Par iznomāto uzņēmumu atkārtotu privatizāciju

Preses konferencē, kas notika trešdien, 19. jūlijā, Latvijas Privatizācijas aģentūras vadība iepazīstināja ar veikumu pēdējās divās nedēļās, informēja par privatizācijas gaitu valstī.

Kā pastāstīja ģenerāldirektors Jānis Naglis, patlaban viena no aktuālākajām ir “Latvijas aviolīniju” privatizācija. (Skatīt pielikumā rakstu.) Situāciju sarežģī minētās aviosabiedrības lielie parādi, tajā skaitā arī bankai “Baltija” — 6,9 miljoni latu. Lai glābtu radušos stāvokli, līdzekļus ieguldījusi arī Privatizācijas aģentūra. Saņemta atļauja pārdot lidmašīnu TU–154 par 3000 000 dolāriem. Privatizējot šo nerentablo uzņēmumu, vislabāk to pārveidot par čārtera, servisa un kravu pārvadājuma sabiedrību.

Patlaban noris sagatavošanās, lai pārdotu valsts akciju sabiedrības “Latvijas gāze” turpat ceturto daļu akciju. No ārvalstu investoriem kā lielākie minami: Vācijas “Ruhr Gas”, Krievijas “Gazprom”, arī Francijas, Lielbritānijas, Norvēģijas sabiedrības. Svarīgi būtiski izvērtēt šos pretendentus, jo tā rastos iespēja iekļauties kopējā Eiropas gāzes tīkla kompleksa programmā, kura paredzēta jau nākošā gadsimta sākuma posmam. Igaunijas enerģētiķi tikuši daudz tālāk, jo gandrīz visa valsts akciju sabiedrība “Igaunijas gāze” ir privatizēta. Tas sekmējis arī gāzes vada būvniecību no Skandināvijas valstīm. “Latvijas gāzes” privatizācijā akcijas varēs iegādāties arī iedzīvotāji.

Latvijas Privatizācijas aģentūra drīzvien nodos apstiprināšanai Ministru kabinetā divdesmit privatizējamo uzņēmumu sarakstu. Diemžēl vēl konkrēti nav zināmi šo uzņēmumu apgrūtinājumi. Pilnīgi iespējams, ka daļa no tiem ir parādnieki bankai “Baltija” un līdz ar to šīs bankas lielākajam kreditoram — “Latvijas kuģniecībai”.

Samezglojumi likumdošanā rada sarežģījumus arī privatizācijā. Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Viktors Šadinovs minēja piemērus par nomas uzņēmumiem. Pēc agrāk pieņemtajiem likumiem tos varēja privatizēt izpirkšanā ar nomu strādājošie. Diemžēl liela daļa no šiem uzņēmumiem tiek slikti pārvaldīta, nepilda savas saistības un nemaksā izpirkuma naudu, labākajā gadījumā kārto nomas maksājumus. Saistību neizpildes gadījumā uzņēmumus var atkārtoti privatizēt, atlīdzinot iemaksāto naudu. Tomēr likumdošana paredz, ka nomniekam jāatbild par savām saistībām.

Savukārt, atjaunojot valsts uzņēmuma statusu, nav konkretizēta turpmākās darbības iespēja. Tātad nav skaidrības par līgumu slēgšanu, ražošanu, preču realizāciju un līdz ar to strādājošo nodarbinātību. Protams, uzņēmuma likvidēšanas gadījumā viņus no darba atbrīvos.

Atkārtotai privatizācijai nodoti, minētie uzņēmumi var radīt interesi, jo tiem nebūs nekādu parādu saistību. Paredzams, ka privatizācijas process nebūs ilgāks par trim mēnešiem.

Vēl viena problēma ir tā, ka nereti valsts uzņēmumiem ir nomnieki. Piemēram, privatizācijai nodotajai 177. karakuģu remonta rūpnīcai ir divi nomnieki. Šāda situācija ir nepieļaujama. Kā atzīst Privatizācijas aģentūra, tad nepieciešams izstrādāt un pieņemt jaunu likumu “Par valsts uzņēmumu”.

Preses konferences noslēgumā ģenerāldirektors Jānis Naglis uzdeva vairākus būtiskus jautājumus: piemēram, kāpēc Latvijā ir maz ārvalstu investīciju, kas atbaida potenciālos ieguldītājus? Vai tā ir nesakārtotā likumdošana, vai banku nestabilitāte, vai nodokļu politika? Varbūt aģentūras darbība aizbaida? Igaunijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, investīciju no ārvalstīm ir trīs vai četras reizes vairāk.

Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore