Tiesības dzīvot tīrā, bioloģiski daudzveidīgā un mazpārveidotā vidē ir jebkura cilvēka būtiska dzīves kvalitātes sastāvdaļa

Ministru prezidents — Vides aizsardzības kluba astotajā saietā 22. jūlijā

Mēs visi esam pārliecināti par to, ka tiesības dzīvot tīrā, bioloģiski daudzveidīgā un iespējami mazāk pārveidotā vidē ir būtiska jebkura cilvēka dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Bez šaubām, nozīmīga tā ir arī latviešu tautai, kuras mentalitāte gadsimtu gaitā veidojusies ciešā ikdienas saskarsmē ar dabu.

Ekoloģija ir globāls jēdziens. Latviju līdz ar mūsu pašu radītajām problēmām apdraud arī citās valstīs radītais piesārņojums, skābie lieti, ozona slāņa izdilšana, “siltumnīcas efekts”. Nežēlīgā dabas izmantošana joprojām tuvina planētu ekoloģiskai katastrofai — iepējamām globālām klimata pārmaiņām.

Es jums neuzskaitīšu problēmas, kas šobrīd apdraud Latvijas vides kvalitāti, par tām jūs esat labi informēti. Tomēr Latvijā vēl ir saglabājies samērā daudz neskartu dabas teritoriju, un tā ir ievērojama Latvijas nacionālā bagātība. Vēlos tikai pievērst jūsu uzmanību tam, ka draudi videi nākotnē var pastiprināties līdz ar tautsaimniecības attīstību, kā arī zemes reformas gaitā līdz ar zemes lietojuma vai īpašuma veida maiņu.

Tautsaimniecība un vides aizsardzība ir savstarpēji cieši saistītas. Cilvēce pamazām nonāk pie atziņas, ka produktivitātes pieaugums viens pats par sevi nedrīkst būt vienīgais ekonomiskās efektivitātes rādītājs. Aizvien vairāk nostiprinās ideja par līdzsvaroto jeb sabalansēto attīstību. Līdzsvarotā attīstība, kas par mērķi izvirza cilvēka un dabas harmoniju, savā visdziļākajā būtībā atbilst mūsu tautas tradicionālajai dzīvesziņai un mentalitātei.

Latvijas attīstība par konkurētspējīgu, pasaulē cienītu valsti ir svarīgākais ilgtermiņa attīstības mērķis. Patlaban mēs vēl esam pārejas procesā, Latvijai ir jāattīstās, jāmodernizējas, jo okupācijas laikā mēs daudz ko esam nokavējuši. Bet mums ir dotas visas iespējas izvairīties no atkritumu kalniem, mirušām upēm, smoga pilsētu ielās, neatkārtojot kļūdas, kuras savā attīstībā bija spiestas iziet industrijas valstis.

Latvijas vidi vispirms var pasargāt, tehnoloģiju modernizācija. Tas nozīmē pāreju uz materiālu un enerģiju taupošu ražošanu un alternatīvo enerģijas veidu izmantošanu. Bet tikpat svarīgi ir katrā cilvēkā radīt apziņu, ka tīra, neskarta un daudzveidīga vide ir būtiska dzīves kvalitātes sastāvdaļa, kas daudziem cilvēkiem pasaulē ir nesasniedzams luksus pat tad, ja viņiem kabatās ir krietni vairāk naudas nekā mums.

Vakar un aizvakar viesojos Kurzemē. Cita starpā apciemoju arī zemniekus, kas savās saimniecībās nodarbojas ar biodinamisko lauksaimniecību un lauku tūrismu. Redzētais un sarunās ar zemniekiem dzirdētais, šķiet, pārliecinātu pat vislielāko skeptiķi. Biodinamiskā lauksaimniecība — tā ir arī veselīga dzīve mūsu tautai un pārliecinošs piemērs citiem. Biodinamiskajai lauksaimniecībai nākotnē ir arī eksporta iespējas, sevišķi tagad, kad straujiem soļiem tuvināmies Eiropas tirgum, kur mūs neviens negaida atplestām rokām.

Diemžēl šiem zemniekiem vēl ir lielas grūtības pārdot šos patiešām unikālos produktus. Varbūt Vides aizsardzības klubs varētu palīdzēt, organizējot uzpircēju un veikalu tīklu, kaut vai sākumā palīdzot iekārtot tīrās pārtikas stendu Rīgas Centrāltirgū? Manuprāt, tā būtu ļoti apsveicama iniciatīva.

Vides aizsardzības klubs neapšaubāmi ir viena no spilgtākajām nevalstiskajām organizācijām mūsu valstī. Diemžēl nevalstisko organizāciju nozīme Latvijā joprojām nav pietiekami novērtēta, arī pilsoņi vēl nav pietiekami aktīvi, lai paši organizētos sabiedrības izglītošanas, iedrošināšanas un mobilizēšanas darbam. Starp citu, valsts reformas koncepcija paredz daļu valsts funkciju nodot nevalstiskajām organizācijām.

Blakus citiem, svarīgiem uzdevumiem es jūs aicinu vēl aktīvāk pievērsties sabiedrības izglītošanai, lai panāktu videi draudzīgāku domāšanas un rīcības veidu. Piemēram, kā iespējams taupīgāk dzīvot, lai, nezaudējot dzīves kvalitāti, tomēr ar savu uzvedību mazāk iespaidotu apkārtējo vidi. Man bija patiesi liels prieks par nesen iznākušo grāmatu “Ekoloģiskā būvniecība”. Starp citu, šīs grāmatas es uzdāvināju arī Kurzemes zemniekiem.

Godājamie saieta dalībnieki!

Atļaujiet man jūs sirsnīgi apsveikt šajā sanākšanas reizē un novēlēt jums sekmīgu darbu. “Zaļajai domāšanai” jāuzvar visā pasaulē, pretējā gadījumā mūsu bērnu un mazbērnu nākotne būs apdraudēta. Šeit es gribētu jums atgādināt ASV viceprezidenta Ala Gora Zaļajai kustībai veltītos vārdus no nesen klajā nākušās grāmatas “Zeme līdzsvarā”: “Mēs esam atbildīgi par to, lai miljoni izprastru ekoloģiskās krīzes konsekvences”.

Es domāju, ka katrs, kas izjutis Latvijas lauku ainavas cilvēka mērogam tik tuvo daudzveidību, mūsu mežu burvību un Baltijas jūras klaida vilinājumu, tam pievienosies.