Valsts prezidents — Vidzemē, Valkas un Valmieras novadā

Pie valcēniešiem

Ceturtdien, 13. jūlijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Valkas rajonu un tur piedalījās Valkas specializētā aprūpes centra atklāšanā. Šis centrs izveidots, pateicoties Valkas rajona vadības gādībai, Zviedrijas latviešu organizācijas atbalstam un Valkas sadraudzības pilsētas Dronninglundas palīdzībai - Zviedrijas tautieši un dronninglundieši sagādājuši gan iekārtas virtuvei, gan arī speciālās iekārtas centra iemītnieku vajadzībām. Tomēr viss finansu smagums ir bijis jāiznes Valkas rajonam.

Centrs izveidots ēkā, kuru rajona pašvaldība ieguva īpašumā paju sabiedrības “Valkas celtnieks” privatizācijas gaitā. Centra izveidē ieguldīti vairāk nekā 100 tūkstoši latu. Kopējais vietu skaits specializētajā aprūpes centrā - 95 vietas. Pašlaik finansētas tiek 75 vietas.

Atklāšanas ceremonijā Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica: tad, kad Latvijā šādu un līdzīgu sociālās aprūpes iestāžu atklāšana vairs nebūs sevišķs, bet ikdienišķs notikums, tad dzīves pabērnu - gan vecu, sevi apkopt nespējīgu cilvēku, gan ilgstoši slimojošu bērnu - sadzīves apstākļi būtiski uzlabosies. Savukārt sociālo lietu valsts ministrs Vladimirs Makarovs šī centra izveidošanu nosauca pat par varoņdarbu.

Pēc aprūpes centra atklāšanas Valsts prezidents tikās ar Valkas rajona pašvaldību vadītājiem un deputātiem, kā arī uzņēmējiem un politisko partiju pārstāvjiem. Notika domu apmaiņa gan par ekonomiskām, gan finansiālām problēmām, gan arī par Valkas specifiskajām robežu problēmām. Sarunas gaitā no pašvaldības vadītājiem izskanēja daudz objektīvas kritikas valdībai un Saeimai par likumu nesasaisti, neizpildi un kontroles trūkumu. Pēc pašvaldības vadītāju domām, ministriem ir pārlieku liela iecietība pret ministriju ierēdņiem, kas arī varētu būt par vienu no problēmu iemesliem. Saruna notika objektīvā gaisotnē un atklātas diskusijas veidā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie valmieriešiem

Valsts prezidents Guntis Ulmanis sestdien, 15.jūlijā, Valmierā tikās ar šī rajona deputātiem, uzņēmējiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem. Sarunas sākumā Valsts prezidents pieminēja, ka ārzemju diplomāti viņam vairākkārt atgādinājuši, ka Baltijas valstis, tai skaitā Latvija, bieži pienācīgi nenovērtējot to, ka piecos gados pēc neatkarības atgūšanas ļoti daudz sasniegts tieši valstiskuma atjaunošanā, šis darbs ritējis necerēti veiksmīgi. Tomēr šo faktu nevar līdzsvarot neveiksmes iekšpolitikā, patlaban situācija valstī nav viegla. To lielā mērā radījusi banku, īpaši “Bankas Baltija”, krīze, pārāk vāja bijusi komercbanku uzraudzība. Kļūda ir arī politiska budžeta pieņemšana pagājušajā gadā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Saeimas vēlēšanās nedrīkst būt malā stāvētāju, ikvienam jāpiedalās, jo Latvijas parlamentam jābūt tautā visplašāk balstītajai institūcijai.

Tikšanās dalībnieki informēja Valsts prezidentu par stāvokli savās nozarēs, uzdeva jautājumus un atbildēja uz jautājumiem. Valmieriešus neapmierina situācija uz robežām un muitas darbība, līdzekļu nepietiekamība medicīnai, nesakārtotā likumdošana. Čpaši sāpīgi likumdošanas gausais darbs skar noziedzības apkarošanu — jaunais Kriminālkodekss top nepiedodami lēni, tā projektu neapspriež ar rajonu speciālistiem. Savukārt uzņēmējdarbības attīstību kavē neapmierinoša nodokļu politika. Daudziem uzņēmumiem un iestādēm smagu triecienu devusi “Bankas Baltija” izputēšana. Arī izglītības jomā veidojas nelabvēlīga situācija, skolotājiem netika laikā izmaksāta atvaļinājuma nauda, tagad to saņem tikai pa daļām. Sarunas noslēgumā Valsts prezidents aicināja turpināt iesāktos darbus, rīkoties savu iespēju robežās un nenolaist rokas. Tikai tā iespējams stabilizēt situāciju valstī.

Pēcpusdienā Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā, kas patlaban ir labākais Latvijā un tiek izmantots sportistu meistarības celšanai, simtiem valmieriešu un viesu sveica Valsts prezidentu Gunti Ulmani un vienu no šo sacensību galvenajiem idejas autoriem Valmieras rajona padomes priekšsēdētāju Kārli Greiškalnu, ar nedalītu interesi noskatījās krāšņajā atklāšanas ceremonijā.

Pirmo reizi notika Valsts prezidenta balvas izcīņa. Tā bija pulcinājusi labākos vieglatlētus no visas Latvijas. Lai sekmētu vieglatlētikas attīstību, šādu plašu pasākumu rīkot bija ierosinājis Kārlis Greiškalns (viņš ir arī Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents), Latvijas vieglatlētikas savienība un Valmieras vieglatlētikas klubs. Atklājot sacensības, Valsts prezidents teica, ka šīs sacensības aizsāk jaunu tradīciju — Prezidenta kausa izcīņu. Turklāt nepieciešams arī uz brīdi nolikt malā ikdienas rūpes un rast prieku sportā.

Sacensību starplaikā pirmās dienas pievakarē notika basketbola spēle, kurā cīnījās Valmieras deputātu komanda ar direktoru komandu. Kopā ar deputātiem spēlēja Guntis Ulmanis un Kārlis Greiškalns. Valsts prezidents guva pirmo punktu, ar pārliecinošu pārsvaru 31:24 uzvarēja deputāti.

Valmieras vizītes otrās dienas priekšpusdienā Valsts prezidents ieradās Valmiermuižā, kur saimniecības ēkā, to pakāpeniski pārbūvējot, iekārtots mūsdienīgs doktorāts, kura izveidošanā vietējā pašvaldība ieguldījusi apmēram 30 tūkstošus latu. Šis rajonā ir jau septītais doktorāts. Tādi darbojas arī Valmieras pilsētā. Prezidents bija gandarīts, ka Latvijā ir tādi notikumi kā šis, kuros ir patīkami piedalīties, jo tie apliecina ne vien cilvēku neatlaidību un enerģiju, bet arī prasmi rīkoties ar nelieliem līdzekļiem, izmantot tos nevis pašlabumam, nevis dažu, bet gan daudzu cilvēku labā, savas zemes, tautas un valsts labā. Prezidents teica, ka Valmiermuižas doktorāts jau ir otrais tāds objekts šajā nedēļā, kura atklāšanā viņš piedalās — trešdien durvis vēra aprūpes centrs Valkā.

— Mēs arvien vairāk domājam par tiem, kuriem vajadzīga veselības aprūpe un kuriem nepieciešami tādi dzīves apstākļi, lai viņi varētu justies droši. Diemžēl šobrīd valstī ir ap 10 tūkstoši cilvēku, kuri nav aprūpēti, kuriem nepievērš nepieciešamo uzmanību. Valstij jādomā, kā fiziski un garīgi slimos nodrošināt, lai viņi tomēr varētu justies kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Mana dzīvesbiedre un es šo domu esam izvirzījuši šim laikam, kamēr atrodos šajā amatā. Domāju, ka mums arī izdosies ko panākt, — teica Valsts prezidents.

Sarunā ar doktorāta atklāšanas dalībniekiem Valsts prezidents izteicās, ka viņaprāt Latvijas centrālā prese un televīzija līdzīga rakstura notikumiem pievērš gaužām maz uzmanības. Līdz ar to lasītājiem un skatītājiem rodas nepilnīgs priekšstats par norisēm valstī.

Svētdien, 16.jūlija pēcpusdienā, Valsts prezidenta kausa izcīņas sacensības turpinājās, skatītāju vidū atkal bija Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš tikās ar Latvijas novadu delegāciju vadītājiem un šo sacensību organizētājiem, kopīgi izveidoja rīcības komiteju, kas nolēma Valsts prezidenta kausa izcīņas Jāņa Daliņa stadionā rīkot regulāri.

Sacensību noslēgumā Valsts prezidents piedalījās piemiņas suvenīru pasniegšanā šī stadiona celtniekiem un darbu atbalstītājiem. No Valsts prezidenta sacensību galvenās balvas — kausus — saņēma Anita Liepiņa (soļošana 5000 m distancē 22:11,1), Guntis Peders (13,86 s barjerskrējiens) un komandu vērtējumā — Rīga — 169 punkti. (Latgale — 119, Vidzeme — 101, Kurzeme — 77, Zemgale — 70.)

Valsts prezidenta preses dienests

Apsveikums tukumniekiem

Sakarā ar Tukuma pilsētas jubileju, kas tika svinēta piektdien, 14. jūlijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis nosūtījis šādu apsveikumu:

Cienījamie tukumnieki!

Sirsnīgi sveicu jūs pilsētas svētkos! Iepriecina, ka par šo nozīmīgo gadskārtu esat jau laikus ne vien domājuši, bet arī rūpīgāk ieskatījušies Tukuma vēsturē, saposuši pilsētu un noorganizējuši piemērotus svētku pasākumus.

Tālab ticu, ka Tukuma jubilejas svinības sniegs gandarījumu rīkotājiem un būs svētku diena ne vien ikvienam tukumniekam, bet arī katram viesim. Lai jūsu labās ieceres pilsētas tālākai attīstībai sakņojas reālās iespējās un lai nepietrūkst neatlaidības un izturības to īstenošanā!

Pateicoties par ielūgumu,

patiesā cieņā - Guntis Ulmanis

Rīgā, 1995. gada 12. jūlijā