VIEDOKĻI

Par arodbiedrībām šodienas Latvijas struktūrā

Politiķu darbība — arodbiedrību tiesību mērķtiecīga apcirpšana un atstumšana no līdzdalības jautājumu izskatīšanā. Vispirms tika atņemtas likuma par arodbiedrībām 6. pantā paredzētās likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tagad tiek liegtas arodbiedrību tiesības piedalīties Saeimas komisiju darbā.

Spilgts piemērs: 18. jūlijā notika Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kura izskatīja jautājumu par sociālo nodrošinājumu arodslimību un nelaimes gadījumā. Ar komisijas speciālu balsojumu aizliedza piedalīties LBAS pārstāvim. Iegansts atrasts visai mākslots — arodbiedrības pirms 6. Saeimas vēlēšanām esot politizējušās.

Saskaņā ar “Likumu par arodbiedrībām” mēs esam neatkarīga sabiedriska organizācija, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru intereses trīs pamatjautājumos, kas skar darba, sociālās un ekonomiskās tiesības.

Tā kā arodbiedrībām ir atņemta likumdošanas iniciatīva un pašreiz arī tiesības piedalīties Saeimas komisiju darbā, lai risinātu šos jautājumus, tad vienīgā iespēja arodbiedrībām iespaidot likumdevēju ir iespēja strādāt ar politisko partiju starpniecību, jo mēs nevaram bezgalīgi cīnīties tikai ar sekām.

Un tā 14 arodbiedrību vēlētas personas ir iekļāvušas savas kandidatūras trīs politisko partiju koalīcijā “Darbs un taisnīgums”, jo tikai tās pēc pieņemtā vēlēšanu likuma ir tiesīgas iesniegt partiju vēlēšanu sarakstus.

Noteikti arī citu partiju sarakstos ir iekļauti arodbiedrību biedri, kuri nav šo partiju biedri.

Vai tiešām, izskatot jauno pensiju likumu un citus sociālekonomiskus jautājumus, kas skar plašas tautas masas, valsts vadība negrib ieklausīties arodbiedrību speciālistos kā lietpratējos, jo pat Saeimas Kārtības ruļļa 169. pantā ir ierakstīts, kas drīkst piedalīties Saeimas komisiju darbā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valde
Latvijas Centrālā arodbiroja valde

1995. gada 20. jūlijā