• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pie latviešu klasiskās mūzikas patriarha mītnes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.07.1995., Nr. 110 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36066

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts statistikas komitejas ziņojums

Par cenu un darba samaksas pieaugumu 1995. gada otrajā ceturksnī un jūnijā

Vēl šajā numurā

26.07.1995., Nr. 110

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

ATGĀDNES, ATCERES

Pie latviešu klasiskās mūzikas patriarha mītnes

Jau septīto vasaru Gaujas krastus pie Gaujienas “Anniņām” sestdien tricināja Jāzepa Vītola mūzikas dienas koncerti. Sagaidot latviešu mūzikas patriarha 132. dzimšanas dienu, ko atzīmējam 26. jūlijā, te pulcējās ap 800 dziedātāju no Daugavas, Ventas, Ogres un Lielupes krastiem, no visiem Latvijas novadiem, arī ciemiņi no Igaunijas un latviešu mūziķi un mūzikas draugi no Kanādas, ASV un Vācijas.

Pļaviņā pie pilsdrupām svētkus ieskandēja Rezakas humanitārās ģimnāzijas meiteņu ansamblis un kamerorķestris, laukumā pie ģimnāzijas (Gaujienas baltās pils) klausītājus pulcināja Veru kamerkoris “Hilaro”, bet pēc tam visus kopā aicināja “Anniņu” estrāde, kas pēc profesoru Imanta Kokara un Edgara Račevska ierosmes izveidota dabiskajā amfiteātrī starp balto pils ēku un “Anniņām”.

Šajā gleznainajā Gaujas ielokā, kur Jāzeps un Annija Vītoli pavadījuši daudzas laimīgas vasaras no 1922. līdz pat 1944. gadam un kur tapuši tādi instrumentālās un kora mākslas šedevri kā “Dārgakmeņi”, “Saules svētki” un “Dāvids Zaula priekšā”, dziesmai ir īpašs skanējums. Pat raženajās jūlija lietavās, kas nesaudzēja ne koristus, ne klausītājus.

Lubānas jauktais koris, kas savu darbību nav pārtraucis kopš pašiem pirmajiem Vispārīgajiem Dziesmu svētkiem un kopā ar “Skulti” ir vecākie no te pārstāvētajiem koriem, “Rīdzene” un “Volta” no Rīgas, “Atzele” un “Dzelme” no Alūksnes un “Atzele” tepat no Gaujienas, pavisam 17 jauktie kori, dzied Jāzepa Vītola kompozīcijas “Upe un cilvēka dzīve”, “Gaismas pils”, “Beverīnas dziedonis” un “Ziemeļblāzma”, vīri skandē Emīla Dārziņa “Pie tēvu zemes dārgās” un Jāzepa Vītola “Mežezeru”, bet sievas loka balsis tautasdziesmās gan Jāzepa Vītola, gan Emīļa Melngaiļa un Jāņa Kalniņa apdarē. Liegs skanējums Emīla Dārziņa “Šūpļa dziesmai” un “Nāru dziesmai”.

Apvienotajiem koriem uzticēts arī pirmatskaņojums. Tā ir Edgara Račevska “Ezerlāse” ar Aleksandra Pelēča dzeju.

Kopā ar Jāni Brantu, Māru Skridi, Anitru Niedri, Ēriku Derumu un citiem pašmāju mūziķiem diriģē Arvīds Purvs no Kanādas. Kā atceramies, viņa vadītais Toronto koris “Zīle” vairākkārt dziedājis arī Latvijā un Maestro bijis Dziesmu svētku virsdiriģentu pulkā.

Sakot paldies dziedātājiem no visām Latvijas malām, solistiem Uldim Leiškalnam un Pēterim Lielznikam, Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājai Veronikai Jurčai, Gaujienas pagasta vecākajai Mētrai Kalniņai un viņu daudzajiem palīgiem, bez kuru iejūtības un organizatoriskās prasmes svētki nebūtu varējuši notikt, to mākslinieciskais vadītājs Edgars Račevskis visus dalībniekus un klausītājus aicina nākamgad gatavoties uz vēl plašākiem svētkiem divu dienu garumā ar koncertiem Gaujienā un Alūksnē.

Aizskanot šai Jāzepa Vītola mūzikas dienai, prātā nāk arhibīskapa Jāņa Vanaga vārdi Latvijas Mūzikas akadēmijā, kad Latvija pirms diviem gadiem sagaidīja atvedam no Vācijas šķirstu ar Jāzepa Vītola mirstīgajām atliekām, lai līdz ar viņa dzīvesbiedres Annijas pīšļiem guldītu tās dzimtenes smiltājā. Viņš atgādināja, ka savā laikā Francija parādīja pēdējo godu Napoleonam Bonapartam, kad viņa šķirstu pārveda no Sv. Helēnas salas. Bet starp sagaidītājiem bija arī daudzi Napoleona karos sakropļoti un nelaimīgi cilvēki, daudzās sirdīs bija rūgtums.

Turpretim latviešu mūzikas dižgars Jāzeps Vītols atstājis dzimtenē tikai mirdzošas gaismas pēdas un viņa atgriešanās visas sirdis pilda ar gaišumu. Gaismas pēdās nāk arī dziedātāji, lai aizvien kuplākā pulkā pieskandētu “Anniņu” dziesmudārzu.

Aina Rozeniece,
"LV" korespondente
Foto: Jānis Podnieks

ATC1_1.JPG (22008 BYTES)
Gaujienas pagasta "Anniņas". Ap 1890.gadu celto šejienes muižas aldara māju Latvijas valdība 1922.gadā piešķīra profesoram Jāzepam Vītolam. Kopš 1961.gada te iekārtots komponista piemiņas muzejs, kas vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā pulcinājis tūkstošiem mūzikas draugu.

  ATC1_2.JPG (12201 BYTES)
Skolotājs Harijs Grāvis sveic dziedoni Pēteri Lielzuiku no ASV, kurš Otrā pasaules kara laikā pie Gaujienas cīnījies latviešu leģionāru rindās. Skolotājs vēlas saņemt par to sīkākas ziņas, kas lieti noderētu viņa iekārtotajam Gaujienas novadpētniecības muzejam.

ATC1_3.JPG (17936 BYTES)
Annijas Vītolas tautastērps. Tajā viņu redzējām arī neaizmirstamajos 1980.gada Dziesmu svētkos, kad tauta sarīkoja ovācijas komponista atraitnei.

ATC1_4.JPG (20851 BYTES)
Tāpat kā daudzus gadus Alūksnes novada un tuvākās apkaimes korus pulcina maestro Edgars Račevskis, kas līdz ar saviem kolēģiem ir diriģentu pulkā.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!