PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Nacionālās drošības koncepcija

Apstiprināta ar Nacionālās drošības padomes 1995.gada 22.maija lēmumu.
Pamatā akceptēta Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija sēdē,
uzdodot Aizsardzības ministrijai sagatavot koncepcijas realizēšanai
nepieciešamos tiesību aktu projektus

I. Mērķis

Latvijas drošības politikas mērķis ir tās nacionālo interešu — valstiskās neatkarības, teritoriālās integritātes, valodas un nacionālās identitātes, Satversmē noteiktās parlamentārās demokrātiskās iekārtas — saglabāšana un attīstība, sabiedrības un iedzīvotāju interešu aizsardzība un nodrošināšana. Latvija, veidojot savu drošību, neapdraud nevienu citu valsti vai nacionālās minoritātes valsts teritorijā.

Latvijas drošības politika ir valsts politikas neatņemama sastāvdaļa, un tai jāgarantē Latvijas valsts pastāvēšana ar Satversmē un tiesību aktos paredzētajiem spēkiem, līdzekļiem un metodēm.

Latvijas drošības situāciju nosaka tās ģeopolitiskais stāvoklis, ekonomikas attīstības līmenis, attiecības ar ārvalstīm, tautas kultūras potenciāls, militārās aizsardzības sistēmas spējas un ekoloģiskā situācija.

Latvija uzskata, ka tās drošība sasniedzama, stabilizējot iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko situāciju, garantējot iedzīvotājiem stabilu sociālo nodrošinājumu, veidojot tiesiskas valsts sistēmu un struktūras, attīstot minimālas, bet efektīvas militārā spēka struktūras, nodrošinot cilvēktiesību un citu starptautisko normu ievērošanu un iekļaujoties Eiropas un transatlantiskajās ekonomiskajās un drošības sistēmās.

Lai sasniegtu noteikto drošības politikas mērķi, valsts institūcijām ir jāizstrādā ārpolitiskās un iekšpolitiskās programmas un plāni, kas radītu priekšnoteikumus apdraudējuma samazināšanai un novēršanai.

II. Valsts drošības politikas plānošana

Šis dokuments nosaka valsts drošības mērķi un galvenos virzienus apdraudējuma novēršanai vai samazināšanai, uz kuru pamata Ministru kabinets nosaka un ministrijas savu kompetenču ietvaros izstrādā detalizētus plānus un iesniedz tos Nacionālās drošības padomes (NDP) akceptam kā pielikumus šim dokumentam. Nacionālā drošības padome uz iesniegto dokumentu pamata sagatavo Nacionālās drošības plānu, kurā noteiktas prioritātes apdraudējumu novēršanai, ieteikta resursu piešķiršanas kārtība un sniegts pamatojums valsts drošības iestāžu darbībai. Apdraudējumi un to prioritātes atkarībā no izmaiņām valsts politiskajā un ekonomiskajā stāvoklī var mainīties, NDP ir atbildīga par ikgadēju šī dokumenta izvērtēšanu un nepieciešamo prioritāšu un izmaiņu ieviešanu dokumentā, kā arī par drošības koncepcijas izpildes gaitas koordināciju saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem virzieniem. Attiecīgās ministrijas ir atbildīgas par izmaiņu sagatavošanu un iesniegšanu NDP.

III. Apdraudējums

Valsts apdraudējums galvenokārt saistīts ar kaimiņvalsts centieniem saglabāt Baltijas valstis savā politiskā, ekonomiskā un militārā ietekmē. Šiem centieniem nerealizējoties, ir iespējams kaimiņvalstu mēģinājums veicināt Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo destabilizāciju, lai vardarbīgi pārņemtu valsts varu, iespējams, ar “miera uzturēšanas” spēkiem “savu pilsoņu drošības garantēšanai”. Pilnīgā kaimiņvalsts politiskās destabilizācijas gadījumā ir iespējams dažādu politisko vai militāro grupējumu mēģinājums pārņemt varu Latvijā pat bez kaimiņvalstu valdību piekrišanas vai atbalsta. Šāda politika ir pretrunā ar valsts nacionālajām interesēm.

Lai gan Latvija uzskata par nepieciešamu uzturēt normālas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, tās nākotnes drošību un ekonomisko stabilitāti tā saskata Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

IV. Apdraudējuma novēršana

Tā kā Latvijas ārējais apdraudējums var būt saistīts ar ārvalstu centieniem destabilizēt Latvijas iekšējo situāciju, nav iespējams viennozīmīgi atdalīt ārējos apdraudējumus no iekšējiem. Apdraudējums ir novēršams, samazināms, likvidējams tikai ar saskaņotu, vienlaicīgu darbību visās apdraudējuma novēršanas jomās.

Akūtu apdraudējumu novēršanai, samazināšanai, likvidēšanai nepieciešams izveidot krīzes vadības centru un izstrādāt ticamāko potenciālo draudu un to novēršanas scenārijus. Valdībai krīzes novēršanas vadības centrs jānodrošina ar nepieciešamiem spēkiem un līdzekļiem, kam draudu neitralizācijai jānodrošina sakari ar pašvaldībām, policiju, Zemessardzi (ZS), Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), Satversmes aizsardzības biroju (SAB), Civilās aizsardzības centru, Ārlietu ministriju un citām valsts iestādēm. Krīzes novēršanas vadības centram jāizveido rezerves dislokācijas vietas ar nepieciešamajiem sakariem.

4.1. Politiskā apdraudējuma novēršana

Latvijas ārpolitikai un diplomātiskajai darbībai jābūt tādai, lai, uzturot normālas kaimiņattiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm, tā skaidri norādītu, ka Latvija savu izvēli ir saistījusi ar Eiropas un transatlantiskajām struktūrām. Valdībai jāturpina darbība, lai novērtu valsts iestāžu tādu darbību, kura būtu pretrunā Latvijas ārpolitikas un drošības politikas mērķiem un virzieniem, un jānodrošina visu valsts iestāžu saskaņota rīcība, lai starptautiskā sabiedrība būtu pareizi informēta par Latvijas orientāciju. Ārlietu ministrijai jāizstrādā efektīvi krīzes novēršanas konsultācijas mehānismi ar ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), NATO, Ziemeļatlantijas sadarbības padomi (NACC un “Partnerattiecības mieram” (PIP) programmas ietvaros) un Rietumeiropas savienību (WEU), kā arī ar atsevišķām valstīm divpusējo attiecību ietvaros.

4.2. Baltijas valstu sadarbība

Baltijas valstu sadarbība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem to integrācijai Eiropas un transatlantiskajās drošības un ekonomiskajās struktūrās, kā arī kaimiņvalstu politiskās un ekonomiskās ietekmes samazināšanai. Tā kā nedraudzīgu kaimiņvalstu darbības mērķis ir tādu apstākļu radīšana Baltijas valstīs, kuru rezultātā tās nonāktu kaimiņvalstu pilnīgā ekonomiskā un politiskā ietekmē, Latvijai nepieciešama saskaņota darbība, lai šis mērķis netiktu sasniegts.

Lai gan atšķirīgu demogrāfisko, politisko vai ekonomisko situāciju dēļ potenciālo apdraudējumu novēršanas prioritātes var būt dažādas katrā no Baltijas valstīm, ir nepieciešams, lai Baltijas valstis izstrādātu un realizētu saskaņotu iekšpolitiku un ārpolitiku. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes ietvaros ir nekavējoties jāizstrādā sadarbības mehānisms un saskaņoti krīzes situāciju novēršanas plāni, kā arī jāizmanto valstu prezidentu sadarbība starptautisku problēmu risināšanā.

4.3. Ekonomisko apdraudējumu novēršana

Valdībai jānodrošina nepieciešamā valsts ekonomiskā infrastruktūra — skaidri un pilnīgi likumi, stabila un kontrolēta banku sistēma, pilnveidota kredītu garantijas sistēma un efektīvi investīciju “piesaistīšanas” mehānismi, pastāvīgi jāseko valsts maksājumu bilances stāvoklim ar mērķi novērst citu valstu kontroles iespējamību pār valsts finansu resursiem.

Jāievieš energotaupības pasākumi, modernizējot energoietilpīgo ražotņu tehniku, nodrošinot energoresursu rezervi krīzes situāciju vajadzībām, panākot lielāku energoresursu importa diversifikāciju un pievēršoties naftas iegulu izpētei Baltijas jūrā.

Lai novērstu valsts ekonomikas lejupslīdi, valdībai jāveicina pasākumi, lai maksimalizētu lielu ārvalstu uzņēmumu ilgtermiņa kopdarbību ar Latvijas uzņēmumiem sfērās, kur materiālie vai tehniskie resursi ir labvēlīgi šādai darbībai. Ekonomikas ministrijai jāizstrādā programma Latvijas ekonomikas darbībai iespējamo ārvalstu ekonomisko sankciju vai blokādes gadījumā. Valdībai jānovērš nekontrolētu ārzemju ražojumu ieplūdums, kurus Latvija spēj ražot pati, tā veicinot lauksaimniecības attīstības iespējas.

4.4. Kriminogēno apdraudējumu novēršana

Latvijā, izmantojot ārvalstu pieredzi, nepieciešams pilnveidot likumdošanu noziedzības apkarošanas jomā, kā arī nostiprināt un attīstīt tiesību sargāšanas un valsts drošības iestādes. Jāpilnveido noziegumu un sabiedriski bīstamu nodarījumu profilakses, to novēršanas un atklāšanas, kā arī soda līdzekļu piemērošanas sistēma. Jāstimulē nelikumīgas komercdarbības pārtraukšana un jārada priekšnoteikumi privātuzņēmēju struktūru orientācijai uz juridiski legālu darbību.

Kriminogēnās situācijas izraisītie apdraudējumi mazināsies ekonomikas uzplaukuma, sociālās stabilitātes un demokrātijas nostiprināšanas rezultātā. Vienlaikus jāpaaugstina valsts aparāta darbības efektivitāte. Valsts budžeta ienākumu pieaugums dotu papildus iespējas paaugstināt valsts, pašvaldību un tiesību sargāšanas institūcijās strādājošo darba algas, tādējādi veicinot spējīgāko un godprātīgāko darbinieku iesaistīšanu darbā valsts struktūrās.

Iepriekšminētie pasākumi sekmētu cīņu pret visām noziedzības formām, tai skaitā korupciju un organizēto noziedzību, kas traucē Latvijas un ārvalstu ekonomisko sadarbību.

4.5. Skrundas radiolokācijas stacijas (RLS) atrašanās Latvijas teritorijā

Saskaņā ar starpvalstu līgumu Skrundas RLS darbība saglabāsies Latvijā līdz 1998.gadam. Šī objekta atrašanās Latvijas teritorijā dod iespēju incidentiem un provokācijām. Lai novērstu iespējamu ar šo objektu saistītu incidentu izprovocēšanu, nepieciešams ieviest krīzes novēršanas un konfliktu atrisināšanas mehānismu, nodrošinot Latvijas un Krievijas, kā arī starptautisko organizāciju iesaistīšanos problēmu risināšanā.

Jānodrošina efektīva objekta apsardze līguma un attiecīgu likumu ietvaros, efektīvi jānovērš ar to saistītā nelikumīgā darbība Latvijas teritorijā, it sevišķi patvaļīga personu un kravu kustība.

4.6. Etniskā (iekšpolitiskā) situācija

Etniskā situācija un pilsonības likuma ieviešana var izraisīt politiska, ekonomiska un sociāla rakstura problēmas. Latvijai jānodrošina tāda situācija valstī, kas nedotu kaimiņvalstīm iemeslu iejaukties Latvijas iekšējās lietās vai veikt pret to agresijas aktus. Stingri jāievēro starptautiskās cilvēktiesību normas, jārada valstī tāda ekonomiskā un sociālā situācija, lai visi valsts pastāvīgie iedzīvotāji būtu ieinteresēti patreizējās valsts iekārtas turpmākā pastāvēšanā. Izmantojot masu informācijas līdzekļus, pasaules sabiedrība nepārtraukti jāinformē, kā Latvijā tiek ievērotas starptautiski atzītās cilvēktiesību normas.

4.7. Pretvalstiski orientētu grupējumu, ārvalstu izlūkošanas dienestu un atvaļināto militārpersonu nelikumīgas darbības neitralizācija

Latvijai kā nelielai, militāri vāji attīstītai valstij, savlaicīga informācijas saņemšana ir svarīgs valsts pastāvēšanas priekšnoteikums. Militāra spēka un ekonomiskās stabilitātes trūkums ir jākompensē ar savlaicīgas un objektīvas informācijas iegūšanu, kas varētu dot iespēju novērst agresiju ar politiskiem līdzekļiem.

Prioritāte ir jāpiesķir SAB izveidei un valsts drošības iestāžu darbības sakārtošanai.

Valsts drošības iestādēm nepieciešams identificēt pretvalstiski orientētus grupējumus, personas, to darbību un mērķus. Ja grupējumi darbojas nelegāli, pret tiem vispārējā kārtībā jāpiemēro līdzekļi, kurus paredz likumdošana par šāda veida darbību.

Valsts pārvaldes institūcijām ir jaizstrādā likums par informācijas atklātību un aizsardzību, jāizveido slepenās informācijas efektīva kontroles sistēma.

4.8. Nelegālas migrācijas un bēgļu tranzīta ierobežošana

Masveidīgs bēgļu ieplūdums pāri valsts robežai no kaimiņvalstīm var izraisīt iekšējo krīzi.

Jānodrošina efektīva valsts robežas, piekrastes ūdeņu un gaisa telpas kontrole. Jāizveido saskaņota Baltijas valstu robežu kontroles un tehniskās novērošanas sistēma. Jāizstrādā efektīva ilgtermiņa migrācijas un iedzīvotāju uzskaites sistēma.

Nepieciešams skaidri noteikt atbildību un izstrādāt metodiku nelegālo imigrantu aizturēšanai, internēšanai un deportēšanai.

4.9. Tiesisko aktu un valsts institūciju darbības sakārtošana

Saeimai un Ministru kabinetam jānosaka likumu un tiesību aktu kopums, kas nepieciešams valsts stabilitātes nodrošinājumam, tālākai ekonomiskai un sociālai attīstībai. Jānosaka prioritātes šo likumu un dokumentu izstrādē, jāveic to iespējami ātra izstrāde, izmantojot arī ārvalstu ekspertu pieredzi.

4.10. Iespējamo ekoloģisko katastrofu un to seku novēršana

Ekoloģiskās katastrofas ar nopietnām sekām varētu rasties kā valsts teritorijā, tā ārpus tās. Lai risinātu šo jautājumu, nepieciešams garantēt vides aizsardzības politikas integrāciju kopējā valsts attīstības politikā, jāidentificē bīstamas kravas, objekti un tehnoloģijas, un nepieciešams paaugstināt to īpašnieku vai apsaimniekotāju atbildības līmeni (likumdošana, bīstamo darbību ekoloģiska apdrošināšana utt.). Nepieciešams izstrādāt krīzes avārijas scenārijus un plānus negadījumu novēršanai un seku likvidācijai. Jāiesaista sabiedrība prioritāšu noteikšanā un vides problēmu optimālu risinājumu izvēlē. Nolietojusies un vecā iekārta jāaizvieto ar jaunu un modernu tehnoloģiju prioritātes kārtībā. Jārada efektīva civilās aizsardzības sistēma ar pietiekošu materiāltehnisko nodrošinājumu, precīzu pienākumu sadali un sadarbību starp atbildīgajām institūcijām.

4.11. Militārā apdraudējuma novēršana

Latvija nespēs ilgi pretoties militāram pārspēkam, un tās aizsardzībai jābalstās uz atvairīšanas principu un militārpolitisku risinājumu. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) jābūt nelieliem, mobiliem, labi apbruņotiem, apmācītiem un pakļautiem civilai kontrolei. Robežapsardzības spēki, Jūras spēki un Gaisa spēki sadarbībā ar attiecīgām civilstruktūrām kontrolē un sargā valsts robežu, jūras ekonomisko zonu un gaisa telpu, Zemessardze nodrošina aizsardzību visā valsts teritorijā, bet sauszemes spēki veic ātrās reaģēšanas uzdevumus, nodarbojas ar karavīru pamatapmācību un piedalās miera uzturēšanas pasākumos BALTBAT sastāvā.

Ārvalstu iebrukuma gadījumā Aizsardzības ministrija saskaņā ar iepriekš izstrādātu metodiku un materiāltehnisko nodrošinājumu dokumentē agresiju un ar globālu informācijas sistēmu palīdzību nekavējoties informē pasaules sabiedrību. NBS, ieskaitot mobilizētās rezerves, nodrošina militāro pretošanos visā valsts teritorijā. Likumīgā valdības darbība un militāra pretestība jānodrošina līdz tam laikam, kad starptautiskais politiskais un ekonomiskais spiediens apturēs agresiju. Nepieciešama sakaru nodrošināšana ar valsts pilsoņiem, ārvalstīm, starptautiskām drošības organizācijām un, tikpat svarīgi, ar starptautiskiem masu informācijas līdzekļiem. NBS jāizstrādā saskaņots plāns ārvalstīm militārās palīdzības saņemšanai un pielietošanai.

Jāatbalsta maksimāla sadarbība ar NATO, WEU un divpusēja sadarbība ar NATO valstīm PIP programmas ietvaros, kā arī ar citām draudzīgajām valstīm, lai attīstītu ciešākas attiecības un dotu Latvijai iespēju drīzākā laikā iestāties NATO.

V. Kopsavilkums

Nacionālās drošības koncepcija paredz divus attīstības pamatvirzienus dokumentā minēto apdraudējumu novēršanai.

Pirmais — neatliekamie pasākumi — energotaupības režīma ieviešana un importa diversifikācija, kriminogēnās situācijas uzlabošana, krīzes vadības centra, civilās aizsardzības sistēmas, NBS, valsts drošības iestāžu un Iekšlietu ministrijas struktūrvienību darbības koordinēšana un pilnveidošana.

Otrais — ilgtermiņa pamatvirziens — aptver nepieciešamo nacionālo programmu izstrādi un to īstenošanu valsts ekonomiskā uzplaukuma nodrošināšanā, kā arī tālāku NBS attīstību un pilnīgu Latvijas integrāciju Eiropas un transnacionālajās struktūrās.