Precizēts 27.07.1995., Latvijas Vēstnesis Nr.111 (394)

Ministru kabineta noteikumi Nr.204

Rīgā 1995.gada 18.jūlijā (prot. nr.38, 1.§)

Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

1.pants. Biroja mērķis un juridiskais statuss

(1) Valsts cilvēktiesību birojs (tālāk tekstā — “birojs”) ir patstāvīga valsts pārvaldes institūcija, kas izveidota, lai veicinātu cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību (tālāk tekstā — “cilvēktiesības”) ievērošanu Latvijas Republikā atbilstīgi starptautiskajām cilvēktiesību normām, Satversmei un konstitucionālajam likumam “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 4./5.nr.). Šo mērķi birojs īsteno, pildot šo noteikumu 3.pantā norādītos uzdevumus.

(2) Birojs ir valsts civiliestāde, kam ir savs budžets un kas darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem. Administratīvi un finansiāli birojs atrodas tieslietu ministra pārraudzībā. Birojs ir juridiska persona.  

2.pants. Biroja direktors

(1) Biroju vada direktors, kuru pēc Ministru kabineta ierosinājuma uz četriem gadiem apstiprina Saeima.

(2) Biroja direktors tiek atbrīvots vai atlaists no amata tikai šī panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.

(3) Biroja direktoru no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) sakarā ar ievēlēšanu politiskas partijas vadībā vai revīzijas struktūrā;

4) veselības stāvokļa dēļ.

(4) Biroja direktoru no amata atlaiž:

1) ja direktors ir notiesāts un spriedums ir stājies spēkā;

2) par tīšu likuma pārkāpumu, kas saistīts ar biroja darbu un izraisījis būtiskas nevēlamas sekas;

3) par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar biroja direktora statusu;

4) par neatbilstību ieņemamajam amatam.

(5) Šī panta trešajā daļā minētajos gadījumos pēc Ministru kabineta priekšlikuma, bet ceturtajā daļā minētajos gadījumos pēc vairāk nekā puses Saeimas locekļu ierosinājuma biroja direktoru no amata atbrīvo vai atlaiž Saeima.

(6) Biroja direktora amatalga tiek pielīdzināta Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatalgai.

3.pants. Biroja uzdevumi

Biroja uzdevumi ir šādi:

1) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām, kā arī veicināt šo tiesību izpratni un atzīšanu;

2) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par Latvijas tiesību aktos paredzētajām iedzīvotāju tiesībām, garantijām un pienākumiem;

3) izskatīt jebkuru individuālu sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu;

4) pēc savas iniciatīvas noskaidrot iespējamā cilvēktiesību pārkāpuma faktus;

5) veikt cilvēktiesību ievērošanas faktiskās situācijas izpēti, it īpaši jomās, kas skar sabiedrības mazaizsargāto grupu (bērnu, personu ar fiziskām vai psihiskām novirzēm un citu iedzīvotāju grupu) intereses;

6) veikt pētījumus un izstrādāt programmas, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī koordinēt citu iestāžu, organizāciju un darba grupu sagatavotās programmas cilvēktiesību jomā;

7) ne retāk kā reizi gadā sniegt Saeimai un Ministru kabinetam ziņojumus ar ieteikumiem Latvijas tiesību normu pilnveidošanai un citiem pasākumiem, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, īstenotu nacionālajos likumdošanas aktos noteiktās cilvēktiesības, kā arī pildītu Latvijas saistības attiecībā uz starptautisko tiesību normām;

8) rīkot sēdes cilvēktiesību ievērošanas situācijas izskatīšanai un novērtēšanai atsevišķās jomās.  

4.pants. Biroja konsultatīvās padomes un darba grupas

(1) Birojs var veidot konsultatīvas padomes pastāvīgu jautājumu risināšanai un darba grupas atsevišķu projektu izstrādāšanai. Konsultatīvo padomju un darba grupu locekļi var būt arī privātpersonas un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

(2) Konsultatīvo padomju nolikumus un darba grupu uzdevumus apstiprina biroja direktors. Viņš arī ieceļ amatā un atbrīvo konsultatīvo padomju un darba grupu sastāvu.

5.pants. Individuālo sūdzību pieņemšana un izskatīšana

(1) Biroja direktors izdod instrukciju, kurā noteikta šajos noteikumos minētā individuālo sūdzību pieņemšanas un izskatīšanas kārtība.

(2) Birojs tiesību aktos noteiktajā kārtībā pieņem un izskata sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem. Birojs nevar pieņemt un izskatīt sūdzību, ja par tajā norādīto cilvēktiesību pārkāpumu jau ir stājies spēkā tiesas spriedums civillietā, kas taisīts par strīdu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, tiesas spriedums krimināllietā vai administratīvajā lietā, kas taisīts pret to pašu personu un par to pašu pārkāpumu, vai arī tiesas izskatīšanā atrodas krimināllieta par to pašu pārkāpumu. Mutiska sūdzība tiek protokolēta, un sūdzības iesniedzējs paraksta protokolu. Ja sūdzība iesniegta par faktu, kas noticis pirms vairāk nekā 12 mēnešiem, birojam ir tiesības šo sūdzību neizskatīt.

(3) Birojam ir tiesības pēc saviem ieskatiem izvēlēties sūdzības izskatīšanas veidu, kā arī izteikt savu viedokli rakstiskā atbildē, nodot sūdzību izskatīšanai citai kompetentai iestādei, izskatīt sūdzību samierināšanas ceļā vai citā veidā.

(4) Birojam ir tiesības neizpaust ziņas par sūdzības iesniedzēju vai liecinieku, ja tas nepieciešams indivīda tiesību aizstāvībai.

(5) Pamatojoties uz iesniegto sūdzību, birojam ir tiesības vērsties pie kompetentas institūcijas vai iestādes, lai lūgtu novērst attiecīgo pārkāpumu vai tā cēloņus. Birojs var no attiecīgās institūcijas vai iestādes pieprasīt informāciju par sūdzības izskatīšanas gaitu. Attiecīgajai institūcijai vai iestādei birojs obligāti rakstiski jāinformē par pieņemto lēmumu.

(6) Biroja direktors apstiprina biroja štatus un struktūru valsts budžetā noteiktā štata vienību skaita un darba algu fonda ietvaros.

6.pants. Tiesības pieprasīt informāciju un paskaidrojumus

(1) Birojam ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldības iestādes un prasīt paskaidrojumu no fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām var būt zināma informācija, kas attiecas uz izskatāmo cilvēktiesību pārkāpumu.

(2) Pēc biroja uzaicinājuma attiecīgajai personai ir pienākums ierasties noteiktajā laikā un vietā, sniegt nepieciešamos paskaidrojumus un atbildēt uz jautājumiem par izskatāmā cilvēktiesību pārkāpuma apstākļiem. Biroja pieprasītais paskaidrojums ir jāsniedz biroja noteiktajā termiņā. Ja personai nav iespējams ierasties vai sniegt paskaidrojumu, par to jāpaziņo birojam un jānorāda iemesli. Darba devējam, arī valsts un pašvaldības institūcijām, nav tiesību aizkavēt uzaicinātās personas ierašanos birojā.

(3) Birojam ir tiesības pieprasīt paskaidrojumu par neieradušās personas atrašanās vietu un iemesliem, kādēļ uzaicinātā persona nav ieradusies birojā.

(4) Par informācijas vai paskaidrojuma nesniegšanu, kā arī par neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc uzaicinājuma biroja direktors ir tiesīgs uzlikt personai naudas sodu saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu. Lēmumu par naudas soda uzlikšanu var pārsūdzēt tiesā.

(5) Nevienam nav tiesību aizkavēt biroju tā uzdevumu pildīšanā, kā arī sodīt, aizturēt, vajāt, fiziski vai citādi aizkavēt personu par to, ka tā sadarbojas ar biroju vai izpilda biroja norādījumus vai lēmumus. Par šajā daļā minēto noteikumu neievērošanu pārkāpēju var saukt pie atbildības saskaņā ar tiesību aktos noteikto kārtību.

(6) Biroja lēmums par sodīšanu ar naudas sodu tiek pieņemts un izpildīts Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.  

7.pants. Faktu konstatēšana

Lai noskaidrotu lietas apstākļus un konstatētu faktus, biroja direktors noklausās pušu un citu personu paskaidrojumus, lietpratēju atzinumus, kā arī iepazīstas ar cita veida informāciju, kas ir nepieciešama pareizai sūdzības izskatīšanai.  

8.pants. Sūdzību izskatīšana

(1) Individuālas sūdzības cilvēktiesību jomā birojs ir tiesīgs izskatīt samierināšanas ceļā pēc tās puses lūguma, kura iesniegusi sūdzību par iespējamo cilvēktiesību pārkāpumu.

(2) Pusei, par kuru iesniegta sūdzība par iespējamo cilvēktiesību pārkāpumu, ir pienākums piedalīties strīda izskatīšanā.

(3) Birojs rada pusēm vienādus apstākļus pušu viedokļu pamatošanai.

(4) Sūdzības izskatīšanas gaitā pusēm ir pienākums ievērot konfidencialitāti.

(5) Ja sūdzības izskatīšana beigusies ar pušu samierināšanos, biroja direktors par to pieņem rakstisku lēmumu, ko puses apņemas pildīt, apliecinot ar savu parakstu.

9. pants. Ieteikuma viedoklis

Ja nav iespējams panākt pušu samierināšanos, birojs ir tiesīgs, ievērojot attiecīgā gadījuma specifiku, rakstiski paziņot pusēm savu viedokli, kuram ir ieteikuma raksturs.

10.pants. Priekšlikumi pārkāpumu novēršanai

Birojs ir tiesīgs sniegt fiziskajām vai juridiskajām personām priekšlikumus un ierosinājumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai. Attiecīgajai personai vai institūcijai mēneša laikā ir jāsniedz birojam rakstiska atbilde.

Ministru prezidents M.Gailis

Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs