PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Pieteikumprojekts

Par Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālās attīstības programmu

Ministru kabineta sēdes protokola izraksts

(prot. nr.37, 32.§) Rīgā 1995.gada 14.jūlijā

Apspriešanā piedalās: P.Melzobs, J.Zvanītājs, V.Birkavs, A.Ozols, J.Ozoliņš, R.Jonītis, M.Gailis

Nolemj: 1. Pieņemt zināšanai P.Melzoba (Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs — “LV”) sniegto informāciju un mazo un vidējo uzņēmumu nacionālās attīstības programmas pieteikumu.

2. Atzīt par nepieciešamu izstrādāt Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālās attīstības programmu.

3. J.Zvanītājam sagatavot un mēneša laikā noteiktā kārtībā iesniegt izkatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par minētās programmas iekļaušanu Nacionālo programmu sarakstā.

Ministru prezidents M.Gailis
Valsts kancelejas direktors Ž.Tikmers

Programmas projekts

Saturā

Ievadpozīcijas

Programmas mērķi

Mazo un vidējo uzņēmumu darbības raksturojums

Problēmas detalizācija un veicamie pasākumi:

Privatizācijas procesa veicināšana

Finansu instrumenti

Biznesa iemaņu uzlabošana

Nelikumīgā darbība

Nodokļu politika

Informācijas nodrošinājums

Kooperācijas un sakaru veicināšana starp uzņēmējiem

Valsts pārvaldes institūciju un uzņēmēju sakaru uzlabošana

Ievads

Latvijas ekonomikas struktūra sociālistiskās saimniecības 50 gados tika veidota kā lielas impērijas neliela sastāvdaļa. Tāpēc, pārejot uz jaunu patstāvīgas valsts saimniekošanas sistēmu, jāmaina visas tautsaimniecības struktūra īpašuma formu griezumā, panākot privātīpašuma kvantitatīvo un kvalitatīvo dominanti. Šī struktūra jāizmaina pēc uzņēmumu lieluma, panākot Latvijas apstākļiem atbilstošu lielo, vidējo un mazo uzņēmumu proporciju, ievērojot labāko attīstīto valstu pieredzi.

Pēc šīs pieredzes mazos un vidējos uzņēmumos:

Straujāks inovācijas process, konkurētspējīgas jaunas tehnoloģijas attīstība, jo:

- mazā uzņēmumā katrs jaunradītājs ir vairāk saistīts ar rezultātu kā lielā;

- inovācijas attīstība vienmēr saistīta ar risku, bet mazie var vairāk atļauties riskēt

tāpēc, ka ieguvums ir atbilstoši lielāks, nekā tas būtu lielā uzņēmumā;

- mazā uzņēmumā — risks vienmēr saistīts ar mazākiem izdevumiem u.tml.

Jaunradei tiek patērēti relatīvi mazāki līdzekļi. Pēc ārvalstu pieredzes mazos uzņēmumos vienam zinātniekam tiek patērēts četras reizes mazāk līdzekļu, bet viņa ražīgums jeb atdeve ir papildus — četras reizes lielāka. Pie tam — ap 90% jaunu produktu tiek radīti tieši mazās firmās.

Vadītāji ir aktīvāki un jaunāki cilvēki, kas veidojas par nākamajiem biznesmeņiem.

Labvēlīgāks sociālpsiholoģiskais klimats, jo:

- augstāka darba motivācija,

- darbiniekiem lielāka brīvība,

- parasti viendabīgāks kolektīvs.

Mazie un vidējie uzņēmumi valstī:

- veicina vienmērīgāku ražošanas spēku izvietojumu pa teritoriju,

- atrisina problēmas vietējo izejvielu, kurināmā izmantošanā,

- veicina infrastruktūras pilnīgu izmantošanu,

- veicina lielo centru atslogošanu,

- atbrīvo lielos uzņēmumus no tiem nespecifiskajām funkcijām

(atsevišķu detaļu, priekšmetu ražošanas, šauras specializācijas u.c.),

- atslogo nozares, kur svarīgs patēriņa faktors (maizes ceptuve, sadzīves

pakalpojumi u.c.),

- attīsta pakalpojumus, amatniecību,

- attīsta finansu sfēru (apdrošināšanu), utt,

- veicina ēnu ekonomikas un melnā tirgus samazināšanos,

- ietekmē pārmērīgas monopolcenas.

Ārvalstīs mazais un vidējais bizness ir ļoti attīstīts. Piemēram, ASV tas dod ap 50% no IKP. Latvijā uzņēmumos līdz 100 cilvēku ražo 21% no rūpniecības produkcijas, strādā — 16%, savukārt mazajos uzņēmumos līdz 20 cilvēku ražo 3,8% no visas rūpniecības produkcijas, bet strādā — 1%. Atbilstoši esošajai Rietumvalstu pieredzei mazie un vidējie uzņēmumi, attīstot savu uzņēmējdarbības kompetenci, ceļ reģiona kompetenci, radot labvēlīgu vidi ārējo ieguldītāju piesaistīšanai. Ārējie ieguldītāji parasti attīsta lielos uzņēmumus, kas attīsta jaunas iespējas mazajiem uzņēmējiem.

Pēdējo gadu laikā ievērojamu ieguldījumu mazo un vidējo uzņēmumu veidošanā devusi PHARE programma, kas izveidojusi institucionālu sistēmu uzņēmējdarbības kompetences celšanai uzņēmēju vidē.

Programmas mērķi

Programmas mērķis — nodrošināt nepārtrauktu mazo un vidējo uzņēmumu kompetenci uzņēmējdarbībā, lai nodrošinātu stabilu darba vietu skaitu un jaunu uzņēmumu veidošanu.

Darba vietu skaits mazajos un vidējos uzņēmumos, kā arī reāli strādājošu šādu uzņēmumu skaits ir galvenais pārbaudes mērlielums šīs programmas sekmīgai realizācijai.

Mazo un vidējo uzņēmumu darbības raksturojums

Kopš 1991.gada Latvijā ir ievērojami audzis reģistrēto mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) skaits un pēc Uzņēmumu reģistra datiem pārsniedz 70 000 darbojošos uzņēmumu. Tas salīdzinājumā ar Rietumeiropas attiecīgiem rādītājiem ir vairākas reizes mazāks, attiecinot šos skaitļus uz vienādu iedzīvotāju daudzumu.1 Relatīvi patiesu ainu par šiem uzņēmumiem sniedza 1994.gada otrajā pusē veiktā šo uzņēmumu aptauja, ko veica Latvijas Uzņēmējdarbības atbalsta centru tīkls PHARE MVU programmas ietvaros.

Aptaujā iegūtās informācijas rezultātā veidojas sekojoša aina:

- patiesais uzņēmumu skaits, kas reāli strādā, ir aptuveni divas reizes mazāks

nekā piereģistrēto skaits;

- tos pārsvarā vada uzņēmēji ar labu izglītību (vairums ar augstāko), kas nav

ar biznesu saistītās jomās;

- liels skaits uzņēmēju pirms tam ir strādājuši valsts uzņēmumos pārsvarā

tajā pašā jomā;

- cilvēki ar iepriekšēju pieredzi privātajā sektorā galvenokārt bija pakalpojumu sfērā;

- lielais vairums uzņēmumu dibināti pēc politiskajām pārmaiņām 1991.gadā;

- visizplatītākais juridiskais statuss ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību;

- uzņēmumi darbojas dažādās nozarēs, 40% intervēto aktīvi darbojas

vairāk nekā vienā nozarē;

- Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu preču un pakalpojumu realizācija vērsta

galvenokārt iekšēji: 65% no visu uzņēmumu realizācijas notiek šaurāka

vai plašāka mēroga vietējā tirgū;

- ļoti maz uzņēmumu eksportē uz NVS valstīm vai Rietumeiropu;

- eksporta daudzums uz citām Baltijas valstīm ir niecīgs(1%);

- Rīgas uzņēmumi ir nedaudz vairāk orientēti eksportam nekā citur Latvijā;

- iekārtas ir pārsvarā ļoti vecas, un tehnoloģija nevecojusi;

- galvenie uzsākšanas kapitāla avoti ir pašu īpašnieku krājumi un aizdevumi

no ģimenes un draugiem;

- ļoti mazs skaits uzņēmumu bija saņēmuši ilgtermiņa aizdevumus no Latvijas bankām.

Aptaujas rezultātā ir noteikti arī galvenie šķēršļi izaugsmei:

- lēnais privatizācijas process;

- finansējumu trūkums ar pieņemamiem noteikumiem;

- biznesa iemaņu trūkums;

- nepietiekamas zināšanas par tirgiem;

- nelegālā darbība;

- biežās likumu un noteikumu maiņas un to nekonsekventā piemērošana

no birokrātu puses;

- grūtības atrast piemērotas telpas ar pieņemamiem noteikumiem.

Vienlaikus ir jāatzīst vājā saikne starp valsts institūcijām un uzņēmējiem.

1 Latvijā Lielbritānijā

Uzņēmumi (tūkstošos) 70 3000

Proporcija (uzņēmumu skaits uz katru iedzīvotāju) 0,02 0,05

Problēmu detalizācija un veicamie pasākumi

Privatizācijas procesa veicināšana

1994.gada 12.septembra valdības deklarācija paredz aktivizēt privatizācijas procesu visā tautsaimniecībā, lai pēc iespējas ātrāk radītu labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai, veicinātu investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībai, kā arī lai sašaurinātu valsts un pašvaldību uzņēmējdarbību.

Privatizācijas gaitu Latvijā raksturo vairāku savstarpēji saistītu, taču dažādos tempos noritošu procesu kopums: denacionalizācija, zemes reforma, privatizācija par sertifikātiem, citas privatizācijas metodes atkarībā no objektu piederības un lieluma (valsts, pašvaldības, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecība, vidējie un lielie uzņēmumi, tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu objekti).

Bieži vien šo procesu mijiedarbība dod negatīvus rezultātus, aizkavē un sarežģī privatizācijas gaitu, prasot pastāvīgi atjaunot un paplašināt privatizācijas un īpašuma likumdošanu.

Privatizācijas process nav jūtami skāris mazo un vidējo uzņēmumu darbību, kā rezultātā viena no lielākajām problēmām ir īpašuma trūkums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Šobrīd mazie un vidējie uzņēmumi saskaras ar sekojošām problēmām:

- privatizācijas procesa lēnā gaita, kas saistīta ar pārejas perioda grūtībām;

- uzņēmumu dokumentārā noformēšana, kas saistīta ar lielu un sarežģītu

birokrātijas procedūru, arī ārzemju uzņēmumiem;

- mazo un vidējo uzņēmumu nespēja iesaistīties privatizācijas procesā nelielo

resursu un bijušo valsts un pašvaldību īpašumu lieluma dēļ;

- neieinteresētība uzņēmējiem privatizēt mazos un vidējos uzņēmumus

sakarā ar masveida izvairīšanos no mazā biznesa.

Vairums mazo un vidējo uzņēmumu ir privatizēti pakalpojumu sfērā, kas nosaka aktīvu pakalpojumu sfēras darbību un attīstību. Lauksaimniecības un ražošanas sfērā mazo un vidējo uzņēmumu darbība ir ierobežota spēcīgās kontrabandas plūsmas dēļ.

Privatizācijas tālākās virzības galvenie uzdevumi MVU atbalstam:

Nepieciešams plaši izmantot starptautiskos piedāvājumu konkursus (tenderus), pārdodot uzņēmumus vai akciju kontrolpaketes tiem uzņēmējiem, kas garantē pietiekošas investīcijas un darba vietu skaitu. Vietējo uzņēmēju piesaistīšanai un jaunu uzņēmumu radīšanai investīciju līgumos jāietver normas par iekšzemes kooperācijas apjomiem.

Veicināt vērtspapīru un zemes tirgus izveidošanu, veidojot iespēju maziem un vidējiem uzņēmumiem iekļauties Latvijas īpašumu tirgū. Līdz ar to, tiem piederēs īpašumi uz svarīgākajiem un dārgākajiem zemes gabaliem. Radīsies uzņēmumi, kam būs nepieciešams paplašināties. Tādēļ ar laiku paredzama aktivizēšanās gan vērtspapīru, gan nekustamā īpašuma, gan zemes tirgū.

Likumdošana atļauj esošajām privatizāciju realizējošām institūcijām (Privatizācijas aģentūra, Zemkopības ministrija, pašvaldības) regulēt privatizācijas procesu. Svarīgi ir šo procesu paātrināt. Privatizācijas aģentūras mērķis ir viens uzņēmums darba dienā. Lai šo mērķi sasniegtu, nepieciešama štatu palielināšana un zemāka līmeņa normatīvo aktu (instrukciju, noteikumu) noteikto birokrātisko procedūru paātrināšana vai atvieglošana. Tam nepieciešams īsā laikā izstrādāt īpašuma attiecību juridiskās noformēšanas procedūru optimizācijas programmu, kuras izveidē iesaistītos Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija.

Jānodrošina līguma likuma pieņemšana un jāizveido procedūras, kas maksimāli atvieglotu īpašuma pāriešanu no rokas rokā, sagatavošanu privatizācijai un reģistrāciju Zemesgrāmatā. Par to rūpējas Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija.

Nepieciešams maksimāli aktivizēt nekustamo īpašumu, zemes, vērtspapīru un privatizācijas sertifikātu tirgu nostabilizēšanos un izaugsmi, nodrošinot privatizācijas, sanācijas, bankrota mehānismu darbību, un sakārtot likumdošanu šajā jomā.

Privatizējot valsts īpašumu, svarīgi paturēt prātā mazā biznesa perspektīvas. Nepārdot vienmēr valsts īpašumu lielākās summas solītājam un, ņemot vērā uzņēmuma izpirkšanas ieteikumus un priekšlikumus, sadalīt lielos uzņēmumus mazākās vienībās. Privatizācijas aģentūra un Valsts īpašuma fonds varētu aktīvi veicināt šādus alternatīvus piedāvājumus, kam nepieciešama īpašu struktūrvienību izveidošana. Veicinot uzņēmēju iekļaušanos privatizācijas procesā, izsludinot konkursus labākajām idejām un piedāvājumiem atjaunošanas, pārstrukturēšanas un sanācijas jomā, jāizveido mehānisms, kas ļautu nodot īpašumu nomā (vairāk par 25 gadiem) par simbolisku samaksu ar noteikumu — saglabāt ražošanu, pakalpojumu sniegšanu un darba vietas.

Finansu instrumenti

Finansējot mazos vai vidējos uzņēmumus, ir ievērojamas atšķirības to vēsturiskās attīstības un īpašuma stāvokļa dēļ. Mazie uzņēmumi lielāko tiesu ir ar mazāku īpašuma apjomu proporcionāli pret nepieciešamo aizdevumu apjomu un ar lielāku riska pakāpi no finansēšanas viedokļa. Tomēr nav konceptuāla pretruna — galveno akcentu vērst uz mazo, attīstošos uzņēmumu finansēšanu, pieņemot, ka noteiktā attīstības posmā sekmīgas darbības gadījumā tie var nonākt vidējo uzņēmumu kategorijā.

Esošajā ekonomikas attīstības stadijā MVU sastopas ar virkni organizatorisku un juridisku problēmu, kas ievērojami ierobežo to piekļuvi nepieciešamajiem finansu resursiem darba attīstībai.

Galvenās problēmas ir:

- ierobežotas iespējas piekļūt finansu resursiem, jo tikai dažas bankas Latvijā

pašlaik izsaka gatavību finansēt mazos uzņēmumus;

- esošās komercbanku aizdevumu likmes (2 — 4% mēnesī) ir pārāk augstas

ilgtermiņa uzņēmumu attīstības kreditēšanai;

- uzņēmumu rīcībā esošais īpašums ir ar zemu likviditāti attiecībā pret

nepieciešamo ķīlu, ko pieprasa bankas aizdevumu garantēšanai;

- bankas nav izveidojušas efektīvu monitoringa sistēmu kreditētajiem

uzņēmumiem, un rezultātā — kredītu neatdošanas faktu konstatē tikai

“post factum”; sekas — banku viedoklis, ka MVU kreditēšana nav rentabla;

- valstī nav attīstīts investīciju mehānisms mazajos uzņēmumos;

- zems kredītdevēju profesionālais līmenis mazo uzņēmumu projektu izvērtēšanā

un prognozēšanā.

Lai mazinātu augšminēto problēmu bremzējošo iedarbību uz MVU, paredzams veikt šādus pasākumus:

MVU vajadzībām izveidot Latvijā ārpus komercbankām darbojošos investīciju un aizdevumu fondus, orientējoties uz ārvalstu donoru un Latvijas valsts ārpusbudžeta vai kredītu līdzekļiem, iesaistot šai darbībā arī Latvijas vietējos finansu resursus no privātstruktūrām.

Lai privatizācijas procesā MVU būtu spējīgi piesaistīt savai uzņēmējdarbībai banku kredītus bez pietiekama privātīpašuma nodrošinājuma, ir nepieciešams izveidot pēc ārvalstu un Latvijas valsts kopīgas finansēšanas principiem Aizdevumu garantiju fondu.

Valsts piesaiste šais fondos var būt gan tieša — investējot, gan pakārtota — iesaistot valsts īpašumā esošas kredītiestādes, tādējādi sniedzot valsts garantijas attiecībā uz piesaistīto kredītu resursu pareizu izmantošanu valsts programmas interesēs.

Šos fondus izveidot kā papildinājumu esošajai banku sistēmai Latvijā un pakļaut Latvijas Bankas kontrolei un uzraudzībai.

Jaunveidojamo fondu vadības personālam veikt speciālu apmācības programmu, izmantojot ārvalstu tehniskās palīdzības programmas, lai nodrošinātu Latvijā pietiekamu finansu fondu vadības kompetenci, MVU kredītu, investīciju, garantiju vai cita veida atbalsta pieprasījumu izvērtēšanai, uzraudzībai un prognozēšanai.

Dažādiem finansu atbalsta fondiem, kas izveidoti ar Latvijas valsts atbalstu MVU vajadzībām, izveidot iespējami unificētus noteikumus pieprasījumiem, izvērtēšanai un uzraudzībai.

Izveidot konkursu mehānismu piešķīrumiem un neatmaksājamām subsīdijām potenciāli plaukstošiem uzņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības formām, kuras rada jaunas darba vietas reģionu infrastruktūras attīstībai.

Piesaistīt ārvalstu investorus riska kapitāla fondu veidošanai, lai, izmantojot Latvijas zinātnes un tehnikas potenciālu produktu un pakalpojumu izveidošanā, veicinātu Rietumvalstu tehnoloģiju ieviešanu un jauna veida uzņēmējdarbības uzsākšanu Latvijā.

Veicināt krājaizdevu sabiedrību attīstību, nosakot diferencētu reģistrācijas kārtību un atskaites procedūru tām atkarībā no sabiedrības kapitāla un veikto darījumu apjoma noteiktā laika posmā.

Izstrādāt mehānismu, kā stimulēt komercbanku piedalīšanos MVU kreditēšanā un investēšanā tajos.

Biznesa iemaņu uzlabošana

Ar PHARE MVU programmas finansiālu atbalstu Latvijā šodien ir izveidots MVU apmācības un konsultāciju centru tīkls sešās lielākajās Latvijas pilsētās. Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē strādā gan valsts, gan privātas augstskolas, kas veic kvalificētu apmācību uzņēmējdarbības veikšanai. Tomēr ievērojama daļa vietējo uzņēmēju dažādos, sevišķi no lielpilsētām attālinātos reģionos, nevar viņiem pieņemamā laikā un īsos termiņos iegūt nepieciešamās papildzināšanas uzņēmējdarbības sekmīgai veikšanai.

Tāpēc ir nepieciešams:

Izveidot Latvijā stabilu apmācības un konsultācijas sistēmu, kas nodrošinātu kvalificētu palīdzību MVU pārstāvjiem to darba uzsākšanas vai arī strādāšanas procesā. Šim nolūkam izmantot ārvalstu tehniskās palīdzības programmas, lai celtu šādas sistēmas darbinieku profesionālo kvalifikāciju un tehnisko potenciālu atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzei un praksei.

Attīstīt reģionālo konsultāciju tīklu, kā arī izplatīt šos pakalpojumu piedāvājumus ar vietējo konsultāciju aģentu starpniecību.

Ar mērķprogrammu palīdzību veicināt tirgus ekonomikas pamatzināšanu apmācību atsevišķos Latvijas reģionos un kā galvenās mērķa auditorijas uzskatīt:

- uzņēmējdarbības uzsācējus,

- uzņēmumu vadītājus,

- vidējā līmeņa vadītājus.

Kā galvenos apmācības virzienus uzskatīt:

- tirgzinību,

- finansu vadību,

- biznesa plānošanu un attīstību.

Iesaistīt Latvijas augstskolu tīklu kvalificētu uzņēmēju sagatavošanā mazajam un vidējam biznesam.

Kā komplekss pasākums biznesa iemaņu veidošanai ir jāuzskata biznesa inovāciju centru (BIC) veidošana.

Šim mērķim nepieciešama neizmantoto municipālo un valsts īpašumu apzināšana un izmantošana BIC veidošanai. Šādi īpašumi masveidā varētu būt bijušās PSRS armijas kara bāzu pilsētiņas, slēgto rūpniecības uzņēmumu ēkas, nepabeigti celtniecības objekti u.c.

Pašreizējā situācijā no šīm ēkām, objektiem valstij un pašvaldībām nav nekādas atdeves. Tieši pretēji — neapsaimniekošanas dēļ tās pakļautas lēnai bojāejai, vai arī tiek izdemolētas. Nododot tās BIC rīcībā, MVU stimulēšanas rezultātā valsts un pašvaldības var iegūt vairākus labumus — kaut nelielu īres maksu par telpām, telpas tiek uzturētas un neiet bojā, no stimulēto MVU darbības valsts un pašvaldību budžetos nodokļu veidā rodas papildus ieņēmumi, ceļas vispārējais iedzīvotāju dzīves līmenis, paaugstinoties pirktspējai, pieaug tirdzniecības apgrozījums utt.

BIC izveidošanā jāveic:

Mazā un vidējā biznesa inovācijas centra statusa noteikšana ar juridisku aktu. Tas varētu būt vai nu atsevišķs normatīvais akts, vai arī tas ietilptu to normatīvo aktu paketē, kas reglamentē brīvo ekonomisko zonu (teritoriju) izveidošanu Latvijā.

Valdība vai pašvaldība izvēlas piemērotas telpas BIC izveidošanai.

Valdība vai pašvaldība ģenerāluzņēmēja izvēlei izsludina konkursu “Mazā vidējā biznesa inovācijas centra izveide un funkcionēšana”. Konkursa noteikumos tiek skaidri formulēti nosacījumi atbilstoši iepriekš pieņemtajam normatīvajam aktam.

Valdība vai pašvaldība izvēlas to ģenerāluzņēmēju, kurš spēj nodrošināt informatīvo un konsultatīvo pakalpojumu kompleksu, kam ir reāla koncepcija finansiālo fondu piesaistei.

Valdība vai pašvaldība slēdz līgumu ar jauno ģenerāluzņēmēju.

Valsts piedalās BIC finansiālā fonda izveidē, iemaksājot tajā daļu no privatizācijas fonda, novirza tajā daļu no valsts garantētiem ārvalstu kredītiem, piesaistot arī ārvalstu institūciju (sponsoru, kreditoru) līdzekļus, kā arī pašmāju kapitālu.

Izveidotajos BIC jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlas uzsākt MVU biznesu un spēj pamatoti izklāstīt sava biznesa ideju, var saņemt kompleksu palīdzību MVU izveidošanā. Tajā ietilpst:

- palīdzība biznesa plāna sastādīšanā;

- telpu izīrēšana par atvieglotiem noteikumiem;

- konsultācijas visdažādākos MVU biznesa jautājumos;

- pieeja informācijas bāzei par tirgu Latvijā un ārvalstīs, par iespējamo

partnerfirmu drošumu;

- palīdzība kredīta pieprasījuma sastādīšanā un kredīta saņemšanā uz atvieglotiem

noteikumiem, arī no BIC finansu fonda.

BIC ģenerāluzņēmējs tiek finansēts no sekojošiem avotiem:

- daļa no līdzekļiem, kas iegūta, apsaimniekojot finansu fondu;

- daļa no telpu īres maksas;

- peļņa no līdzdalības (iespējamās) jaunveidojamajos uzņēmumos.

Nelikumīgā darbība

Neoficiālās ekonomikas darbības apjoma noteikšana un tās ietekmes uz tautsaimniecību analīze attīstītās pasaules valstīs jau labu laiku ir viens no galvenajiem pētījumu laukiem, izstrādājot dažādas teorētiskas perspektīvas. Šobrīd minētā problēma kļuvusi aktuāla arī Latvijā. Kaut gan Latvijas valsts pēc neatkarības deklarācijas ir daudz veikusi, lai radītu juridisku pamatu pārejai uz tirgus ekonomiku un noteikumus šādas ekonomikas attīstībai, tomēr strauji pieaug nekontrolējamās (ēnu) ekonomikas īpatsvars valsts saimniecībā kopumā.

Neoficiālā ekonomika daudzos gadījumos ietekmē ne tikai valsts finanses, bet atstāj ietekmi arī citās sfērās, piemēram, darbaspēka tirgū, ienākumu sadalē. Tās apjomu pilnīgi precīzi nevar noteikt, var tikai aptuveni novērtēt neoficiālās ekonomikas lielumu. Neoficiālās ekonomikas darbība ietver sevī gan ēnu ekonomikas darbību, gan nelikumīgo darbību.

Atšķirība starp ēnu ekonomikas darbību un nelikumīgo darbību ir tāda, ka nelikumīgā darbībā likumi tiek pārkāpti, bet likumi tiek apieti ēnu ekonomikā, lai neizpildītu vienu vai vairākus likumdošanā paredzētos pienākumus vai ierobežojumus. Veids, kādā ienākumi tiek gūti, piesavinoties svešus ienākumus, kas visvairāk traucē uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, ir rekets jeb izspiešana.

Pārejas periodā no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku organizētās kriminalitātes grupējumi gandrīz visās pēcpadomju valstīs savus tradicionālos iebaidīšanas līdzekļus - izspiešanu un vardarbību - izmanto daudz atšķirīgākā veidā, nekā to dara analogas grupas Savienotajās Valstīs, Itālijā vai citur.

Iebiedēšanas līdzekļi nemaksāšanas gadījumos raksturojas ar sevišķu nežēlību un vardarbību. Jāatzīmē, ka kopējo noziegumu skaitā, par kuriem ziņots Iekšlietu ministrijas iestādēm un par kuriem uzsākta iepriekšēja izmeklēšana, ar izspiešanu saistīto noziegumu skaits ir ļoti niecīgs. Uzņēmēji neuzdrīkstas ziņot valsts tiesību sargājošām iestādēm par saviem obligātajiem maksājumiem reketa grupējumiem, jo netic, ka valsts pārvaldes orgāni spēs tiem palīdzēt, kā arī baidās par personisko un savu ģimenes locekļu drošību.

Nelikumīgās darbības apjomu pieauguma cēloņi:

- dinamiskie ekonomiskie procesi pārejas periodā no komandekonomikas

uz tirgus ekonomiku ir nesuši sev līdzi saimniecisko nesakārtotību;

- politiskā un sociālā nestabilitāte (apmēram 40% Latvijas iedzīvotāji nav Latvijas

pilsoņi, bet viņu rokās koncentrēti lieli naudas līdzekļi);

- likumdošanas aktos noteikto normu ignorēšana un pārkāpšana efektīvas sodu

sistēmas trūkuma dēļ;

- pilnīgas ekonomisko noziedzību ierobežojošas likumdošanas bāzes trūkums;

- valsts līdzekļu nepietiekamība sekmīgas cīņas veikšanai ar labi organizētām

noziedzības struktūrām.

Pašreizējā situācijā

Nelikumīgās darbības apjomu pieaugums ļoti būtiski ietekmē konkurētspējīgu, ekonomiski patstāvīgu mazo un vidējo uzņēmumu darbu.

Augstais noziedzības līmenis un zemais reģistrēto noziegumu atklāšanas procents potenciālajos vidējo un mazo uzņēmumu dibinātājos rada vispārēju neziņu, nedrošību un kavē savas uzņēmējdarbības uzsākšanu.

Nekontrolējamās ekonomikas sfērā, sevišķi saistītajā ar organizēto noziedzību, apgrozās lieli naudas līdzekļu apjomi. Nelikumīgā un noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizācija Latvijā šobrīd nesagādā grūtības un izspiež no uzņēmēju vides godīgā ceļā iegūto naudu.

Lai mazinātu nelegālas darbības ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, nepieciešams:

- Latvijā, izstrādājot tiesisko bāzi cīņai ar noziedzīgā veidā iegūto līdzekļu legalizācijas

novēršanu, ir jānosaka finansu operāciju veikšanas kārtība. Jāparedz ziņu reģistrēšana

par klientiem, finansu operācijām, kas pārsniedz likumā noteikto summu,

kā arī dokumentēšanu, informācijas sniegšanu nodokļu dienestam

par aizdomīgām un nelietderīgām finansu operācijām;

- likumdošanā jāparedz kriminālatbildība par darbībām, kas saistītas ar noziedzīgā

veidā iegūto līdzekļu legalizāciju;

- lai veicinātu iedzīvotāju piedalīšanos organizēto noziegumu atklāšanā,

ir jāizstrādā likums par to iedzīvotāju tiesisko nodrošināšanu, kas piedalās

noziegumu novēršanā un atklāšanā;

- līdztekus izstrādājamai likumdošanas bāzei, kas radītu tiesisku pamatu valsts

tiesību aizsardzības iestāžu cīņai ar organizēto noziedzību, tiesiski ir jānosaka

arī dažādu drošības nodrošināšanas organizāciju tiesības, atbildība un pienākumi

cīņā ar noziedzību;

- jānodrošina visu radīto likumdošanas aktu reāla darbība.

Nodokļu politika

Jau 1993. gadā, relatīvi stabilizējoties ekonomikai, radās nepieciešamība pēc jauniem nodokļu likumiem, kuri veidotu nodokļu sistēmu. 1994. gadā tika izstrādāta jaunā nodokļu likumdošanas pakete, kura stājās spēkā 1995. gadā (likums “Par muitas nodokli (tarifiem)” stājās spēkā 1994. gada 1. decembrī). Jaunās nodokļu sistēmas izstrādē tika ievēroti sekojoši kritēriji:

- iespējami plaša nodokļu bāze (maz atbrīvojumu un atvieglojumu);

- salīdzinoši zemas nodokļu likmes;

- maksimāla nodokļu neitralitāte un stabilitāte.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, jaunā nodokļu sistēma paredz nodokļu ieņēmumu strukturālas izmaiņas, palielinot netiešo nodokļu īpatsvaru un samazinot tiešo nodokļu īpatsvaru, īpaši tiešos nodokļus no uzņēmējdarbības.

Likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli “iestrādātajiem principiem - zema, visiem uzņēmējiem vienāda nodokļu likme - 25% apmērā no apliekamā ienākuma, izdevīgas pamatlīdzekļu nolietojuma normas (tiesības paātrināti norakstīt pamatlīdzekļu vērtību izdevumos) - ir jāsekmē investīcijas tautsaimniecībā un jāveicina uzņēmējdarbība. Tajā ir paredzētas nodokļu atlaides mazajiem uzņēmumiem, t.i., uzņēmumiem, kuriem pirmstaksācijas gadā nav pārsniegti vismaz divi no nosacījumiem:

- pamatlīdzekļu bilances vērtība - 70 000 latu,

- neto apgrozījums - 200 000 latu,

- vidējais strādājošo skaits - 25 cilvēki.

Nodokļu atlaide mazajiem uzņēmumiem ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.

Lai veicinātu straujāku mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanas un attīstības gaitu, līdztekus nodokļu likumdošanā iestrādātajiem uzņēmējdarbību veicinošiem nosacījumiem ir jāiestrādā mazo un vidējo uzņēmumu attīstību sekmējoši nodokļu stimuli, kas varētu izpausties kā

- samazināta nodokļu likme,

- samazināta nodokļu likmes bāze vai aprēķinātā summa.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis maziem un vidējiem uzņēmumiem jāsaista ar jaunu darba vietu radīšanu mazajos uzņēmumos. Noteiktu skaitu jaunu darba vietu radīšana ar nosacījumu, ka tās būs pastāvīgas darba vietas, un skatot to sasaistīt ar bezdarba jautājumiem, jākalpo nodokļu atlaides saņemšanai.

Mazo un vidējo uzņēmumu problēmas sakarā ar nodokļu un nodevu maksājumiem visbiežāk ir saistītas ar savlaicīgu neinformētību par Valsts ieņēmuma dienesta izstrādāto nodokļu likumu piemērošanas metodiku un dažādām instrukcijām, tādēļ nepieciešams:

- veikt Valsts ieņēmuma dienestam pakļauto iestāžu darbinieku profesionālā

līmeņa paaugstināšanu,

- uzlikt par pienākumu Valsts ieņēmuma dienestam pakļauto iestāžu darbiniekiem

sniegt konsultācijas un metodisko materiālu skaidrojumu par viņu kompetencē

esošajiem jautājumiem mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem.

Mazo un vidējo uzņēmumu aktivitātes ļoti būtiski ietekmē vietējās pašvaldības. Vietējo pašvaldību aktivitāšu stimulēšanai mazo un vidējo uzņēmumu attītības veicināšanā jāizvērtē nodokļu ieņēmumu sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem.

Informācijas nodrošinājums

Analizējot informācijas pieejamību MVU darbībā par visa veida informācijas apmaiņas procesiem, jāmin trīs aspekti:

- informācijas avoti (piegādātāji), to juridiskais statuss;

- informācijas pakalpojumu dienesti, informācijas bizness;

- informācijas tehniskie līdzekļi.

Mazā un vidējā biznesa struktūrām būtiski ir šādi informācijas veidi un to ērta, brīva pieejamība:

Informācija par valsts normatīvajiem aktiem (likumiem, lēmumiem, noteikumiem, instrukcijām u.c.)

Maza mēroga uzņēmumiem lielākoties nav izdevīgi (un nav arī nepieciešams) algot savu juristu dažādu jautājumu kārtošanai. Informācija, kas nepieciešama to ikdienas darbā, parasti ir specifiska un grūti atrodama pašreizējos normatīvo aktu publikāciju avotos. Tā visbiežāk skar:

- uzņēmējdarbību regulējošos normatīvos aktus;

- nodokļu likumdošanu;

- specifiskas licencēšanas un sertifikācijas procedūras u.tml.

Pašlaik šāda informācija ir iegūstama:

- oficiālajās normatīvo aktu publikācijās (publicē tikai likumus un MK

noteikumus, grūti izsekot izmaiņām);

- Birznieka uzņēmējdarbības centra izdevumā “Latvijas nodokļu likumdošana”

(skar tikai nodokļu jautājumus);

- SWH normatīvo aktu datu bāzē (tā ir dārga un tās uzturēšana neattaisnojas

atsevišķos MVU).

Visiem šiem informācijas avotiem ir kopīgs trūkums: informācija nav orientēta uz lietotāju (MVU).

Nepieciešams nodrošināt MVU ar specifiski sagatavotu juridisko (normatīvo) informāciju, kura:

- sniegtu likumu un normatīvo aktu izvilkumus, kas skar uzņēmējus;

- būtu sakārtota atbilstoši lietotāja problēmas redzējumam;

- būtu papildināta ar skaidrojumiem, komentāriem un piemēriem, kas padarītu

to viegli uztveramu un saprotamu;

- ietvertu visu nepieciešamo normatīvo aktu spektru, sākot no likumiem un

beidzot ar saistošiem instruktīviem materiāliem.

Šāda informācija saskaņā ar Latvijas likumdošanu nevar tikt sagatavota un izplatīta kā valsts oficiāla informācija (likumu skaidrojumi), tāpēc darbu ar to konkursa kārtībā ir lietderīgi uzticēt privātām struktūrām. Jānosaka arī ērtākos informācijas izplatīšanas un atjaunošanas tehniskos aspektus.

Lai savlaicīgi nodrošinātu mazo un vidējo uzņēmumu vadītājus ar to darbam nepieciešamo visu nodokļu likumdošanu ietverošo informāciju un nodrošinātu nodokļu likumdošanā noteiktu normu realizāciju, nepieciešams:

- izstrādāt mehānismu Valsts ieņēmuma dienesta izstrādāto instrukciju un metodisko norādījumu savlaicīgai novadīšanai līdz konkrētiem uzņēmējiem,

- organizēt visos republikas rajonos regulāras apmācības un kursus par nodokļu likumdošanu ietverošajiem normatīvajiem materiāliem.

Informācija par komercpiedāvājumiem

Šādus informācijas pakalpojumus sniedz vairākas struktūras - Latvijas rūpniecības un tirdzniecības kamera, privātas firmas, reģionāli un starptautiski kompjūtertīkli (datu bāzes) u.c.

Šajā jomā nepieciešama informācijas pakalpojumu inventarizācija. Pirmajā posmā, izmantojot UAC un BIC struktūras, varētu sniegt klientiem konsultācijas un palīdzību - orientēties jau pieejamajā informācijā. Otrajā posmā, veidojot kooperētu informācijas sistēmu, kuras koncepcija un realizācijas tehniskie aspekti izstrādājami kā atsevišķs projekts.

Informācija par finansu piedāvājumiem

Latvijā finansu resursus MVU struktūrām piedāvā ierobežots banku un fondu loks. Prasības, ko tie izvirza kredītu (vai citas finansu palīdzības) saņemšanai, stipri atšķiras. Arī šajā jomā nepieciešama informācijas apkopošana (inventarizācija) un plašas pieejas organizēšana caur UAC un BIC struktūrām.

Informācija par preču kvalitātes vietējiem un starptautiskajiem standartiem, sertifikātiem, to izsniedzējiem un savstarpējas atzīšanas kārtību

Šāda informācija kā normatīvās informācijas īpašs bloks ir sevišķi nozīmīga Latvijas ražotājiem (un arī tirgotājiem), kas strādā ar ārējiem tirgiem. Arī tai jābūt viegli pieejamai caur UAC un BIC tīkliem.

Informācija par reģionālajiem darba tirgiem

Šāda veida informāciju apkopo un pakalpojumus sniedz Valsts nodarbinātības dienesta struktūras un vairākas privātfirmas. MVU interesēs būtu vēlams izveidot kooperētu informācijas tīklu (segmentu), kas ļautu, no vienas puses, uzņēmējiem viegli atrast sev piemērotus speciālistus uz pieņemamiem noteikumiem, no otras puses, speciālistiem atrast savai kvalifikācijai un dzīves vietai piemērotu darba vietu.

Informācija par uzņēmējdarbībai pieejamām telpām

Pašvaldību vai valsts īpašumā esošās telpas, kā arī neizmantotu uzņēmumu telpu daļas, kas izmantojamas uzņēmējdarbībai, un šo telpu īres noteikumi jāapkopo atklāti pieejamās reģionālās datu bāzēs, kas periodiski jāatjauno.

Kooperācijas un sakaru veicināšana starp uzņēmējiem

Latvijā šobrīd darbojas virkne nozaru, apvienību. Dažas no tām, piemēram, kokapstrādātāju un eksportētāju asociācija, grāmatizdevēju asociācija darbojas sekmīgi, sniedzot saviem biedriem pakalpojumus un ietekmējot savu biedru interesēs likumdevējus un izpildvaru. Citas apvieno tikai nelielu daļu no nozares uzņēmumiem. Nav arī skaidri nodalītas organizācijas ar profesionālu orientāciju un nozaru organizācijas.

Virknē rajonu un pilsētu darbojas reģionālās organizācijas un klubi, daži no tiem: Liepājā, Valmierā u.c. Sakari starp reģionālajām organizācijām ir vāji. Pastāv paralēlisms starp latviešu un nelatviešu biznesa struktūrām.

Pašreizējā Latvijas Mazā biznesa asociācija (LMBA) aktīvu darbību pārtraukusi. Tanī pat laikā šai organizācijai ir laba statūtu struktūra un iestrādes kontakti ar Rietumvalstu uzņēmēju apvienībām. Tā ir iesaistīta kā partneru organizācija ES PHARE programmas projektā, ko īstenos Dānijas Handverksradet un Hamburgas Handwerkskammer. Latvijas Amatnieku kamera šobrīd vairāk orientējas uz daiļamatniecību un profesionālo apmācību nekā uz savu biedru biznesa aktivitāšu veicināšanu.

Lielākā Latvijas uzņēmēju apvienība šobrīd ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (TRK), kas apvieno 750 uzņēmumus. Šīs organizācijas uzdevumi ir specifiski, tā ir kompetenta, nodarbina lielu štatu un tiek atbalstīta ar tehniskās palīdzības programmām. Tajā pat laikā arī 750 biedru uzņēmumi ir nepietiekams skaits, lai LTRK iekšienē izveidotu nozaru un interešu grupas, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvniecībai.

Nepietiekama uzņēmēju asociāciju attīstība:

- nenodrošina pārstāvniecību dialogam ar likumdevēju, un izpildvaru personas,

kas piedalās dažādās konsultatīvās padomēs, bieži vien ir nejauši atlasītas, nav

pietiekošu ietekmīgu organizāciju deleģētas un ne vienmēr ir šim uzdevumam

sagatavotas un pietiekoši atbildīgas;

- nenodrošina valsts varas un informācijas plūsmas virzienu no augšas uz leju,

jo ir nepietiekama komunikācija starp uzņēmējiem;

- kavē nozaru pieredzes un “know-how” uzkrāšanas attīstību;

- neveicina uzņēmēju tiešo kooperāciju, pasūtījumu novirzi un sadali,

pašpalīdzību (krājaizdevu sabiedrības un tml.), kopēju aizsardzību pret reketu;

- kavē uzņēmēju vides konsolidāciju (latviešu un nelatviešu uzņēmēju grupas).

Iespējamie risinājumi

Šobrīd tiek izstrādāts likums “Par nozaru asociācijām”. Jāveicina šī likuma pieņemšana, nodrošinot, ka likums aizsargās mazos un jaunos uzņēmumus pret diskrimināciju šajās organizācijās (pārāk augsta iestāšanās maksa, asociāciju pakalpojumus vieglāk izmantot vecbiedriem un tml.). Likumā jāiekļauj sadaļa par Latvijas Mazā biznesa asociāciju (LMBA), pielīdzinot tās tiesības nozaru asociācijām, jāveicina LMBA attīstība, veidojot to kā brīvu jumta organizāciju dažādiem uzņēmēju klubiem, reģionālām organizācijām un apvienībām. Atbilstoši šim likumam, piešķirot kādai organizācijai pārstāvniecības tiesības, jāattīsta citi organizācijas augšanas iespēju veicinoši instrumenti - piemēram: biedru maksas nomaksāt no uzņēmuma peļņas pirms uzņēmumu ieņēmuma nodokļa atskaitīšanas. LMBA pārstāvjiem jānodrošina iespējas piedalīties konsultatīvās padomēs, valdēs, kas koordinē dažādu uzņēmējdarbības veicināšanai domātu finansu un kredītu instrumentu darbību.

Valsts pārvaldes institūciju un uzņēmēju saikne

Ievērojot lielo skaitu mazo un vidējo uzņēmumu, kas veido uzņēmēju vidi, ir problemātiski nodrošināt šīs vides efektīvu pārstāvniecību saskarsmē gan ar valsts, gan ar pašvaldību organizācijām.

Lai sekmīgi veidotu stabilus un pastāvīgus sakarus starp valsts un uzņēmēju organizācijām, ir jāizveido funkcionāla struktūra, kas realizētu šādu funkciju. Tas prasītu no uzņēmēju vides veikt pasākumus par MVU padomes izveidošanu, bet no Ekonomikas ministrijas puses - noteikt struktūrvienību, kas būtu atbildīga par MVU politikas un ar MVU saistītās politikas realizāciju.

Kā atsevišķa institūcija ir jārada MVU attīstības fonds, kas veiktu nepieciešamo finansu atbalstu MVU.

Autori

Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālās attīstības programmas pieteikumu projekts ir izstrādāts darba grupā, kurā atbilstoši ekonomikas ministra 1995. gada 3. aprīļa rīkojumam nr. 52 tika iekļauti:

no Ekonomikas ministrijas - Aleksejs Kaņējevs, Roberts Remess;

no Finansu ministrijas - Viktorija Grīnfelde;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - Ruta Pazdere, Jānis Bruņenieks;

no Uzņēmējdarbības atbalsta centra - Pēteris Melzobs.

Darba grupu vadīja Latvijas Uzņēmējdarbības atbalsta centru tīkla vadītājs Aivars Jaunzems.

Šajā pieteikumprojektā ir veikta eksistējošās situācijas analīze, pamatota nepieciešamība šādas programmas galīgai izstrādei, formulēti programmas mērķi, noteiktas programmas sadaļas, kā arī ieteikti veicamie pasākumi, lai samazinātu problēmas, ko izjūt uzņēmēji, un varētu realizēt noteiktu valsts politiku tautsaimniecības attīstīšanā.

Šis dokuments ir izstrādāts, izmantojot ministriju rīcībā esošo informāciju, PHARE MVU programmas ietvaros Latvijas Uzņēmējdarbības atbalsta centru darbinieku veikto mazo un vidējo uzņēmumu aptauju, Lielbritānijas firmas SQW darba pieredzi Austrumeiropas valstīs, EURADA Ģenerālās asamblejas 1995. gada pavasara sesijas materiālus, kā arī praktiskā darba pieredzi Uzņēmējdarbības atbalsta centros, strādājot ar vietējiem uzņēmējiem.

Programmas pieteikuma pieņemšanas gadījumā ir jāizstrādā konkrētu pasākumu plāns, nosakot termiņus, secību, finansu avotus un apjomu, kā arī konkrētos izpildītājus.

 

Par projektu

Ekonomikas ministrijas iesniegtais pieteikumprojekts un tajā analizētie jautājumi ir aktuāli un atspoguļo Latvijas mazā un vidējā biznesa problēmas. Tomēr nav saprotams, vai iesniegtais dokuments ir Mazo un vidējo uzņēmumu nacionālās attīstības programmas projekts, kā tas ir norādīts titullapā, vai pieteikums programmai. Pēc satura un būtības tas, protams, ir pieteikums programmas izstrādei.

Manuprāt, pieteikumā-projektā būtu diezgan precīzi jādefinē, ko mēs saprotam ar mazo un vidējo uzņēmumu. Tas būtu par pamatu tālāko ar programmas izstrādi un realizāciju saistīto jautājumu risināšanai. Būtiski pašreizējā situācijā ir šo uzņēmumu reģionālās attīstības kritēriji, jo, izejot no citu valstu pieredzes, šādi uzņēmumi veido mazo pilsētu un ciematu uzņēmējdarbības mugurkaulu.

Rūpniecības strukturālo izmaiņu rezultātā arī lielākajās pilsētās - Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē un arī Rīgā - , kur lielo uzņēmumu privatizācija var pasliktināt nodarbinātības rādītājus un pilsētu finansiālo stāvokli, tuvākajā laikā arvien pieaugoša loma gan nodarbinātības ziņā, gan budžetu ieņēmumu jomā būs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Sadaļā, kur aprakstīta Biznesa inovāciju centru darbība, būtu jāiekļauj arī tehnoloģisko parku radīšana. Tie veidotu tehnoloģisko pamatu jaunu produktu izstrādāšanai un “know-how” realizēšanai. Tehnoloģisko parku finansiālam nodrošinājumam būtu pielietojams iekārtu līzings.

Jāuzsver būtu nozaru asociāciju, apvienību, klubu un citu uzņēmēju organizāciju nozīme. Tas palīdzētu risināt vairākas uzņēmēju problēmas un veicinātu informācijas apmaiņu nozares ietvaros, starp atsevišķiem reģioniem un starpnozaru biznesa kontaktus.

Ar cieņu -

Ministru kabineta padomnieks rūpniecības jautājumos Pēteris Vilks