Jauna ierosme — vismaz reizi divās nedēļās

Uz preses brīfingu Ārlietu ministrijā

Trešdien, 19.jūlijā, Ārlietu ministrijas preses sekretārs Rihards Muciņš žurnālistus informēja par jaunu tradīciju — regulāriem Ārlietu ministrijas preses brīfingiem, kuros masu saziņas līdzekļu pārstāvji tiks informēti par ministrijas darba aktualitātēm. Paredzēts, ka šādi brīfingi notiks reizi divās nedēļās un tajos piedalīsies arī ministrijas dažādu nodaļu darbinieki, tādējādi tā sniedzot žurnālistiem iespējami plašāku informāciju par viņus interesējošajiem jautājumiem.

Šoreiz Ārlietu ministrijas preses sekretāra informācija bija veltīta galvenokārt divu pēdējā laika svarīgāko — Zviedrijas ārlietu ministres Lēnas Hjelmas-Vallenas un Krievijas ārlietu ministra vietnieka Sergeja Krilova — vizīšu izvērtējumam.

Raksturojot S.Krilova neseno vizīti Latvijā, Rihards Muciņš uzsvēra ministrijas viedokli: līdz ar Latvijas ieiešanu Eiropas Savienībā attiecību normalizēšana ar Krieviju un normālu attiecību uzturēšana ir mūsu valsts prioritāte. Savukārt Sergeja Krilova ierašanās Latvijā devusi jaunu impulsu abu valstu attiecībām. Vēl nesen, saistībā ar 9.maija svinībām Maskavā, abu valstu savstarpējās attiecībās abpusēji bijusi vērojama stipri emocionāla attiekme. S.Krilova vizīte parādījusi, ka tagad šim “maija posmam” pārvilkta svītra. Abas puses atzinušas, ka tieši Ārlietu ministrijām jābūt tam dzinējspēkam, kas virza Latvijas un Krievijas attiecības. Latvijas sarunās ar Krieviju S.Krilova vizītes laikā izpaudušies arī daži jauni aspekti: vispirms jau notikusi pamatīga diskusija par tā saucamo krievvalodīgo stāvokli Latvijā. Krievijas puse raksturojusi Beļģiju kā paraugu dažādu nāciju līdzāspastāvēšanai. Savukārt kā labs starpvalstu attiecību paraugs minēta Somija.

Rihards Muciņš izteica viedokli par Sergeja Krilova minētajām 60 atšķirībām pilsoņu un nepilsoņu tiesībās Latvijā. “Es šos 60 punktus vērtētu kā metafizisku pieeju. Jebkurā valstī taču atšķiras pilsoņu un nepilsoņu tiesības. Svarīgi ir, kā šie cilvēki integrējas mūsu valsts sabiedrībā,” teica Ārlietu ministrijas preses sekretārs. Viņš arī atzīmēja, ka starp abām valstīm pastāv atšķirīga pieeja nenokārtotajā robežjautājumā. Proti, Krievijas puse negrib respektēt Latvijas nostāju, kurā par pamatu ņemts abu valstu 1920.gada līgums. Toties pozitīva virzība vērojama Latvijas un Krievijas ekonomiskajās attiecībās. Jau jūlija beigās Latvijā ieradīsies Krievijas ekspertu delegācija, lai mūsu Ekonomikas ministrijā pētītu abu valstu ekonomiskās sadarbības iespējas.

Savukārt Zviedrijas ārlietu ministres Lēnas Hjelmas-Vallenas vizīte Latvijā, ministrijas ieskatā, rezumējusi ļoti intensīvu posmu Latvijas kontaktos ar Zviedriju un citām Ziemeļu valstīm. Kā zināms, jau pērn Zviedrijā oficiālās vizītēs bija gan Māris Gailis, gan Valdis Birkavs. Savukārt Latviju apmeklēja toreizējais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts un toreizējā Zviedrijas ārlietu ministre. “Latvija vienmēr uzsvērusi savu piederību Baltijas un Ziemeļu reģionam, bet Ziemeļvalstīm tas kļuvis aktuāls tikai pēdējā laikā,” teica R.Muciņš un turpināja, “acīmredzot Ziemeļvalstis sāk apzināties, ka Baltijas jūras rajons var ļoti spēcīgi attīstīties tieši Eiropas Savienības kontekstā.”

Preses sekretārs informēja arī par ārlietu ministra Valda Birkava vizīti Grieķijā. Žurnālistus interesēja pirms dažām dienām parafētais Latvijas un VFR līgums par Pirmā un Otrā pasaules kara laikā abu valstu teritorijā kritušo karavīru apbedīšanu un apbedījuma vietu pienācīgu apkopšanu. Līgums gan neparedz tās vai citas valsts finansiālās saistības, tikai sadarbību un savstarpēju palīdzību. Taču tā nav izslēgta arī finansiālā aspektā.

Žurnālisti tika informēti, ka jau 2.augustā Rīgā savus akreditācijas rakstus iesniegs jaunie ASV un Somijas vēstnieki Latvijā. Tuvākajā laikā Rīgā ieradīsies arī vairāku citu valstu vēstnieki.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors