Ministru kabineta noteikumi Nr.216

Rīgā 1995.gada 18.jūlijā (prot.nr.38, 13.§)

Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

I. Vispārīgie jautājumi

Noteikumos lietotie termini

Aprobežojums — saskaņā ar Civillikumu nodibinātas energoapgādes uzņēmuma tiesības sabiedrības interesēs izmantot citu īpašnieku nekustamo īpašumu energoapgādes ārējo objektu ierīkošanai, aizsardzībai un ekspluatācijai, vienlaikus nosakot nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu paciest šo tiesību izmantojumu.

Energoapgāde — uzņēmējdarbība, kas ietver enerģijas un kurināmā ražošanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un realizāciju.

Energoapgādes uzņēmums — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar energoapgādi.

Energoapgādes uzņēmumu objekti — ēkas, būves un komunikācijas ar iekārtām, kas paredzētas enerģijas vai kurināmā ražošanai, uzglabāšanai, pārvadei, sadalei, realizācijai (visu spriegumu elektropārvades līnijas, siltumpunkti, cauruļvadi kurināmā transportam, krātuves, siltumtrases, kā arī inženiertehniskās komunikācijas, kas saistītas ar šīm būvēm).

Energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti — energoapgādes uzņēmumam piederoši energoapgādes uzņēmumu objekti, kas izvietoti ārpus uzņēmuma īpašumā vai lietošanā esoša nekustamā īpašuma.

Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu ekspluatācija — pasākumu komplekss energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu darbaspēju nodrošināšanai un uzraudzībai visā to izmantošanas laikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu ekspluatācijas aizsargjosla — energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizsardzībai un normāla darba nodrošināšanai noteikts zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes visās objekta pusēs noteiktā attālumā no energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu elementiem. Šie attālumi atkarībā no objektu parametriem un tipiem noteikti tiesību aktos.

1.pants. Noteikumu uzdevums

Šie noteikumi nosaka:

1) energoapgādes uzņēmumu un ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem aizņemtā nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai lietotāju tiesības un pienākumus;

2) energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizsardzības, drošas ekspluatācijas un uzraudzības nodrošināšanas kārtību.

2.pants. Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu izmantošanas tiesiskais pamats

Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar energoapgādi un energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu izvietojumu, reglamentē šie noteikumi, Civillikums, citi tiesību akti un to noteiktās kompetences ietvaros izdotie valsts institūciju tiesību akti, kā arī starptautiskās konvencijas un līgumi, kuru dalībvalsts ir Latvija.

II. Ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem saistītie īpašuma tiesību aprobežojumi

3.pants. Nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums

(1) Ar šiem noteikumiem saskaņā ar Civillikumu sabiedrības interesēs tiek nodibināts pastāvīgs nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums, ja uz šī īpašuma atrodas vai tiks izvietoti energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti.

(2) Aprobežojums dod tiesības energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašniekam likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā sabiedrības interesēs izmantot citu fizisko vai juridisko personu nekustamo īpašumu (ēkas, zemi), kā arī telpu virs un zem tā šo objektu tehniskajai apkalpošanai, aizsardzībai un ierīkošanai.

(3) Saskaņā ar Civillikumu aprobežojuma tiesību nodrošināšanai tiek pakārtots ceļu servitūts, kas nodrošina energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašniekam tiesības piekļūt pie objektiem. Ja nav iespējams izmantot esošos ceļus, ceļu servitūta izlietotājam ir tiesības izmantot piekļūšanai pie objektiem trīs metrus platu zemes joslu, pēc tam atlīdzinot nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam tiešos zaudējumus, ja tādi ir radušies.

4.pants. Aprobežojuma apjoms

Aprobežojuma apjomu nosaka Ministru kabineta noteikumi.

5.pants. Aprobežojuma nostiprināšana

Nostiprinot zemesgrāmatā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, jānorāda ar šo īpašumu saistītie aprobežojumi un energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu ekspluatācijas aizsargjoslas. Aprobežojumu katram attiecīgajam nekustamajam īpašumam nostiprina par energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašnieka līdzekļiem, un to nodrošina pašvaldība ar attiecīgu ierakstu lēmumā par zemes piešķiršanu. Valsts zemes dienests likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un noformē dokumentāciju aprobežojuma nostiprināšanai un ierakstīšanai zemesgrāmatā.

6.pants. Maksa par energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizņemtajiem īpašumiem

(1) Ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem aizņemtā nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam nav tiesību prasīt atlīdzību par aprobežojuma izmantošanu.

(2) Ja ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem aizņemto nekustamo īpašumu lietošanas tiesības tiek aprobežotas tā, ka šo īpašumu turpmākā izmantošana citiem nolūkiem nav iespējama, tos var atsavināt likumos noteiktajā kārtībā.

III. Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu ierīkošana un apkalpošana

7.pants. Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu piederība

Visi energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti, kuri šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī atrodas valsts energoapgādes uzņēmumu bilancē, kā arī objekti, kuru izbūvē ir ieguldīta valsts īpašuma daļa, un energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti, kuru īpašnieku vai valdītāju zemes reformas laikā nav iespējams noteikt, ir valsts īpašums.

8.pants. Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu ierīkošanas un ekspluatācijas vispārīgie noteikumi

(1) Energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti tiek ierīkoti un to ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu ierīkošana un ekspluatācija veicama, pēc iespējas saudzējot nekustamo īpašumu, kam noteikts lietošanas tiesību aprobežojums (tālāk tekstā — “aprobežots īpašums”). Izbūves gaitā radītos tiešos materiālos zaudējumus sedz energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašnieks.

IV. Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašnieka un aprobežota īpašuma īpašnieka vai valdītāja savstarpējās attiecības

9.pants. Aprobežota īpašuma īpašnieka vai valdītāja tiesības un pienākumi

(1) Aprobežota īpašuma īpašniekam vai valdītājam, izmantojot savu īpašumu, ir pienākums ievērot energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizsardzības un ekspluatācijas noteikumus, kā arī citus tiesību aktus, kuros ir noteikta aprobežota īpašuma izmantošana.

(2) Ja aprobežotā īpašuma īpašnieka vai valdītāja paredzēto pārgrozību dēļ energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti ir jāpārbūvē vai jāpārvieto, viņam par projektētajām pārgrozībām jāinformē aprobežojuma izmantotājs un jāsaņem no tā tehniskās norādes darbu veikšanai. Visi darbi, kas saistīti ar energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu pārbūvi vai pārvietošanu, tiek izpildīti par pārbūves vai pārvietošanas ierosinātāja līdzekļiem.

(3) Aprobežotā īpašuma īpašnieks vai valdītājs ir tiesīgs celt iebildumus pret aprobežojuma noteikšanu viņa īpašumam vienīgi tad, ja ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem aizņemto īpašuma daļu turpmāk vairs nevarēs izmantot vajadzībām, kurām tā tika izmantota līdz aprobežojuma noteikšanai.

10.pants. Energoapgādes uzņēmumu tiesības

(1) Energoapgādes uzņēmumiem ir tiesības:

1) pieprasīt energoapgādes uzņēmumu vajadzībām noteikt aprobežojumu nekustamajiem īpašumiem, kuros izvietoti energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti vai paredzēts tos izvietot. Pieprasījums par aprobežojuma noteikšanu jāiesniedz attiecīgajā pašvaldībā un Valsts zemes dienestā;

2) ekspluatēt un attīstīt energoapgādes uzņēmumu ārējos objektus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, piebraukt ar autotransportu un citiem tehniskajiem līdzekļiem pie energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem, lai veiktu to remontu un ar ekspluatāciju saistītos darbus.

(2) Ja energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti atrodas liegumzonās, slēgtās teritorijās vai ēkās, attiecīgo aprobežoto īpašumu īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem ir jānodrošina iespēja energoapgādes uzņēmuma personālam jebkurā diennakts laikā piekļūt pie energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem, lai veiktu to remontu un ar ekspluatāciju saistītos darbus.

11.pants. Aizliegums kavēt remonta darbus

Aprobežotā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu remonta darbu sākšanu vai to turpināšanu, ja ir radušās domstarpības par atlīdzības noteikšanu radīto tiešo zaudējumu kompensācijai.

12.pants. Aprobežojuma izmantotāja īpašie pienākumi

Pēc energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu izbūves, remonta vai ar ekspluatāciju saistīto darbu pabeigšanas aprobežojuma izmantotājam par saviem līdzekļiem ir jāsakārto aprobežotais īpašums atbilstīgi tā agrākajam stāvoklim un jāatlīdzina aprobežotā īpašuma īpašniekam vai valdītājam visi radītie tiešie zaudējumi.

13.pants. Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašnieka atbildība

Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašnieks ir atbildīgs par šo objektu tehnisko stāvokli un ar tā nodrošināšanu saistīto pienākumu izpildi. Ja energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašnieks nepilda savus pienākumus, valsts tehniskās uzraudzības institūcija ir tiesīga saskaņā ar tiesību aktiem pieprasīt energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu piespiedu sakārtošanu.

14.pants. Strīdu izskatīšana

Visas domstarpības, iebildumi un strīdi, kas var rasties, piemērojot šos noteikumus, risināmi tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

15.pants. Energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizsardzība

Visiem aprobežota īpašuma īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem ir jāievēro ar šiem noteikumiem noteiktie īpašuma tiesību aprobežojumi un energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aizsardzības noteikumu prasības.

Noslēguma jautājumi

1. Ar šo noteikumu stāšanos spēkā sabiedrības interesēs tiek noteikts pastāvīgs aprobežojums visiem nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem vai kuros ir likumīgi uzbūvēti energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti. Zemes reformas laikā pašvaldības un Valsts zemes dienests dokumentus, kas nepieciešami aprobežojuma nostiprināšanai zemesgrāmatā, noformē pēc energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašnieka pieprasījuma. Ar aprobežojuma noteikšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā saistītos izdevumus sedz energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu īpašnieks.

2. Zemesgabali, uz kuriem ir izbūvēti valsts energoapgādes uzņēmumu ārējie objekti vai to izbūve ir sākta līdz šo noteikumu pieņemšanas brīdim, saglabājami valsts īpašumā visos gadījumos, kad zemi iespējams izmantot vienīgi šo objektu ekspluatācijai. Zemes īpašniekam šajos gadījumos piešķirama līdzvērtīga zeme citā vietā vai izmaksājama kompensācija.

3. Ekonomikas ministrijai sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās izstrādāt šajos noteikumos paredzētos normatīvos dokumentus:

1) energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu aprobežojuma noteikšanas kārtību;

2) energoapgādes uzņēmumu ārējo objektu ierīkošanas, aizsardzības un ekspluatācijas noteikumus.

Ministru prezidents M.Gailis

Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs