19.jūlija ārkārtas sēde
Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Lūdzu ieņemiet savas vietas! Paziņoju par atklātu Saeimas ārkārtas sesiju, kas tika sasaukta saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 38.pantu pēc Saeimas Prezidija ierosinājuma, pamatojoties uz Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, Budžeta un finansu komisijas un Saeimas frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikuma, ņemot vērā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Juridiskās komisijas un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas ierosinājumu. Saeimas ārkārtas sesijas 19.jūlija sēdē darba kārtībā iekļauti 49 jautājumi.

Sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus. Pirmais — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Iesniedz Ministru kabinets. Vai par Prezidija atzinuma projektu ir iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un tiek noteikts, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Iesniedz Ministru kabinets. Vai par Saeimas Prezidija atzinumu deputātiem ir iebildes? Nav. Līdz ar to šis likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai un tiek noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību””. Iesniedz Ministru kabinets. Nav iebilžu deputātiem. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk — likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes nodokli””. Nav deputātiem iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Nav iebilžu. Tad tas tiek nodots Juridiskajai komisijai un noteikts, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk ir “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Lūdzu! Deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Pašlaik Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai iesniegts izskatīšanai viens līdzīgs projekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Man būtu lūgums neatbalstīt paralēla likumprojekta nosūtīšanu, bet iesniedzējus lūgt iesniegt pie izskatāmā likumprojekta savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti iesniedzēji piekrīt deputāta Zaščerinska priekšlikumam, un līdz ar to balsošana nav nepieciešama.

Nākamais likumprojekts — “Par Latvijas Republikas un Ukrainas valdību līgumu par savstarpējo sadarbību muitas jautājumos”. Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to šo likumprojektu Saeima nodod Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par šo... es atvainojos, lūdzu, Endziņa kungs — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gan par šo likumprojektu, gan arī par nākamo, kas ir dienas kārtībā, varbūt vajadzētu tomēr informāciju, kur pats līguma teksts ir pieejams, jo deputātiem izdalīts viņš nav.

Sēdes vadītājs. Jautājums Ministru kabinetam. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš jautāja Ministru kabinetam, jo Ministru kabinets iesniedza šos likumprojektus, kāpēc likumprojektiem “Par Latvijas Republikas un Ukrainas valdību līgumu par savstarpējo sadarbību muitas jautājumos” un “Par nolīgumiem starp Latvijas Republikas un Lietuvas valdībām” nav pievienoti līgumu teksti. Aivars Endziņš lūdz paskaidrot, kāpēc nav iesniegti līgumu teksti. Ārlietu komisijai tiks nodots. Deputāt Endziņ, kādi ir jūsu priekšlikumi, jūs uzdevāt jautājumu, saņēmāt atbildi, izsmeļošu atbildi...

A.Endziņš. Man nav iebildumu pret pašu likumu tekstu, gan viena , gan otra, bet ir priekšlikums, lai katrā gadījumā Ārlietu komisija kopā ar Ministru kabinetu rūpētos, lai, ja ne katram deputātam izsniegtu tekstu, es saprotu, ka te ir lielas skaitļu virknes acīmredzot, tad katrā gadījumā jābūt informācijai, kur līgumu teksts pieejams — vai tas ir kancelejā vai Ārlietu komisijā, jo savādāk jau mēs nevaram pieņemt tādu likumu. Tas ir pretrunā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Deputāts Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Par procedūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Sinka. Jūs gan teicāt, ka Endziņa kungs esot saņēmis izsmeļošu atbildi. Mēs to nedzirdējām. Vienīgi Endziņa kungs ir bijis šeit uz katedras. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Gailis — Ministru prezidents.

M.Gailis. (Ministru prezidents). Cienījamie kolēģi un Sinkas kungs! Es atvainojos, jo tiešām es runāju no vietas, un tur nebija mikrofona. Es noskaidrošu, kādēļ nav atsūtīts šis līguma teksts, bet es pieņemu, ka tas nav izdarīts ārkārtīgi lielā apjoma dēļ, jo tur ir dažādi cipari un tā tālāk, un lai tas neaiziet pa taisno makulatūrā. Tomēr tas tiks izdarīts, un pieejams šobrīd tas ir Ārlietu ministrijā un Valsts kancelejā un tiks nosūtīts arī komisijai.

Sēdes vadītājs. Man diemžēl jāatvainojos par to vārdu “izsmeļošu”, un deputāts Sinka viņu nesaprata, šī vārda nozīmi nesaprata, un es esmu vainīgs, jo es zināmā mērā nosacīti šo vārdu pielietoju, lai...

Godātie deputāti! Kārtības rullis paredz tādu kārtību, ka šim tekstam ir jābūt klāt. Tagad no procedūras viedokļa mēs varam tikai domāt par to, ka varbūt darba kārtības izskatīšanas laikā mēs varam atgriezties pie šī jautājuma tad, kad šis teksts būs un kad deputāti to varēs redzēt. Vai visiem tas jāredz vai tiem, kas vēlas, bet katrā ziņā tam šajā sēžu zālē ir jābūt. Vai tam jābūt Ministru prezidenta galdā vai viņa padomnieku vai ministru galdā, vai frakciju vadītāju atvilktnē, bet, kamēr tā nav, tikmēr mēs nevaram šo lēmumu pieņemt, jo Kārtības rullis ir šajā ziņā formulējis... Varētu mēs nolasīt arī pantu... 80. panta otrā daļa: “Ja likumprojekts paredz starptautiskā līguma apstiprināšanu, tam jāpievieno attiecīgā līguma oficiālais teksts, kā arī tā tulkojums latviešu valodā, ja līguma oficiālais teksts nav latviešu valodā.” Vai deputātiem nav iebilžu, ja mēs tagad šī jautājuma izskatīšanu pārtraucam un atsākam tad, kad būs iesniegts šis teksts? Nav iebilžu. Tad līdz ar to jautājumu par likumprojekta “Par Latvijas Repblikas un Ukrainas valdības līgumu par savstarpējo sadarbību muitas jautājumos” un likumprojekta “Par nolīgumiem starp Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdībām” nodošanu komisijām atliekam.

Nākamais ir likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Pret Prezidija ierosinājumu nav iebilžu deputātiem? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””. Iesniedz Ministru kabinets. Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komsija.

Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Nav deputātiem iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu””. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nolemj to nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Ministru kabinets iesniedz. Lūdzu, Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK). Augsti godātais Saeimas Prezidij un cienījamie deputāti! Nodokļi ir viens no tiem svarīgākajiem priekšnoteikumiem, kas veido mūsu valsts budžetu, un ārkārtīgi rūpīgi ir jāpieiet viņu izvērtēšanai. Mans personīgais viedoklis, piemēram, ir tāds, ka budžeta krīze ir radusies tikai tāpēc, ka mēs ļoti strauji, nepārdomāti izmainījām divus galvenos nodokļus — bijušo peļņas nodokli aizstājām ar citu nodokli un apgrozījuma nodokli — ar pievienotās vērtības nodokli, pietiekami rūpīgi neizanalizēdami visas tās sekas, kas radīsies, šiem likumiem stājoties spēkā. Un tiešām ar 1. maiju šie nodokļi stājās spēkā un ar 1. jūniju valstī radās finansu krīze, un budžetā neienāca ienākumi.

Nu mēs ķeramies pie trešā nodokļa, kurš, kā paredz pārejas noteikumi, spēkā stāsies tikai ar 1996. gada 1. janvāri, tātad tad, kad jau darbosies 6. Saeima. Un šeit ir paredzēti dažādi noteikumi, kas līdz 2000. gadam tiek aplikts ar šo nodokli un kas netiek aplikts ar šo nodokli. Es uzskatu, ka ir priekšlaicīgi tagad, ārkārtas sesijā, lemt par likumprojekta nodošanu komisijām un pēc tam apspriest to sesijā, jo visa nodokļa pakete mums pašlaik ir greiza, ko pierāda mūsu pašreizējā situācija valstī.

Paldies par uzmanību! Aicinu jūs balsot pret šī likuma nodošanu komisijām, jo var pagaidīt, izanalizēt visu paketi un tad likumprojektu mainīt.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, “Latvijas ceļa” deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu mazu repliku uz Seiles kundzes izteikumu par to, ka jaunā nodokļa likumu pakete jeb, pareizāk sakot, šie divi likumi par pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākumu nodokli ir bijuši tiešie budžeta un finansu krīzes izraisītāji. Un ka šī krīze ir sākusies maijā. Diemžēl, kad mēs mūsu dienas kārtības jautājumos runāsim par šī gada budžeta izdevumu samazinājumiem, es pieskaršos nedaudz šo nodokļu analīzei, aplūkošu arī citus faktus, kas samazinājuši ieņēmumus budžetā. Es vienkārši uzskatu, ka šādi traktēt šos divus likumprojektus ir nekorekti.

Tajā pašā laikā es gribu jums teikt, ka īpašuma, nekustamā īpašuma nodoklis ir nodoklis, ko tiešām ļoti ilgi gaida pašvaldības, lai šis jautājums būtu sakārtots, jo tas ir pašvaldību ieņēmums un viņām ir jāzina, uz ko viņām ir jāorientējas, nākošajā gadā plānojot savus budžeta ieņēmumus. Vadoties no šiem apsvērumiem, es lūdzu tomēr Saeimu likumprojektu atbalstīt un nodot izskatīšanai komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

A. Kreituss . (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es visā pilnībā gribētu pievienoties Seiles kundzei. Es domāju, ka mums nevajadzētu šeit forsēti pieņemt nepārdomātas lietas. Vispirms, lai par šādu jautājumu runātu, man gribētos dzirdēt, cik tad ir plānots ieņemt katrā reģionā no šī nodokļa. Kur ir šādi aprēķini? Un šie aprēķini, manuprāt, var nākt tikai no apakšas, tātad no pašvaldībām. Ja viņas tik ļoti gaida šādu likumu, tad arī šiem aprēķiniem vajadzētu nākt šeit skaidri un gaiši uz galda, bet, cik es esmu saistīts un zinu, kas notiek ar nekustamo īpašumu, es tikai redzu, ka lielākā daļa cilvēku, kas viņu ir dabūjuši, nav spējīgi viņu pat apsaimniekot, nerunājot par to, ka varētu kaut kādu nodokli maksāt. Šeit ir jābūt ļoti deferencētai pieejai, jo šo īpašumu ir saņēmuši ļoti daudzi veci cilvēki, kas būtībā ir nabadzīgi cilvēki, un tagad mēs izdomāsim nodokli, ar kura palīdzību šiem cilvēkiem šo īpašumu atņemt. Vienreiz viņiem to atņēma vispār bez kādas kompensācijas, tagad viņiem atņems brīvā valstī caur nodokļu politiku. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieļaujami. Tāpēc es gribētu redzēt šādus aprēķinus, es gribētu redzēt šajos aprēķinos, cik tad cilvēku spējīgi vispār šādu nodokli maksāt, un tad šī saruna varētu sākties pēc nākamās Saeimas ievēlēšanas, nevis tagad, trieciena tempā pieņemot nodokļus vienu pēc otra. Un es pilnīgi piekrītu šim Seiles kundzes izteikumam, ka nodokļu politika ir novedusi valsti krīzes stāvoklī. Un, ja kāds man saka, ka tas tā nav, tad mēģiniet to parādīt, lūdzu, man ar aprēķiniem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

A. Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es neesmu ekonomists, bet tajā pašā laikā, klausoties tagad Kreitusa kunga runu, es skatījos uz 4. pantu un tur tieši tas, par ko jūs šaubaties, ir rakstīts. Tur ir rakstīts skaidri un gaiši - denacionalizētā dzīvojamā fonda nerentablos nekustamos īpašumus - līdz 7 gadiem no denacionalizācijas brīža... Tur ir runa par pensionāriem, invalīdiem, maznodrošinātām ģimenēm, tur ir runa par atvieglojumiem nodokļu maksātājiem. Tātad vai nu atvieglojumi vai vispār tiek atlikts. Un tas ir tiešām jālemj pašvaldībām. Un es tagad nesaprotu. Pēc nodošanas komisijām mēs strādāsim pie šī likumprojekta gan pirmajā lasījumā, gan otrajā lasījumā, gan trešajā lasījumā, un acīmredzot tagad jau pateikt “nē” pie nodošanas - vai tas ir pareizi un vai tas ir loģiski? Es tomēr aicinātu nodot šo likumprojektu komisijām, lai Saeima varētu nopietni pie tā strādāt. Paldies1

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, “Latvijas ceļa” deputāts, lūdzu!

J. Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es tiešām gribētu šodien arī uzsvērt tieši šo te momentu, ko izteica vairāki runātāji, proti, ka tas ir viens no ļoti nopietniem pašvaldību nodokļiem. Un pašvaldības šo nodokli gaida jau no gada sākuma. Diemžēl iepriekšējie nodokļi - zemes nodoklis un īpašuma nodoklis - tajā formā, kādā viņi šobrīd ir, neattaisno uz viņiem liktās cerības, un tieši šie divi nodokļi šobrīd ir arī tie, kas pašvaldību daļā nepildās.

Es pilnībā varu piekrist Seiles kundzei tajā daļā, ko viņa teica sākumā, ka šis tiešām ir ļoti nopietns un ļoti nopietni apspriežams un izvērtējams likumprojekts. Un tieši šī iemesla dēļ es neredzu iemeslu, kāpēc lai mēs šo apspriešanu neuzsāktu šobrīd, nenodotu šo likumprojektu komisijai, lai komisijā ar ieinteresētajām pusēm viņu tiešām varētu nopietni, kārtīgi izsvērt. Šis likumprojekts viegli nav nācis arī valdībā, komitejā tas vairākas reizes ir atlikts, un tomēr šis likums ir ļoti nepieciešams tieši pašvaldībām. Tāpēc es lūdzu tomēr šodien neiebilst pret to, ka šo likumprojektu mēs uzsākam izskatīt.

Es paredzu, ka ar šī likumprojekta izskatīšanu, protams, viegli neies, bet šis process ir jāsāk arī Saeimā. Valdība par šiem jautājumiem ir daudz runājusi, pašvaldības jau sen šo likumprojektu prasa, un tāpēc es aicinu jūs pieņemt lēmumu nodot komisijām minēto likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, pēc tam - Māris Budovskis. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J. Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šā likuma nodošanu komisijai. Lieta ir tāda. Nekustamā īpašuma nodokļa likums būtībā atceļ, kā tas izriet no pārejas noteikumiem, zemes nodokļa likumu. Un par zemes nodokli, kas faktiski ieiet automātiski šinī nodoklī, tālāk nekas nav teikts, un tas būtiski skar Latgali. Šobrīd Latgalē, kā zināms, ja ierāda dabā zemes gabalu, tad uz trim gadiem atbrīvo no zemes nodokļa maksāšanas. Šobrīd ir lērums termiņpieprasījumu, kad zemi vēlas atgūt mantinieki, sākot tikai ar 1996. gada 1. janvāri. Līdz ar to šie nodokļa atvieglojumi zemes nodokļa daļā vispār neskars Latgali. Un tātad faktiski cilvēkus tas atbaidīs atgriezties pie saviem īpašumiem un tamlīdzīgi, un viņi būs stipri vīlušies. Tomēr nevaram mēs tik pārgalvīgi rīkoties. Tādēļ es esmu pret šā likumprojekta nodošanu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis atteicās runāt, dzirdot kolēģa argumentus. Vairāk deputātu nav, kuri pieteikušies runāt par šā likumprojekta nodošanu komisijām? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu nodot likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli” Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! 34 - par, pret - 29, atturas - 10. Nav pieņemts. Līdz ar to tiek noraidīts.

Tālāk. Likumprojekts “Administratīvo aktu procesa likums”. Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J. Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Tā kā šajā likumprojektā ir runa par to, kādā kārtībā valsts un pašvaldību institūcijās tiek pieņemti individuāla rakstura administratīvie akti, es aicinātu Saeimu nodot šo likumprojektu kā atbildīgajai komisijai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir otra komisija. Es aicinātu balsot par šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts un Saeima nolemj nodot likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts “Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldes institūcijās”. Ministru kabinets iesniedz. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P. Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs šo likumprojektu izskatījām frakcijā, un mums radās tāds iespaids, ka virsraksts neatbilst saturam, ka principā šis likumprojekts ir vairāk par to, kā var noslēpt valsts aparāta darbību, nevis dot informāciju atklātībā. Pēc mūsu domām principā šis likumprojekts nav pienācīgi sagatavots, lai varētu izskatīt komisijās, jo tas turpina to parādību no valdības puses, ka iesniedz likumprojektu, ko mašīnrakstītāja ir sagatavojusi ar lielu cerību, ka attiecīgā komisija viņu tā pārstrādās, ka viņš būs kaut cik lietderīgs.

Frakcijas vārdā es lūdzu kolēģus šo likumprojektu noraidīt, aizsūtīt atpakaļ, lai viņš tiek kārtīgi pārskatīts un tiešām atbilst viņa virsrakstam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Māris Grīnblats, frakcija “Tēvzemei un brīvībai”!

M. Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Apvienība “Tēvzemei un brīvībai” pievienojas iepriekš izteiktajam viedoklim, un vakar mēs esam pieņēmuši arī attiecīgu valdes paziņojumu, kurā novērtējam šo Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldes institūcijās” kā mēģinājumu ierobežot sabiedrības tiesības uz tiešas un patiesas informācijas saņemšanu par valsts ierēdņu darbību un valstij svarīgu lēmumu pieņemšanu. Apstākļos, kad ik dienas atklājas jauni fakti par ierēdņu negodīgumu un savtīgumu, valsts līdzekļu izšķērdēšanu, ienākumu slēpšanu un nodokļu nemaksāšanu, mēģinājumi ar šādu likumu palīdzību noklusēt informāciju, sevišķi pirmsvēlēšanu periodā, liecina par valdošās koalīcijas bailēm no tā, ka tauta varētu objektīvi izvērtēt viņas nesekmīgo politiku un nespēju pārvaldīt valsti. Atklātība ir viens no nedaudzajiem pēdējo gadu ieguvumiem Latvijas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Minētā likumprojekta izstrāde un iesniegšana Saeimā liecina par “Latvijas ceļa” un tā koalīcijas partneru vēlmi apturēt demokrātijas attīstību Latvijā un atgriezties pie totalitāras valsts modeļa.

Tādēļ mēs ierosinām noraidīt šāda projekta iesniegšanu, tajā pašā laikā, dabiski, uzskatot, ka ir svarīgi izstrādāt likumu, kas garantētu sabiedrībai, tajā skaitā masu informācijas līdzekļiem, iespējami brīvu pieeju informācijai, kas skar gan valdības, gan Saeimas, gan arī ierēdņu darbību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P. Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Uzskatu, ka šāda likuma pieņemšana, kāds šeit mums tiek piedāvāts, nav atbalstāma. Lūk, anotācijā rakstīts, ka valsts pienākums ir sniegt tās rīcībā esošo informāciju. Fiziskām un juridiskām personām ir tiesības informāciju saņemt. Informācijas saņemšanas mehānismam ir jābūt vienkāršam. Tas nedrīkst radīt lielu birokrātiju un tā tālāk. Lūk, bet likums pēc tam savā izklāstā pierāda pilnīgi pretējo, proti, ka tiek radīts mehānisms, pie tam ļoti sarežģīts, lai šo informāciju faktiski noslēptu. Jo pēc tam te rakstīts, ka šī informācija tiek sadalīta trijās grupās - vispārpieejamā, konfidenciālā vai valsts noslēpumus saturošā informācijā. Lūk, iznāks tā, ka vispārējā informācija ietvers tikai vienu simto daļu, tātad to informāciju, kuru varēs izmantot, pie kuras varēs piekļūt. Un šī konfidenciālā un valsts noslēpumus saturošā sastādīs 99 simtdaļas. Izbrīnu rada pat šīs jaunās struktūras, kas tiek radītas ar šo likumu. Piemēram, Informācijas aģentūra ar visai dīvainām funkcijām, kā arī Ekspertu padome. Ekspertu padome - nav skaidrs, kas tajā ietilpst. Arī funkcijas. Vārdu sakot, tā būs cenzūra. Skaidri un gaiši - cenzūra, kas izvērtēs, lai informācijai nepiekļūtu tie, kurus šī informācija interesē. Lūk, ka tāds likums būtu vajadzīgs, par to šaubu nevarētu būt, bet šādā veidā, kādā tas tiek piedāvāts, tas nav pieņemams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Ministru prezidents Māris Gailis!

M. Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Katrā neatkarīgā valstī ir savi valsts noslēpumi. Un ir arī lietas, kas ir konfidenciālas, jo tās saistās ar uzņēmējdarbības vai privātām lietām. Katrā valstī, neatkarīgā valstī ir šādi likumi, ar kuru palīdzību tiek atdalīta pieejamā informācija no informācijas, kurai ir jābūt slēptai. Mums ir sava aizsardzība. Mums ir savi izlūkošanas dienesti, mums ir SAB. Es domāju, jūs ļoti labi saprotat, ka informācija, kas ir SAB rīcībā, nevar būt pieejama visiem, kas gribētu ar to iepazīties. Un ir jābūt instrumentam, kādā veidā vienu no otras šo informāciju atdalīt. Jūs zināt, ka pirms vairākiem mēnešiem likums bija izstrādāts savādākā veidā. Tas saucās “Par informācijas aizsardzību”. Tieši tādēļ, lai nebūtu primāra informācijas aizsardzībai slēpšana, mēs uzdevām darba grupai apgriezt šo likumu otrādi, lai viss būtu atklāts, izņemot to, kas ir konfidenciāls vai slepens. Iepriekšējā likuma versija runāja, ka ir viss slēpts, izņemot to, kas nav tāds, tātad ar ko var iepazīstināt sabiedrību.

Protams, jebkuru likumu var uzlabot un papildināt, un es domāju, ja mēs nododam komisijai, tad komisija to arī izdarīs, tādēļ es aicinu tomēr šo likumu nodot, jo citādi mēs normāli nevaram funkcionēt. Mēs nevaram normāli funkcionēt, ja mums nav likuma par informācijas atklātību un aizsardzību. Jāsaka, ka mēs sadarbojamies ar NATO, mēs piedalāmies programmā “Partnerattiecības mieram”, kas arī prasa darbību ar zināmiem dokumentiem, ar slepeniem dokumentiem, kuri mums tiek atsūtīti no NATO štāba un no citām organizācijām. Mums ir jābūt instrumentam, kas nosaka, kā ar kādiem dokumentiem rīkoties. Mēs nevaram turpināt normālu sadarbību ar šīm militārajām un drošības organizācijām, ja mēs neesam noteikuši sistēmu un kārtību, kā šinī valstī tiek aizsargāti valsts noslēpumi. Tādēļ es aicinu atbalstīt šo likumprojektu ar visām tā nepilnībām, bet nākt ar saviem priekšlikumiem un trijos lasījumos savest šo likumu tādā kārtībā, lai to var tiešām pieņemt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

M. Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Gaiļa kungs pareizi izteicās, ka iepriekšējo likumu mēģināja apgriezt otrādi. Un ir arī apgriezuši otrādi. Bet faktiski tikai pirmajā, tas ir, virsrakstā. Ja tad bija informācijas aizsardzība, tad tagad ir informācijas atklātība. Bet visā tālākajā atspoguļojumā šī informācijas atklātība... Faktiski šeit jau konceptuāli ir viss ačgārni. Pirmkārt, tā ir daļa par Informācijas aģentūru. Ņoti interesanta institūcija. Tā ir juridiska persona, un šeit ir noteikts, ka tieši šī Informācijas aģentūra nodrošinās sabiedrību ar objektīvu un vispusīgu informāciju par iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem un citiem aktuāliem jautājumiem. Faktiski tādā gadījumā mēs redzam, ka ir izveidota viena jauna valsts institūcija, kura vienīgā ar likumu ir kompetenta noteikt, kas tagad parādīsies, kura nodrošinās sabiedrību ar objektīvu informāciju. Es domāju, tas ir absurds. Tā ir faktiski viena no tādām cenzūras lietām, kura ļoti šaurā veidā uzticēta vienai institūcijai, kas ir pilnvarota.

Turpinājums nākamajos numuros

Bet tālākais vēl. Teiksim, šis atklātības princips, man liekas, ir samezglots tiktāl, ka te par atklātību vispār nekādas runas nav. Tas ir 21. pantā “Tiesības informācijai noteikt konfidencionalitātes statusu”. Ieklausieties tikai vienā daļā! “Konfidencialitātes statusu informācijai ir tiesīgs noteikt informācijas autors vai iestādes vadītājs, izdodot rīkojumu.” Cienītie kolēģi, tādā gadījumā šis iestādes vadītājs nebūs slinks un būs rīkojums pēc rīkojuma, un tādā gadījumā, es pat nezinu, kas paliks pāri. Kādu informāciju tad mēs varētu saņemt un kādu informāciju varētu izplatīt, kura tad skaitīsies oficiāla un kura - neoficiāla? Man liekas, ka šāda nostādne, un tā ir konceptuāla nostādne, faktiski ir pretrunā ar preses likumu. Tā ir pretrunā ar likumiem par to, ka mēs esam par šo demokrātisko un atklāto sabiedrību. Ziniet, cienītie kolēģi, mēs ilgi, varētu teikt, mocījāmies ar jautājumu par valsts noslēpumu. Vairākkārt šis likumprojekts tika gatavots, un vairākkārt to tika mēģināts izskatīt. Un tomēr nekas neiznāca. Man ir jautājums: kāpēc? Šeit strikti faktiski ir atdalāma viena lieta - valsts noslēpums. Es domāju, patiešām tas ir atsevišķa likuma vērts. Ja šeit to ienes iekšā kā vienu nodaļu, bet pirms tam daļa ar konfedencialitāti tiek nosegta, man liekas, tādā veidā likums tiek ļoti saputrots, un praktiski nopietnas informācijas iegūšana būs stipri ierobežota. Es pat negribu teikt šeit iepriekšējos punktus un atgādināt, lasīt to, kādā veidā var informāciju iegūt. Faktiski tas ir viens milzīgs birokrātisks aparāts, kur daudziem cilvēkiem nav pa spēkam ne rakstīt iesniegumus, pamatojumus, ne gaidīt atļaujas un tā tālāk. Kolēģi, man liekas, ka šāds likumprojekts... Es nenoliedzu to, ka par informācijas atklātību un valsts noslēpumu ir noteikti jābūt likumiem, bet katrā gadījumā jau konceptuāli, man liekas, ir jāpārskata šāda likuma būtība vispār. Līdz ar to es aicinu tomēr noraidīt šajā etapā šo likumprojektu un tā iesniedzējam acīmredzot būtu jāsaprot, ka ir tomēr nopietnāk un demokrātiskāk jāpieiet šādu jautājumu izskatīšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A. Rugāte (KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es arī pilnībā atbalstu ideju par to, ka ir jābūt valstī likumam “Par informācijas pieejamību” un jābūt likumam “Par valsts noslēpumu”. Taču šis konkrētais likumprojekts, kurš šodien ir mūsu priekšā tā tālākā likteņa izlemšanai, rada daudzus neatbildamus jautājumus vai arī, ja šī atbilde ir, tad šai atbildei ir ļoti daudz mīnusu. Piemēram, jautājums par Informācijas aģentūru. Es neatkārtošu, ko teica kolēģi pirms manis, es atbalstu viņu izteikto viedokli.

Ceturtajā nodaļā jautājums par informācijas kvalifikāciju vai klasifikāciju trijās grupās ir nedaudz divdomīgs, ja varētu izvēlēties kādu stiprāku vārdu. Ja reiz mums ir informācijas atklātība un ir valsts noslēpums, tad kāda gan varētu būt vēl vidējā informācija, kas ir kaut kur pa vidu. Nez kāpēc kaut kādā procedūrā, kas ir iestrādāta likumā, tā kaut kādā mērā kādam ir drusciņ pieejama, kādam - ne, un nosaukta tā ļoti gudrā svešvārdā - konfidenciāla informācija. Šis ir ļoti diskutējams jautājums. Diez vai tādā veidā mums vajadzētu ieslēgt savas intereses, tādā veidā neatklāt šo informāciju vai arī padarīt to par tik slepenu, ka tā nebūtu pieejama.