MINISTRIJU ZIŅAS

Par veikto un veicamo cīņā ar noziedzību

Preses konference Iekšlietu ministrijā

Piektdien, 14. jūlijā, Iekšlietu ministrijā notika preses konference, kas bija veltīta tematam “Kriminogēnā situācija Latvijas Republikā un Iekšlietu ministrijas darba rezultāti cīņā ar noziedzību 1995. gada pirmajā pusgadā”. Preses konferencē piedalījās iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Aloizs Blonskis, Iekšlietu ministrijas Drošības policijas priekšnieka vietnieks Guntis Rutkis.

Preses konferences sākumā iekšlietu ministrs J.Ādamsons teica: “Kā liecina dažādu aptauju rezultāti, Latvijas sabiedrība ir plaši informēta par Iekšlietu ministrijas darbu. Tomēr sabiedrība gribētu vēl vairāk uzzināt par to, ko dara Iekšlietu ministrija un tās struktūras. Tāpēc arī šāda preses konferences tematika. Jādomā, ka nākamā šāda preses konference notiks 1996. gada janvārī. Iespējams, ka līdzīga preses konference notiks pirms pašām Saeimas vēlēšanām. Tad sniegšu pārskatu par to darbu, ko esmu veicis, pildot iekšlietu ministra pienākumus.”

IeM Ekonomiskā policija, Drošības policija, Kriminālpolicija un citas struktūras aktivizējušas savu darbu, un noziedzības līmenis Latvijā ir samazinājies. To apliecina arī statistika IeM sagatavotajā informatīvajā biļetenā.

Šī gada sešos mēnešos Latvijā ir reģistrēti 18 333 noziegumi. Tātad par 2407 noziegumiem mazāk nekā 1994. gada analoģiskā periodā. Visaugstākais noziedzības līmenis mūsu valstī bija 1992. un 1993. gadā.

Aplūkosim noziedzības ikmēneša dinamiku salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Šeit situācija ir apmēram tāda: līdz šā gada martam noziedzības vidējie rādītāji ir apmēram tādi paši kā pērn, un tad seko straujš noziedzības kritums. Vidēji tagad katru mēnesi valstī tiek izdarīti par 1000 noziegumiem mazāk nekā attiecīgajā laikā (sākot ar martu) 1994. gadā.

Augstākais noziedzības līmenis Latvijas Republikā ir fiksēts Rīgas pilsētas Centra rajonā — 212 noziegumi un Latgales priekšpilsētā — 117 noziegumi. Procentuāli visaugstākais noziedzības līmenis valstī ir Jelgavā. Jelgava patiešām ir sāpīga vieta, kurā vēl nav pietiekami aktīvi strādāts. Tālāk seko Rīga, Daugavpils rajons, Jelgavas rajons, Rēzekne un Rīgas rajons. Vidējais rādītājs Latvijā ir 72,5 noziegumi.

Jūtami samazinājies smago noziegumu skaits. Piemēram, 1994. gada pirmajā pusē šaujamieroči tika pielietoti 247 gadījumos, bet 1995. gadā 217 gadījumos. Kriminālpolicijas priekšnieka A.Blonska un viņa vadītā kolektīva pūles apliecina, ka noziedzības līmenis ir samazinājies un palielinājies atklāto noziegumu skaits.

Diemžēl ir arī atsevišķi noziegumu veidi, kuru skaits ir palielinājies. Piemēram, ekonomikas sfērā izdarītie noziegumi. Tas arī tāpēc, ka aktīvāk sākusi strādāt beidzot izveidotā Ekonomiskā policija. Ekonomiskajā policijā gan vēl jāturpina meklēt pietiekoši daudz kvalificētu speciālistu. Ekonomiskajā policijā ir izveidota arī speciāla “banku grupa”, kura galvenokārt nodarbojas ar visām banku problēmām. Pašlaik izmeklēšanā atrodas 14 krimināllietas, kas ierosinātas saistībā ar dažādām bankām.

Turpinot ministrs atzīmēja, ka pieaudzis ar narkotikām saistīto noziegumu daudzums. “Arī šajā sakarībā es negribētu teikt, ka narkotiku izplatīšana un lietošana ir palielinājusies Latvijā tieši šajā gadā. Es šo problēmu vairāk saistu ar to, ka narkotiku apkarošanas birojs ir ļoti aktīvi sācis strādāt. Birojā beidzot ir uzkrāta informatīvā bāze, kura atļauj darboties un veikt daudzu smagu noziegumu izmeklēšanu.

Mūs uztrauc arī tas, ka visumā ir palielinājies to noziegumu skaits, kurus izdarījuši nepilngadīgie. Turklāt nepilngadīgo noziegumi ir īpaši nežēlīgi, sadistiski. Nepilngadīgo noziedzība — tā ir ļoti smaga, nopietna un sarežģīta problēma. Diemžēl savulaik nepilngadīgo lietu inspektoru štata vietas Latvijas Iekšlietu ministrijā tika likvidētas. Tagad mēs šo institūciju atjaunojam.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu 1995. gadā ir pieauguši ārzemnieku izdarītie noziegumi Latvijā. Pērn pirmajā pusgadā — 107 noziegumi, bet 1995. gada pirmajā pusē — jau 183 noziegumi.

Nopietna problēma, kas ne pārāk cieši ir saistīta ar kriminālpolicijas darbu, bet tomēr atstāj visai negatīvu ietekmi — tie ir ceļu satiksmes negadījumi. Šajā pusgadā ceļu satiksmes negadījumos ir cietuši 1758, bojā gājuši — 250 cilvēki. Nopietns faktors ir arī noziedzīga vai neuzmanīga apiešanās ar uguni. Šā gada sešos mēnešos ugunsgrēkos bojā gājuši 157 cilvēki. Šajā sakarībā atkal ir jārunā par to, cik aktuāla ir profilakse iedzīvotāju vidū.

Aizvadītajā pusgadā manāmi uzlabojusies Iekšlietu ministrijas sadarbība ar ārzemju kolēģiem. Lai cīnītos ar organizēto noziedzību, noslēgti vairāki svarīgi starpvalstu līgumi. Šādi līgumi ir ar Vāciju, Igauniju, Lietuvu. Ar šīm valstīm mums ir diezgan cieša sadarbība cīņā ar organizēto noziedzību. Mums jūtami pilnveidojusies sadarbība ar Zviedriju. Tuvākajā laikā Latvija izdos Zviedrijai Libānas pilsoni, kuru šī valsts meklēja. Latvijas Iekšlietu ministrijai ir ciešāki sakari arī ar Francijas, Lielbritānijas (īpaši ar Skotijas policiju) un Somijas attiecīgajām struktūrām. Pateicoties personīgiem sakariem, mums ir normāla sadarbība ar Krievijas Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. Cīņā ar organizēto noziedzību Krievija palīdz Latvijai, un mēs sniedzam pietiekami efektīvu atbalstu Krievijai.”

Ministrs J.Ādamsons teica: “Aizvadītajā pusgadā Iekšlietu ministrijai izdevies panākt savstarpēju sapratni ar ģenerālprokuratūru. Savulaik presē tika publicēti apgalvojumi, ka Iekšlietu ministrijai un ģenerālprokuratūrai ir atšķirīgi viedokļi par bankas “Baltija” lietu. Vēlreiz gribētu uzsvērt, ka Iekšlietu ministrijai un ģenerālprokuroram J.Skrastiņam nekad nav bijušas principiālas domstarpības par stratēģijas jautājumiem. Mums ir bijuši atšķirīgi viedokļi par taktiku.

Savu darbību aktivizējusi arī Iekšlietu ministrijas Drošības policija. Pašlaik Drošības policijā izmeklēšanā atrodas manā uztverē lielākā krimināllieta pēc Haritonova lietas. Tā ir saistīta ar zagtajām automašīnām.

Pašlaik IeM iestādēs glabāšanā atrodas (ir izņemtas) 120 dažādu marku automašīnas. To skaitā — arī ļoti lepni limuzīni, kas ir vienīgie eksemplāri visā Latvijā. Esam konfiscējuši arī ūdenstransporta līdzekļus...”

Preses konferencē runāja arī Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis. Viņš sacīja: “Pirmā pusgada laikā mēs praktiski pilnīgi esam pabeiguši Kriminālpolicijas reorganizāciju. Pašlaik mums vēl ir jāizvēlas kaut cik spējīgi darbinieki, kuri varētu izpildīt savas funkcijas mūsu reorganizācijas gaitā izveidotajās struktūrvienībās. Proti: es runāju par Rīgas pilsētā jaunizveidoto speciālo nodaļu, kas nodarbosies ar bruņotu noziegumu (bruņotu laupīšanu, nelikumīgi glabātu šaujamieroču apzināšanu un konfiscēšanu) atklāšanu.

Nākotnē mums ir jāpalielina Ekonomiskās policijas personāls. Te mums trūkst speciālistu, kas varētu kvalificēti strādāt.

Kriminālpolicijas ietvaros esam nodibinājuši un pašlaik gandrīz jau izveidojuši struktūru, kas jau nodarbojas ar smagu noziegumu atklāšanas koordināciju. Turpmāk mums jāaktivizē darbs un jāpastiprina šo problēmu kontrole mūsu pārvaldēs un nodaļās Latvijas pilsētās un rajonos, kā arī jāsniedz vajadzīgā metodiskā palīdzība Kriminālpolicijas darbiniekiem. Sakarā ar budžeta samazināšanu mums būs grūti mācīt Kriminālpolicijas darbiniekus.

Šī gada otrajā pusē ļoti lielu uzmanību mēs pievērsīsim Ekonomiskās policijas darbam. Ir jau izstrādāts darba plāns. Prese un sabiedrība jau informēta par kontrabandas un citu ekonomisko noziegumu apkarošanas operāciju “Vārti”. Tai ir labi rezultāti. Šādas operācijas un cita veida pasākumus kopā ar Robežapsardzi, muitu, Zemessardzi mēs veiksim regulāri.

Labi strādājusi Latgales priekšpilsētas, Kuldīgas, Talsu, Gulbenes, Cēsu, Valmieras kriminālpolicija.

Preiļu un Limbažu rajonos visi smagie noziegumi ir atklāti.”

Preses konferences gaitā iekšlietu ministrs J.Ādamsons teica, ka Iekšlietu ministrijai uzlabojusies un pilnveidojusies sadarbība ar Robežapsardzi un Zemessardzi. Kopīgi ar Zemessardzi veiktas daudzas operācijas ciņā ar noziedzību un krimināliem elementiem. Šo operāciju laikā aizturēti daudzi bīstami noziedznieki.

Diemžēl Latvijā netrūkst arī afēristu. Piemēram, pirms dažām dienām visas aptiekas saņēma paziņojumu Latvijas Tirdzniecības palātas (gribu paziņot, ka šāda iestāde Latvijā neeksistē!) vārdā, ka šīm aptiekām, ja tās grib nodarboties ar uzņēmējdarbību, attiecīgā bankas kontā jāiemaksā 18 lati. Pretējā gadījumā no katras aptiekas iekasēs soda naudu — 500 latus. Par šo gadījumu ierosināta krimināllieta. “Mēs jau apmēram esam noskaidrojuši tās personas, kuras organizējušas šo afēru. Bet ir jākonstatē, ka Latvijā diemžēl netrūkst arī lētticīgu cilvēku. Vismaz zinu, ka trīs aptiekas ļoti steidzīgi iemaksāja 18 latus attiecīgajā bankas kontā,” teica ministrs.

Preses konferencē runāja arī Drošības policijas priekšnieka vietnieks Guntis Rutkis: “Drošības policija ir jauna struktūra, kas tika izveidota 1994.gada nogalē uz bijušā Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības dienesta bāzes un turpina šīs organizācijas iestrādes. Drošības policija darbojas vairākās jomās. Kādu laiku tā pildīja tos pienākumus, kuru veikšanai vēl nebija izveidotas attiecīgas struktūras. Proti: nodarbojās ar kontrabandas apkarošanu, nelegālās imigrācijas problēmām. Tikai pēc tam tika izveidota Ekonomiskā policija un Imigrācijas policija. Viena no Drošības policijas darba jomām ir informācijas uzkrāšana, valsts sabiedriski politiskās, kriminogēnās situācijas analīze, ārvalstu slepeno dienestu aktivitāšu Latvijā novērošana. Drošības policija rūpējas arī par to augsta ranga ārzemju oficiālu viesu un delegāciju, kas apciemo Latviju, drošību. Nākotnē, uzlabojoties ekonomiskajai un kriminogēnai situācijai valstī, Drošības policija aizvien biežāk apkopos un analizēs informāciju, pārzinās operatīvo situāciju valstī.”

Pēc tam iekšlietu ministrs, kriminālpolicijas priekšnieks un Drošības policijas priekšnieka vietnieks atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

“Latvijas Vēstneša” pārstāvis iekšlietu ministram jautāja: “Kad īsti robežu apsardze no Aizsardzības ministrijas pakļautības pāries Iekšlietu ministrijas pārziņā?”

Iekšlietu ministrs J.Ādamsons atbildēja, ka nodomi un plāni par robežu apsardzes pakāpenisku pāriešanu Iekšlietu ministrijas pakļautībā pagaidām ir noraidīti. Tāpēc robežu apsardze paliek Latvijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Latvija pašlaik ir viena no tām retajām Eiropas valstīm, kur robežu apsardze ir Aizsardzības ministrijas pārziņā.

Vēl “LV” interesējās par to, kā Iekšlietu ministrijā notiek cīņa ar korupciju un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.

Iekšlietu ministrs atbildēja: “Pašlaik ir ierosinātas apmēram 50 krimināllietas pret negodīgiem policistiem un citiem IeM struktūru darbiniekiem. Aptuveni 40 šādi cilvēki ir aizturēti un pašlaik atrodas apcietinājumā. Pirms dažām dienām Ventspils ostā notika liela zādzība — tika nozagtas 37 tonnas metāla. Šajā sakarībā tika aizturēta un atrodas apcietinājumā diezgan augsta ranga policijas amatpersona. “Pašattīrīšanās” procesi IeM struktūrās turpinās.”

Savukārt Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pastāstīja, ka Kriminālpolicija beidzot ir apzinājusi gandrīz visus organizētās noziedzības grupējumus Latvijā. Lai šo grupējumu pārstāvjiem neļautu izdarīt noziegumus, tiek veikts profilaktisks darbs. A.Blonskis teica: “Šie cilvēki ir mūsu uzmanības lokā. Un, veicot profilaksi, Kriminālpolicija var strādāt ar nākotnes perspektīvu.”

Iekšlietu ministrs noslēgumā piebilda: “Mūsu veikto pasākumu rezultātā daļa no organizētās noziedzības līderiem aizturēta, citi ir Latviju pametuši. Svarīgi ir nepieļaut šo cilvēku atgriešanos mūsu valstī. Viens no Iekšlietu ministrijas galvenajiem uzdevumiem cīņā ar noziedzību ir profilakse.”

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors