Nodrošināt mehānismu,
kas ļauj papildināt padomi ar jauniem kandidātiem vai kandidātiem,
kuri iepriekšējās vēlēšanās saņēma mazāku balsu skaitu.ATSAUCĒ IETVERT:
2025/71.28
RĪKI
Ķekavas novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi
Ķekavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 12/2025
2025. gada 3. aprīlī
Ķekavas novada iedzīvotāju padomju nolikums
Apstiprināti ar Ķekavas novada domes
2025. gada 3. aprīļa sēdes lēmumu Nr. 20 (prot. Nr. 6)
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta sesto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Ķekavas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) iedzīvotāju padomju (turpmāk – padome) darbības teritorijas, kompetenci, izveidošanas kārtību, darbības termiņu, darba organizāciju un kārtību, kādā pašvaldības institūcijas izskata iedzīvotāju padomes iesniegumus.
2. Padome ir pēc iedzīvotāju un pašvaldības domes (turpmāk – dome) iniciatīvas izveidota konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķi ir:
2.1. nodrošināt vietējās kopienas iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam;
2.2. veicināt vietējās kopienas saikni ar pašvaldību, paaugstinot pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību novada iedzīvotāju interesēm;
2.3. veicināt apkaimes un pašvaldības pozitīva tēla, iedzīvotāju pašapziņas un lepnuma par savu novadu veidošanu.
3. Padomi var veidot šādās pašvaldības apkaimēs (turpmāk – apkaime):
3.1. Ķekavas pilsētas apkaime, kurā ietilpst Ķekavas pilsēta, Odukalns, Lielvārži1, Vimbukrogs;
3.2. Aleju apkaime, kurā ietilpst Alejas, Skujenieki, Krogsils;
3.3. Valdlauču, Rāmavas, Katlakalna apkaime;
3.4. Baložu apkaime, kurā ietilpst Baložu pilsēta, Krustkalni, Lapenieki;
3.5. Jaunsila apkaime, kurā ietilpst Jaunsils un Katrīnmuiža*;
3.6. Mežinieku apkaime, kurā ietilpst Plakanciems, Misas*, Mellupi;
3.7. Dzērumu apkaime, kurā ietilpst Dzērumi, Kažoki*;
3.8. Pulkarnes apkaime, kurā ietilpst Jenči, Pulkarne, Saulgoži, Sūnupes;
3.9. Daugmales apkaime, kurā ietilpst Daugmale, Dzintari, Bērzmente, Daugmales pagasts;
3.10. Baldones apkaime, kurā ietilpst Baldones pilsēta un Baldones pagasts;
3.11. Vārpu apkaime, kurā ietilpst Misa*, Sarma*, Stūri*, Vārpas.
4. Pilsētu, pagastu un ciemu iedzīvotāji var ierosināt mainīt piederību kādai noteiktai apkaimei, tajā skaitā veidot atsevišķu apkaimi, ierosinot par to publisko apspriešanu pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā. Balstoties uz publiskās apspriešanas rezultātiem, dome pieņem lēmumu par izmaiņām apkaimju sastāvā.
II. Padomes kompetence
5. Padomes uzdevumi ir nodrošināt attiecīgās apkaimes iedzīvotāju interešu pārstāvību šādos jautājumos:
5.1. pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošana un sanitārā tīrība (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);
5.2. teritorijas un būvju uzturēšanas prasību noteikšana, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu;
5.3. iedzīvotājiem sniedzamais kultūras piedāvājums, iespējas piedalīties kultūras dzīvē;
5.4. esošā kultūras mantojuma saglabāšana;
5.5. atbalsts kultūras norisēm;
5.6. atbalsta sniegšana saimnieciskās darbības sekmēšanai;
5.7. citi jautājumi, kas svarīgi iedzīvotājiem.
6. Padomei ir šādi pienākumi:
6.1. pastāvīgi apzināt un apkopot apkaimes iedzīvotāju vajadzības un aktuālās problēmas, kā arī izskatīt iedzīvotāju priekšlikumus un informēt par to pašvaldību;
6.2. izskatīt apkaimes iedzīvotāju ierosinājumus un priekšlikumus;
6.3. informēt apkaimes iedzīvotājus par padomes darbu, sanāksmēm un to darba kārtību;
6.4. veicināt vietējo kopienu aktivizēšanu un ieinteresētību apkaimes attīstības un lēmumu pieņemšanā.
7. Padomei ir šādas tiesības:
7.1. izstrādāt lēmumu projektus izskatīšanai domē par noteikumu 5.1.–5.6. apakšpunktā minētajiem jautājumiem, ievērojot pašvaldības darba reglamentā noteikto kārtību;
7.2. ierosināt rīkot publiskās apspriešanas pašvaldības nolikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;
7.3. sniegt domei viedokli pēc tās lūguma;
7.4. pieprasīt un saņemt no pašvaldības iestādes "Ķekavas novada centrālā administrācija" (turpmāk – centrālā administrācija) informāciju, kas saistīta ar padomes uzdevumiem;
7.5. sniegt viedokli par līdzdalības budžeta projektu lietderību attiecīgajā apkaimē.
III. Padomes izveides kārtība un darbības termiņš
8. Par padomes locekli var ievēlēt personu, kura atbilst Pašvaldību likuma 58. panta trešās un ceturtās daļas nosacījumiem un ir deklarējusi savu dzīvesvietu vai deklarējusi papildu adresi padomes darbības teritorijā vismaz 90 dienas pirms padomes vēlēšanu dienas. Personai ir tiesības tikt ievēlētai tikai vienas padomes sastāvā. Katram padomes loceklim ir viena balss. Padomes locekļu darbs nav atalgots.
9. Padomē ievēlējamo locekļu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds padomes darbības teritorijā domes lēmuma par vēlēšanu rīkošanu spēkā stāšanās dienā reģistrēts Fizisko personu reģistrā un atbilst šo noteikumu 8. punktam:
9.1. līdz 1000 iedzīvotāju – pieci locekļi;
9.2. no 1001 līdz 5000 iedzīvotāju – septiņi locekļi;
9.3. no 5001 iedzīvotāju – deviņi locekļi.
10. Apkaimes iedzīvotāji var ierosināt palielināt padomes locekļu skaitu, pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ierosinot domei veikt publisko apspriešanu par šo jautājumu. Balstoties uz publiskās apspriešanas rezultātiem, dome pieņem lēmumu par attiecīgās apkaimes padomes locekļu skaitu.
11. Padomi ievēl uz četriem gadiem.
12. Padomes izveidošanas procesu uzsāk, kad pašvaldībā ir saņemti vismaz piecu padomes locekļa kandidātu pieteikumi no attiecīgās apkaimes.
13. Pēc noteikumu 12. punktā minēto pieteikumu saņemšanas, dome pieņem lēmumu par attiecīgās apkaimes izveidošanas procesa uzsākšanu, nosakot:
13.1. izveidošanas procesa termiņus;
13.2. padomes locekļu kandidātu pieteikumu iesniegšanas kārtību;
13.3. padomes vēlēšanu kārtību;
13.4. citu būtisku informāciju.
14. Padomes locekļu kandidātu izvirzīšanas kārtība:
14.1. pašvaldība izsludina pieteikšanos padomes locekļa amatam, paziņojumu publicējot informatīvajā izdevumā "Ķekavas novads" un oficiālajā tīmekļa vietnē www.kekava.lv;
14.2. pieteikšanās termiņš ir domes noteikts, bet tas nevar būt īsāks par 14 kalendārajām dienām un garāks par 30 kalendārajām dienām;
14.3. pieteikšanās paziņojumā norāda padomes locekļu kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņu un kārtību;
14.4. kandidāts iesniedz parakstītu "Iedzīvotāju padomes locekļa kandidāta pieteikumu" (pielikums);
14.5. centrālās administrācijas atbildīgā struktūrvienība pārbauda izvirzīto padomes locekļu kandidātu atbilstību noteikumu 8. punkta prasībām;
14.6. ja noteiktajā termiņā pieteikto kandidātu skaits ir mazāk kā pieci, dome pieņem lēmumu par pieteikšanās termiņa pagarināšanu;
14.7. ja pēc pagarinātā termiņa nav saņemts minimālais padomes locekļu amata kandidātu skaits, padomes izveidošanas procesu noslēdz. Par padomes izveidošanas procesa noslēgšanu centrālā administrācija informē domi.
15. Padomes ievēlēšanas kārtība:
15.1. centrālā administrācija domes noteiktajā termiņā publicē informatīvajā izdevumā "Ķekavas novads" un oficiālajā tīmekļa vietnē www.kekava.lv:
15.1.1. padomes locekļu kandidātu, kas atbilst noteikumu 8. punkta un 14.4. apakšpunkta prasībām, sarakstus;
15.1.2. padomes locekļu ievēlēšanas kārtību, laiku, vietu, termiņu un balsošanas zīmes paraugu;
15.2. padomi ievēl domes noteiktajā termiņā, bet ne ātrāk kā 14 kalendārās dienas un ne vēlāk kā 30 kalendārās dienas pēc attiecīgās apkaimes kandidātu saraksta publicēšanas informatīvajā izdevumā "Ķekavas novads";
15.3. padomes vēlēšanas notiek apkaimes iedzīvotāju kopsapulcē un vēl septiņas kalendārās dienas pēc kopsapulces norises dienas domes noteiktajā kārtībā;
15.4. padomes locekļu vēlēšanas tiek uzskatītas par leģitīmām, ja tajās piedalās vismaz 1 % no attiecīgās apkaimes balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, kas ņemti no Pilsonības un migrācijas lietu un pašvaldības reģistra datiem, apkaimes padomes izveidošanas uzsākšanas brīdī;
15.5. padomi ir tiesīgas vēlēt fiziskas personas, kuras atbilst visiem zemāk minētajiem kritērijiem:
15.5.1. sasniegušas 16 gadu vecumu;
15.5.2. ir Latvijas Republikas pilsoņi vai tādi Eiropas Savienības pilsoņi, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, bet reģistrēti Fizisko personu reģistrā;
15.5.3. deklarējušās vai tām pieder īpašums attiecīgās apkaimes teritorijā;
15.6. apkaimes iedzīvotāju kopsapulcē padomes locekļu kandidāti iepazīstina iedzīvotājus ar savu motivāciju, padomes darba prioritātēm, apkaimes attīstības vīziju, kā arī atbild uz iedzīvotāju jautājumiem;
15.7. pašvaldības izpilddirektors ar rīkojumu izveido padomes ievēlēšanas procesa nodrošināšanas komisiju (turpmāk – vēlēšanu komisija);
15.8. vēlēšanu komisijas pienākumi:
15.8.1. organizēt kopsapulci, tajā skaitā vadīt, protokolēt, reģistrēt dalībniekus, apkopot un saglabāt klātienes balsojuma vēlēšanu zīmes;
15.8.2. pārbaudīt vai balsotāji atbilst noteikumu 15.5. apakšpunkta prasībām;
15.8.3. apkopot un apstiprināt balsošanas rezultātus, tajā skaitā padomes sastāvu;
15.8.4. nodrošināt ievēlēšanas procesa caurskatāmību;
15.8.5. nodot centrālās administrācijas atbildīgajam darbiniekam arhivēšanai balsošanas zīmes un elektroniskos balsojumus;
15.8.6. iesniegt informatīvu ziņojumu domei par balsošanas rezultātiem.
16. Vēlēšanu komisiju veido atsevišķi katras apkaimes padomes ievēlēšanas procesa organizēšanai un tā savu darbību izbeidz ar brīdi, kad izpildīti visi noteikumu 15.8. apakšpunktā minētie pienākumi un attiecīgo vēlēšanu rezultātā ir ievēlēts apkaimes padomes priekšsēdētājs.
17. Padomē ir ievēlēti tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu. Ja balsošanā vairāki kandidāti saņēmuši vienādu balsu skaitu, tad priekšroku dod kandidātam, kas pirmais iesniedzis iesniegumu.
18. Pēc balsošanas termiņa beigām, bet ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā, pašvaldības tīmekļa vietnē www.kekava.lv publicē padomes sastāvu un informāciju par to, cik balsis saņēmis katrs padomes locekļa kandidāts.
19. Ja ievēlētā padomes locekļa pilnvaras izbeidzas pirms pilnvaru termiņa beigām, šī padomes locekļa vietā, līdz attiecīgā pilnvaru termiņa beigām, stājas nākamais balsošanā lielāko balsu skaitu saņēmušais kandidāts.
20. Ja padomes locekļu skaits samazinās zem minimālā, padome turpina darbību, un pašvaldība izsludina papildu vēlēšanas vai padomē tiek iekļauts kandidāts, kas piedalījās iepriekšējās vēlēšanās, bet saņēma mazāku balsu skaitu.
IV. Padomes darba organizācija
21. Padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru no sava vidus ievēlē padomes locekļi ar balsu vairākumu pirmajā padomes sēdē.
22. Pirmo padomes sēdi, ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc padomes sastāva publicēšanas tīmekļa vietnē www.kekava.lv, sasauc vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un to vada līdz brīdim, kamēr ievēl padomes priekšsēdētāju.
23. Padome ir lemttiesīga, ja uz sēdi klātienē ierodas vai attālināti pieslēdzas vairāk kā puse no padomes locekļu skaita.
24. Padomes sēdes vada tās priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieks.
25. Padomes sēdes protokolē. Padomes sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs. Protokolu, piecu darba dienu laikā pēc padomes sēdes, nosūta publicēšanai pašvaldības tīmekļa vietnē www.kekava.lv un oriģinālus iesniedz centrālajai administrācijai.
26. Padomes lēmumus pieņem, padomes locekļiem atklāti balsojot. Ja balsu skaits ir vienāds, noteicošā ir padomes priekšsēdētāja balss.
27. Pašvaldībai ir pienākums mēneša laikā izskatīt iesniegumus (tai skaitā domes lēmuma projektus), ko iesniegusi padome, un lemt par to turpmāko virzību.
28. Padomes locekļiem, pārstāvot padomi, ir tiesības piedalīties domes un komiteju sēdēs, atbilstoši pašvaldības darba reglamentā noteiktajam, un sniegt viedokli par jautājumu, kas skar attiecīgās apkaimes iedzīvotāju intereses.
29. Padome ir tiesīga lūgt centrālās administrācijas vai citas kompetentās pašvaldības institūcijas viedokli par padomes sēdē izskatāmu jautājumu. Padomes lūgums ir adresējams pašvaldības izpilddirektoram, kurš jautājuma izskatīšanu un sagatavošanu novirza atbildīgajām institūcijām.
30. Padome var uzaicināt pašvaldības pārstāvi vai domes deputātu uz padomes sēdi.
31. Padomes sēdes ir atklātas. Apkaimes iedzīvotāji, biedrības, nodibinājumi un komersanti var ierosināt padomes sēdē izskatāmos jautājumus.
32. Padomes locekli var atbrīvot no pienākumu pildīšanas padomē, ja tas bez attaisnojoša iemesta trīs reizes pēc kārtas neierodas uz padomes sēdi. Padomes priekšsēdētājs vai padomes priekšsēdētāja vietnieks trīs darba dienu laikā informē domi par padomes locekļa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas padomē.
33. Padomes loceklis, pildot padomes locekļa amatu, darbojas attiecīgās teritorijas iedzīvotāju interesēs un izvairās no interešu konflikta. Padomes loceklis atturas no dalības sēdē vai atturas no tādu lēmumu pieņemšanas, kas ietekmē vai var ietekmēt padomes locekļa, tā radinieka, tam piederoša uzņēmuma personiskās vai mantiskās intereses.
34. Ja padomes loceklis ir pieļāvis interešu konflikta situāciju, padomei ir tiesības lemt par padomes locekļa pilnvaru izbeigšanu. Par šādu lēmumu padome informē domi.
35. Domes priekšsēdētājs un deputāti vismaz vienu reizi gadā tiekas ar padomi, lai apspriestu ar padomes darbību saistītus jautājumus.
36. Reizi gadā centrālā administrācija organizē visu padomju un domes deputātu kopsanāksmi.
V. Padomes darbības nodrošinājums
37. Padomes sēžu organizēšanai padome izmanto pašvaldības īpašumā esošas telpas, iekārtas un aprīkojumu, iepriekš saskaņojot ar centrālās administrācijas atbildīgo darbinieku.
38. Informāciju par plānoto padomes sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību:
38.1. ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms norises padomes sekretārs nosūta centrālās administrācijas atbildīgajam darbiniekam, ievietošanai pašvaldības tīmekļa vietnē www.kekava.lv;
38.2. ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms norises centrālā administrācija publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.kekava.lv, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežotas pieejamības informācijas nosacījumus.
VI. Noslēguma jautājumi
39. Pašvaldība pēc savas iniciatīvas organizē pirmās padomju sasaukuma vēlēšanas ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanām. Pirmā sasaukuma padomes darbojas līdz otrā sasaukuma padomes pirmajai sēdei.
40. Pašvaldība pēc savas iniciatīvas organizē otrās padomju sasaukuma vēlēšanas 2027. gadā.
41. Ja līdz noteikumu 39. punktā minētajam brīdim apkaimēs ir nodibinātas vai ir uzsākts padomes izveidošanas process atbilstoši noteikumu 12. punkta noteikumiem, tās darbojas līdz otrā sasaukuma padomes pirmajai sēdei.
42. Uz noteikumu 39. un 41. punktā minēto padomju darbības termiņu neattiecās noteikumu 11. punkts.
1 Apgabala vēsturiskais nosaukums
Ķekavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja V. Baire
Pielikums
Ķekavas novada pašvaldības 2025. gada 3. aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr. 12/2025
"Ķekavas novada iedzīvotāju padomju nolikums"
| (Apkaimes nosaukums) |
IEDZĪVOTĀJU PADOMES LOCEKĻA
KANDIDĀTA PIETEIKUMS
|
Vārds: |
Uzvārds: |
|
|
Personas kods: |
||
|
Deklarētā dzīvesvieta
apkaimē vai apkaimē esošā īpašuma, kas pieder kandidātam, adrese:
|
||
|
Tālruņa numurs: |
E-pasta adrese: |
|
|
Iedzīvotāju padomes kandidāta apliecinājums Es, ________________________ (vārds, uzvārds), apliecinu, ka: 1) atbilstu Pašvaldību likuma 58. panta trešās daļas un Ķekavas novada pašvaldības 2025. gada … . mēnesis saistošo noteikumu Nr. … "Ķekavas novada iedzīvotāju padomju nolikums" 8. punkta un 14.4. apakšpunkta nosacījumiem; 2) esmu iepazinies(-usies) ar Ķekavas novada pašvaldības 2025. gada … . mēnesis saistošajiem noteikumiem Nr. … "Ķekavas novada iedzīvotāju padomju nolikums" un izprotu, ka manas kandidatūras izvērtējumam ir nepieciešama manu personas datu apstrāde, kas tiek veikta atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta prasībām, 3) ievēlēšanas gadījumā godprātīgi pildīšu iedzīvotāju padomes locekļa pienākumus saskaņā ar Pašvaldību likumu un Ķekavas novada pašvaldības 2025. gada … . mēnesis saistošajiem noteikumiem Nr. … "Ķekavas novada iedzīvotāju padomes nolikums". |
||
|
202__. gada ________________ |
Paraksts __________________________________ |
Ķekavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja V. Baire
Paskaidrojuma raksts
Ķekavas novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 12/2025 "Ķekavas novada iedzīvotāju padomju nolikums"
| Paskaidrojuma raksta sadaļas un norādāmā informācija |
|
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums Saistošo noteikumu (turpmāk – noteikumi) mērķis ir veicināt vietējo iedzīvotāju līdzdalību Ķekavas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) funkciju īstenošanā, nodrošināt vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas vienmērīgu attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam, sekmēt apkaimes un pašvaldības pozitīva tēla, iedzīvotāju pašapziņas un lepnuma par savu novadu veidošanu. 2023. gada 1. janvārī spēkā stājās Pašvaldību likums, kura 58. pants paredz pašvaldībām iespēju izveidot iedzīvotāju padomes. Pašvaldību likuma 58. panta sestā daļa nosaka, ka dome izdod padomes nolikumu (saistošie noteikumi) un nosaka tajā padomes izveidošanas un darbības nosacījumus, tostarp, padomes darbības teritoriju, padomes locekļu skaitu un kandidātu izvirzīšanas kartību, padomes locekļu ievelēšanas kārtību, darba organizāciju, kādā institūcijas izskata padomes iesniegumus. Padome tiek veidota noteikumu 3. punktā norādītajās apkaimēs. Padome tiek veidota pēc brīvprātības principa un sastāv no nosaukumā minētās apkaimes iedzīvotajiem |
|
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu Padome ir sabiedriski aktīvu cilvēku grupa, kas pārstāv padomei piesaistītās apkaimes iedzīvotāju intereses un darbojas uz brīvprātības princips, kā arī uztur un veido aktīvu sabiedrisko domu apkaimē. Padomes locekļu darbs netiek algots. Padomes sēžu un iedzīvotāju sanāksmju organizēšanai padome izmanto pašvaldības īpašumā esošas telpas, iekārtas un aprīkojumu iepriekš to saskaņojot ar pašvaldības administrācijas atbildīgo speciālistu, tādejādi nebūtiski palielinot tikai telpu uzturēšanas mainīgās izmaksas. Padomes ievelēšanas organizēšanā iesaistītais pašvaldības personāls šos uzdevumus pildīs līdztekus esošajiem darba pienākumiem, bez izmaiņām atlīdzībā. Summējot iepriekš minēto: tiek izmantoti pašvaldības rīcībā esošie resursi un netiek radītas būtiskas izmaksas padomju darbības laikā. Pirmo padomju izveides laikā (2025. gads) paredzētas pirmreizējās izmaksas EUR 5000.00, padomes locekļu kandidātu pieteikumu sagatavošanai, padomes vēlēšanu biļetenu izveidei un iegūtās informācijas apkopošanai. |
|
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī uz konkurenci Sociālā ietekme noteikumu ieviešanai ir ar pozitīvām uz sadarbības iesaisti vērstām rakstura sekām, kas atļauj vietējiem iedzīvotājiem iesaistīties pašvaldības darbā. Iedzīvotājiem ir vieglāk iesaistīties un izteikt savus ierosinājumus pašvaldības darbā. Padomes izveidošanas rezultātā tiek veicināta vietējās sabiedrības mijiedarbība un aktīva līdzdalība saskaņotai rīcībai kopējam labumam vietējai kopienai svarīgu jautājumu risināšanā. Kandidēt padomes locekļu velēšanās var jebkura persona, kura atbilst Pašvaldību likuma 58. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajām prasībām, un ir deklarējusi savu dzīvesvietu vai deklarējusi papildu adresi padomes darbības teritorijā vismaz 90 dienas pirms padomes vēlēšanu dienas. Personai ir tiesības tikt ievēlētai tikai vienā padomes sastāvā. Katram padomes loceklim ir viena balss, tādejādi nodrošinot iedzīvotāju iesaistei godīguma un vienlīdzības principu. Noteikumu pieņemšana labvēlīgi ietekmēs apkārtējo vidi – tiks gādāts par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrības uzturēšanu, pilsētvides ainavas un esošā kultūras mantojuma saglabāšanu. Tiks dota iespēja padomēm iesaistīties dokumentu izstrādes darba grupās attīstības plānošanas jautājumos, kas skar padomes apkaimes teritorijas. Noteikumiem nav ietekme uz konkurenci. |
|
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām Pašvaldība plānotā budžeta ietvaros par saviem līdzekļiem organizē padomes locekļu vēlēšanas un nodrošina padomes locekļus ar darbam nepieciešamajam telpām un iekārtām. |
|
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Noteikumi izstrādāti, lai īstenotu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2., 5. un 12. punktā noteikto autonomo funkciju īstenošanai. Padomes darbības nodrošināšanā noteikumos noteiktā kartībā un apmērā tiek iesaistīti pašvaldības administrācijas darbinieki. Jaunas darba vietas netiek radītas. Reizi gadā pašvaldības administrācija organizē visu padomju un domes deputātu sanāksmi. |
|
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu Ar noteikumiem tiek izveidotas 11 (vienpadsmit) jaunas institūcijas: 1. Ķekavas pilsētas apkaimes iedzīvotāju padome; 2. Aleju apkaimes iedzīvotāju padome; 3. Valdlauču, Rāmavas, Katlakalna apkaimes iedzīvotāju padome; 4. Baložu apkaimes iedzīvotāju padome; 5. Jaunsila apkaimes iedzīvotāju padome; 6. Mežinieku apkaimes iedzīvotāju padome; 7. Dzērumu apkaimes iedzīvotāju padome; 8. Pulkarnes apkaimes iedzīvotāju padome; 9. Daugmales apkaimes iedzīvotāju padome; 10. Baldones apkaimes iedzīvotāju padome; 11. Vārpu apkaimes iedzīvotāju padome. Noteikumu izpildes nodrošināšanai papildus resursi nav nepieciešami. Noteikumu izpildi nodrošina katras apkaimes iedzīvotāju kopsapulce, padome un pašvaldības administrācijas darbinieki regulārā darba pienākumu izpildes ietvaros. |
|
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana Noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanai un paredz tikai to, kas vajadzīgs mērķa sasniegšanai – pašvaldības autonomo funkciju izpildei. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīma mērķa sasniegšanai un pašvaldības rīcība ir atbilstoša. |
|
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām Noteikumi izstrādāti sadarbībā ar iedzīvotājiem, uzklausot viņu viedokļus. Notikušas darba grupu tikšanās, kurās tika diskutēts un sniegta atgriezeniska saite par padomju izveidi un nepieciešamību. Noteikumu izstrādes gaitā ir veiktas šādas konsultatīvas darbības: 2024. gada 12. maijā norisinājās biedrības "Partnerība Daugavkrasts" un Ķekavas novada pašvaldības organizēts novada iedzīvotāju sarunu pasākums "Ideju skrejceļš", kura ietvaros viena no diskusiju tēmām bija iedzīvotāju padomes – vai tās Ķekavas novadā būtu nepieciešamas. Dalībniekiem tika sniegta informācija par iedzīvotāju padomju izveides principiem un piemēri no novadiem, kur padomes ir izveidotas, analizējot to darbības veiksmes un riskus. Ņemot vērā šī jautājuma aktualitāti Ķekavas novadā, diskusiju galvenie jautājumi bija: vai un kā veidojam iedzīvotāju padomes, vai tās ir vajadzīgas, vai iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties to darbībā un apzinās, ko tas nozīmē. Pasākumā piedalījās gan novada aktīvo iedzīvotāju kopienu, gan arī apdzīvoto vietu, kurās vēl nav izveidojušās kopienas, pārstāvji. 2024. gada 29. novembrī URBACT projekta "Līdzāspastāvēšanas un atvērtas pārvaldības aģenti" ietvaros novada pašvaldība organizēja ideju forumu "Sabiedrība un pašvaldība: veiksmīgas sadarbības risinājumi". Pasākuma galvenais mērķis bija iepazīties ar to novadu pieredzi, kur iedzīvotāju padomes jau darbojas. Pasākumā piedalījās apkaimju kopienu un NVO pārstāvji, aktīvie iedzīvotāji. 2025. gada 11. janvārī norisinājās pašu iedzīvotāju un apkaimju kopienu iniciēta apspriede par iespējamu iedzīvotāju padomēm Ķekavas novadā – noteikumos ietveramiem pamatjautājumiem, piemēram, iedzīvotāju padomju ievēlēšanas kārtība un to darbības teritorijas, padomju pilnvaras un uzdevumi, padomju savstarpējā sadarbība novada ietvaros un sadarbība ar pašvaldību. Pasākumā piedalījās apkaimju kopienu un NVO pārstāvji, aktīvie iedzīvotāji, novada domes un pašvaldības administrācijas pārstāvji. 2025. gada 30. janvārī, izskatot noteikumu projektu Ķekavas novada domes Apvienotajā komitejā, deputāts Aigars Vītols iesniedza priekšlikumu – Sagatavot arī alternatīvu iedzīvotāju padomju teritoriālo sadalījumu, veidojot iedzīvotāju padomes plašākām teritorijām ar iedzīvotāju skaita pārstāvniecību apm. 1000, kā arī nosakot konkrētas apkaimes pārstāvju skaitu noteiktajā iedzīvotāju padomē: Piemēram: Baložu pilsētas apkaimes iedzīvotāju padome – 3 pārstāvji no Baložu pilsētas, 1 pārtsāvis no Lapeniekiem, 1 pārstāvis no Krustkalniem Ķekavas pilsētas apkaimes iedzīvotāju padomes – 3 pārtsāvji no Ķekavas pilsētas, 1 pārstāvis no Odukalna, 1 pārstāvis no Vimbukroga Baldones iedzīvotāju padome – 2 pārstāvji no Baldones pilsētas, 1 pārstāvis no Baldones pagasta, 1 pārstāvis no Sarmas, 1 pārstāvis no Vārpām Katlakalna apkaimes iedzīvotāju – vismaz 1 pārtsāvis no Katlaklana, 1 pārstāvis no Alejām, 1 pārstāvis no Krogsila, 1 pārstāvis no Rāmavas, 1 pārstāvis no Valdlaučiem Daugmales pagasta iedzivotaju padome – vismaz 2 pārstāvji no Daugmales, 1 pārstāvis no Daugmales pagasta, 1 pārstāvis no Dzintariem, 1 pārstāvis no Bērzmentes Plakanciema(Mežinieku) apkaimes iedzīvotāju padome – vismaz 1 pārstāvis no Mellupiem, 1 pārstāvis no Plakanciema, 1pārtsāvis no Jaunsila, 1 pārstāvis no Katrīnmuižas, 1 pārtsāvis no Lielvārži Pulkarnes – Dzērumu apkaimes iedzīvotāju padome – vismaz 1 pārstāvis no Dzērumiem, 1 pārstāvis no Jenčiem, 1 pārstāvis no Pulkarnes, 1 pārstāvis no Saulgožiem, 1 pārstāvis no Sūnupēm. Ņemot vērā šo ierosinājumu, pašvaldības administrācija izstrādāja alternatīvu noteikumu projektu par padomes darbības apkaimju dalījumu ar sasaisti kandidātu skaitam. Abi varianti, gan sākotnējais, gan alternatīvais noteikumu variants tika nodoti iedzīvotāju publiskajam balsojumam. Balsojums notika no 2025. gada 14. februāra līdz 2025. gada 28. februārim, kur tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par viņuprāt labāko no noteikumu variantiem. Viedoklis tika izteikts balsojot par vieno no diviem teritoriālā sadalījuma projektiem ar balsojuma platformas lemejs.lv starpniecību. Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai, lai informētu sabiedrību par noteikumu projektu un dotu iespēju izteikt viedokli, noteikumu projekts tika publicēts Ķekavas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.kekava.lv, paredzot termiņu, kas nav mazāks par divām nedēļām no 2025. gada 3. marta līdz 2025. gada 17. martam. Līdz 2025. gada 17. martam tika saņemti trīs iedzīvotāju iesniegumi un viens iesniegums tika saņemts 2025. gada 18. martā (dienu pēc noteiktā termiņa beigām). Ņemot vērā, ka 2025. gada 18. martā saņemto iesniegumu ir parakstījuši deviņi iedzīvotāji (no kuriem astoņi paraksti ir 2025. gada 17. martā) un tajā ietvertie priekšlikumi ir identiski Ķekavas novada pašvaldībā 2025. gada 12. martā saņemtajam vienas fiziskas personas parakstītam iesniegumam, tad tie faktiski iekļauti paskaidrojuma rakstā. Turpmāk uzskaitīti iedzīvotāju priekšlikumi: 1. priekšlikums Atcelt 10 % vēlētāju dalības sliekšņa prasību un akceptēt vēlēšanu rezultātus neatkarīgi no vēlētāju skaita. Izslēgt nolikuma projekta 15.4. punktu. Pamatojums: Esošā redakcija: 10 % vēlētāju dalības sliekšņa ieviešana rada šķēršļus padomes izveidei mazāk aktīvās apkaimēs. Nav saprotams, iepriekš minētā sliekšņa pamatojums, jo ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanās nav noteikti sliekšņi vēlētāju iesaistei, turklāt jāņem vērā, ka iepriekš minētajās vēlēšanās notiek apmaksātas aģitācijas, savukārt iedzīvotāju padomju vēlēšanas būs balstītas uz brīvprātīgas iesaistes principiem. Vēlamies vērst uzmanību arī uz Pašvaldību likuma 56. pantā noteikto kolektīvā iesnieguma regulējumu, kas nosaka, ka Ķekavas novada pašvaldībā, atbilstoši iedzīvotāju skaitam, pietiek ar 300 parakstiem, lai iesniegtu kolektīvo iesniegumu, kamēr attiecībā uz iedzīvotāju padomēm ir noteikts nesamērīgs 10 % slieksnis. Principā, lai visās novada apkaimēs izveidotos brīvprātīgs iedzīvotāju padomju tīkls, būtu jānobalso, jeb jāsavāc paraksti vairāk kā 3200 iedzīvotājiem. Uzskatām šo prasību par nesamērīgu un neatbilstošu patlaban spēkā esošajam likumdošanas rāmim. Apliecinām mūsu gatavību vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā gadījumā, ja šis princips netiks mainīts. Priekšlikums daļēji ņemts vērā – % no kura padomes vēlēšanas apkaimē tiks uzskatītas par leģitīmām ir samazināts līdz 1 %. 2. priekšlikums
Piedāvājums izteikt nolikuma projekta 14.8. punktu jaunā redakcijā: "Ja padomes locekļu skaits samazinās zem minimālā, padome turpina darbību, un pašvaldība izsludina papildu vēlēšanas vai padomē tiek iekļauts kandidāts, kas piedalījās iepriekšējās vēlēšanās, bet saņēma mazāku balsu skaitu." Priekšlikums ņemts vērā. 3. priekšlikums Noteikt, ka domei ir pienākums sniegt rakstisku pamatojumu padomes ierosinājumu noraidīšanai un piedāvāt alternatīvus risinājumus. Piedāvājums: Papildināt nolikumu ar: 27.1. punktu šādā redakcijā "Ja dome noraida padomes priekšlikumu, tā sniedz skaidru rakstisku pamatojumu un, ja ir iespējams, piedāvā alternatīvu risinājumu." 27.2. punktu šādā redakcijā "Dome sniedz atbildi uz padomes ierosinājumu ne vēlāk kā 30 dienu laikā no tā saņemšanas brīža." Pamatojums: Nolikums neparedz pašvaldības pienākumu sniegt skaidru pamatojumu, ja padomes ierosinājumi tiek noraidīti. Tas neveicinās iedzīvotāju padomju sadarbību ar pašvaldību/domi, ja iedzīvotāju padomēm, un attiecīgi tālāk iedzīvotājiem netiks sniegti skaidrojumi par domes pieņemtajiem lēmumiem. Priekšlikums nav iekļauts saistošo noteikumu projekta redakcijā, bet diskusijā par priekšlikumu norādīts, ka iespēju robežās pamatojums tiks sniegts, bet alternatīvu gadījumā jautājuma virzība ir iespējama uz domi. 4. priekšlikums Paredzēt, ka pašvaldība nodrošina administratīvu atbalstu, lai padome var koncentrēties uz iedzīvotāju interešu pārstāvēšanu, nevis tehnisku dokumentu sagatavošanu. Tie varētu būt pašvaldības Klientu apkalpošanas centra darbinieki, kuriem darba pienākumos rotācijas kārtībā tiek paredzēts veikt sekretariāta darbu iedzīvotāju padomēm. Piedāvājums: Izteikt nolikuma 7.6. punktu šādā redakcijā "Pašvaldība nodrošina administratīvu atbalstu padomes darbībai, tai skaitā dokumentu sagatavošanai un protokolēšanai." Pamatojums: Padomes sastāv no brīvprātīgajiem, bet tām tiek uzlikts liels organizatoriskais un administratīvais slogs – sēžu protokolēšana, saziņa ar pašvaldību, lēmumprojektu noformēšana utt. Nav atbalstīts, jo padomes darba organizāciju nodrošina pati dome laikā, kad tai ir ērtāk. Pašvaldība sniedz konsultatīvu atbalstu. 5. priekšlikums Iekļaut nosacījumu, ka padomes var sadarboties kopīgu jautājumu risināšanai un iesniegt kopīgus priekšlikumus. Nosacījums palīdzētu risināt arī domstarpības starp padomēm. Padomēm būtu jāsniedz kopīgs viedoklis par kopīgajiem jautājumiem. Piedāvājums: Papildināt nolikumu ar jaunu punktu (30.1. punkts): "Iedzīvotāju padomes sadarbojas jautājumos, kas skar vairākas apkaimes, un var kopīgi izstrādāt priekšlikumus domei." Pamatojums: Nolikums neparedz regulējumu padomju sadarbībai un kopīgai priekšlikumu iesniegšanai, lai risinātu kopīgus jautājumus. Priekšlikums nav ņemts vērā, jo esošā redakcija pieļauj padomēm savstarpēji sadarboties un formulēt vienotu priekšlikumu. 6. priekšlikums
Piedāvājums: papildināt Nolikuma projektu ar jauniem 7.7.–7.9. apakšpunktiem šādā redakcijā: "7.7. Pašvaldībai ir pienākums regulāri informēt attiecīgo iedzīvotāju padomi par visiem būtiskajiem projektiem tās darbības teritorijā, tostarp: 7.7.1. Detālplānojumiem un attīstības projektiem; 7.7.2. Būvdarbiem, ielu un ceļu remontiem; 7.7.3. Sabiedriskā transporta izmaiņām; 7.7.4. Labiekārtošanas darbiem un infrastruktūras projektiem; 7.7.5. Pašvaldības organizētajiem pasākumiem; 7.7.6. Sabiedriskajām apspriešanām un publiskajām apspriešanām. 7.8. Informācijai jābūt pieejamai padomei savlaicīgi, ne vēlāk kā 30 kalendārās dienas pirms plānotā notikuma vai projekta uzsākšanas, vai plānošanas, lai iedzīvotāji varētu iesaistīties diskusijās un izteikt priekšlikumus. 7.9. Punktu 7.8. neattiecina uz pasākumiem un aktivitātēm, kas tiek ieplānotas īsākā termiņā, kur nepieciešams reaģēt operatīvi." Pamatojums: Pašlaik nolikumā nav noteikts, ka pašvaldībai ir jāinformē padomes par plānotajiem projektiem un infrastruktūras izmaiņām viņu teritorijā. Tas rada situāciju, kur vietējie iedzīvotāji uzzina par būtiskiem lēmumiem tikai tad, kad tie jau tiek īstenoti bez apspriešanas un saskaņojuma ar iedzīvotājiem. Priekšlikums nav ņemts vērā, jo par uzskaitītajiem jautājumiem Padome var saņem informāciju (vienkāršā veidā) jau no citiem kanāliem (piemēram, elektroniski piesakoties TAPIS sistēmā par detalplānojumiem, gūstot informāciju pašvaldības mājas lapā un sociālajos tīklos, u.c.) 7. priekšlikums Izteikt nolikuma 14.4. apakšpunktu jaunā redakcijā: "Kandidāts iesniedz parakstītu "Iedzīvotāju padomes locekļa kandidāta pieteikumu" (pielikums)." Pamatojums: Pašreiz nolikumā ir noteikts, ka kandidātus izvirza apkaimes teritorijas iedzīvotāji, iesniedzot ne mazāk kā piecu iedzīvotāju parakstītu iesniegumu ar rakstisku kandidāta piekrišanu (pielikums). Šī prasība nepamatoti sarežģī kandidēšanas procesu un var mazināt iedzīvotāju līdzdalību, īpaši: – Jauniešu iesaisti, jo viņiem bieži tā būs pirmā pieredze demokrātiskā procesā. Kandidēšanas process būtu jāpadara pēc iespējas vienkāršāks un ērtāks, lai veicinātu jauniešu aktīvu līdzdalību. – Brīvprātīgo dalību, jo pārstāvēt apkaimes intereses ir sabiedrisks darbs, un pārmērīgas prasības var atturēt potenciālos kandidātus. – Pieteikumu skaitu un demokrātisko līdzdalību, jo papildus administratīvais slogs var nevajadzīgi ierobežot kandidātu loku. – Plašāku izvēli vēlētājiem, jo, samazinot pieteikumu skaitu, tiek ierobežotas iedzīvotāju iespējas izvēlēties to pārstāvi, kuru viņi uzskata par piemērotāko. Demokrātiskā procesa mērķim vajadzētu būt sabiedriski aktīvo cilvēku iespējami garākam sarakstam, lai vēlētājiem būtu plašākas izvēles iespējas. Ieguvumu pašvaldībai, jo lielāks kandidātu skaits samazina varbūtību, ka būs jāorganizē papildu vai atkārtotas vēlēšanas, ja pieteikumu būs pārāk maz vai kāds no ievēlētajiem pārstāvjiem atteiksies no amata. Priekšlikums atbalstīts – iekļauts saistošajos noteikumos 8. priekšlikums Izteikt nolikuma 14.4. apakšpunktu jaunā redakcijā: "14.4. Kandidāts iesniedz parakstītu Iedzīvotāju padomes locekļa kandidāta pieteikumu (pielikums)." Pamatojums: Iebilstam pret prasību, ka kandidātu izvirza apkaimes teritorijas iedzīvotāji, iesniedzot ne mazāk kā piecu iedzīvotāju parakstītu iesniegumu ar rakstisku kandidāta piekrišanu. Šī prasība nepamatoti sarežģī kandidēšanas procesu un var mazināt iedzīvotāju līdzdalību, īpaši: 1. Jauniešu iesaisti, jo viņiem bieži tā būs pirmā pieredze demokrātiskā procesā. Kandidēšanas process būtu jāpadara pēc iespējas vienkāršāks un ērtāks, lai veicinātu jauniešu aktīvu līdzdalību. 2. Brīvprātīgo dalību, jo pārstāvēt apkaimes intereses ir sabiedrisks darbs, un pārmērīgas prasības var atturēt potenciālos kandidātus. 3. Pieteikumu skaitu un demokrātisko līdzdalību, jo papildus administratīvais slogs var nevajadzīgi ierobežot kandidātu loku. 4. Plašāku izvēli vēlētājiem, jo, samazinot pieteikumu skaitu, tiek ierobežotas iedzīvotāju iespējas izvēlēties to pārstāvi, kuru viņi uzskata par piemērotāko. Demokrātiskā procesa mērķim vajadzētu būt sabiedriski aktīvo cilvēku iespējami garākam sarakstam, lai vēlētājiem būtu plašākas izvēles iespējas. Ieguvumu pašvaldībai, jo lielāks kandidātu skaits samazina varbūtību, ka būs jāorganizē papildu vai atkārtotas vēlēšanas, ja pieteikumu būs pārāk maz vai kāds no ievēlētajiem pārstāvjiem atteiksies no amata. Šāda pieeja nodrošinās atvērtāku un demokrātiskāku procesu, veicinot iedzīvotāju līdzdalību un paplašinot izvēles iespējas iedzīvotāju padomes vēlētājiem. Priekšlikums ņemts vērā, iekļauts saistošajos noteikumos 9. priekšlikums Svītrot nolikuma 15.4. punktu. Pamatojums: Nolikuma paskaidrojuma rakstā nav sniegts pamatojums šādam būtiskam ierobežojumam. 1. Ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanās nav noteikti jebkādi vēlētāju limiti, kuriem neizpildoties vēlēšanas varētu tikt uzskatītas par neleģitīmām. Minētajās vēlēšanās netiek prasīts pat demokrātiju raksturojošais minimums, t.i., 51 % vēlētāju. Tā, piemēram, Rīgas ārkārtas vēlēšanās 2020. gadā piedalījās vien 40,6 % balsstiesīgo rīdzinieku un neviens neapšaubīja šo vēlēšanu leģitimitāti. Turklāt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās politiskajām partijām ir vēl jāpārvar 5 % barjera, lai iegūtu noteiktu skaitu deputātu mandātus. Secīgi, ja Saeimas un pašvaldību vēlēšanās nav noteikts vēlētāju limits, sākot no kura vēlēšanas varētu tikt uzskatītas par neleģitīmām, tad attiecībā uz Iedzīvotāju padomēm, kuras darbojas pēc brīvprātīga principa (padomju locekļi nesaņem atlīdzību), nav pamata izvirzīt stingrākas prasības, pie kurām vēlēšanu rezultātu varētu atzīt par neleģitīmu. 2. Pats formulējums, ka vēlētāju skaits izšķir to, vai vēlēšanas ir vai nav leģitīmas, ir nepamatots. Pretējā gadījumā pilsoniskā aktivitāte, ievērojot normatīvo regulējumu tāpēc vien, ka nesasniedz 10 % slieksni, būtu atzīstama par nelikumīgu. Personas tiesību izlietojums nevar tikt uzskatīts par nelikumīgu, ja likumdevējs šādu tiesību izlietojumu ir garantējis ar konstitucionālajām tiesībām. Sabiedrības vairākuma pasivitāte nevar tikt vērtēta kā aktīvākās sabiedrības daļas nelikumīga izpausme. 3. Ne Pašvaldību likumā, ne citos likumos pašvaldībām nav dots deleģējums noteikt ierobežojumus (balsojuma slieksni) attiecībā uz Iedzīvotāju padomju vēlēšanām. Valsts pārvaldes iekārtas likums expressis verbis paredz, ka valsts pārvaldei ir jāievēro pārvaldes tiesiskuma princips. Secīgi Nolikuma 15.4. apakšpunkts pēc savas būtības un satura neatbilst augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. 4. Pat Pašvaldību likumā noteiktajam institūtam – kolektīvajam iesniegumam –, kas ir viens no sabiedrības līdzdalības instrumentiem sadarbības veicināšanai un vietējo iedzīvotāju interešu aizstāvēšanai, nav noteikti tik stingri ierobežojumi, lai pašvaldībai būtu jārīkojas atbilstoši savai kompetencei. No Nolikuma 15.4. apakšpunkta izriet, ka Baldones apkaimes Iedzīvotāju padomes vēlēšanās ir jāpiedalās vairāk nekā 500 iedzīvotājiem no konkrētās apkaimes, tajā pašā laikā kolektīvā iesnieguma gadījumā pietiktu vien ar 300 iedzīvotāju parakstiem, turklāt no visa Ķekavas novada. Secīgi arī no šāda aspekta šī norma ir nesamērīga un nepamatota. Priekšlikums daļēji ņemts vērā – % no kura padomes vēlēšanas apkaimē tiks uzskatītas par leģitīmām ir samazināts līdz 1 %. 10. priekšlikums Izteikt nolikuma 39. punktu šādā redakcijā: "Pašvaldība organizē pirmās padomju sasaukuma vēlēšanas ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās" Pamatojums: Nolikuma paskaidrojuma rakstā nav sniegts pamatojums šādam būtiskam ierobežojumam. Iedzīvotāju padomes nolikuma izstrāde no Pašvaldības puses kavēta jau vairāk kā 2 gadus. Tikai pateicoties baldoniešu neatlaidībai, ir izstrādāts Nolikums un atkal jāsecina, ka Pašvaldība turpina vilcināties ar Nolikuma ātrāku piemērošanu, tādējādi turpinot ignorēt baldoniešu intereses izveidot savas apkaimes Iedzīvotāju padomi. Nav sniegts jebkāds pamatojums, kāpēc Nolikuma piemērošana tiek atlikta pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, atbildību pārnesot uz nākamo domes sasaukumu, kurš tik pat labi Nolikumu varētu atzīt par spēku zaudējušu un tādējādi liegt jebkādu Iedzīvotāju padomju izveidi Pašvaldības administratīvajā teritorijā. Ņemot vērā, ka šī norma apdraud Iedzīvotāju padomju izveidi un pastāvēšanu, to kategoriski neatbalstām. Priekšlikums nav atbalstīts, jo esošā redakcija pieļauj iedzīvotāju padomju dibināšanu nesasaistot ar pašvaldību vēlēšanām, ar pašvaldību vēlēšanām ir sasaiste tikai pašvaldības organizētam uzsaukumam organizēt iedzīvotāju padomes apkaimēs 11. priekšlikums Svītrot nolikuma 40., 41. un 42. punktu. Pamatojums: Iesniedzēju ieskatā minētā norma neatbilst demokrātijas principam, jo, ja Iedzīvotāju padomes ievēl iedzīvotāji un to darbības laiks ir četri gadi, Pašvaldībai nevar rasties leģitīms iemesls iejaukties pirms Iedzīvotāju padomes termiņa beigām, lai organizētu jaunas Iedzīvotāju padomju vēlēšanas. Būtiski atgādināt, ka Iedzīvotāju padomes darbojas pēc brīvprātīga principa, secīgi Pašvaldībai ne vien nav lietderības, bet arī pamatojums iejaukties padomes darbā, ja tā savu funkciju un pienākumus pilda godprātīgi, efektīvi un iedzīvotāju interesēs. Arī no Nolikuma paskaidrojuma raksta nav izprotams šādas normas pamatojums. Nav atbalstīts, jo iedzīvotāju vairākums diskusijā par iedzīvotāju padomju nolikumu atbalstīja ideju par cikliskuma ieviešanu , ka padomju vēlēšanas nenotiek vienlaicīgi ar pašvaldību vēlēšanām. Paredzēts cikliskums, ka padomes tiek vēlētas pēc diviem gadiem kad notikušas pašvaldību vēlēšanas. 12. priekšlikums Izteikt nolikuma 7.1. punktu šādā redakcijā "izstrādāt lēmumu projektus izskatīšanai domē par noteikumu 5.1.–5.7. apakšpunktā minētajiem jautājumiem, ievērojot pašvaldības darba reglamentā noteikto kārtību;" Pamatojums: Atbilstoši Pašvaldību likuma 2. panta pirmajai daļai Pašvaldība ir vietējā pārvalde, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija – dome – un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. Savukārt Eiropas vietējo pašvaldību harta noteic, ka pašvaldībai ir tiesības un likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs, likumā noteiktās robežās pašvaldības ir pilnā mērā tiesīgas īstenot savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, kurš nav izslēgts no to kompetences, turklāt pašvaldībām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas. Cita, centrālā vai reģionālā vara, nedrīkst tās apstrīdēt vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā. No minētajām normām izriet, ka Pašvaldība ir tiesīga savas kompetences ietvaros lemt par jebkuru sabiedrībai svarīgu jautājumu, neatkarīgi no tā, vai iniciatīva seko no iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām vai Iedzīvotāju padomēm. Baldones gadījumā, ja Iedzīvotāju padome tiktu izveidota pirms VSIA "Latvijas Valsts ceļi" īstenotā Rīgas ielas izbūves projekta, iedzīvotāji jau savlaicīgi būtu vērsuši Pašvaldības uzmanību uz nepieciešamību saskaņot projekta risinājumus, lai salāgotu plašākas sabiedrības intereses un šobrīd nebūtu konfliktsituāciju saistībā ar likvidētajām auto stāvvietām un gājēju pārejām. Netika atbalstīts, jo paplašina likumdevēja noteikto ietvaru. |
Ķekavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja V. Baire
