Somijas karakuģu vizīte Rīgā — senas draudzības turpinājums

Vakar Rīgā neoficiālā vizītē ieradās Somijas kara flotes patruļkuģis un divi raķešu kuģi. Dažas stundas pēc pietauvošanās pie jūras pasažieru stacijas uz raķešu kuģa “Rauma” (pirmajā attēlā) notika preses konference, kurā piedalījās Somu jūras līča kara flotes komandieris Jorma Martikainens, Somijas vēstniecības militārais atašejs pulkvežleitnants Harri Pulza un kuģa komandieris kapteiņleitnants Peltonens, kā arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku jūras spēku komandieris Gaidis Zeibots.

“Mēs negatavojamies sniegt jums kādus oficiālus paziņojumus un esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem,” teica kapteinis Jorma Martikainens, ievadot tikšanos ar žurnālistiem kopā ar Gaidi Zeibotu (otrajā attēlā). Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kapteinis Martikainens teica, ka vizītes mērķis ir labāk iepazīt Latviju un tās jūras kara floti. “Kara jūrniekiem ir ļoti svarīgi apmeklēt citas valstis. Tas paplašina redzesloku, bagātina pieredzi. Taču mēs šajā braucienā arī lieliski atpūšamies,” teica kapteinis Martikainens. Viņš atzinīgi novērtēja labo sadarbību starp abu valstu jūras kara flotēm.

Šī ir jau otrā somu kara kuģu vizīte Latvijā kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Pirmā trīs kuģu vizīte bija 1993.gadā. Kapteinis Zeibots savu kolēģi papildināja: pati pirmā somu kara kuģu vizīte Latvijā notikusi 1931.gadā. Taču Latvijas kara kuģi draudzīgo Somiju apciemojuši vēl agrāk — 1926.gada 15.maijā. Pavisam nesen Somijas un Latvijas jūras spēku kuģi kopīgi piedalījās manevros “BALTOP”, bet oktobrī būs līdzās NATO jūras spēku manevros “JAGUAR”.

Kapteinis Martikainens pastāstīja, ka Somijas jūras kara flote nav liela, taču tā ir visai efektīva. “Latvija savus jūras spēkus sāka veidot tikai pirms dažiem gadiem, bet mēs tos esam veidojuši jau gadu desmitiem,” teica J.Martikainens. Somijas jūras spēki sadalīti divās daļās — Somu jūras līča flotē un Jūras arhipelāga flotē. Somijas jūras spēki veido 10 procentus no valsts aizsardzības spēku potenciāla un ir apgādāti galvenokārt ar pašu valstī ražotiem kuģiem. Arī visi trīs kuģi, kas ieradušies Rīgā, būvēti Somijā. Par savu kuģi “Rauma” kapteinis Peltonens teica, ka tas uzbūvēts pirms četriem gadiem un pilnīgi pamatoti var tikt uzskatīts par vienu no labākajiem kuģiem pasaulē. Tas ir neliels — 48 metrus garš, 22 apkalpes locekļi. Korpuss veidots no alumīnija sakausējumiem. Tas līdz ar kuģa oriģinālo konstrukciju nodrošina ļoti mazu iegrimi — tikai pusotra metra. Līdz ar to kuģis var lieliski manevrēt seklajos Somijas piekrastes ūdeņos. Tāpat kā citus šīs klases kuģus, to darbina nevis dzenskrūve, kā parasti, bet ūdens strūklas. Tas kuģim nodrošina 30 mezglu lielu ātrumu, kā arī teicamas manevrēšanas spējas. Savukārt kuģa bruņojums — “kuģis — kuģis” tipa raķetes, 40 mm lielgabals, pretgaisa aizsardzības raķešu iekārta un dziļūdens bumbas — ražots dažādās valstīs, galvenokārt Zviedrijā. “Mūsu kara flote ir samērā pieticīga,” teica kapteinis Martikainens, paskaidrojot, ka taupības dēļ “Rauma” pielāgota arī jūras mīnēšanas vajadzībām. Kapteinis Zeibots šādu praksi atzina par pārņemamu arī Latvijas jūras spēkos.

Piektdien uz somu kuģa notiks abu valstu jūras virsnieku apspriede, kurā somi saviem latviešu kolēģiem stāstīs arī par savas valsts pieredzi jūras kara flotes virsnieku sagatavošanā. Jāpiebilst, ka tikai trešo daļu no visu trīs somu karakuģu apkalpēm veido obligātā karadienesta matroži, pārējie ir virsnieki un virsdienesta vīri. Tas izskaidrojams ar kuģu sarežģīto aparatūru — vienpadsmit obligātā karadienesta mēneši esot pārāk īss laiks, lai jaunekļi pilnībā apgūtu visas sarežģītās aparatūras nianses. “Mūsu flote nav liela. Taču mums ir paši labākie kuģi un kuteri,” uzsvēra kapteinis Martikainens, piebilstot, ka Somijas jūras kara flotē diemžēl nav zemūdeņu. Pirms otrā pasaules kara Somijai bijušas piecas zemūdenes, taču, karam beidzoties, tai nācies parakstīt īpašu starptautisku līgumu, ar kuru zemūdenes izslēgtas no Somijas militārā bruņojuma. Tagad gan jautājumu par zemūdeņu nepieciešamību atkal cilājot, taču tas allaž tiekot atlikts līdzekļu trūkuma dēļ. Jorma Martikainens izteica cerību, ka, uzlabojoties Somijas ekonomiskajai situācijai, valdība atvēlēs līdzekļus, lai visu Somijas jūras kara floti apgādātu ar pašiem modernākajiem kuģiem.

“Latvijas Vēstneša” pārstāvis lūdza Somu jūras līča flotes komandieri izteikt savu viedokli par militārās drošības līmeni Baltijas jūrā pēc Padomju Savienības sabrukuma. “Es domāju, ka mūsu drošība nav pastiprinājusies,” atbildēja kapteinis Martikainens. “Krievijas domāšana daudz neatšķiras no Padomju Savienības domāšanas. Arī apmācību programmas palikušas tādas pašas. Tikai Krievijas jūras kara flote pašlaik ir lielās finansiālās grūtībās, un daudzi kuģi vienkārši nespēj iziet jūrā.”

Somijas kara kuģu grupa Rīgā atradīsies līdz sestdienas 22. jūlijam. Somu jūrnieki ik dienas dodas ekskursijās pa Rīgu. Šodien viņi sacenšas ar Latvijas jūras spēku puišiem futbolā, bet rīt mērosies spēkiem volejbola komandas. Savukārt rīdzinieki šodien un rīt no pulksten 15.00 līdz 17.00 var paciemoties uz kuģiem.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"