Līdzīgi pieauga arī biedru kopējie noguldījumi (2,58%), kas 1992. gada beigās bija $65 331 846. 1993. gadam beidzoties, tie bija $67 117 012 (pieaugums 3,02%). Kopējais biedru skaita pieaugums procentuāli ir kļuvis mazāks (tikai 1,14% 1992. gadā un 0,46% 1993. gadā), kas norāda, ka pieaudzis atsevišķo biedru noguldījumu apjoms.

Pievēršoties tieši aktīvu summām, jākonstatē, ka lielākais aktīvu pieaugums 1992. gadā ir Ņujorkas un Klīvlendas kredītsabiedrībām - attiecīgi 31,07% un 14,08%, bet gadu vēlāk - Melburnas un Ziemeļkalifornijas kredītsabiedrībām (21,14% un 10,35%). Šīm kredītsabiedrībām 1992. gadā pieauga arī izsniegtie aizdevumi: Ņujorkai par 11,36% un Klīvlendai par 15,14%. Reizē pieauguši arī to brīvo līdzekļu noguldījumi. Arī 1993. gadā aizdevumi pieauga - Melburnai par 9,30%, tomēr Ziemeļkalifornijā tie samazinājās par 3,33%.

Pievēršoties kredītsabiedrību pasīviem, redzam, ka 1992. gadā lielākais biedru noguldījumu pieaugums arī ir Ņujorkas un Klīvlendas kredītsabiedrībās (32,22% un 14,24%). Lielākais rezervju pieaugums 1992. gada laikā ir Ņujorkas kredītsabiedrībai (22,54%), tai seko Klīvlendas draudze (21,19%) un Ziemeļkalifornija (21,10%). Lielākās rezerves procentos pret aktīvu kopsummu ir Bostonas kredītsabiedrībai (16,66%) un Dienvidkalifornijas kredītsabiedrībai (14,38%). Arī lielākā likvidācijas vērtība (rezerves plus noguldījumi dalīti ar noguldījumiem) ir Bostonai (120,47%) un Dienvidkalifornijai (115,79%).

Savukārt 1993. gadā lielākais noguldījumu pieaugums (21,48%) ir Melburnas kredītsabiedrībai. Lielākais rezervju pieaugums ir Vašingtonai (25,44%) un Klīvlendai (24,82%), bet lielākās rezerves, aprēķinātas procentos pret aktīvu kopsummu, ir Filadelfijai (14,93%).

Bet lielākie bruto ienākumi ir Austrālijā, kas 1992. gadā caurmērā pārsniedz ienākumus Amerikas kontinentā par 1,80%, bet 1993. gadā par 1,33%. Melburnas kredītsabiedrībai tie ir 9,13% 1992. gadā un 7,29% 1993. gadā. Sakarā ar šiem ienākumiem Melburnā dividendēs izmaksātā summa (5,40%) ir lielākā šajā gadā. To pašu var teikt arī par 1993. gadu, kad Melburnā tā sasniedza 4,15%. Amerikas kontinentā lielākie bruto ienākumi 1992. gadā ir Kanādā - Monreālas sabiedrībai (7,45%), bet ASV - Viskonsinas sabiedrībai (8,40%). Lielākā dividendēs izmaksātā summa (5,18%) ir Monreālā. 1993. gadā lielākie bruto ienākumi Amerikas kontinentā ir Detroitas kredītsabiedrībai (8,76%). Lielākās dividendes (63,22% no bruto ieņēmumiem) 1992. gadā izmaksāja Toronto kredītsabiedrība, bet 1993. gadā 60,94% no bruto ienākumiem dividendēs izmaksāja Monreālas kredītsabiedrība.

Kopējais kredītsabiedrību devums latviešu pasākumiem un nacionālām vajadzībām 1992. gadā ir $68 328 un $49 650 1993. gadā.

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes materiāli.
Pēdējo informāciju autors: Latviešu kredītsabiedrību apvienības
ģenerālsekretārs Vilmārs Kukainis