Ministru kabineta rīkojums Nr. 395

Rīgā 1995.gada 19.jūlijā (prot. nr.38, 16.§)

Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību

1. Akceptēt Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību projektu.

2. Robežsargu brigādes komandierim L.Lasmanim līdz šī rīkojuma 1.punktā minētās vienošanās parakstīšanai risināt praktiskos jautājumus, kas saistīti ar šī rīkojuma izpildi.

Ministru prezidents M.Gailis
 
Iekšlietu ministrs J.Ādamsons

Projekts

Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības Vienošanās par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību

Latvijas Republikas Valdība un Baltkrievijas Republikas Valdība, turpmāk tekstā — “Puses”,

— lai veicinātu labu kaimiņvalstu turpmāko attīstību starp valstīm,

— uzturētu tiesisko kārtību, noregulētu robežincidentus uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas,

— kā arī atrisinātu visus ar robežu saistītos jautājumus, kādi rodas, vienojās par sekojošo:

 

1.pants

Lai izpildītu šīs Vienošanās noteikumus, katra puse ieceļ pilnvaroto robežas pārstāvi un viņa vietniekus.

Kad pilnvaroto robežas pārstāvju vietnieki pārstāv savu Pusi, viņiem ir tādas pašas tiesības, kādas piešķirtas pilnvarotajam robežas pārstāvim.

Puses pa diplomātiskiem kanāliem paziņo otrai Pusei pilnvaroto robežas pārstāvju un viņu vietnieku vārdus un uzvārdus, oficiālās uzturēšanās vietas un darbības iecirkņus.

 

2.pants

Pušu pilnvarotie robežas pārstāvji nozīmē sev nepieciešamajā skaitā palīgus, sekretārus un ir tiesīgi iesaistīt darbā tulkus un ekspertus.

 

3.pants.

Pušu pilnvarotie robežas pārstāvji pilda šādus pienākumus:

3.1. Nodrošina starpvalstu vienošanos izpildīšanu robežapsardzības jautājumos.

3.2. Izpēta un analizē situāciju uz robežas, saskaņo un koordinē robežapsardzības orgānu darbību robežapsardzības jomā un viņu sadarbību cīņā ar organizēto noziedzību, starptautisko terorismu un nelikumīgu narkotisko vielu pārvietošanu pāri valsts robežai.

3.3. Kopīgi izvērtē valsts robežas režīma stāvokli un izskata jautājumus, kas saistīti ar šī režīma uzturēšanu.

3.4. Risina jautājumus, kas saistīti ar starpvalstu nolīgumos noteikto valsts robežas šķērsošanas vietu darbību, pieņem saskaņotus lēmumus par to funkcionēšanu.

3.5. Organizē valsts robežas šķērsošanas kontroli, nodrošina robežas sķērsošanas vietu pienācīgu darbību un visu caurlaides punktos darbojošos dienestu sadarbību.

3.6. Risina jautājumus, kas saistīti ar notikumiem uz valsts robežas, veic šādu incidentu vienpusēju vai kopīgu izmeklēšanu:

— otras Puses teritorijas apšaude pāri valsts robežai un tās sekas;

— slepkavības vai miesas bojājumu nodarīšana pāri robežai vērstu darbību rezultātā, kā arī varmācība pret otras Puses pilsoņiem;

— personu, transportlīdzekļu un kravu nelikumīga valsts robežas šķērsošana;

— ja vienas valsts teritorijā atrasti no otras valsts teritorijas ieklīdušie mājlopi;

— īpašuma nolaupīšana, iznīcināšana vai bojāšana pāri valsts robežai vērstas darbības rezultātā, kā arī citi pārkāpumi uz robežas, kuri radījuši nepieciešamību atlīdzināt zaudējumus;

— ugunsgrēku, epidēmiju, epizootiju izplatīšanās pāri valsts robežai vai šādas izplatīšanās draudi;

— nelikumīga sakaru uzturēšana pāri valsts robežai;

— citi ar robežu saistīti jautājumi, kuri nav jāatrisina diplomātiskā ceļā.

3.7. Nekavējoties informē otras Puses pilnvaroto robežas pārstāvi par:

— nelikumīgas robežas šķērsošanas gatavošanās pazīmēm vai notikušo šķērsošanu;

— robežas upju, ezeru un citu ūdenstilpju bīstamu piesārņošanu, epidēmiju, ugunsgrēku un citu stihisko nelaimju draudiem robežas tuvumā, kā arī par iespējamo to personu pāriešanu pāri robežai, kas cenšas glābties no augstāk minētām briesmām;

— kustības pārtraukšanu vai ierobežošanu robežas šķērsošanas vietās, vai karantīnas ieviešanu sakarā ar slimību izplatīšanos, vai citiem pamatotiem iemesliem un par aptuveniem termiņiem, kad kustība attiecīgajos caiurlaides punktos tiks atjaunota.

3.8. Organizē un veic pasākumus ar pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, lai panāktu valsts robežas režīma ievērošanu.

3.9. Organizē sadarbību ar attiecīgām kaimiņvalsts amatpersonām, lai novērstu stihisko nelaimju seku izplatīšanos pāri robežai, nodrošinātu glābšanas komandu laišanu pāri valsts robežai stihisku nelaimju un ekoloģisko katastrofu gadījumos pēc kaimiņvalsts pilnvarotā robežas pārstāvja pamatota lūguma.

3.10. Nepieciešamības gadījumos organizē otras Puses pilsoņiem neatliekamo medicīnisko palīdzību.

3.11. Izstrādā un saskaņo dokumentu paraugus, kādi nepieciešami Pušu pilnvaroto robežas pārstāvju kopīgai darbībai.

3.12. Organizē valsts robežas pārkāpēju pieņemšanu un nodošanu.

3.13. Nodod izskatīšanai diplomātiskā ceļā tos jautājumus, par kuriem kopīgās darbības gaitā radušās domstarpības un kurus nav atrisinājuši pilnvarotie robežas pārstāvji, par to obligāti paziņojot otras Puses pilnvarotajam robežas pārstāvim.

 

4.pants

Šīs Vienošanās 1.pantā minētajām personām Puses izsniedz rakstiskas pilnvaras.

Šīs Vienošanās 2.pantā minētajām personām Pušu pilnvarotie robežas pārstāvji izsniedz apliecības un caurlaides.

Pilnvaras, apliecības un caurlaides tiek sastādītas latviešu un baltkrievu valodās, ar viņu paraugiem Puses apmainās pa diplomātiskiem kanāliem.

 

5.pants

Pilnvarotie robežas pārstāvji, viņu vietnieki un palīgi veic kopīgu darbu apspriedēs un tikšanās reizēs. Pilnvaroto robežas pārstāvju apspriedes (tikšanās) notiek, pamatojoties uz priekšlikumu, kuru izteikusi viena no Pusēm, secības kārtībā abu Pušu teritorijās. Vienlaikus ar uzaicinājumu ir jāiesniedz apspriedes (tikšanās) darba kārtība un jānorāda tās norises vieta un laiks.

Atbilde uz aicinājumu ir jāsniedz visīsākajā termiņā, taču ne vēlāk kā 48 stundas kopš uzaicinājuma saņemšanas brīža. Ja piedāvātās apspriedes (tikšanās) darba kārtība, vieta un laiks otrai Pusei ir nepieņemami, tā piedāvā citu apspriedes (tikšanās) darba kārtību, norises vietu un laiku.

Vienas Puses pilnvarotā robežas pārstāvja organizētās apspriedes vai tikšanās darbā ir personīgi jāpiedalās otras puses pilnvarotajam robežas pārstāvim. Ja tas ir neiespējami attaisnojošu iemeslu dēļ, uz apspriedi vai tikšanos ierodas viņa vietnieks. Otras Puses pilnvarotais robežas pārstāvis paziņo par to ne vēlāk kā diennakti pirms apspriedes vai tikšanās sākuma.

Ar pilnvaroto robežas pārstāvju piekrišanu starp apspriedēm (tikšanās reizēm) var notikt viņu palīgu tikšanās.

Augstākminēto personu apspriedes (tikšanās) darbā var piedalīties sekretāri, tulki un eksperti.

 

6.pants

Pilnvarotie robežas pārstāvji, lai noskaidrotu lietas būtību, savstarpēji vienojoties, veic pārkāpumu izmeklēšanu notikuma vietā uz robežas.

Izmeklēšanu vada tās Puses pilnvarotais robežas pārstāvis, kuras teritorijā notiek izmeklēšana.

Par kopīgi veiktu izmeklēšanu tiek sastādīts attiecīgs akts vai citi dokumenti, kas tiek pievienoti robežas pārstāvju apspriedes protokolam. Šo aktu un citus dokumentus sastāda, ievērojot šīs Vienošanās 7.panta noteikumus.

Kopīgi veiktā dienesta izmeklēšana incidenta vietā nav uzskatāma par tiesas izmeklēšanas vai citu darbību, kura ir Pušu tieslietu vai administratīvās varas iestāžu kompetencē.

 

7.pants

Par apspriedi (tikšanos) tiek sastādīts protokols divos eksemplāros, katrs latviešu un baltkrievu valodā, un apstiprināts ar pilnvaroto robežas pārstāvju parakstiem un ģerboņzīmogiem.

Protokolā norāda: apspriedes vietu un laiku, dalībniekus, apspriedes gaitu, pienemtos lēmumus un to izpildes termiņus.

Apspriedē pieņemtie lēmumi stājas spēkā ar protokola parakstīšanas brīdi.

Pilnvarotie robežas pārstāvji visīsākajā termiņā informē viens otru par pieņemto lēmumu izpildes gaitu.

 

8.pants

Pilnvarotie robežas pārstāvji mēneša laikā no šīs Vienošanās spēkā stāšanās brīža nosaka un saskaņo tos punktus uz robežas, kur paredzētas tikšanās, apmaiņa ar dienesta korespondenci, kā arī personu, mājdzīvnieku un mantas nodošana.

Personu nodošanu veic pilnvarotie robežas pārstāvji, viņu vietnieki vai palīgi personīgi, par ko tiek sastādīts akts.

Dienesta korespondences apmaiņas punkti darbojas visu diennakti, arī brīvdienās un svētku dienās.

Pilnvarotie robežas pārstāvji nozīmē atbildīgās personas par dienesta korespondences, mājdzīvnieku un mantas pieņemšanu, nosaka viņu izsaukšanas signālus un saņemšanu apliecinošo dokumentu paraugus.

 

9.pants

Šajā Vienošanās minētās amatpersonas valsts robežu šķērso uz sekojošu dokumentu pamata:

— pilnvarotie robežas pārstāvji un viņu vietnieki — uz pilnvaras pamata;

— pilnvaroto robežas pārstāvju palīgi, sekretāri un tulki — uz apliecību pamata;

— pilnvaroto robežas pārstāvju eksperti — ar vienreizējām caurlaidēm.

 

10.pants

Šajā Vienošanās minētajām personām abu Pušu teritorijā tiek garantēta personiskā neaizskaramība, kā arī šīm personām klāt seošo dienesta dokumentu un mantas neaizskaramība.

 

11.pants

Šajā Vienošanās minētajām personām Puses izrāda visāda veida atbalstu to uzturēšanās laikā attiecīgajā teritorijā šīs Vienošanās noteikto pienākumu izpildei.

Puses sedz visus izdevumus, kas saistīti ar šīs Vienošanās izpildi attiecīgās Puses teritorijā.

 

12.pants

Šī Vienošanās stājas spēkā ar tās parakstīšanas brīdi un būs spēkā līdz līguma par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas režīma parakstīšanai.

Ja viena no Pusēm saņem rakstisku otras Puses paziņojumu par nodomu pārtraukt šīs Vienošanās darbību, šī Vienošanās paliek spēkā sešus mēnešus kopš šāda paziņojuma saņemšanas brīža.

Uz Pušu savstarpējas norunas pamata šī Vienošanās var tikt grozīta vai papildināta.

Parakstīta 1995.gada “ ” divos eksemplāros, katrs latviešu un baltkrievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas	Baltkrievijas Republikas
Valdības vārdā	Valdības vārdā