Ministru kabineta noteikumi nr. 206
(prot. nr. 38, 20.§) Rīgā 1995. gada 18. jūlijā
Seksuāli transmisīvo slimību un AIDS epidēmijas ierobežošanas koordinācijas valsts komisijas nolikums
Izdoti saskaņā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā
izdoto
Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumu nr.177
“Ārstniecības noteikumi” 71.pantu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Seksuāli transmisīvo slimību un AIDS epidēmijas ierobežošanas koordinācijas valsts komisija (tālāk tekstā — “komisija”) ir Labklājības ministrijas pakļautībā izveidota institūcija.
Komisijas sastāvā ietilpst Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, masu informācijas līdzekļu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī ieinteresēto medicīnas nozaru vadošie speciālisti.
Komisijas sastāvu apstiprina labklājības ministrs.
2. Komisijas pamatuzdevums ir izstrādāt priekšlikumus vienotai valsts politikai un stratēģijai seksuāli transmisīvo slimību apkarošanas un AIDS epidēmijas ierobežošanas jomā, kā arī atbilstīgi nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem koordinēt un izvērtēt šī uzdevuma īstenošanā iesaistīto institūciju darbību.
3. Komisija savā darbībā pamatojas uz Satversmi un Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī starptautisko tiesību normām un nolīgumiem. Komisija ņem vērā ANO un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas, kā arī seksuāli transmisīvo slimību un AIDS epidēmijas ierobežošanas valsts programmas.
4. Komisijas darbu vada un organizē komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētājam ir vietnieks seksuāli transmisīvo slimību problēmu jomā un vietnieks AIDS problēmu jomā.
II. Komisijas uzdevumi
5. Komisijas uzdevumi:
5.1. izstrādāt savstarpēji koordinētas seksuāli transmisīvo slimību apkarošanas un AIDS epidēmijas ierobežošanas valsts programmas;
5.2. saskaņā ar seksuāli transmisīvo slimību apkarošanas un AIDS epidēmijas ierobežošanas valsts programmām veicināt, koordinēt un pilnveidot valsts un sabiedrisko institūciju — ministriju, to pakļautībā esošo iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju — darbību minēto programmu īstenošanai;
5.3. sagatavot tiesību aktu projektus un starpvalstu līgumu projektus komisijas darbības jomā;
5.4. veicināt sabiedrības informētību un veselības izglītību, kā arī speciālistu apmācību komisijas darbības jomā;
5.5. uzturēt sakarus ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un veicināt iesaistīšanos starptautiskajās programmās (Pasaules Veselības organizācijas globālajā AIDS programmā un ANO AIDS programmā), kā arī sadarbībā ar starptautisko organizāciju ekspertiem plānot savu darbību un veikt tās analīzi;
5.6. veicināt valstī vienotas seksuāli transmisīvo slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusa (tālāk tekstā — “CIV”) infekcijas un AIDS epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas izveidi un darbību;
5.7. veicināt personu, kas slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām un AIDS vai ir inficētas ar CIV, medicīnisko un psihosociālo aprūpi, kā arī cilvēktiesību ievērošanu attiecībā pret šīm personām;
5.8. sekmēt nacionālo standartu izstrādi, ieviešanu un kontroli seksuāli transmisīvo slimību, CIV infekcijas un AIDS medicīniskās tehnoloģijas (ārstniecībā izmantojamo metožu, manipulāciju un materiālu) jomā, izveidot attiecīgas struktūras (specializētos centrus un laboratorijas) un izstrādāt attiecīgas rekomendācijas un normatīvos dokumentus;
5.9. sekmēt zinātniskos pētījumus komisijas darbības jomā;
5.10. sagatavot un iesniegt valdībai priekšlikumus par seksuāli transmisīvo slimību apkarošanas un AIDS epidēmijas ierobežošanas valsts programmu finansēšanu, ierosināt prioritātes valsts budžeta līdzekļu sadalē un izvērtēt iedalīto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietošanu;
5.11. sagatavot un iesniegt valdībai gadskārtējo ziņojumu par situāciju valstī komisijas darbības jomā, kā arī izteikt priekšlikumus minētās situācijas uzlabošanai.
III. Komisijas priekšsēdētāja un komisijas locekļu pienākumi
6. Komisijas priekšsēdētāja un tā vietnieku pienākumi:
6.1. regulāri sasaukt komisijas sēdes;
6.2. sastādīt komisijas sēžu darba kārtību, vadīt sēdes un nodrošināt to norisi;
6.3. savas kompetences ietvaros organizēt pārbaudes, kā arī pieprasīt nepieciešamo informāciju par komisiju interesējošiem jautājumiem;
6.4. savas kompetences ietvaros sekot, lai attiecīgās iestādes un institūcijas ievērotu komisijas lēmumus;
6.5. operatīvi informēt valdību vai attiecīgos ministriju, iestāžu un struktūrvienību vadītājus par neapmierinošu situāciju komisijas darbības jomā, kā arī izstrādāt priekšlikumus minētās situācijas uzlabošanai;
6.6. atsevišķu jautājumu risināšanai veidot darba grupas, kuru sastāvā iekļaut komisijas locekļus, kā arī pieaicinātus nozaru speciālistus un ekspertus.
7. Komisijas locekļu pienākumi:
7.1. savas kompetences ietvaros kontrolēt un veicināt attiecīgu likumu un citu tiesību aktu izpildi savā nozarē komisijas darbības jomā;
7.2. piedalīties komisijas sēdēs un komisijas organizētajās pārbaudēs;
7.3. savas kompetences ietvaros konsultēt pārējos komisijas locekļus un piedalīties komisijas lēmumu un priekšlikumu sagatavošanā;
7.4. apkopot informāciju par situāciju savā nozarē un savas kompetences ietvaros izstrādāt priekšlikumus tās uzlabošanai.
IV. Komisijas un tās locekļu tiesības
8. Komisijai ir tiesības:
8.1. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt no attiecīgajām iestādēm, institūcijām un amatpersonām informāciju par komisiju interesējošiem jautājumiem;
8.2. savas kompetences ietvaros kontrolēt attiecīgo iestāžu un institūciju darbību;
8.3. ja nepieciešams, atsevišķu jautājumu risināšanai pieaicināt darbam komisijā nozaru speciālistus un ekspertus;
8.4. sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un institūcijām un griezties pēc palīdzības minētajās organizācijās un institūcijās.
Ministru prezidents M.Gailis
Labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš