PIEKTAJĀ SAEIMĀ 1995.gads. Ārkārtas sesijas

19.jūlija sesija. 19.jūlija sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.107., 108., 109.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā mums nebija lemtspējīga kvoruma zālē, paldies tiem deputātiem, kuri pulksten 16.30 ieradās uz sēdi, bet tagad vēlreiz reģistrēsimies, lai varētu sveikt arī tos, kuri ir ieradušies tagad. Reģistrācija! Rezultātu! 71 deputāts. Acīmredzot vajag nervozākus zvanus pirms tam, kad starpbrīdis beidzas.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Turpinām debates. Lūdzu, jums vārds! Pēc tam — Anna Seile.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs šodien varētu būt gandarīti, kā te vairāki runātāji jau ir atzīmējuši, ka Saeima ir pratusi ietaupīt, ekonomēt un arī valdība to ir atzinusi, uzskatot, ka mēs varam vēl vairāk ieekonomēt, un noņēmusi nost vēl lielākas summas. Par to, es domāju, šeit, zālē, neviens īpaši nav aplaimots. Tikai man mazliet tā savādi ir, ka, skatoties uz Ministru kabineta paredzēto budžetu, iznāk, ka Ministru kabinets gan absolūti nemāk ne ekonomēt, ne ietaupīt nekādā veidā. Pat tādai vienībai kā autobāzei Ministru kabinets nav noņēmis ne santīmu, nerunājot par citām vietām. Un, runājot vēl tālāk par koncepciju, kāpēc un kas šajā likumprojektā iekļauts, man šobrīd nav skaidrs, kāpēc budžeta izstrādātāji nav ņēmuši vērā un nav likuši ministrijām izpildīt valdības galvas Māra Gaiļa norādījumus, ko viņš ir sniedzis savā intervijā, teikdams, ka ierēdņu skaits tiks samazināts vidēji par 10 procentiem. Nekur citur atsaukumu, ka Māris Gailis ir atteicies no šāda sava koncepta, ka 10 procentiem ierēdņu vismaz ir šobrīd jāaiziet no ministrijām un līdz ar to jādod budžeta ietaupījums, es lasījusi neesmu. Tāpēc mani ļoti pārsteidza tas, ka tikai retajās ministrijās ir par dažām, pat ne 10, bet daudz mazāk — piecām, sešām vienībām ierēdņu samazinājums. Tāpēc man būtu tāds jautājums, kāpēc Ministru kabineta pārstāvji nepilda sava vadītāja — premjera norādījumus par ierēdņu izmantošanu ministrijās.

Vēl kāpēc šāds jautājums? Kā ir iespējams samazināt darba samaksas fondu, nesamazinot cilvēku skaitu? Jo es nedzirdēju likumprojekta priekšā stādīšanas laikā, ka kāds būtu teicis, ka likumprojekta robežās un taupības režīma robežās kādam ierēdnim tiks pazemināta alga. Ja alga netiek pazemināta, ierēdņu skaits nesamazinās, bet samazinās izmaksu fonds, tad man šķiet, ka šeit kaut kas nesaskan un nav kārtībā. Varbūt rezultāts būs tāds, ka ierēdnis sēdēs kabinetā bez elektrības, kompjūters nedarbosies, rakstāmmašīna nedarbosies. Nu, sievietes atradīs ko darīt, kā saka, ja nav jāstrādā valsts darbs, bet vīriešiem būs problēma lielāka, jo viņiem ar rokdarbiem problēmas ir lielākas, un rezultātā atkal atdeves valstij nebūs nekādas. Tāpēc man nav pieņemams šāds konceptuāls risinājums budžeta ietvaros.

Bet tagad konkrēti par vienu ministriju, kurai es esmu pievērsusi lielāku uzmanību un, kuru izanalizējot, nonākusi pie secinājuma, ka šīs ministrijas vadītājam tomēr arī nav sava koncepta un mehānisma, kā realizēt savu politiku dzīvē. Tas ir jautājums par Izglītības ministriju. Izglītības ministrija laikam tomēr ir palikusi tanīs pozīcijās, ko savā laikā Vaivada kungs pēc savas demisijas mums šeit rakstiski atbildēja. Un jāsaka — gods un slava viņa godaprātam, ka viņš mums teica, ka skolotāju algas 1995.gada septembrī pamatā nesamazināsies, bet dažiem gan samazināsies. Un nesolīja nekādu paaugstinājumu.

Ne pārāk sen Saeimā gan pozīcija, gan opozīcija nobalsoja par to, ka skolotāju vidējai algai ir jābūt tādai pašai kā ierēdņu vidējai algai. Neesmu saņēmusi vismaz šeit kā deputāte no “Latvijas ceļa” frakcijas un Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas, kas abas veido valdību, iesniegumu, ka šis Saeimas lēmums , par kuru ir nobalsots, tiek 1995.gadā apturēts un prasīts balsojums par šā lēmuma apturēšanu. Tad kā varēs to realizēt ar šiem budžeta labojumiem, kas mums ir izsniegti? Kā to domā realizēt dzīvē? Ja tas bija populistisks gājiens, lai tobrīd nomierinātu Latvijas pedagogus, tad arī to vajag pateikt, jo savādāk man bail, ka 1.septembrī skolā atradīsimies tikai mēs — vecāki un bērni. Jo savādāk skolotāji uz darbu nenāks, ja viņiem nepateiks taisnību par reālo situāciju.

Vēl viena lieta, kas, skatoties uz Izglītības ministriju, mani visu laiku pārsteidz arvien vairāk. Šā gada sākumā, pagājušā gada beigās, kad mēs spriedām par budžetu, es uzdevu rindu jautājumu arī mūsu Saeimas Izglītības komisijai, kāpēc Izglītības ministrijā darbojas vesela rinda institūciju, kurām ir vieta augstākajās mācību iestādēs. Kāpēc ir kaut kādi zinātniski pētnieciskie institūti, kas ne ar ko nenodarbojas, nerisina problēmas? Tad man atbildēja vienkārši: “Viņu likvidācijai šobrīd nav naudas. Mēs viņus pamazām likvidēsim pusgada laikā.” Pusgads ir pagājis. Neviena institūcija Izglītības ministrijā nav likvidēta. Un no 331 ierēdņa projām aiziet 20, un atkal nāk tur citās vietās seši klāt. Kāpēc es runāju tik krasi par šīm lietām? Redziet, Izglītības ministrijas ietvaros — Sporta pārvaldē — viena ierēdņa atbrīvošana no darba dod 1000 latu ietaupījumu. Manuprāt, ja šobrīd no Izglītības ministrijas atbrīvotu divas trešdaļas no tur strādājošajiem ierēdņiem, Latvijas izglītības sistēmā un skolu darbā nenotiktu ne kvantitatīvas, ne kvalitatīvas izmaiņas uz slikto pusi. Ņoti iespējams, ka pat darbs uzlabotos. Un problēma jau nav arī ar šo ierēdņu darbā iekārtošanu. Latvijas skolās ir ļoti daudz vakantu vietu. Un visiem šiem ierēdņiem ir piedāvājama vieta vispārizglītojošās vai citās pedagoģiskās iestādēs, lai viņi iet un tagad atkal praktiski Latvijai grūtajā brīdī parāda savu prasmi, ko viņi tik veiksmīgi ir rādījuši visu laiku Izglītības ministrijā. Es domāju, ka skolām nebūs nekas pretī. Vienīgi būs starpība algā. Un tas būtu veids, kādā iegūt samērā lielus līdzekļus, jo es jums vēlreiz atkārtoju. Viens ierēdnis Sporta pārvaldē — 924 lati. 200 lati mēnesī. 10 skolotājiem — pa 20 latiem. Un nekādu problēmu! Tāpēc man gribas teikt vienu, proti, ka vismaz izglītības ministrs nav skaidrībā par to, kā risināt Latvijā skolotāju ekonomiskās problēmas. Man šķiet, ka šodien viņš nav skaidrībā arī ar koncepciju, kā attīstīsies Latvijas skola. Kāpēc es jums to saku? Tāpēc, ka pēc šā budžeta un budžeta labojumiem Latvijā ir labie, pareizie skolotāji, kuriem vismaz ir cerība, ka alga paliks tādā līmenī un varbūt pat vienu, divus latus pieliks, bet ir vesela rinda izglītības darbinieku, kuriem nepieliks neko un kuri zaudēs. Un iznāk tā, ka ir pareizās skolas, kurās strādā. Tās ir vispārizglītojošās. Un ir nepareizās skolas, kurās strādā. Tās vispirms ir medicīnas māsu skolas, jo tur nekas nav paredzēts. Šajā sfērā nauda tiek noņemta. Līdz ar to šāds skolotāju dalījums pēc darba vietām ir pilnīgi konceptuāli nepieņemams. Jo, manuprāt, skolotājam medicīnas skolā vai kādā citā skolā, kur māca vēl klāt arodizglītību, darbs ir ja ne sarežģītāks, tad vismaz līdzvērtīgs vispārizglītojošai skolai noteikti. Tāpēc žēl, ka šeit nav izglītības ministra. Es labprāt dzirdētu viņa attieksmi pret vidējo ierēdņa algu. Viņš mums izstāstītu mehānismu, kā tas tiks realizēts, vai godīgi atnāktu priekšā un pateiktu —nē, tas nenotiks, tas netiks darīts. Man atliek izteikt tikai nožēlu, ka mūsu saruna ir tāda neklātienē, un vienlaicīgi pateikt to, ka man konceptuālie Izglītības ministrijas izdarītie labojumi budžetā absolūti nav pieņemami.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Oskars Grīgs.

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Budžeta krīze ir. Naudas krīze ir. Kaut kas ir jādara. Un, no šā viedokļa skatoties, būtu jāizdara izmaiņas budžetā. Un tomēr Latvijas Nacionālā neatkarības kustība pievienojas Zemnieku savienības frakcijas aicinājumam — pārtraukt šā budžeta apspriešanu, nododot to atpakaļ Ministru kabinetam. Kāpēc? Tāpēc ka nevar “pirkt kaķi maisā”. Nav mums parādīts ar skaitļiem rakstiski, cik lieli ir bijuši šie ieņēmumi pēdējo mēnešu laikā. Nebija grūti šādu informāciju sagatavot. Nav apspriedušas arī visas komisijas šo sagatavoto budžeta projektu, jo atsevišķām nozarēm samazinājums būs ārkārtīgi sāpīgs. Es, tāpat kā Gravas kundze, gribu pievērst jūsu uzmanību tikai vienai nozarei. Šajā gadījumā tā nebūs ne lauksaimniecība, ne zemes komisija, bet veselības aizsardzība. Veselības aizsardzības valsts ministrs ciemojās Talsu rajonā un pateica: “Naudas budžetā nav!”

Pašlaik Talsu rajons veselības aizsardzībai ir saņēmis tikai 67 procentus no tā, kas bija jāsaņem. Dundagas slimnīca, kurā ir 50 gultas, tiek likvidēta. Sabiles slimnīca ar 70 gultām tiek likvidēta. Rojas slimnīca ar 15 gultām arī tiek likvidēta. Šodien par šo jautājumu jau no paša rīta, paslepus ieklausoties mūsu sēdes raidījumā, lemj Talsu rajona padome. Paldies Dievam, tur aizbrauca radio, un es domāju, ka tuvākajās stundās vai arī rīt no rīta jūs dzirdēsit šīs sanāksmes atreferējumu.

Ko mēs gribam izdarīt? Labi, pārtrauksim mācīšanos uz vienu gadu. Visi skolēni lai neiet skolā manis dēļ, bet nevar šos slimos cilvēkus, kuri lauku nostūros jau tā ir atstāti bez transporta, bez jebkādas infrastruktūras, atstāt arī bez vienīgās slimnīcas. Mēs viņus jau mēģinājām atstāt bez savas pasta nodaļas. Tagad to mēs darīsim arī ar slimnīcu vēl? Tādēļ visi šie jautājumi ir ļoti rūpīgi jāizanalizē. Es domāju, ka viens no variantiem varētu būt tāds, ka šīs mērķdotācijas, kas ir izdalītas pašvaldībām un konkrēti veselības aizsardzībai, nedrīkst aizskart. Nedrīkst aizskart! Tam ir jābūt skaidri ierakstītam atsevišķā rindiņā. Visu cieņu Počas kundzei! Man liekas, ka viņa ir vienīgais cilvēks vai vismaz visaktīvākais cilvēks no pozīcijas, kas tiešām cenšas un pamatoti mēģina savākt šos nodokļus un iekasēt tos, un sekot visiem ienākumiem valsts budžetā. Un, ja tie būs, tad neaizskarsim šīs mērķdotācijas, kuras ir pilnīgi nepieciešamas šo mazo slimnīcu uzturēšanai.

Protams, bez šīm mazajām slimnīcām ir vēl ļoti daudzas citas sfēras, bet tad izdarīsim šo rūpīgo analīzi. Lai Ministru kabinets mazliet vēl pastrādā! Komisijas dos savus priekšlikumus, un tad lemsim par budžetu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

 

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šeit jau jūs, gudri politiķi un ekonomisti, izanalizējāt šo likumprojektu. Var būt, ka man arī nebūtu ko piebilst, bet, ja ar runām varētu piepildīt budžetu vai papildināt budžetu, tad es domāju, ka Gorbunova kungs mani nevarētu šodien dabūt nost no tribīnes. Un es mēģinātu ierunāt divus miljonus latu šodien iekšā budžetā, jo, kā jau te sacīja, apmēram 1,9 miljonus patērē dienā. Un rīt no rīta es brauktu šeit piecos varbūt un startētu atkal ar runām, lai tas budžets būtu pilns. Bet tad droši vien atkal parādītos kāds raksts, kā tas bija pagājušajā gadā “Dienā”, kad mani cienījamie kolēģi Endziņa kungs, Valdis Pavlovskis un Līgotņa kungs rakstīja, ka tukša muca tālu skan, zīmēdami to uz mani personīgi. Redziet, ar tukšām runām jau nepildās budžets. Vai ne, Endziņa kungs? Ar praktisku darbību. Un tas zemnieks Grīgs pagājušajā gadā gribēja ar praktisku darbību darīt to, ko cenšaties jūs, cienījamie “Latvijas ceļa” deputāti, un jūsu valdība šodien darīt. Un tas nav tikai par kriminogēno situāciju pagājušajā gadā, tas bija, galvenais, domāts par parlamentāro kontroli, par budžetu, jo valsts kase, es nepasacīšu neko jaunu, ir galvenais gan ģimenes budžetiņā, gan valstī. Un man ir dīvaini lasīt šīsdienas “Neatkarīgajā avīzē” Gaiļa kunga - Ministru prezidenta un aizsardzības ministra — interviju, ko viņš ir devis šim laikrakstam par kārtību uz robežas, par svariem muitas punktos, par vienotu pavadzīmju sistēmu. Un šeit arī Počas kundze par to runāja. Lai Dievs viņai dod veselību un sparu, bet diemžēl šajā komandā, kur viņa atrodas pašlaik, es ļoti šaubos, ka viņa neko nepanāks arī ar visu savu sparu. Jo viņai būtu jāmeklē citi kolēģi. Tā ir velta cīņa. Es pat gribētu sacīt tā, ka ja ir sirdsapziņa un morāle, ja ir atbildības sajūta vai kauna izjūta, tad šis ir zaudēts gads kopš pagājušā gada, kad es šo problēmu pacēlu, un vajadzētu diemžēl valdībai demisionēt.

Kas uzņemsies to sakārtošanu? Es domāju, ka tā nebūtu problēma. Vai tad mēs tik briesmīgi alkstam pēc šī deputāta krēsla? Un nevajadzētu gaidīt rudeni. Es arī būtu ar mieru vēlreiz ķerties klāt, nevis tā, kā Kides kungs sacīja, ka tas lēmuma projekts esot bijis jēls, ar vieniem vārdiem, bet otrā vietā viņš sacīja: “Tu jau gribēji ar “kalašņikovu” vai ar grāvjiem to kārtību ievest valstī.” Arī tā nav tiesa. Tad es nezinu, kas tad jūs apmierina. Es zinu, ka varu sakārtot to lietu, tikai, dabiski, ir jāgrib. Es ceru, ka varbūt jums nostrādās beidzot sirdsapziņa, cienījamie “Latvijas ceļa” deputāti”, jo man ir visas izdrukas no tās ārkārtas plenārsēdes decembrī un arī balsojumi, kur noraidījāt jūs to lietu. Jūs sacījāt, ka tas ir nesagatavots. Un šeit mēs šodien sēžam. Un te nav tā tukšā muca, cienījamie “Latvijas ceļa” kolēģi! Te ir tas bankas tukšums, budžeta tukšums un pēdējais lielais bums Mežaparka estrādē, kur pieliek punktu. Un tas varbūt nebūt nav pēdējais punkts. Jūsu bezspēcības un bezdarbības rezultāts tas ir. Tā tas ir, cienījamais Endziņa kungs, jā! Jūsu noziedzīgās bezdarbības rezultāts. To man saka cilvēki, lai es pasaku to jums diemžēl! To man saka vēlētāji. Un nav nemaz zvanīts, ka tas Grīgs neķeras vēlreiz rudenī pie šādām radikālām metodēm. Un tad jau redzēsim, ko teiks vēlētāji.

Es pilnībā noraidu šo likumprojektu. Kas tad šeit iznāk? Es pilnīgi atbalstu jūsu budžeta projektu, kas ir pieņemts Ziemassvētku dienās iepriekšējā gadā. Tad kāpēc šeit ir jāraksta mīnus zīmes? Nu ko tas izsaka, sakiet man, cienījamie kolēģi! Nu kaut vai man tuvās Zemessardzes štata darbiniekiem? Ar to viņiem nesamaksās algu divus, trīs mēnešus? Nu atsakieties jūs no algām! Es atteikšos. Man ir zemnieka saimniecība. Ko tad tas izsaka, tie mīnusi! Jūs man varat pateikt? Tad paliksim pie tā paša budžeta, bet priekšlikums mans ir tāds. Ja jūs nespējat sakārtot šo lietu, sakārtot šo budžetu, tad uzticiet vīriem vai sievām, kas to sakārtos. Man bija pagājušajā gadā krīzes pārvarēšanas programma, ja mēs šeit runājam jau par krīzi, un tur bija salikts pa plauktiņiem. Birkava kungam personīgi to iedevu. Un salikts bija precīzi pa plauktiņiem, kā sakārtot budžetu. Jūs to noraidījāt. Un tāpēc es vēl varētu pateikt, lai tauta beidzot izlemj - kurš ir par viņas labklājību un kurš nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

E.Kide (TPA). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Budžets patiešām tukšs. Tikai neizskan jautājums - kādēļ tukšs. Es domāju, ne tādēļ, ka par maz tiek spaidīts uz robežām jeb kaut kas darīts uz robežām, bet tādēļ, ka tautas makā nav vairs no kurienes naudai nākt. Un tas ir ļoti dabisks jautājums. Ir tautsaimniecības pakāpenisks sarukums. Kā jūs sakāt - sabrukums. Bet te man jāsaka, cienītais Bērziņa kungs un Tomiņa kungs, jūs teicāt, ka tas nupat, divu mēnešu, trīs mēnešu laikā noticis. Kā jūs ļoti labi zināt, tautsaimniecībā aprites cikli ir stipri garāki. Sējas laiks no ražas pļaušanas laika ir ar lielu distanci. Un, ja cienītais Tomiņa kungs un Bērziņa kungs, jūs atcerētos, ka jūs, būdami valdībā, sējāt šīs tautsaimniecības sēklas, tad šodien jūs no tribīnes pļaujat to ražu. Kāpēc ir tas tukšums? Un, ja “pilsdrupas” mēs skatām pa visu Latviju, tad nevarētu teikt, ka Tautsaimnieku politiskā apvienība aicināja šīs “pilsdrupas” radīt. Tās ir jūsu tautsaimnieciskās iezīmes. Bet ne šeit es gribu meklēt vainīgos, gribu teikt arī par rūpniecību, kur jāuzņemas vaina arī mums, Tautsaimnieku politiskajai apvienībai, un arī “Latvijas ceļam”. Tautsaimnieku politiskā apvienība redzēja, ka procentu pa procentam sarūk rūpniecības potenciāls, un nesenā laikā viņš atkal ir krities par 10 procentiem. Arī budžetam ir jāsarūk par 10 procentiem. Mēs saaicinājām pēc mūsu iniciatīvas rūpnieku konferenci, biznesmeņu konferenci, un tika pieņemts lēmums izstrādāt stratēģiju, kā tad tālāk virzīties, lai nauda nāktu šajā makā. Nē, apstādināja valdība arī šo varbūt primitīvo stratēģiju, un tālāk tas nevirzās. Mums tika nozīmēts ar labu gribu rūpniecības ministrs. Nu neiet tā rūpniecība. Domāju, ka patiešām arī mums jāuzņemas vaina, cienītie “Latvijas ceļa” kolēģi. Rūpniecībā ir stipri vairāk jāmeklē ceļi, kā viņu virzīt. Es vakar iepazinos ar kokrūpniecības uzņēmuma stāvokli. Pamatā ar valsts kokrūpniecības uzņēmuma stāvokli. Un var teikt, ka tas ir stipri kritisks. Uzņēmums nevar dot budžetā naudu. Mums jādomā par to, un arī rūpniecības ministram cienītajam Jonīša kungam kopā ar mums jādomā par to.

Par budžetu runājot. Budžets, cienītais Bērziņa kungs, tapa jūsu valdības laikā. Jūs viņu radījāt, un šodien mēs viņu analizējam kā caurkritušu. Tātad tas ir kopējs darbs. Bet šeit ne jūs, ne mēs neesam vainīgi. Vainīga ir tieši sarukusī tautsaimniecība. Kas attiecas uz pašu budžeta izmaiņu pasniegšanu mums, nevar nepiekrist, ka taisnība ir gan Kreitusa kungam, gan daudziem runātājiem. Dokuments pasniegts galīgi pavirši. Pēc šī dokumenta neviens deputāts nevar izanalizēt pašreizējo krīzes situāciju budžetā, tās nav budžeta izmaiņas, tā ir krīzes situācija budžetā, kur vajadzēja būt dokumentiem, pēc kā analizēt deputātiem, kāda ir krīzes situācija, kur ir viņas cēloņi un kā viņu novērst. Nevaram pēc šī dokumenta, protams, to analizēt. Nav specbudžetu klāt. Un specbudžetā, kā pareizi Gundars Bērziņš teica, divi miljoni pielikti ir Valsts īpašuma fondam, palielināts tā budžets. Kāpēc to neredzam? Mēs nevaram subsīdijas dabūt laukiem, bet divi miljoni Valsts īpašumu fonda ierēdņiem parādījušies. Nav analīzes. Jākautrējas laikam būtu arī Ministru kabinetam, kaut mēs paši piedalāmies šajā valdībā. Ja nu Saeima varēs samazināt izdevumus un Ministru kabinets aicina uz taupības režīmu, tad tos 65 tūkstošus klāt principā nevajadzēja. Bet varbūt 65 tūkstošus vajadzētu paņemt nost.

Ko gribētu teikt vēl klāt? Nav analītiskā materiāla par budžeta izpildi kā tādu. Cik tad ienācis ir no valsts uzņēmumiem un vai vispār no tiem kaut kas ienāk? Cik ienācis no privātajiem un kādas ir proporcijas budžeta papildināšanā starp valsts uzņēmumiem un privātajiem uzņēmumiem? Kas ienāk no nomas uzņēmumiem? Un vai vispār ienāk no nomas uzņēmumiem? Valsts īpašuma fonds parādīja atskaiti, kur no iznomātā valsts kapitāla nauda vispār vairs neienāk. Lūk, tas pasākumu plāns, par ko Počas kundze runāja, ir centīgs pasākumu plāns, bet tas ir pasākumu plāns uz robežas un vēl kaut kur citur. Tāds tas bija zināmā mērā padomju laikos, bet no tā nauda klāt tik daudz nenāks. Jāizanalizē, kāds tad ir stāvoklis, lūk, ar mūsu tautsaimniecību, un jāprognozē, no kurienes nauda nāks vai, kā Bērziņa kungs pareizi pateica, varbūt arī nenāks, un vai šie budžeta grozījumi ir pēdējie. Ja tāda dinamika būs naudas ieplūšanā valsts kasē, kāda viņa ir šodien, tad es saprotu, ka vēl ne vienu vien budžeta grozījumu uz mīnusa pusi mums nāksies izdarīt. Un šajā pašā laikā, cienījamā Saeima, man gribētos teikt, ka arī mēs kopumā esam pielikuši roku, lai nauda no valsts kabatas vairāk izietu nekā tajā ienāktu. Un šeit es jums atgādināšu, cienītie kolēģi, ka tad, kad Tautsaimnieku politiskā apvienība lika priekšā izskatīt jautājumu par Unibankas privatizāciju, kas uzliek budžetam, ieklauieties, 30 līdz 50 miljonu lieku slodzi, tad jūs visi nobalsojāt, pa lielākai daļai nobalsojāt pretī - ar tādiem sīkumiem mēs šeit nerēķināsimies. Un Unibanka ar visiem 25 miljoniem parādu tiek turpināta privatizēt. Otru banku mēs ne nacionalizējam, bet paņemam tukšu, pērkam tukšu. Vajadzēja arī mums par to padomāt.

Es teikšu vēl vienu lietu. Mūsu Privatizācijas aģentūra, tas attiecas arī uz mums kā uz koalīcijas valdību, strādā kā valsts valstī. Pašlaik tiek privatizēti, es teiktu, gardākie kumosi. Un parādīšu ar faktiem. Ja privatizē “Latvijas naftu”, tad tikai tās vērtīgākās, kā saka, benzīna sadales stacijas, atstājot G-24 kredīta parādus tām tukšajām padomju cisternām, kas paliek centrā, tiem, kam tās būs. Parādi visi krāsies budžetā klāt pie tiem mīnusiem, kas tagad nāk budžetā. Privatizācijas aģentūra krāj mums parādus. Kas notiks ar Kuģniecības privatizāciju, kur paliks tie parādi? Es domāju, budžetam. Mēs ņemsim naudu patiešām, lai izmaksātu tiem nelaimīgajiem cilvēkiem, kas uzticējušies privātajām komercbankām. Bet tas ir avanss, paņemts no ārzemēm, kuru ar procentiem, kā liekas, Bērziņa kungs teica, vajadzēs tam pensionāram atdot no savas pensijas. Tās ir lietas, par kurām mums jādomā, un mums jādomā tautsaimnieciski. Un, lūk, tādai analīzei, prognozei vajadzētu būt, un, manuprāt, valdībai šāda krīzes prognoze, nu, tā budžeta krīzes analīze ir jāizdara, ir jāiesniedz parlamentam un varbūt jāskata pat atsevišķi no budžeta grozījumiem, jo tie nav budžeta grozījumi, tas ir, kā saka, prognozējamais tālākais budžets un kā tautsaimniecību ar šo budžetu var tālāk, kā saka, virzīt.

Man tomēr ir priekšlikums tāds, ka, atvirzot atpakaļ šo budžeta, samazinātā budžeta projektu, nauda klāt pa divām vai trim nedēļām nepienāks, to nevar izperināt, kā jūs pareizi sakāt. Varētu patiešām ņemt vērā visus tos priekšlikumus, kurus šeit daudzi deputāti pareizi izvirzīja, un valdība varētu viņus iestrādāt uz otro lasījumu. Patiešām, lūk, tos tūkstošus un tos miljonus, un tos ekonomijas momentus iestrādāt. Bet dabūt klāt kaut kur naudu - tas nav iespējams. Ja mēs apstādināsim budžetu, nobremzēsies visa budžeta saimniecības sistēma, tāpēc man ir priekšlikums pieņemt viņu pirmajā lasījumā, iestrādāt visus šos priekšlikumus, dot dziļu analīzi par tālāko prognozi budžeta izpildē un paredzēt, ko var darīt, ja, teiksim, prognozējums naudas savākumā var būt tāds, kā šeit daži deputāti teica. Tas ir, gandrīz puse no nepieciešamā budžeta. Tad arī deklarācijā varbūt mūsu koalīcijas valdībai ir kaut kas jāmaina un jāpasaka tautai, ko mēs varam ar šo budžetu izdarīt un ko mēs nevaram, kā sadalīt tos trūcīgos resursus, kuri ir reāli un kuriem klāt vairs nepienāks, ja prognoze būs pareiza. Šādai analīzei Finansu ministrijā vajadzētu būt. Es domāju, ka aparāts Finansu ministrijā ir ļoti liels un teikt, Počas kundze, ka rokrakstā, lūk, šis analītiskais materiāls ir tikai jums, bet ne deputātiem, nu, tas īsti vietā nav. Man ir priekšlikums patiešām likt kopā galvas un mēģināt atrast izeju, arī opozīcijas spēkiem likt kopā galvas un mēģināt atrast izeju no šīs situācijas. Bet, Grīga kungs, ne ar grāvju rakšanu uz robežas, ne ar zemnieku aicināšanu ar dakšām pie šī budžeta grozījumiem, kā saka, nauda klāt nenāks. Tas jāizdara mums kopīgi šeit ar pildspalvām ar galvām nevis, lūk, aicinot uz šādiem ekstrēmiem pasākumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Tautsaimnieku politiskā apvienība, es atvainojos, Tautas saskaņas partija! Pēc tam - Andris Rozentāls.

 

L.Kuprijanova (TSP). Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, bet man liekas, ka mēs galīgi bezcerīgi un bezjēdzīgi šo visu apspriežam. Un galīgi nav svarīgi šobrīd, vai mēs nobalsosim “par” vai “pret”. Visās budžeta izmaiņās, kas ir notikušas valdošās koalīcijas laikā, un pamatbudžetā vismaz vienu reizi šīs izmaiņas bijušas, es runāt no tribīnes esmu sākusi ar to, ka ir nekorekti iesniegti materiāli, ka nevar izlasīt paskaidrojuma rakstu, ka nav saprotams. Tas ir kaut ko līdzējis? Nē. Tā ir tukša runāšana. Un šobrīd mēs varam brīvi balsot bez frakciju lēmumiem, tā, kā uzspiežas poga, vispār - aizvērtām acīm.

Otrs jautājums - vai kaut ko dos tas, ka ieliks labas izmaiņas? Neko tas nedos, Kides kungs! Man ir ļoti žēl tieši jums oponēt. Jūs esat Budžeta komisijā. Valsts budžeta likums jau simt reizes ir pārkāpts. Uz kāda pamata indeksē pensijas, ja nav labojumu? Viņas ir noindeksētas, un, atklāti runājot, man kā komisijas priekšsēdētājai, tā summa tur būs iestrādāta tieši par tiem 2,27 vidēji līdz gada beigām. No tā budžeta pensionāriem jau vairāk nekas neatliks ko atstāt. Nu, man ir vienalga, jo pensijas jau ir izmaksātas, atpakaļ, es ceru ,2,27 latus nevarēs iekasēt viss ieņēmumu dienests kopā ar policiju. Un pat ja pieslēgtu visu armiju klāt. Nebūs ko paņemt.

Otrs jautājums. Nu, paldies Dievam, ka bija pareiza prognoze, Počas kundze pateica, ka akcīzes nodoklis tomēr vislabāk kasējas. Nu, un pareizi, mēs tai medcīnai no akcīzes lūdzām, nevis no cita nodokļa. Nu, un kas par to? Par alkoholu ir iekasēti, nu, pat pēc referentu runām apmēram 8-9 miljoni uz šo brīdi. Cik ir saņēmusi medicīna? Knapi pāri vienam miljonam. Kur ir likuma izpilde? Tas jau ir ierakstīts, te nekas nav jāmaina tikai jāizpilda. Nu, tad kāda jēga tam visam? Ja valdība nākamajai Saeimai neatbildēs personīgi ar savām demisijām, ar kriminālatbildību par to, ka viņa nepilda likumu, tas ir bezjēdzīgi.

Tagad es gribētu pieskarties jau tehniski šim budžetam. Nu, sociālajai sfērai ir noņemti kā visiem pārējiem tie paši 5,9 procenti, samazināti ir pabalsti, kontingents krīt. Es domāju, ka loģiski vispār šajā situācijā ar tām summām būtu pareizi atstāt tās sociālās ministrijas rīcībā un pielikt varbūt bērnu pabalstiem pa 35 santīmiem, nevis pārdalīt kaut kur citur. Tas nav izdarīts, tas viss noņemts kopējā katlā. Par medicīnu es jau pateicu, no specbudžeta nekas iekšā nenāk. Mūsu republikāņi visi, kam cerējām uz specbudžetu, tieši šodien no rīta pie manis bija visi, atnesa pēdējos papīrus. Vidēji nofinansēti par 24 procentiem pusgadā. Stradiņa, bērnu, traumatoloģijas slimnīcas un tā tālāk. Un tur nav vajadzīgas budžeta izmaiņas, tur vajadzīga likuma izpilde. 50 procentus no akcīzes lai atdod, nerunājot par to, ka jau budžetā ir 14 miljoni ielikti. Tādēļ, protams, šīs izmaiņas manā skatījumā būtiski ne palīdzēs, ne traucēs, un tādēļ es, kolēģi, jūs patiešām aicinātu balsot, neskatoties, kuru pogu jūs spiedīsit, jo man liekas, ka nekas būtiski šeit nemainīsies.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

A.Rozentāls (LZS). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Klātesošie! Faktiski nav jau jārunā par budžetu, un tuvu manas domas var sakrist ar Kuprijanovas kundzes teikto, ka šodien varam balsot, varam arī nebalsot. Jārunā būtu par daudz plašāku jautājumu. Vai tad beidzot mūsu šī liberālā — nedrīkst šo vārdu “nelietīgi” lietot, jo tas nav nekas slikts, — bet pasludinātā mežonīgā, nekontrolētā liberālā tirgus ekonomika, kura ir sagrāvusi Latviju, nav jāmaina? Beidzot no šīs tribīnes jāizskan, ka tā ir jāmaina, tas ir nosodāms un vispār likvidējams pasākums. Un, Kides kungs, to sēklu, kuru varbūt sēja Saeimas darbības sākumā, mēs abi bijām gatavi izravēt, bet jūs, pēdējā brīdī atbalstot to pašu politiku, ko “Latvijas ceļš” sāka, (No zāles deputāts E.Kide: “Citu!”) turpinājāt, un tagad mēs pļaujam to melnplauku visi kopā. Diemžēl ir tāda situācija, ka jaunai valdībai, vai tās vadītājs būtu bijis Krastiņš vai Kide, vai cits, vajadzēja dot iespēju jau tajā brīdī pagrozīt šo politiku tautsaimniecības, nacionālās saimniecības attīstības virzienā, nevis “kupī-prodai” ekonomikas virzienā, kura vairs nedod naudu, jo nav ko pirkt nevienam, un šie procenti, augļotāju procenti, ir beigušies. Un nu mēs esam pie šīs sasistās siles un domājam, ko darīt tālāk. Tālāk, protams, ir jādod atpakaļ šis budžets, protams, ne tur kaut kādu skaitļu izmaiņai, bet gluži vienkārši, ja valdība ir gatava domāt un grib kaut ko sakārtot, tad ir jāstrādā konceptuāli pie saimnieciskās programmas un šī budžeta ieņēmumu daļas izstrādāšanas, jo sadali var izstrādāt viens students, ekonomikas fakultātes 4.kursa students, viņš var budžetu sadalīt, pārdalīt. Es nenoliedzu Finansu ministrijas lielo štatu darbinieku spējas kaut ko tur sakārtot vēl labāk, bet, lai sadalītu budžetu, jau nekāda liela māksla nav vajadzīga. (No zāles: “Nauda vajadzīga!”) Vajadzīgs ir naudu ieņemt, un, kā to darīt, mēs neredzam šajos budžeta labojumos, nedzirdam arī no valdības paskaidrojumiem. Un tāpēc es uzskatu, ka nav viņi jādod Saeimas komisijām labot, bet jādod atpakaļ valdībai ar viņas ekspertiem, speciālistiem, ministrijām, lai dotu gan tautai, gan mums, Saeimai, gan pašiem pārliecību, ka kaut ko var darīt. Un, lai domātu, ir vajadzīgs dot papildu laiku, tāpēc es aicinu atgriezt atpakaļ šo budžetu, nevis par viņu balsot, tā, kā jau mēs gribējām vienu no likumprojektiem iepriekš ļoti zaļu dot Saeimas komisijām, cerot, ka tās nu būs tās, kas izstrādās. Es domāju, valdībai ir jāstrādā pie budžeta pašai, un vēlēsim viņai veiksmi tikt vēl ar šo pasākumu galā. Un, ja nu ne, tad viņai pašai jāizšķiras, ko darīt tālāk.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Lucāns (TPA). Cienījamie deputāti! Droši vien šodien nav nozīmes runāt par to, kāpēc šis budžets nepildās. Acīmredzot nav nekādas jēgas šādai analīzei, jo mēs to neesam darījuši daudzu gadu garumā. Mēs varbūt varam spriest par vienu - kādas ir bijušas tendences šo gadu laikā. Un, ja mēs pēc šā parametra mēģinātu paskatīties uz notiekošo, tad mēs saprastu, ka budžeta iespējas ar katru gadu ir tikai mazinājušās, mazinājušās un mazinājušās. Tikpat proporcionāli gandrīz kā ar katru gadu ir mazinājies kopprodukts, ko Latvija spēj ražot. Lūk, šī ir pirmā kopsakarība! Un diez vai šodien ir jēga strīdēties par šo skaitli - 25 miljoniem, jo tik un tā šo 25 miljonu nebūs. Mēs varam šeit pieņemt, kādus lēmumus gribam, viņu vienkārši nebūs! Man ir šaubas par citu — vai šie 25 miljoni līdz gada beigām būs pietiekami, lai nevajadzētu, teiksim, septembrī vai oktobrī nākamajai Saeimai vēlreiz pārskatīt šo budžetu un vēlreiz labot.

Man varbūt gribētos pavisam primitīvā plāksnē paskatīties uz visu šo lietu. Mēs visu laiku esam vienkāršojuši un vienkāršojuši visu savu attiecību sistēmu un šobrīd esam jau nonākuši līdz tādam stāvoklim, ka mēs vienkārši konstatējam, ka 25 miljonu nebūs. Es gribu uzstādīt jautājumu - kāpēc nebūs šo 25 miljonu? Kāpēc šajā budžeta paskaidrojumā nav šīs analīzes, kur ir cēloņi? Vai tā ir paviršu ierēdņu vaina? Tad kāpēc viņi nav sodīti, ja viņi ir pavirši? Jo to ir vienkārši pateikt - par 5 procentiem gada vidū samazināt budžetu. Ja pārrēķinām, teiksim, uz gada kopējo apjomu, tad tas nozīmē, ka gada otrajā pusē, tā sakot, sakrāsies vēl vairāk nekā dubultīgi. Kā dzīvot tiem cilvēkiem, kas ir rēķinājušies ar šiem skaitļiem? Es jautāju, vai ir kāds vainīgais par šīm kļūdām, ja tās ir kļūdas? To mēs nezinām. Labi! Pieņemsim, ka tās nav kļūdas. Kas tad tas ir? Redziet, mani tas visvairāk uztrauc, ka šī paša pirmā cēloņa nav. Kāpēc? Un kamēr šajā zālē netiks runāts par šo cēloni — kāpēc, tikmēr nevar būt nopietnas runas par to, ka mēs šeit analizējam budžetu. Tā ir diezgan bezatbildīga papļāpāšana un laika nosišana un nekas vairāk. Bet cēloņi ir zināmi. Tie ir pietiekoši skaidri, bet tās metodes, ar kādām cīnās pret šiem cēloņiem, ir absolūti neefektīvas. Un, lūk, tas ir tas pamats, kura dēļ mēs esam tajā stāvoklī, kurā nu mēs esam. Šorīt, braucot uz darbu, teiksim, es klausos radio. Izrādās, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo no tā, ka brauc uz Lietuvu, tur iepērk preces, ko par 300 latiem drīkst ievest šeit iekšā, ar tām tirgojas un tādā veidā iegūst iztikai naudu. Es uzstādu jautājumu — vai tādā gadījumā vairs drīkst maz ierobežot šeit kaut kādu preču ievešanu, ja reiz cilvēkam tā varbūt ir vienīgā iztika? Kaut gan es saprotu, cik, teiksim, bezjēdzīgs ir tāds stāvoklis, bet tā tas notiek. Ja, teiksim, katrs Latvijas iedzīvotājs veic, teiksim, nu šo, sauksim to par spekulatīvo darbību uz naudas kursa rēķina, kas notiek šobrīd, tad kā to legalizēsim vai kā darīsim uz priekšu? Es domāju par šīm un tamlīdzīgām lietām, un varētu nosaukt veselu virkni šādu lietu, kurās nav skaidrības, kāpēc tas tā notiek, jeb, pareizāk sakot, ir skaidrība, bet mēs izliekamies, ka tā nav tā īstā skaidrība, jo tā īstā skaidrība mums liekas kaut kur citur. Tā ka šī budžeta apspriešanas lieta pēc manas izpratnes ir tīri formāla, ja mēs nenonākam līdz dziļākiem cēloņiem. Un es personīgi nevaru balsot par šādiem labojumiem budžetā, kamēr mēs šajā zālē nenonāksim līdz šai nopietnajai analīzei.

Es saprotu, ka tas nemainīs skaitļus, bet es saprotu, ka mums vienreiz ir jānonāk līdz šai kārtībai, ka budžets nav tā lieta, kuru vienkārši var paņemt un izmainīt kā katram patīk. Tas ir patiesībā vienīgais ekonomiskais rādītājs, ko regulē Saeima, un, ja mēs pat šo rādītāju nespējam analizēt jeb, pareizāk sakot, nevaram panākt, lai viņa analīze notiktu, tad grūti pateikt, ko mēs vispār varam panākt. Lūk, tāds ir mans skatījums šajā lietā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, “Latvijas ceļš”! Pēc tam - Māris Graudiņš.

 

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un cienījamie radioklausītāji, kurus tiešām visi šeit klātesošie deputāti cenšas uzrunāt, un acīmredzot tas ir arī saprotams, kāpēc.

Es gribētu varbūt pieskarties ne tik daudz skaitļiem, ar kuriem te tika diezgan labi manipulēts debašu laikā, jo finansu ministre uzstājoties varbūt precizēs dažas lietas un paskaidros dažas lietas, bet es varbūt gribētu nedaudz tomēr parunāt par politisko kontekstu vai politisko motivāciju. Es saskatīju tādu zināmu pretrunu dažu opozīcijas pārstāvju runās. Tomiņa kungs, Bērziņa kungs, ja nemaldos, arī Grīga kungs, arī citu frakciju pārstāvji paši atzina kā opozīcijas pārstāvji, ka pašlaik jaunās finansu ministres Sāmītes kundzes un Počas kundzes vadībā ir iezīmējušās pozitīvas pārmaiņas, ir iezīmējusies darbība, kas varētu nest pozitīvus rezultātus. Tas tika tiešām atzīmēts no šīs tribīnes no vairākiem opozīcijas pārstāvjiem. Un arī Tomiņa kungs ļoti precīzi teica. Viņš teica, ka pašlaik ir sasniegts minimālais punkts. Tas nozīmē, ka tālākas lejupslīdes vairs nebūs un tagad varētu sākties tātad zināma augšupeja. Un tad seko jautājums — bet kāpēc? Kāpēc gadījumā, ja Sāmītes kundzes un Počas kundzes darbība tiek novērtēta pozitīvi, ja Ministru kabineta tieši šī pēdējā mēneša darbība tiek novērtēta pozitīvi, pēkšņi tik negatīva nostāja pret tieši šo pašu jūsu slavēto ministru izstrādātajiem budžeta labojumiem? Un atbilde ir vienkārša: acīmredzot politika neļauj jums atzīt un pieļaut, ka lietas kļūst labākas, un acīmredzot te nekā citādi es to nevaru izskaidrot kā vienkārši ar bailēm no tā, ka lietas varbūt tiešām kļūs labākas, ka tiešām varbūt cilvēkiem dažas labas lietas atrisināsies. Kā šodien man Zemnieku savienības pārstāvis Edmunds Krastiņš teica, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut 81. panta kārtībā pieņemtos likumus par bankām, jo tad valdība varēs sākt kompensēt zaudētos depozītus. Kāda nelaime! Valdība varēs sākt kompensēt zaudētos depozītus. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut! Es saprotu, ka runa ir par to, ka to nedrīkst pieļaut pirms vēlēšanām. Kas notiks pēc vēlēšanām, to ir grūti pateikt, bet, protams, opozīcijas pārstāvjiem ļoti negribētos, lai tiem cilvēkiem, kuriem varbūt tiešām tie paši noguldītie depozīti ir minimālā summa, kas ir nepieciešama, lai viņiem katrā ziņā nebūtu ne mazāko cerību viņus atgūt. Un ļoti labi mēs zinām, ka nospraustais projekts nemaz neparedz to atgūšanu no citu kabatām, kā te Grīga kungs teica, kurš to acīmredzot vienkārši nevēlas saprast. Es vienkārši gribu norādīt uz šo nelielo pretrunu.

Ja jau mēs te visi kopā tik vienoti esam šajā vērtējumā, ka nupat ir sākusies uzlabošanās, ka nupat Finansu ministrijas darbībā ir parādījušās pozitīvas ievirzes, ka nupat nodokļu savākšana ir uzlabojusies, ka nupat arī valdības attieksme ir uzlabojusies, tad kāpēc tieši šobrīd ir jāatrod visi sīkie argumenti, lai balsotu pret budžeta labojumiem? Jūs man piedodiet, šādus argumentus jau varēja atrast arī, apstiprinot iepriekšējo budžetu. Arī iepriekšējo budžetu apstiprinot, varēja nākt un atrast atsevišķas detaļas, ka vienai slimnīcai ir par maz, ka vienai skolai ir par maz, ka vienam teātrim ir par maz. Un droši vien tā arī bija, jo, protams, ka tiem un tiem, un tiem ir par maz. Bet toreiz mēs kaut kā tās detaļas nepamanījām, toreiz mēs nobalsojām. Šobrīd, kad Ministru kabinets sagatavo šim brīdim atbilstošu budžetu, lai tiešām piepildītos tas, ko Tomiņa kungs teica, sāktos tā augšupeja, seko faktiski nemotivēts noliegums. Un es domāju, ka tiešām mums laikam ir tāda situācija iestājusies, kad — es negribu teikt, ka visi, bet daļa partiju un daļa partijās — uzskata, ka jebkura uzlabošanās tagad, pirms vēlēšanām, ir par sliktu nu tādu vai citu balsu salasīšanai. Vai tiešām mēs ziedosim un upurēsim tautas labklājību savu politisko ambīciju dēļ? Es domāju, ka tauta jau galu galā mācēs novērtēt, kas par ko ir balsojis. Bet tomēr man gribētos, lai vismaz tad šo partiju pārstāvji nāk šeit un tad lai viņi pārdomā šos argumentus un nerunā paši sev pretī, lai tiešām mēģina pamatot, kāpēc nevajag samazināt izdevumu daļu budžetam, lai mēģina to izdarīt, lai mēģina kaut kādā veidā savādāk to atrisināt, bet nevis runā viens otram pretī.

Es vienkārši gribētu vērst uzmanību... es domāju, klātesošo uzmanību, deputātu uzmanību — varbūt tas nav tik būtiski, jo mēs esam nu jau divarpus gadus kopā, un, es domāju, mēs viens otru pietiekami labi pazīstam un visiem mums jau ir apmēram skaidrs, ko kurš darīs, kā kurš balsos un kādi būs rezultāti,— bet varbūt es vairāk gribētu vērst citu klātesošo un arī klausītāju uzmanību uz šo politisko motivāciju, kas iet cauri visām šīm debatēm šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš, “Latvijas ceļš”, lūdzu!

 

M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu daļēji varbūt turpināt šo domu, ko kolēģis drusku izteica, un varbūt izteikt drusku tādu izbrīnu par to, ka tiešām ir gandrīz vai tāda vēlmju domāšana - viss iet sliktāk un paliks vēl sliktāk, iekasēs vēl mazāk naudas ... Nu, varbūt jā, tas uzlabo vienam otram izredzes vēlēšanās vai kā, bet, nu tomēr budžetu nemainīsim un tomēr turpināsim tērēt naudu. Te ir divi apsvērumi, man liekas. Numur viens - pirmām kārtām mums ir tomēr jādzīvo ar tiem līdzekļiem, kas mums šobrīd ir, varbūt tomēr varēsim paaugstināt izdevumus atkal. Un otrām kārtām es domāju, ka mēs varam ar zināmu optimismu raudzīties uz pozitīvajām ievirzēm, kas jau ir iestrādātas Aijas Počas un Indras Sāmītes vadībā, un ar pārliecību tomēr skatīties uz pozitīvo ievirzi.

Mani pārsteidz, ka mūsu sadarbības partneri - Tautsaimnieku politiskā apvienība - vēl kādreiz pat cenšas šķietami izraudzīt negatīvo statistiku, kad turpat ir pozītīvā statistika blakus. Un kaut vai atļaujiet man citēt drusku no Valsts komitejas ikmēneša biļetena, no tā , kas ir rakstīts “Dienā” aizvakar un pēdējās pāris dienās pat par pozitīvām lietām. Aizvakar “Dienā” kaut vai. Ārējās tirdzniecības apjoms pieaudzis — virsrakstā. Eksports piedzīvo vēl neredzēti strauju pieaugumu un ir cēlies par 33 procentiem salīdzinājumā ar pēdējo gadu. Tā ir ļoti pozitīva ievirze. Bezdarbs 1994. gadā konsekventi ir krities katru mēnesi un tagad sasniedzis 6,1 procentu. Salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm, ar Ziemeļeiropas valstīm tas ir viens no zemākajiem rādītājiem visās šajā valstīs. Lūk, šis eksporta pieaugums rada darba vietas. Rīgā bezdarba tikpat kā nav. Būvniecība Latvijā, rāda ikmēneša biļetens, pieaugusi par 32 procentiem 1995. gadā. Un var jau pat neticēt statistikai, bet palūkojieties arī uz slēpto “ēnu ekonomikas” sektoru, kas ir vēl lielāks. Veikalu remonta darbi, privātie būvdarbi, kas tiek veikti, šeit ir pat lielāki, un šie rādītāji varētu būt pat vēl augstāki. Tika jau minēti šie valdības ieņēmumi, kas ir krietni paaugstinājušies jau otrajā jūlija nedēļā un turpina pieaugt. Vēl viena pozitīva iezīme — algas, patīk vai nepatīk opozīcijai, bet algas Latvijā ir visaugstākās Baltijas valstīs, un es pat citēšu opozīcijas pārstāvi: “Lauku Avīzē” Māris Grīnblats ir citēts, sakot tā, ka īstenībā algas Latvijā ir divreiz lielākas, nekā patiesībā viņas tiek norādītas statistikā, jo, lūk, visi galu galā saņem konvertu algas. Tātad pareizā aina būs, kā Grīnblats tiek citēts, ja pareizināsim statistiku ar divi.

Tālāk. Kides kungs teica: vienā mēnesī rūpniecības apjomi ir kritušies par 10 procentiem iepretim iepriekšējiem mēnešiem. Patiesība. Bet ko rāda jūnija statistikas biļetens? Tas rāda, ka kopumā šogad rūpniecības apjoms ir cēlies par 9 procentiem. Jā, ir lejupslīde. Ņoti daudzās nozarēs ir ļoti sāpīgas problēmas. Ņoti daudzos reģionos, it īpaši Latgalē, bet kopumā šī statistika tomēr norāda, ka tas iet uz augšu. Te pat varētu teikt tā, Rozentāla kungs, pat lauksaimniecībā ir pozitīvas ievirzes, jo, lūk, šī pati eksporta statistika norāda uz to, ka lopkopības un dzīvnieku produktu eksports ir pieaudzis par 5 miljoniem latu, šogad pat dubultojies. Tātad arvien vēl daudzas nozares krīt uz leju, bet atsevišķas nozares tomēr iet uz augšu. Es domāju, neignorēsim to, ka ir arī pozitīvais. Arī preču apgrozījums. Jā, ir svarīga ļoti nopietnā banku un finansu uzticības krīze, bet mazumtirdzniecības preču apgrozījums katru mēnesi vēl joprojām šogad pēc statistikas ir konsekventi audzis. Varbūt tiešām mūsu statistika kaut kur kādā jomā kļūdās, bet es nedomāju, ka visās šajās jomās viņa kļūdās. Un tas norāda uz to, ka mums jāraugās uz pozitīvām iezīmēm, ka tomēr lietas jau tagad sāk uzlaboties, ka valsts kuģis pēc šīs vētras mūsu finansu dzīvē ir pagriezies uz labo pusi. Bet šobrīd, ja šie ienākumi nav ienākuši, mums tomēr jāraugās uz reālo situāciju un jādzīvo ar tiem līdzekļiem, kas mums ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - otrreiz.Piecas minūtes. Ja es atceros pareizi.

 

P.Tabūns (LNNK). Es, protams, negrasījos iet un runāt, bet pēc Panteļējeva kunga un Graudiņa kunga sacītā es vienkārši nevaru sēdēt un klusēt. Jo tas jau robežojas ar kaut ko, nu, tā ir ļoti augsta pilotāža, kā mēdz sacīt. Kuģis ir gandrīz nogrimis un līdz 6.Saeimai nogrims pavisam dzelmē, bet viņi sauc:”Bravo! Viss iet uz augšu! Un viss ir kārtībā!” Un vajadzēja tikai Gundaram Bērziņam pateikt, ka ļoti aktīva ir Počas kundze, bet visi pārējie tur apkārt neko daudz nedara un reizē ar to darbs nekustas, kā Panteļējeva kungs uzreiz uztvēra, ka viss ir ļoti skaisti un jauki un ka lietas kļūst pavisam labākas un viss ir gandrīz burvīgi un skaisti. Un Graudiņa kungs uztver šo karogu, skrien uz priekšu un pauž to pašu.

Es gribu pasacīt vienu, par ko esmu iestājies šeit no tribīnes ne reizi vien. Un ir pēdējais laiks. Es jau sen teicu, ka šeit vajadzēja sen jau sanākt uz ārkārtas sēdi, lai izstrādātu pasākumu kompleksu, kas neļautu nogrimt šim kuģim. Un pareizi teica Grīga kungs — ja tas kaut daļēji tiktu realizēts, kas toreiz tika paredzēts pērn, nebūtu mēs bijuši pie šīs sasistās siles. Bet tagad esam. Un vēl vairāk. Līdz 6.Saeimai un līdz tam brīdim, kad sāks darboties nākamā valdība, šis budžets būs iztukšots vēl vairāk. Un to varēs labot un pārlabot, bet tam nebūs absolūti itin nekādas nozīmes. Ir kaut kas beidzot jādara, lai labotu šo visu procesu, kas šeit notiek. Beidzot valstij jāienāk naudai. Bet mēs, LNNK cilvēki, šeit cits pēc cita dažādas sēdēs esam nosaukuši desmitiem piemēru, ļoti konkrētu un precīzu, kur var iegūt desmitiem, simtiem miljonu latu naudas budžetā. Ņoti precīzi esam teikuši un uzskaitījuši to. Nu tad beidzot. Es domāju, ka mūsu turpmākajam darbam līdz 6.Saeimai nebūs nekādas nozīmes, ja mēs šādā veidā tikai runāsim un izbalsosim no budžeta 25 miljonus ārā, varbūt 50, slēgsim slimnīcas. Kā jau Seiles kundze teica, rajonos un ciematos slimnīcas slēdz ciet, skolotājiem algas neizmaksājam, atvaļinājuma naudas neizmakasājam, un tā tālāk, un tā joprojām. Un Panteļējeva kungs saka: “Viss ir skaisti!” Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - deputāts Zaščerinskis.

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad nedaudz pieskaroties tam, ko “Latvijas ceļa” frakcijas vadītājs teica. Kāpēc, piemēram, arī kritizējot valdību, atzinības vārdi tika veltīti jaunajai valsts ieņēmumu ministrei. Manuprāt, šeit ir tas būtiskākais, par ko es arī varbūt iepriekš nerunāju, ka šobrīd valdībā nav šīs komandas. Ir atsevišķi cilvēki, kuri vēlas strādāt, bet ir arī cilvēki, kas iejaucas šajā darbībā. Šobrīd nav noslēpums augstākajiem Finansu ministrijas ierēdņiem, ka Finansu ministrija lielā mērā tiek vadīta arī no Valsts kancelejas. Tiek doti rīkojumi, kam pārskaitīt un kā pārskaitīt naudu. Un šie augstākie ierēdņi Finansu ministrijā ir arī diezgan sašutuši par to, kādā veidā tā ir iespējams strādāt. Šeit, nenoliedzot, ka ir šī komanda, manuprāt, būtiskākais iemesls ir valdības vadītāju nespēja organizēt šo komandu. Un neapšaubāmi tā ir šīs valdības pozitīvā iezīme, ka ir ienestas jaunas notis, ir tāda teatralizācija, pasniegšanas veids, tāds ārišķības moments saistībā ar cilvēkiem. Neapšaubāmi tas Gaiļa kungam ir izdevies. Bet darba ziņā ir izdevies daudz mazāk. Bez šis teatralizācijas es nevienu būtisku sasniegumu diemžēl nevaru nosaukt. Neapšaubāmi šobrīd “Latvijas ceļš”, kas kontrolē 40 procentus balsu ar savām un piesaistītajām balsīm, ir tas, kam ir jāspēj izveidot šo valdību pat tad, ja redz, ka viens cilvēks netiek galā. Ir jārod arī citi cilvēki. Un šobrīd, manuprāt, premjeram ir jādod kāds laiks vēlreiz pierādīt to, vai viņš spēj, bet, ja nespēj, tad neviens cits spēku samērs šobrīd nav pietiekams. “Ceļam” ir jāizšķiras un jāatrod cits valdības vadītājs. Manuprāt, iepriekšējais valdības vadītājs tiktu daudz labāk galā ar pašreizējo kritisko situāciju.

Otrs. Te runāja par eksportu, kas it kā ir labs un attīstās. Bet Graudiņa kungam es gribu norādīt, ka pašreizējā valdība jau iepriekšējā gadā novembrī un decembrī pieņēma politiskus lēmumus neatmaksāt eksportētājiem apgrozījuma nodokli, jo mākslīgi gribēja izvilkt šo budžetu. Šis eksporta ierobežojums nāk ar atsitienu. Aprīlī tika izlabota šī situācija, bet divarpus mēnešus eksportētājiem šis nodoklis netika atmaksāts. Kādas ažiotāžas tas izsauca eksportētājos, kādu starptautiskā prestiža graušanu tas radīja kopfirmās, kur daļa bija ārzemju kapitāli, kuru ieguldītāji nesaprata, kā šajā valstī var būt likumdevējs noteicis režīmu eksportam, bet tāpēc, ka nav naudas, netiek maksāts. Tas jau nozīmē zāģēt zaru, no kura var nākt nauda. Koku eksportētājiem aprīļa mēnesī vien bija 3,5 miljoni līdzekļu iesaldēti šajā neizmaksātajā pievienotās vērtības vai apgrozījuma nodoklī. Kādus zaudējumus tas radīja šiem uzņēmējiem! Vai tas nenāk vēl kā bedre? Tas nāks vairākus mēnešus. Tāpēc arī šī eksporta dinamika. Ja arī tā kādus mēnešus ir bijusi pozitīva, pēc šīs darbības tā būs negatīva. Par to arī neapšaubāmi ir jārunā.

Un otrs būtiskākais, manuprāt. Es gribētu, lai valdošā koalīcija tomēr saprot. Šobrīd opozīcija bieži, manuprāt, ir bijusi pietiekami konstruktīva. Daudzos gadījumos, gan nodokļu sistēmā, gan visur, atcerieties, redzot to, ka jūsu spēki ir dikti vāji, opozīcija nemēģināja stāvokli destabilizēt, bieži vien atbalstīja daudzus tādus priekšlikumus, kuri bija nepieciešami un bieži arī nepopulāri, kas visumā praktiski tādai normālai demokrātijai nav īpaši raksturīgi. Opozīcija mēģina vilkt un uzturēt pozīciju, bet mums ļoti sāp tas smagais stāvoklis, kādā pašreiz ir valsts finansu sistēma, un šī budžeta atgriešana, kura, es ceru, ir vienīgais saprātīgais risinājums, nav jāuzskata par kādu kaut kādu mēģināšanu pārmācīt vai te kaut kādus labus darbus neļaut darīt. Protams, var izmantot demagoģiju un vēl tālāk sabiedrībā radīt nihilismu pret visiem šiem procesiem, vēl tālāk destabilizēt situāciju sabiedrībā. Bet es domāju, ka tiks izdarīti pareizie secinājumi un mēģināts sakārtot un veidot šo budžetu reālu arī tad, ja “Latvijas ceļam” būs jāizšķiras par dažu tādu cilvēku nomaiņu, kuri nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem, lai šī valsts tomēr varētu attīstīties, lai šo krīzi mēs varētu pašreiz apturēt, nevis runātu par pārvarēšanu. Lai nebūtu tā, ka līdz šīm vēlēšanām valdošā partija skaita dienas, cik ir palicis, un vienalga, kas pēc tam notiek. Tāpēc es aicinu nodot šo budžetu atpakaļ Ministru kabinetam un ceru, ka viņi būs spējīgi tikt ar saviem pienākumiem galā, jo kā nekā viņu labā strādā 12 tūkstoši valsts ierēdņu un valsts darbinieku. Saeimas potenciālo cilvēku, kas ir nodarbināti, ir ievērojami mazāk. Un, saprātīgi vadot šo lielo cilvēku armiju, ir iespējams uzlabot stāvokli. Es novēlu arī valdošajai koalīcijai veiksmi šajā darbā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu runāt pavisam īsi un neaizkavēšu jūsu uzmanību ilgstoši, jo uzskatu, ka acīmredzot mēs jau tā esam pārāk ilgi debatējuši un varbūt ļoti daudz pa tukšo. Bet es tomēr nevarēju nereaģēt uz Graudiņa kunga šeit doto analīzi un nenonākt pie secinājuma, ka varbūt tiešām mūsu grūtības ar budžetu vienā ziņā ir tieši tāpēc, ka mēs pārāk rožaini gribam saskatīt savu perspektīvu, tuvāko perspektīvu un varbūt ne visai apdomīgi analizējam tos statistikas datus, kuri jau tāpat būtu jāapšauba un kuri mums ir pieejami. Es uzskatu, ka budžeta grūtībām, kas mums pašlaik ir, viens no iemesliem ir arī kļūdas, sastādot budžetu pagājušajā gadā. Un atcerēsimies, Bērziņa kungs, ka to sastādīja vēl iepriekšējā valdība. Jaunā valdība nevarēja divos mēnešos to pārtaisīt, grozījumus izdarīt. Bet tas nebūtu šoreiz galvenais. Kolēģi, nav svarīgākais tas, kurš vairāk vai mazāk vainīgs, svarīgāks ir tas, kādā situācijā mēs esam. Bet tas ir viens no tiem iemesliem. Paņemiet pagājušā gada datus, paskatieties, ko pagājušogad runājām ap šo laiku, kad budžets tika stādīts! Ka ražošanas lejupslīde ir apturēta, ka nākošajā gadā, tas ir, šogad, paredzēts ražošanas pieaugums vismaz par 5 procentiem. Faktiskie skaitļi tomēr ir citādāki. Faktiskie skaitļi salīdzināmās cenās, kolēģi, nerunāsim par faktiskajām cenām, neņemot vērā inflāciju. Jā, tad jau mums būs inflācija 100 procenti, tad mums parādīsies arī ražošanas pieaugums. Pie nulles pieauguma salīdzināmās cenās pēc faktiskajām cenām būs 100 procentu pieaugums. Bet tā taču mēs nevaram analizēt! Un, ja faktiski salīdzinām ražošanas situāciju pa šo laiku salīdzināmās cenās. Tad esam tomēr nevis par 5 procentiem ražošanu kāpinājuši, kā tas bija pagājušajā gadā, bet kritums, kā Kides kungs teica, ir vairāk nekā 10 procenti. Un es brīnos, ka šodien šeit neviens no ekonomistiem, analizējot situāciju, nepieskārās tādam ārkārtīgi bīstamam momentam kā ārējās tirdzniecības bilances deficīts. Man ir uz rokas statistikas biļetens, kurš ieslēdz un parāda arī šos skaitļus. Diemžēl tie varbūt drusku novecojuši, ieskaitot tikai maiju. Un šie skaitļi rāda, ka pirmajā ceturksnī ārējās tirdzniecības bilances deficīts bija 48 miljoni. Ka ārējās tirdzniecības bilances deficīts aprīlī bija 14,6, maijā - 15,4 miljoni. Tātad 15 mēnešos mēs esam nopirkuši turpat par 80 jeb, precīzāk, par 78 miljoniem latu preču vairāk nekā realizējuši. Kur lai rodas tādas naudas summas? No kurienes, cik ilgi mēs spēsim atrast tās rezerves? Un, ja tagad vēl ņemam vērā, ka gan Krievijas veikto pasākumu dēļ, gan mūsu pašu varbūt ekonomiski nepareizās virzības dēļ daudzos jautājumos sākas valūtas atplūde, un ja mēs to mēģināsim nosegt, izņemot latu no apgrozības, kā tas tika izdarīts maija mēnesī, kad latu masa apgrozībā samazinājās par 20 miljoniem, tad tiešām tā perspektīva man rādās gaužām bēdīga. Un tāpēc ir vajadzīga šāda analīze, lai mēs zinātu, kā virzīt un kas būtu kardināli jādara, lai situāciju uzlabotu. Bet, nenobalsojot šodien pirmajā lasījumā, mēs situāciju tikai pasliktināsim, jo mēs novilcināsim. Bet analīzi vajadzētu finansu ministrei iesniegt uz otro lasījumu. Un bez analīzes otro lasījumu tomēr pieņemt nevajadzētu. Paldies par uzmanību! (No zāles: “Tā ir!” “Nav!”)

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

I.Birzniece (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, es neesmu ekonomiste, es nepretendēju būt ekonomikas eksperte. Es esmu juriste, un juristi visvairāk māk uzdot jautājumus. Šodien es dzirdu runas, ka visā vainīga ir budžeta un finansu krīze, ka tas nozīmē, ka mums ir tāds luksuss, mums ir laiks gaidīt atrisinājumu. Mums vajag sameklēt, kā visātrāk, īsākā laikā apturēt vēl lielāku deficīta palielināšanos. Atdot šo likumprojektu valdībai prasīs vairāk laika nekā pieņemt pirmajā lasījumā un vismaz par 25 miljoniem latu samazināt izdevumus. Jā, es piekrītu, vajag papildu informāciju par ieņēmumiem, apskatot šo jautājumu. Bet nevis bezatbildīgi teikt - mums, Saeimas opozīcijai, nav daļas gar to, jo tad nevar mūs vainot. Tā nav valstiska pieeja. Valstiska pieeja ir, kā visīsākajā laikā apturēt šo krīzi, atrisināt šo problēmu. Ja mērķis ir ātrāk izbeigt budžeta krīzi, tad pieņemsim pirmajā lasījumā un visi saliksim kopā mūsu galvas, lielie eksperti, kas ir mūsu vidū, un atradīsim atrisinājumu. Bet teikt - nē, mēs gribam parlamenta kontroli pār budžetu, mēs uzliksim atpakaļ uz valdības pleciem, tā, es domāju, ir ļoti bezatbildīga un nevalstiska domāšana. Ņoti šaura domāšana vēlēšanu priekšvakarā. Es ļoti atbalstu Kides kunga priekšlikumu - pieņemt pirmajā lasījumā un visiem strādāt kopā, sameklēt risinājumu šai krīzei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vēl vēlas runāt finansu ministre Sāmīte, bet finansu ministrei, tāpat kā citiem valdības locekļiem, Kārtības rullis paredz vienu stundu runāt. Taču ir iesniegts priekšlikums, pieci deputāti ir parakstījuši - Tomiņš, Gundars Bērziņš, Rozentāls, Putniņš, Resnais: “Ierosinām 19.jūlija sasauktajā ārkārtas sesijas sēdē no pulksten 18.00 izsludināt pārtraukumu līdz 20.jūlijam pulksten 10.00.” Tāpēc sēdes vadītājs darītu pareizi, ja aicinātu nobalsot par šo priekšlikumu, jo citādi nevar pārtraukt runātāju, ja ir konkrēts priekšlikums, un balsot uzrunas laikā. Tāpēc lūdzu zvanu! Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Un katrs to dara piecas minūtes. Ojārs Kehris!

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mani pārsteidz tas, ka Bērziņa kungs un Tomiņa kungs, kuri arī aģitēja, ka būtu tomēr jāstrādā un tomēr jāvirza uz priekšu daudzas lietas, ir ierosinājuši pārtraukumu, pat nepabeidzot šo jautājumu. Manuprāt, ja mēs sasaucām šo ārkārtas sēdi, mums vismaz budžeta jautājumus jāpabeidz. Mūs gaida arī otrais lasījums, kur cilvēki reāli var saņemt. Tas pats Ceļu fonds, kurš gaidīja, kamēr mēs bijām atvaļinājumā. Kurš gaidīja visu to laiku. Šodienas budžetā mums gaida līdzekļus arī Satversmes aizsardzības birojs, tur ir pārdalījums Aizsardzības ministrijai. Ja mēs paši neizskatām budžetu, mēs nevaram prasīt, lai cilvēki pēc tam viņu, teiksim, ievērotu. Tā ir taisnīga kritika, kas šeit skanēja, vai pat ne no Tabūna puses, ka jā, ka nedrīkst būt nekādu budžeta pārkāpumu, bet ka mēs velkam budžeta izskatīšanu un viņu neizskatām tik vienkārši. Tādā gadījumā, protams, mēs visu kaut ko varam sagaidīt.

Tāpēc es aicinu vismaz pabeigt budžeta izskatīšanu šodien, ar to saprotot gan šo budžetu, gan vēl divus labojumus otrajos lasījumos, kas seko tieši šim jautājumam. Lai gan labāk būtu, manuprāt, strādāt vismaz līdz desmitiem un izskatīt lielāko daļu no šīs sēdes darba kārtības. Tā ka es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

A.Rozentāls (LZS). Cienījamie kolēģi! Varbūt kompromiss reālas situācijas vērtējumā, ka šo iesākto likumprojektu, kur diskusijas negaidīti ilgi ievilkās, varētu un vajadzētu noteikti nobeigt un pēc tam izdarīt pārtraukumu līdz rīt pulksten 10.00 un turpināt strādāt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tiek piedāvāta kombinācija no iesniegtajiem priekšlikumiem, bet, kā saprotat, sēdes vadītājs nevar likt tādā veidā šo lietu uz balsošanu. Protams, var pagaidīt, jums pieci kolēģi tur sēž blakus, uzrakstiet varbūt, ja pārējie kolēģi piekrīt. Un varbūt, lai lieta nekavētos, mēs varbūt nekorekti, bet varam jautāt Sāmītes kundzei — cik ilgi jūs runāsit? 15 minūtes. Varbūt tad turpināsim sēdi. Vai iesniedzējiem nav iebilžu, ja Sāmītes kundze, finansu ministre, teiks uzrunu un tikmēr jūs noformēsit savu priekšlikumu, kuru jūs mutiski izteicāt? Nav deputātiem iebilžu? Nav. Lūdzu, Indra Sāmīte — finansu ministre, jums vārds!

I.Sāmīte (finansu ministre). Es gan domāju, ka tas, kas ir sakāms, ir pietiekami nopietns, lai pievērstu uzmanību arī šie pieci deputāti, kuri jūtas, ka viņi šodien jau ir pietiekami pastrādājuši un ir pelnījuši atpūsties līdz rītam. Jūs acīmredzot domājat, ka jums ir daudz laika. Baidos jums pateikt, ka mums nav daudz laika.

Un otrs jautājums jums. Jums ir bailes no kārtības? Šie grozījumi ir nepieciešami, jo, kā ir konstatēts, un tas nav noslēpums, ieņēmumi pirmajā pusgadā nav sasnieguši iecerēto līmeni. Valsts budžets ir vadlīnija, pēc kuras strādā mūsu valsts iestādes, ieskaitot Saeimu. Ir nepieciešams dot nepārprotamu norādījumu ar likuma spēku, ka uz priekšu naudas būs ievērojami mazāk. Šis solis ir nepieciešams, lai nodrošinātu stabilitāti un dotu iestādēm iespēju plānot uz priekšu šajos šaurākajos finansiālajos apstākļos. Nav pieņemami visai valstij strādāt operatīvā režīmā, pamatojoties tikai uz Finansu ministrijas norādījumiem.

Es vēlētos atbildēt uz dažiem jautājumiem, kuri tika pacelti un kuri bija paši svarīgākie.

Tātad par samazinājumu pašvaldībām. Samazinājums pašvaldībām faktiski ir tikai 3 procenti no pašvaldību kopbudžeta. Ar pašvaldībām saskaņots tāpat mums bija darbs arī ar ministrijām. Neviens, protams, nav sajūsmināts par viņa budžeta samazināšanu, bet visi zina, ka šāds solis tiek sperts, un ar viņiem par šiem jautājumiem ir runāts ilgi un daudz. Un, ņemot vērā to, cik liels, protams, ir pašvaldību īpatsvars mūsu valstī, mēs Finansu ministrijā ar tām runājam un nodarbojamies ar šiem budžeta jautājumiem patstāvīgi. Sarunas katru nedēļu.

Tātad paldies par dažiem citiem norādījumiem. Ministru kabineta budžeta palielinājums ir faktiski sakarā ar to, ka pārņēma no Satiksmes ministrijas sakaru centru un ar to, ka no Valsts reformu ministrijas pārņem ierēdņu akadēmiju un ierēdņu atestāciju. Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas budžeta palielinājums faktiski ir savstarpēja vienošanās un pārkārtošanās. Tas ir tehnisks grozījums, nevis palielinājums. Vēl jo vairāk arī par algām. Tas samazinājums, ko Gravas kundze minēja, faktiski ir uz tukšām štata vietām. Tātad tas ir reāls samazinājums.

Es vēl arī vēlētos norādīt uz paziņojumu par Valsts īpašuma fondu. Protams, ja šie palielinājumi, kuri ir paredzēti, budžetā netiktu atspoguļoti, tad mēs pārkāptu budžetu, vai ne? Vēl jo vairāk es vēlētos arī drusku parādīt ar pirkstu uz cienījamo Saeimu un uz visiem runātājiem, kuri ir kāpuši tribīnē un teikuši: “Visur, protams, ir jāgriež”. Ir jāgriež. Un par to es jums pasaku paldies, jo mums ir budžets jāsamazina. Bet ne manā lauciņā. (Starpsauciens no zāles: “Kurā tad?”) Balss “pret”, balss pret budžeta samazināšanu ir arī balss pret pensiju indeksāciju, ko ir paredzēts iestrādāt otrajā labojumā. To jūs uzņematies, protams. Lūdzu, nepārtrauciet!

Sēdes vadītājs. Deputāt Gundar Bērziņ! Ir atļauti starpsaucieni. Nav atļauti jautājumi.

 

I.Sāmīte. Bez pašiem budžeta grozījumiem, par kuriem katra ministrija un katra iestāde ir pieņēmusi grūtus lēmumus, tiek vēl papildu soļi sperti, lai uzlabotu ieņēmumus un tālāk samazinātu izdevumus. Tomēr šie darbi, it sevišķi ieņēmumu palielināšanā, īpaši šajā ekonomiskajā stāvoklī, kas, protams, ir arī saistīts ar banku nespējas palielināšanos, straujus rezultātus nedos. Bet rezultāti būs. Arī sperot šādu grūtu soli uz budžeta samazināšanu, ir ievērotas vairākas mūsu prioritātes. Piemēram, nav samazināts budžets Izglītības un zinātnes ministrijai, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Toties tas ir panākts uz visu pārējo iestāžu rēķina. Ir jābeidz runāt un ir jāpieņem lēmums par budžeta samazināšanu. Un jādarbojas uz nākotni. Citādi mēs vienkārši no dienas dienā nodarbosimies ar budžeta grozījumiem. Vienu dienu būs drusku lielāki ieņēmumi — mēs grozīsim, vienu dienu būs drusku mazāki, mēs grozīsim. Un Saeima arī netiks pie saviem svarīgiem vēl kārtojamiem jautājumiem. Mēs jau tā strādājam uz ārkārtīgi sasteigtu likumu, lielā steigā veidotas likumdošanas bāzes, kas ļoti bieži ir pretrunīga un nepilnīga un kādreiz veido nedrošu pamatu mūsu ikdienas darbībai. Un vienlaikus arī darbojamies, lai šo sistēmu uzlabotu. Mēs saskaramies ar problēmām, kuras nobriedušās ekonomikās pat nevar iedomāties. Mums vēl priekšā daudz reformu, piemēram, banku un finansu sistēmas pilnveidošanā, sociālajās sfērās, kā pensijās, izglītībā un medicīnas sistēmā, pilsoņu un ierēdņu tiesiskās atbildības palielināšanā. Arī valsts materiālu un finansu resursu izmantošanas optimizācijā. Lai varētu turpināt darbu valsts attīstībai un nostiprināšanai, ir jābūt skaidrai šīs darbības finansēšanas kārtībai. Mūsu valsts un mūsu ekonomika ir vēl ļoti jauna un trausla. Tāpēc es aicinu, lai virsroku ņem kārtība, nevis politiskā poza. Budžeta komisija ir atbalstījusi samazinājuma pieņemšanu un otrā lasījuma darba gaitā atbildēšu uz visiem jautājumiem, it īpaši tiem, kas tika izteikti par ieņēmumu daļas analīzi. Tikai balss par budžeta samazināšanu pirmajā lasījumā ir balss par kārtību mūsu valstī. Paldies! (No zāles: “Kārtību vajag Ministru kabinetā!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti Tomiņš, Gundars Bērziņš, Rozentāls, Putniņš un Resnais iesnieguši priekšlikumu Saeimas ārkārtas sēdē šā gada 10.jūlijā izdarīt pārtraukumu pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”” izskatīšanas līdz šā gada 20.jūlijam pulksten 10.00. Godātie deputāti, tāds ir priekšlikums, es esmu nolasījis. Viens runā “par” un viens — “pret”, vai arī otrādi. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” deputāts.

 

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Man ir kauns par šādu priekšlikumu, it sevišķi tāpēc, ka to iesniedz Zemnieku savienības frakcija, jo “zemnieki” vienmēr ir stāstījuši saviem vēlētājiem, ka mums jāatgriežās pie vecajām tradicionālajām latviešu vērtībām, respektīvi, darba tikuma, kas ir bijis zemniekiem. Es painteresējos mūsu kancelejā — mūsu darba kārtībā, Saeimas darba kārtībā ir vairāk nekā 250 likumprojekti, kas nodoti komisijām. Visi mēs labi zinām, kāds stāvoklis ir valstī. No tribīnes daudzkārt ir teikuši gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, gan ministri, gan ierindas deputāti, ka likumdošana nav sakārtota. Tagad, pēc trīs nedēļu atpūtas, daži deputāti, kuri ierosina šo priekšlikumu, ir tā noguruši, ka viņi nevar strādāt vairāk kā 5 stundas. Es ierosinātu turpināt darbu vismaz līdz pulksten 22.00, un kategoriski es ierosinu balsot un noraidīt šo priekšlikumu, balsot pret to. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Protams, ja Lagzdiņa kungs trīs nedēļas šeit nav bijis, nu, tad es varu izteikt tikai nožēlu. Mūsu frakcija ir strādājusi visu laiku, Budžeta komisija strādājusi nepārtraukti, tā ka, (Aplausi.) es atvainojos Lagzdiņa kungam, ka mēs pārtraucām jūsu atpūtu. Mēs esam strādājuši arī šīs trīs nedēļas. Otrs būtiskākais, par ko šobrīd neviens nav runājis. 34 deputāti iesniedza priekšlikumu pārtraukt sēdi un atsākt ar rītdienu kārtējo sesiju, jo tiešām ir jāstrādā. Šobrīd tas nav pat iekļauts dienas kārtībā un tiek apspriests procesuāli, kā to varētu norakt, jo to negrib valdošā koalīcija. Tā ka kas šobrīd negrib strādāt, tas ir jautājums, un, ja ir uzskats, ka ir vajadzīgs strādāt, tad mēs arī piekritām izskatīt šos trīs budžetus. Izskatīsim tos vēl. Bet, manuprāt, vislielākais kauns jau ir demonstrēt kaut kādu darbību - iesniegt nesagatavotus, “zaļus” likumprojektus, kas principā nodara vairāk ļaunuma nekā labuma. Jo daži likumprojekti, piemēram, šis likumprojekts...Es neredzu labumu, ko viņš šobrīd radījis, viņš radījis vairāk ļaunuma nekā labuma, un te man liekas vislielākais kauns iesniegt nesagatavotus, nepārdomātus likumprojektus. Ja vajag — strādāsim, zemnieki ir strādājuši šo atvaļinājumu, ko citi ir izmantojuši kā atvaļinājumu. Mēs ierosinām atsākt kārtējo sēdi. Ja vajag, strādāsim līdz pulksten 4.00 rītā, ja ir tas nepieciešams. Bet, nu, no otras puses, arī apzinoties to, ka valdošajai koalīcijai, protams, gribētos, lai šeit viņu tādas “zaļās” idejas netiktu parādītas un kritizētas, lai viss būtu baigi labi, lai deputāti nogurtu. Nu tad labi! Dienas kārtībā ir 49 punkti, labi, izskrienam ātri cauri un ejam mājā! To jau varētu, to jau valdošā koalīcija gribētu, lai viss būtu klusu, tāpat kā šobrīd kabinetā — ne informācijas, nekā, klusiņām viss, mierīgi, tikai stāvoklis pasliktinās ar katru dienu. Mēs neesam par tādu klusumu, mēs kritizēsim, runāsim un visu darīsim, lai stāvoklis valstī uzlabotos, lai valdošā koalīcija strādātu labāk. Es atbalstu šo strādāšanas iespēju un tiešām izsaku nožēlu par tiem valdošās koalīcijas deputātiem, kuriem mēs esam izjaukuši atpūtu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību un tiešām arī sekot, ko jūs precīzi piedāvājat. Un it sevišķi sēdes vadītājam ir jāizsaka viedoklis par kaut kādu priekšlikumu kaut kādu norakšanu šeit. Tad vispirms pēc jūsu tagadējās uzstāšanās tiešām, ja Prezidijam bija skaidrība, tad tagad Prezidijam lielas skaidrības nebūs, jo jūs, Gundar Bērziņ, parakstījāt vienu iesniegumu, kad rītā vienu ārkārtas sēdi turpināt pulksten 10.00 un otru iesniegumu jūs esiet parakstījis, ka sasaukt citu ārkārtas sēdi pulksten 9.00 rīt no rīta. (No zāles: “Priekšlikums noņemts!”) Godātie kolēģi, vienkārši varbūt tāpēc nevajag nākt šeit ar kaut kādiem komentāriem par norakšanām vai par kaut kādām citādām lietām, bet ir konkrēti priekšlikumi, un konkrēti priekšlikumi ir balsojami. Ja Prezidijs ir saņēmis 34 deputātu priekšlikumu sasaukt ārkārtas sēdi, tad 48 stundu laikā viņam tas ir jāizdara. Ārkārtas sesiju, es atvainojos! Bet starp kārtējām sesijām ir ārkārtas sesijas. Jā, tā, lūk!

Bet, godātie kolēģi, visu izšķir balsojums, un mēs esam izdiskutējuši jautājumu par priekšlikumu izdarīt pārtraukumu pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”” izskatīšanu līdz šā gada 20.jūlijam pulksten 10.00. Šeit, protams, vēl varētu runāt, ka mums trīs tādi likumprojekti ir. Tiešām šeit varētu uzskatīt, ka tas ir daudzskaitlī, līdz ar to arī jautājumu nebūtu. Es domāju, lietas būtība ir skaidra, bet, lai būtu precīzi, tad vēlreiz pateiksim. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””, pirmais lasījums, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””, otrais lasījums, attiecīgie dokumenti un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””. Iet runa par šiem likumprojektiem, es pareizi esmu komentējis, ja? Lūdzu, balsosim par to, ka pēc šo likumprojektu izskatīšanas sēde tiek pārtraukta līdz šā gada 20.jūlijam pulksten 10.00. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 31, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu reģistrāciju! Es atvainojos, es par daudz steidzos acīmredzot, tātad turpinām izskatīt jautājumus. Vai kāds vēl vēlas runāt vai pārtraukumus mēs attiecīgi pēc pusotras stundas... (No zāles: “Pārtraukumu vajag!”) Tā kā šeit priekšlikumā pareizi atzīmēja deputāts Gundars Bērziņš, nav rakstīts, ka bez pārtraukuma. Līdz ar to tagad ir pārtraukums līdz pulksten 18.40.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu reģistrēsimies! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 62 deputāti. Vai runātāji vēl ir pieteikušies teikt galavārdu? Lūdzu, Aija Poča, pēc tam - Ojārs Kehris. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre, lūdzu!

 

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Es atvainojos cienījamai Saeimai, ka es otrreiz šodien aizkavēju jūsu uzmanību. Bet noklausījusies visus debatētājus, es gribētu teikt jums sekojošo. Skatīsimies īstenībai acīs. Šajā mirklī naudas nebūs vairāk, kā šobrīd pie esošās sistēmas un situācijas mēs varam iekasēt. Un faktiski reāli mēs samazinām to, kas šobrīd nav asignēts. Šī valdība uzņemas atbildību un sper nepopulāru soli, samazinot budžeta izdevumus, lai nākamā valdība, kas nāks pie varas pēc vēlēšanām, neatkarīgi no tā, kādu politisko spēku viņa pārstāvēs, ja viņai būs konkrētu pasākumu programma, ko īstenot, varētu iet uz budžeta palielinājumiem. Šajās debatēs runas vairāk bija par formu, kas nebija varbūt korekta vai kāda, bet mazāk bija par saturu, izņemot atsevišķas politiskas pozīcijas. Tātad skolotāju algas vai ko, neiedziļinoties šo samazinājumu būtībā un budžeta struktūrā dziļāk. Valdībā šie lēmumi tika diskutēti ļoti ilgi un ļoti smagi, un ministriem bija iespēja izvērtēt šo savu samazinājumu posteņus vai pasākumus, ko viņi vai nu uzskatīja par nemērķtiecīgiem vai kur reāli saskatīja iespējas ietaupīt. Un to, ka šādas ekstrēmas situācijas piespiež daudz efektīvāk vai vērtējošāk izskatīt visu šo budžetu, pierāda kaut vai tas, piemēram, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atradusi iespējas samazināt savu budžetu vairāk nekā par 5,6 procentiem un Valsts reformu ministrijas likvidācijas gadījumā šis procents bija vēl lielāks.

Otrais lasījums. Baidos arī no tā, ka, nepieņemot šo lēmumu, praktiski turpināsies situācija, kad jautājumus par asignējumiem vai par budžeta atvērumiem varēs risināt voluntāri, nevis stingri vadoties pēc likumā noteiktām robežām. Un otrais lasījums, manuprāt, būtu tas, kur jūs varētu iesniegt tiešām šos savus konkrētos priekšlikumus un varbūt arī tiešām nākt ar priekšlikumiem, kā šeit piedāvāja opozīcijas pārstāvji, konkrētiem priekšlikumiem par ekonomiskās situācijas uzlabošanu. Un es ļoti gaidu no Tabūna kunga rakstiskā veidā priekšlikumus par tiem iespējamiem pasākumiem, kuros mēs varētu atrast desmitiem un simtiem miljonu, ar kuriem uzlabot budžeta ieņēmumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka būtu labi, ja mēs sāktu ar to atziņu, ko es arī gribētu pateikt un kas mums ir tik tiešām arī jāatzīst, ka mūsu ziemā pieņemtais budžets ir izgāzies, jo valsts strādā, kā finansu ministre minēja, manuprāt, diezgan precīzu terminu, operatīvā režīmā jeb, varbūt latviskāk teicot, no rokas mutē. Tas, kas tiek iekasēts, tūlīt tiek iedots tiem, kas skaļāk bļauj. Un par galvenajiem iemesliem, es gribu teikt, tika brīdināts arī, pieņemot šo budžetu. Es nosaukšu tikai šos galvenos iemeslus, kuri arī attaisnojušies pilnībā. Proti, tie ir šī nereālā prognoze, lielais budžeta deficīts un neīstenotās reformas, pirmkārt, sociālajā sfērā.

Tātad šis operatīvais režīms pastāv. Bet, kolēģi, tie, kas piedāvā šo likumprojektu vēl atlikt uz kaut kādu laiku, gaidot, es nezinu, ko, jo priekšlikumos īsti nebija formulēts, ko tad sagaidīt, manuprāt, liek priekšā... Vai jūs, kolēģi, padomājat par to, vai jūs neliekat priekšā tādā gadījumā turpināt šādu stāvokli, turpināt, teiksim, šo operatīvo režīmu. Un tad ir jautājums, cik ilgi tad vēl, teiksim, tādu turpināt, jo tiešām jau pusgads diemžēl ir pazaudēts.

Man patika tas, ka tiešām... Nu, te es minētu arī Bērziņa kungu, kurš, manuprāt, diezgan atbildīgi runāja par to, ka tik tiešām vissvarīgākais ir, lai budžets būtu reāls, un tas nozīmē visdrīzāk to, ka viņam ir jābūt diemžēl vēl mazākam. Jo mēs zinām, ka Finansu ministrija pirmajā lasījumā iesniedza šo 45 miljonu samazinājumu, un, manuprāt, tā ir pat drusku tuvāka un reālāka prognoze, ja mēs gribam panākt, lai tas, kas tiks ierakstīts budžetā, būs, un lai jebkura valsts institūcija, tad var plānot un rēķināties ar to. Ja vēlreiz būs operatīvais režīms, pieņemot to, ko valdība pašlaik liek priekšā, teiksim, par 24 miljoniem, ja tad vēl būs operatīvais režīms, jāsaka, ka tad tiešām attaisnojuma nebūtu. Tāpēc es tiešām domāju, ka līdz otrajam lasījumam varētu iesniegt priekšlikumus, ja vēl ir iespējams ko samazināt, un tas noteikti ir iespējams. Un tad paskatīties vēl par šiem samazinājumiem uz otro lasījumu.

Bet bez tam, kolēģi, šeit ir iekšā lietas, kuras nu tiešām ļoti gaida. Te, zālē, nu tagad vairs nav, bet viņš jau kādu trešo reizi nāk uz Budžeta komisiju, mūsu lolotās... Tur pusotru gadu likumu pieņēmām, pēc tam gadu izvēlējāmies vadītāju. Es domāju Satversmes aizsardzības biroju, tā vadītāju. Tā kā šī institūcija nupat sāk darbu, viņai šeit ir tas jaunais budžets iekšā, to arī jūs ļoti labi zināt, tās salīdzinoši ir varbūt nelielas summas, bet tās cilvēki gaida, lai viņi varētu uzsākt darbu. Tas pats attiecas uz valsts zemes dienestiem rajonos un pilsētās, tas attiecas uz Kultūras ministriju, prokuratūru un uz vairākām citām lietām. Kāpēc viņi mūsu dēļ šajā gadījumā nevar saņemt tās algas, kas viņiem pienākas? Un tur katrā šajā iestādē ir savas problēmas šajā gadījumā, jo cilvēki iet prom. Tām jau tā tika solīts, ka būs, būs un būs, un nevar ne šos štatus nokomplektēt, neko. Tāpēc tiešām ir lietas, kuras ļoti tiek gaidītas.

Tika runāts par to, ka citas komisijas… Godātā Seiles kundze, nu, bet saprotiet, ka tiešām bija mēnesis, mums nodeva to 22. datumā. Ja citas komisijas gribēja izskatīt, mēs tiešām Budžeta komisijā skatījām trīs reizes šo, teiksim, budžetu, tas bija pieejams no 22. datuma, tur vēl drusku nāca tie labojumi, bet tas bija pieejams visām komisijām un viņas varēja izskatīt šos priekšlikumus. Es tiešām domāju, ka tagad nu nesteigsimies, dosim uz otro lasījumu, nu, nedēļu, ja tiešām kādam vajag — vēl drusku ilgāk, lai sagatavotos, parunāsim vēl pa šīm dažām dienām, dosim vēl kaut ko klāt, bet neatliksim viņu tad uz pilnīgi nesaprotamu laiku.

Nu, daži te meklē statistikā visus skaitļus, kas nāk tikai mums par sliktu. Manuprāt, tiešām tā priecājās par to, ka var to atrast, un grib apšaubīt, ja kādi skaitļi iet uz augšu. Nu kaut vai par ārējās tirdzniecības bilanci. Zaščerinska kungs šausminājās, ka viņa ir negatīva. Nu, mīļie draugi, ja mēs paskatītos tanīs prognozēs un arī valdības deklarācijā, tad viņa ir paredzēta negatīva, viņa ir paredzēta negatīva tādēļ, ka tajās rūpnīcās, kurās ir tā tehnoloģija, kāda jau nu viņa tur ir, ar viņu nevar saražot to, ko var ražot eksportam vai pirkt mūsu patēriņam. Un, ja jūs skatāties struktūru, Zaščerinska kungs, tad paskatieties precīzi! Un tur statistika liecina to, ka nevis preces tiek iepirktas, bet pieaug iekārtu un tehnoloģiju īpatsvars šajā daļā, kur ir mūsu negatīvā tirdzniecības bilance. Jā, tas protams, arī ir bīstami, ja tas ieilgst pārāk ilgi, jo kādreiz tā nauda būs jāatdod. Un tāpēc ir ļoti bīstami, ka ieilgst šī pati privatizācija. Bet, manuprāt, gan Finansu ministrijai ir jāuzņemas diezgan liela daļa grēka par to, ka šeit ir šīs neskaidrības un diskusijas par šiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Jo tur nu gan man ir pilnībā jāpiekrīt Zaščerinska kunga prasībām par to, kāpēc mums nav parādīts, kādu iemeslu dēļ, pie kādas inflācijas kādi ekonomikas pieauguma tempi tika prognozēti, arī jā, tiešām, ārējās tirdzniecības bilance un bezdarba rādītāji. Tiešām tas ir ļoti pamatots un nopietns pārmetums Finansu ministrijai, un te man pilnībā jāpiekrīt Zaščerinska kungam. Es tikai atkārtošu tad vēlreiz to, ko es teicu savā ievadziņojumā, ka jau likums par budžeta un finansu vadību paredz, ka Ministru kabinets līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz Saeimai ziņojumu par valsts finansiālo stāvokli un vienlaikus izvērtē makroekonomiskās attīstības prognozi un pieņēmumus, kas tika izmantoti, apstiprinot valsts budžetu, kā arī ņem vērā ekonomisko situāciju attiecīgajā laika posmā. Tur būtu jābūt visam tam iekšā tiešām par šīm prognozēm, par kurām deputāti uzdeva šos jautājumus. Bet šī ziņojuma dēļ atlikt vispār šo budžetu, es domāju, tas nebūtu prātīgi. Mēs varētu apņemties, ka otro lasījumu mēs neizskatītu bez šī ziņojuma, ko, starp citu, paredz likums. Un tādam noteikti ir jābūt. Divkārt viņam ir jābūt krīzes situācijā, kad budžets tiek radikāli mainīts, tad divkārt viņam ir jābūt. Tā ka šai kritikai, protams, ir kaut kāds pamats.

Vēl es gribu piemetināt tikai to, ka nodokļu maksātāju nauda var tikt izlietota tikai un vienīgi caur budžetu. Arī tad, ja tiek ņemti ārzemju kredīti, kuri pēc tam var būt jāsedz no nodokļu maksātāju naudas. Tādā gadījumā, un to paredz likums par budžeta un finansu vadību, tas ir paredzēts arī citos likumos, tam ir jāfokusējas budžetā un valdība var rīkoties budžeta ietvaros. Ja, protams, līdzekļi nāk no citurienes un tie nebūs jākompensē no budžeta, tādā gadījumā uz tiem neattiecas likums par budžeta un finansu vadību. Un tiešām būtu ļoti pareizi, ja mēs ievērotu šīs vienkāršās ābeces patiesības un prasītu ievērot arī valdībai, jo, ja budžets vienreiz ir pieņemts, tad viņš ir stingri jo stingri jāizpilda.

Tāpēc es tiešām ieteiktu pārdomāt, nu, ja tas ir iespējams, tiem, kas jau ir izteikuši šeit šo savu argumentāciju, jo es tiešām neredzu, ka mēs kaut ko iegūsim, ja mēs atliksim šo lasījumu. Ja nu vienkārši ar to Finansu ministrija tad saprot tiešām, ka ir jādod vēl lielāks samazinājums, jo tas sākotnēji bija Finansu ministrijas priekšlikums valdībai, kurš valdībā neizgāja cauri. Citās lietās ir ļoti grūti kaut ko ļoti radikālu šeit izdarīt, neskaitot ziņojumu. Protams, ir atsevišķas lietas, bet tas ir otrā lasījuma jautājums.

Tāpēc es izteiktos tā, ka būtu labi, manuprāt, ja mēs tiešām neķēpātu šo savu laiku un arī citu laiku, jo šis laiks mums kā Saeimas deputātiem nepieder tikai mums, mūs gaida daudzi citi likumprojekti. Viena Saeimas minūte maksā ļoti dārgi, starp citu. Un mēs tiešām tāpēc dotu pietiekošu laiku priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu un neizskatītu otro lasījumu bez šī ziņojuma, tajā skaitā par šiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Tāds būtu mans priekšlikums. Es atkārtoju, ka Budžeta komisija, būtībā vienam cilvēkam esot pret, tajā laikā balsoja par to, ka viņš ir pieņemams pirmajā lasījumā. Kritika, tiesa, arī tika ļoti daudz izteikta, bet man būtu žēl, ja kolēģi šajā laikā kopš izskatīšanas Budžeta komisijā būtu mainījuši savu viedokli, jo jūs paši zināt, ka uzlaboties no tā, ka mēs noraidīsim, nekas tur neuzlabosies, mēs tikai zaudēsim laiku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, būs divi balsojumi. Citi priekšlikumi vismaz rakstiski nav iesniegti.

Pirmais priekšlikums — Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 136. pantu par lietas nodošanu atpakaļ komisijai un tamlīdzīgi, iesniedz priekšlikumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995. gadam””, dokuments nr. 740, nodošanu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai. Tas ir pirmais balsojums. Un otrs balsojums būs par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995. gadam”” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

136. pants paredz runāšanu “par” un “pret” 5 minūtes. Lūdzu, Gundars Bērziņš!

 

G.Bērziņš (LZS). Lielā mērā piekrītot Kehra kungam, ka šis budžets, iespējams, nav reāls un, vienalga, turpināsies šis darbs operatīvajā režīmā, manuprāt, kabinetā ir iespējams daudz ātrāk pārstrādāt viņu un iesniegt pirmajam lasījumam. Un es nu varu teikt, ka, ja valdība vēlreiz nopietni izskatīs, Saeima šo likumprojektu akceptēs. Jo, manuprāt, šobrīd šis operatīvais režīms ir ielikts šinī budžetā un viņš turpināsies. Šodien man bija saruna ar pašvaldībām, jo par šiem valdības solījumiem un neskaidrību, cik tad būs šis budžets, viņi ir sašutuši, atklāti sakot, visvairāk. Viņiem ir skaidrs, ka visas naudas nebūs, bet arī tie 6,9 miljoni... šie 6,9 miljoni vien jau arī nebūs, būs jau daudz vairāk. Un kam būs un kam nebūs? Šobrīd tiek skarti rajona posmi, jāslēdz ir veselības iestādes. Jēkabpils rajonā ar Jēkabpils pilsētas galvu es šodien runāju, viņa saka, ka mēs būtu gatavi... Nu nebūs tās naudas, nu tos 2 procentus jeb 68 tūkstošus latu samazinās mums, iedos šim rajonam, slimnīca strādās, jo šis budžets ir tādas pašas situācijas turpināšana kā pašreiz, lai kā to mēģina pasniegt par sakārtotību valstī. Šai valdībai ir bijuši 9 un vairāk... 10 mēneši, un stāvoklis ar katru dienu ir pasliktinājies. Manuprāt, tā būs laika ekonomija, valdībai ir iespējas daudz ātrāk izskatīt. Un Saeimā pēc tam varēs pieņemt pirmajā un otrajā lasījumā, jo šobrīd otrais lasījums pēc tās informācijas, kas ir nepieciešama, pēc tiem datiem, kas trūkst, tiek atlikts ļoti ilgi. Tātad praktiski jau likums sāk strādāt pēc otrā lasījuma pieņemšanas.

Kehra kungs minēja tās pozīcijas, ko it kā gaida cilvēki. Gaida, piemēram, SAB, bet, Kehra kungs, šinī jau nav SAB budžeta, tas jau ir uz mazas lapiņas, ko Gaiļa kungs iesniedza par 320 tūkstošu novirzīšanu Satversmes aizsardzības birojam no īpašiem gadījumiem paredzētās Finansu ministrijas rezerves. Šinī te pašreiz tā nav, tas ir uz atsevišķas lapiņas. Vismaz iesniegtajā, jo tas bija atsevišķs priekšlikums, kas tika iesniegts pēc tam. Viņš pirmajā lasījumā iekļauts nevarēja tikt, jo tas tika iesniegts atsevišķi.

Tāpēc es aicinātu ļoti nopietni pieiet šai situācijai, un varbūt tas tomēr būs arī valdībai vienreiz tāds stimuls tā nopietnāk pastrādāt un neaizrauties ar solījumiem, no kuriem neviens līdz šim nav izpildīts. Cik daudz ir bijuši solījumi, bet nopietni neviens līdz šim nav ticis īstenots. Tad, kad valdība iesniegs un pateiks, ka šis projekts ir tas, ko mēs realizēsim, tad arī Saeima viņu atbalstīs. Šis budžeta projekts ir haosa turpināšana valstī pie situācijas katastrofālas pasliktināšanās, pie tā, ka pensijas ne tikai netiks palielinātas, bet kavēsies kā līdz šim par divām, trim, četrām dienām, un tā tālāk. Tāpēc es aicinu atgriezt šo likumprojektu kabinetam un cerēt, ka šis kabineta pārstrādātais variants un arī Saeimas priekšlikumi, darbs, kas tiks ieguldīts, un šis iesniegtais projekts tiks izskatīts operatīvā režīmā, teiksim, steidzamības režīmā. Tas, manuprāt, būs ātrāks risinājums un kvalitatīvāks risinājums. Es tiešām aicinu sakārtot finansu sistēmu un atgriezt šo nekvalitatīvo budžeta projektu valdībai.

Sēdes vadītājs. Ministre Sāmīte. Lūdzu!

 

I.Sāmīte (finansu ministre). Te ir atbilde tikai viena. SAB, protams, ir paredzēts budžetā. SAB, protams, ir paredzēts arī šajā budžetā. Zem ailītes “rezerve”. Un arī paredzēti grozījumi. Bet tas nav tik daudz par lietas būtību. Lietas būtība ir tāda, ka šie budžeta grozījumi pirmajā lasījumā, kas ir konceptuāli, ir nepieciešami tāpēc, ka mums vienkārši nav laika nodarboties atkal ar budžeta pārstrādāšanu. Šie budžeta grozījumi ir iesniegti. Mums nav laika viņus atkal vēlreiz paņemt un pārrunāt un atkal iesniegt. Mēs jau esam šodien visu dienu nosēdējuši no rīta līdz vakaram, šo budžetu pārrunājot. Tas ir interesanti, bet tas nav darbs un tas mums nepalīdz vadīt valdību. Lai vadītu valdību, mums ir jābūt kārtībai. Mums ir jābūt arī zināmai finansēšanas kārtībai. Visiem tiem, kas strādā iestādēs, kas vada iestādes, ir jāzina, kāda viņiem būs naudiņa un kur viņi to var izlietot. Šo lēmumu atliekot un aizsūtot likumprojektu atpakaļ valdībai, jūs tikai pagarināt agoniju, kas varbūt jums un jūsu vēlēšanu kampaņai nāk par labu. Bet valstij, kā jau es teicu iepriekš, kura vēl joprojām ir jauna un trausla, šāds haoss un šāda nekārtība nenāk par labu. Tāpēc es jūs aicinu šo budžetu pirmajā lasījumā atbalstīt, jo balsojums par šo budžeta projektu ir balsojums par kārtību, nevis par nekārtību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēlreiz zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”” nodot atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai! Balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 35, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””, dokuments nr. 740, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 15, atturas - 18. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””, dokuments nr. 740, ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņi un otrais lasījums... Vai jūs kaut ko teiksit? Runa ir par to, ka divos lasījumos, es varbūt biju neprecīzs. Faktiski jau runa ir par otro lasījumu. Katrā ziņā deputātus vajadzētu orientēt arī uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai būtu skaidrība...

 

O.Kehris. Es savā ziņojumā minēju četras dienas, bet mums būs jātur arī solījums par to, ka Finansu ministrijai ir, protams, jāiesniedz šis likumā paredzētais ziņojums, pirms mēs varam izskatīt otrajā lasījumā. Vai mums ir jānosaka otrā lasījuma diena? Nedēļa.

Sēdes vadītājs. 26.jūlijā. Tieši Annās. Godātie deputāti! Vai jūs piekrītat šim priekšlikumam? Nav iebildumu? Ir pieņemts tad. Kad tad būs otrais lasījums? Es tikai to visu vaicāju skaidrības labad, un, protams, Endziņa kungs nāks iebilst par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

 

O.Kehris. Mums ir skaidrs, ka līdz Annu dienai mēs gaidām priekšlikumus. Pēc tam notiks komisijas sēde, un tik ātri, cik vien varēsim, mēs iekļausim izskatīšanai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav iebildumu. Pieņemts.

 

Nākamais jautājums — “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””, otrais lasījums. Dokumenti nr. 586 un 743.

Ojārs Kehris - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām dokumenta nr.586 grozījumus uz otro lasījumu. Saņemtie priekšlikumi ir apkopoti tabulā, kas ir izklāstīta dokumentā nr.743. Kā jūs redzat, priekšlikumi saņemti ir ļoti nedaudzi, būtībā tikai četri. Uz tiem jautājumiem, kas bija debatēs, mēs bijām lūguši atbildēt Finansu ministriju, atbildēt tieši, un es saprotu, ka arī šā darba rezultātā tomēr šo jautājumu un arī priekšlikumu bija salīdzinoši tik ļoti, ļoti maz. Tāpēc, ja mēs pārietu pie priekšlikumu izskatīšanas pēc šās tabulas nr.743, tad Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumus pie koda nr. 42 “Latvijas radio” bija palielināt izdevumus par 117 tūkstošiem latu, bet komisija šeit nevarēja to atbalstīt, jo nebija norādīts līdzekļu avots.

Pie koda nr. 41 ir saņemts Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, proti, sadaļā “Radio un televīzijas padomes budžets” papildināt to ar pozīciju “surdotulkojums”. Es gribu paskaidrot, ka komisijas sēdē tas netika atbalstīts. Tiesa, iesniedzēji, lai gan tika aicināti, nebija ieradušies, un mēs vaicājām Finansu ministrijas viedokli. Finansu ministrija bija pret, un līdz ar to arī neviens no komisijas locekļiem to neuzturēja. Un līdz ar to komisija to nav atbalstījusi. Bet es pieņemu, ka šeit tiešām varētu tikt mainīts šis viedoklis, ja pietiekoši tiek paskaidrota šī lieta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partija. Lūdzu! Komisijas priekšsēdētāja.

 

L.Kuprijanova (TSP). Komisija šo balsojumu šobrīd neuztur. Tur ir tehniska kļūda. Tur vajag 43. kodu. Un mēs to atkārtoti iesniegsim, kad būs otrais lasījums, šīs nedēļas laikā ar summu, jo Budžeta komisija pieprasa konkrētu summu. To mēs šobrīd noskaidrojām un iesniegsim uz otro lasījumu, uz nākošo likumprojektu. Es ceru, ka Saeima arī to atbalstīs.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie deputāti! Man ir faktiski jautājums Prezidijam sakarā ar procedūru. Es skatos, ka man nav īsti skaidrības, par ko mēs tagad debatējam. Jo mēs nupat pieņēmām pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”, kur ir minēts, piemēram, ja izteiktu 1.pantu, apstiprināt valsts pamatbudžetu 1995.gadam ieņēmumos 447 miljoni latu, un tā tālāk.

Es skatos šo dokumentu, kuru mēs tagad skatām, it kā nopietni runājam par grozījumiem un iesniegumiem, un kaut ko tādu, un tur ir uz mata tas pats teksts, 447 miljoni pamatieņēmumos. Te ir absolūti paralēli analogi tie paši dokumenti, tikai pirmais ir izvērstāks un šis ir mazāk izvērsts. Es nezinu, kāpēc mēs atkārtosim tagad visas tās pašas debates, ja? Es nevaru saprast, varbūt komisijas priekšsēdētājs varētu paskaidrot.

Sēdes vadītājs. Jūs vispirms Prezidijam jautājāt, bet droši vien komisijas priekšsēdētājs labāk to pateiks.

Godātie kolēģi! Tiešām vajadzētu uzmanīgi paskatīties uz šiem dokumentiem, un deputāte Kuprijanova jau pateica lietas būtību. Tā kā ir pieņemti budžeta labojumi pirmajā lasījumā, tad šos abus likumprojektus, kurus mēs tagad izskatām otrajā lasījumā, konkrētos priekšlikumus... Tas ir, Saeimai vajadzētu balsot par to nodošanu atpakaļ komisijai, Budžeta un finansu komisijai, un tai būtu šeit jāsolās šos priekšlikumus izskatīt otrajā lasījumā. Bet varbūt tas ir tikai mans personīgs pieņēmums, un tāpēc Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Vismaz par izskatāmo dokumentu mūsu komisija tam nevarētu piekrist, un mēs rūpīgi izskatījām šo priekšlikumu. Tas tika apspriests arī komisijā, jo, protams, skaitļi šeit atšķiras. Bet būtu jāsaprot tas, ka šis dokuments bija iesniegts jau 5.jūnijā un mēs to gribējām izskatīt jau pirms mūsu atvaļinājuma, bet laika trūkuma dēļ mēs to nepaspējām izskatīt pirms Jāņiem. Jo šie grozījumi vairāk ir tehniski grozījumi, neskaitot ārējā parāda palielināšanos, par ko jau iepriekš tika diskutēts. Bet pamatā tie paredz sadalījumu starp valsts budžetu un speciālajiem budžetiem. Un tiešām, Karnupa kungs, mēs to izskatījām budžeta komisijā un šeit nebija jautājumu. Bet es pieņemu, ka Finansu ministrija, ja gribētu, varbūt vēl precīzāk paskaidrotu, ja tas ir vajadzīgs, šo grozījumu nepieciešamību atsevišķi, jo ja mēs viņus šodien pieņemam, kaut vai Ceļu fonda līdzekļi var tikt izlietoti jau ar šī likuma pieņemšanas brīdi. Un tomēr tautsaimniecībā kaut vai mēnesis vai divas trīs nedēļas ir ļoti nopietns laiks, un mēs jau esam viņus noturējuši, tāpēc es tomēr aicinātu viņus turpināt izskatīt pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Aija Poča — “Latvijas ceļa” deputāte, lūdzu!

 

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Faktiski lietas būtību deputāts Kehris jau izskaidroja, bet es vēlreiz gribētu to akcentēt. Šie budžeta grozījumi ir tā saucamie tehniskie grozījumi, kas nepalielina budžeta ieņēmumus un izdevumus. Tur tikai bija jāizstrādā tas, ko mēs apstiprinājām, likumu “Par valsts budžetu 1995.gadam”, pārejas noteikumos iestrādātās normas par speciālo budžetu veselības aizsardzības finansēšanai no akcīzes nodokļa un par speciālo budžetu Satiksmes ministrijā Ceļu fondam, kur arī aiziet akcīze no degvielas. Pārējie ir iekšējie pārkārtojumi, kas izdarīti, neizmainot ieņēmumu un izdevumu struktūru. Tāpēc es ļoti lūgtu jūs akceptēt tos otrajā lasījumā. Priekšlikumus, kurus mēs neatbalstījām, bet kurus pēc sarunām ar Sociālo un darba lietu komisiju mēs varētu izskatīt, ja tiks precizēta redakcija, es lūdzu neatbalstīt, ņemt vērā komisijas priekšlikumu, un tos mēs kopā izskatīsim un iestrādāsim otrajā lasījumā tajos budžeta grozījumos, kurus mēs tikko akceptējām pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vajag skatīt tad pēc kārtas. Tātad Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu mēs nebalsojam tāpēc, ka nav norādīts līdzekļu avots. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu sadaļā “Radio un televīzijas padomes budžets” papildināt ar pozīciju “tajā skaitā surdotulkojumu” tātad komisijas priekšsēdētāja Kuprijanova noņēma, kā es sapratu, ar domu, ka tas tiks izskatīts tad, kad 740.dokumentu, likumprojektu, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, izskatīs otrajā lasījumā kā konkrētu priekšlikumu ar summas norādi. Līdz ar to mums nav jābalso šis priekšlikums. Bet nākamais — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — papildināt otrā pielikuma sadaļu “Veselības aizsardzības iestādes” pēc vārdiem “no tā no alkohola akcīzes nodokļa” ar pozīciju “tajā skaitā algas 3 miljoni latu”? Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partija, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja!

 

L.Kuprijanova (TSP). Es domāju, ka te ir bijusi Budžeta komisijas neizpratne. Es gribētu vienkārši ļoti īsi paskaidrot, kāda ir būtība. Uz šo brīdi no valsts budžeta šiem grozījumiem tiek izņemta zināma summa un novirzīta uz speciālo budžetu klāt tiem 14 miljoniem. Tur liekas ir 1 700 000. Un tajā skaitā šajā summā bija iedalītas valsts budžetā algas. Un tā tas pārgāja uz speciālo budžetu. Bet visa lieta ir tā, ka arī tajos 14 miljonos noteikti būs algas, ko maksās cilvēkiem “Stradiņos”, Bērnu slimnīcā, traumatoloģijas slimnīcā par to, ka viņi ārstēs. Un, ja parādās tas ieraksts “tajā skaitā algas”, tad tām algām jābūt ir lielākām, ne tikai valsts budžeta daļai. Es domāju, ka mēs radīsim izpratni pēc tam Budžeta komisijā otrajā lasījumā, jo mēs uzturēsim šo priekšlikumu. Mums ir jāuztur šis priekšlikums. Ja tagad varētu paskaidrot Budžeta komisijai Finansu ministrija, ka viņa ir gatava darba kārtībā izskatīt pēc nedēļas šos priekšlikumus, konkrētas summas, mēs varam neuzturēt balsojumu. Bet pēc būtības vai nu ir jābūt ierakstam ar normālu algu fondu vai tas ieraksts vispār ir jāņem ārā no speciālā budžeta. Jo citādi iznāks, ka cilvēki nesaņems algu par padarīto darbu.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, “Latvijas ceļa” deputāte!

 

A.Poča. Arī šis jautājums faktiski ir radies varbūt tiešām nedaudz nesaskaņotu viedokļu dēļ sakarā ar šo speciālo budžetu, kur Finansu ministrija, vadoties no Ministru kabineta noteikumiem par speciālā budžeta līdzekļu izlietošanu un no Labklājības ministrijas saņemtajiem dokumentiem, ierakstīja šo summu. Bet es pilnīgi piekrītu Kuprijanovas kundzei, ka jautājumu pēc būtības mēs varētu tiešām izskatīt un izvērtēt, cik tas ir precīzs, atkal šī dokumenta nr.740 izskatīšanas rezultātā un vēlreiz pie šī jautājuma atgriezties. Paldies! Šinī brīdī tad es arī lūgtu tomēr neuzturēt šo balsojumu, lai jūs varētu akceptēt šo dokumentu. (No zāles deputāte L.Kuprijanova: “Komisija tad ir ar mieru!”)

Sēdes vadītājs. Komisija piekrīt skaidrojumam un neuztur balsojumu. Nu tad paliek pēdējais priekšlikums — Valsts sociālās apdrošināšanas budžets — uzrādīt konkrētu pensiju indeksācijas summu. Komisijas attieksme — atbalstīt, konkrēto summu precizēt, izskatot 740.likumprojektu otrajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisija piekrīt šim skaidrojumam? (No zāles deputāte L.Kuprijanova: “Komisija piekrīt, jo pensijas jau izmaksātas.”) Komisija piekrīt. Līdz ar to paliek tiešām tikai tehniskas lietas? Ir debatētāji vēl. Lūdzu! Deputāts Tabūns noskaidro kādas detaļas, tāpēc es uzgaidu. Komisijas priekšsēdētāj, godātais Kehra kungs, jūs varat gala vārdu teikt. Es atvainojos, Tomiņa kungs! Man paskaidro, ka tas neattiecas. (No zāles deputāts Z.Tomiņš: “Par Kārtības ruļļa neievērošanu!”) Lūdzu, vai dot vārdu? Man paskaidro, ka tas ir tālāk. Es ļoti atvainojos! Zigurdam Tomiņam, Zemnieku savienība, vārds!

 

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka mēs likumprojektu izskatām otrajā lasījumā, ejot pa pantiem. Balsošana notiek par katru pantu vai punktu, vai daļu, vai pantu kopumā, vai pantu grupu. Un likumprojektā ir tā. “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””. Un tas sastāv no sešiem pantiem un viena pārejas noteikuma. Mēs esam sākuši iet otrajā lasījumā tikai pa kaut kādiem priekšlikumiem, kas attiecas uz kaut kādu viena panta attiecīgā pielikuma kaut kādu sadaļu. Un tāpēc saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 99.pantu man ir iebildumi pret šī likumprojekta 5.pantu, kas attiecas uz to, ka izdarīt likumā par šo budžetu pirmajā pielikumā atsevišķās pozīcijās grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma pirmo pielikumu. Un tāpēc man, pamatojoties uz 99.pantu, ir iebildumi pret šā likumprojekta 5.pantu, un kopumā lūdzu balsot par pirmo pielikumu, vai tas ir pieņemams vai ne.

Sēdes vadītājs. Tiešām jāizskata tie panti, kuros ir iesniegti konkrēti priekšlikumi, bet šo priekšlikumu tagad nav. Godātais Tomiņa kungs! Jūs drusciņ nomierinieties! Jo sēdes vadītājam vajadzētu izteikt piezīmi, ja jūs sakāt: “Par kaut kādiem priekšlikumiem?!” Šos priekšlikumus komisijas iesniegušas. Un viņi ir šeit, mēs debatējam. Lūdzu, par Kārtības ruļļa neievērošanu!

 

Z.Tomiņš . Es varbūt otrreiz un lēnāk. Es atvainojos, ka aizkavēju jūsu laiku. 99.pantā Saeimas Kārtības rullī otrajā daļā ir teikts: “Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso.” Priekšlikumi iesniegti nav, bet ir iebildumi pret visu 5.pantu, kas attiecas uz pirmo pielikumu. Un tāpēc jāliek 5.pants uz balsošanu, vai izdarīt pirmajā pielikumā kopumā labojumus vai neizdarīt. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Tur ir vairāki priekšlikumi. Par ko mēs balsosim?”)

Sēdes vadītājs. Tā. Vai vēl ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu komisijas priekšsēdētāju!

 

O.Kehris . Godātie kolēģi! Es sapratu, ka mēs izskatījām visus priekšlikumus, kas bija iesniegti uz otro lasījumu, un izteicām savu attieksmi par tiem un ka ir iespējams balsot par šī likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Es domāju, ka komisija aicināja viņu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atļaujiet tad jums jautāt. Par 5.pantu, par ko runā deputāts Tomiņš ,būtu uzskatāms tā, ka komisija ir šo pantu grozījusi un tas ir tomēr jaunā redakcijā?

 

O.Kehris . Godātie kolēģi! 5.panta redakcija ir sekojoša. Lai noteiktu maksimālo kopējo valsts parādu konkrētā latu apmērā, tajā skaitā iekšējo parādu arī konkrētā apmērā un ārējo parādu arī konkrētā apmērā — valdības sniegto garantiju maksimālo apmēru. Šajā pantā, 5. pantā, mēs nesaņēmām nekādus priekšlikumus un mēs neesam izdarījuši nekādus grozījumus vai labojumus. Ja iet runa par 1.pielikumu, tad jā, mēs izskatījām priekšlikumus par šī likumprojekta 1.pielikumu. Jāsaka, ka diezgan bieži mums ir tādas tradīcijas, ka būtībā šie skaitļi tiek noformēti pielikumos. Vai tas ir ļoti labi vai slikti, tas būtu, manuprāt, cita rakstura jautājums, bet tie ir noformēti pielikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Tomiņ, vai 5.pantā ir 1.pielikums vai nav?

 

Z.Tomiņš. Es atvainojos, ka aizkavēju jūsu laiku. Otrajā lasījumā Saeima iet pa pantiem un nevis pa priekšlikumiem, kurus izskatījusi komisija un par kuriem devusi atzinumu. Un, ja attiecīgi par pantu priekšlikumu nav vai arī nav iebildumu, par viņu nebalso un iet tālāk. Un šajā likumprojektā, kuru jūs saņēmuši esat, un tas ir nr.586, grozījumi likumā par valsts budžetu, ir 6 panti, un 5.pantā ir runa par pirmo pielikumu, un 5.panta teksts ir tāds šī likumprojekta, nevis likuma par budžetu 5.pants. Izdarīt likuma “Par valsts budžetu 1995.gadam” 1.pielikuma atsevišķās pozīcijās grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu. “ Un man pret šo pantu, šī likumprojekta pantu, nevis budžeta pantu, pret šī likumprojekta 5.pantu ir iebildumi. Un saskaņā ar 99.panta otro daļu es lūdzu viņu balsot, jo pret viņu ir iebildumi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, nu, es tomēr nezinu, ja mēs neesam precīzi, tad, protams, mēs sākam emocionāli uzvesties, gan sēdes vadītājs, gan atsevišķi kolēģi deputāti. Nu, te iet runa par 8.pantu, nevis par 5.pantu. Es to saku jums tāpēc, ka rakstīts — izteikt 8.pantu šādā redakcijā: 8.pants... Un kas tas 5.? Tas ir punkts, nevis pants, vai arī te es kaut ko... Jo jūs esat uzrakstījis par likumprojekta 5.pantu un nemitīgi visu laiku runājat par 5.pantu, un es meklēju 5.pantā to 1.pielikumu. Vai tiešām es kļūdos vai jūs esat kļūdījies? Es ar jūsu atklājumu, ka likumprojektos nav punktu... Nu, pieņemsim, ka nav punktu likumprojektos. Bet, ja šeit ir atzīmēti 1.pants, nākamais — 2., izteikt 3.pantu šādā redakcijā, 3.pants iet, izteikt 5.pantu šādā redakcijā... 5.pants, 4.pants... izteikt 8.pantu šādā redakcijā - 8.pants. 5.pants — izdarīt likuma 1.pielikumā atsevišķās pozīcijās tādus un tādus grozījumus saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu. Vai 1.pielikums ir 5.pantā? Aivars Endziņš.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit, cik es saprotu, Tomiņa kungs runā ne jau par valsts budžeta pantu, kurā izdarīts grozījums, bet te ir konkrētais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””, dokuments nr.586 kā tāds. Un tajā rakstīts — izteikt 1.pantu šādā redakcijā. Bet tas ir likumprojekta pants. Tādā nozīmē arī Tomiņa kungs jums saka, ka viņam ir iebildumi, viņš prasa balsot par šā likumprojekta 5.pantu, tātad 5.punkts jūsu izpratnē, tas ir 5.pants, likumprojekta 5.pants. Un šeit nevajadzētu jaukt grozījumus konkrētajā pantā, bet likumprojektā tas ir 5.pants. Jā, tādā izpratnē.

Sēdes vadītājs. Bet līdz šim mēs likumprojektos pantus esam rakstījuši, tie ir panti. Nē...

 

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Likumprojekts, ja mēs pacelsim augšā arī to milzīgo apjomīgo likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ko mēs šodien izskatījām, tur ir runa par grozījumiem konkrētajos Administratīvā kodeksa pantos, bet viss šis projekts sastāv, sākot ar viens, divi, trīs un tā tālāk, kamēr iziet visiem pantiem cauri. Un projekta grozījumi — tie ir tie panti tādā nozīmē.

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs, es jums varu iedot šo projektu, tā tur nav. Tas būtu tiešām interesanti, ja mums dubultpanti būtu, viens pants par pantu.

 

A.Endziņš. Mēs runājam par pantu, kad notiek grozījums. Grozījumi ir kādā konkrētā likuma pantā, likuma, ko mēs grozām, bet secība, kādā veidā tas ir sakārtots, es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Bet secību taču nesauc par pantiem...

 

A.Endziņš. Bet kā likumprojekta grozījums tas ir pants...

Sēdes vadītājs. Parādiet, kur ir Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur tas ir!

 

A.Endziņš. Šinī projektā tas nav norādīts, bet...

Sēdes vadītājs. Kāpēc jūs teicāt nepatiesību?

 

A.Endziņš. Es atvainojos, jā, es biju pārliecināts, ka šeit ir, jo te ir tīri tehniski, parasti tiek norādīts. Katrs grozījums tiek numurēts - 1., 2., 3.... Šeit, šajā projektā, šajā tekstā tas nav izdarīts. Es biju pārliecināts, ka tas ir, tāpēc es tā teicu, bet pamatā mums visur vienmēr tā ir.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mūsu praksē līdz šim, kad es esmu vadījis sēdes, es atvainojos, priekšlikumu nesauca par pantu, nebija tā. Ir 1., 2., 3., 4., 5. priekšlikums, un tas, par ko runā Tomiņa kungs, tiešām ir 5.priekšlikums, tas nav 5.pants. Un, ja tagad varbūt tā ļoti precīzi pieiet, ja tas nav pants, nemaz nevar pielietot to Kārtības ruļļa noteikumu, bet katrā ziņā deputāti vienmēr var izšķirt tās lietas ar balsojumu. Un diskusiju mēs turpināsim tad ar Tomiņa kungu un ar Endziņa kungu, jo tas tiešām ir ļoti svarīgi — teorētiski noskaidrot šīs nianses. Bet deputāts Tomiņš lūdz balsot. Es uzskatu, ka varbūt tad es nesaukšu, ka tas ir 5.priekšlikums, jo mums ir atšķirīgi viedokļi. Tātad par priekšlikumu izdarīt likuma “Par valsts budžetu 1995.gadam” 1.pielikuma atsevišķās pozīcijas grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu un lūdzu balsot. Deputāt Tomiņ, jums pret procedūru nav iebilžu? Nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, deputāts Tomiņš lūdza atsevišķi balsot par, nu, es tomēr savā izpratnē nosaukšu, tas neizšķir lietas būtību, bet deputāts Tomiņš lūdza balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””, 586.dokuments, 5.priekšlikumu: izdarīt likuma “Par valsts budžetu 1995.gadam” 1.pielikuma atsevišķās pozīcijas grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu. Viņš personīgi bija pret šādu redakciju un nosauca arī argumentus, un lūdza balsot. Un es aicinu jūs to darīt.

Godātie deputāti, tiešām balsosim... Vai jūs vēlaties vēl teikt galavārdu?

 

O.Kehris. Nē, godātais priekšsēdētāj, es lūgtu tad, lai Finansu ministrija dod savu slēdzienu, vai viņa piekrīt vai ne. Tas tomēr ir diezgan atbildīgi, jo es saprotu, ka mēs balsotu par šo izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Cik es saprotu šajā lietā, esmu centies jums skaidrot nemitīgi. Jūs provocējat mani uz dažādiem paskaidrojumiem, vienkārši lai es izteiktu varbūt kādas nepareizas lietas. Aija Poča!

 

A.Poča. Ja es pareizi sapratu pēc šīs visai vētrainās apspriešanas, tad jāizsaka Finansu ministrijas attieksme pret to, kā Finansu ministrija grib, lai mēs balsojam, ja? Tad es lūgtu jūs balsot par tādu redakciju, kāda ir dokumenta nr.586. 5.punktā sekojošā redakcijā: “Izdarīt likuma “Par valsts budžetu 1995.gadam” 1.pielikuma atsevišķās pozīcijās grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma 1.pielikumu.” Aicinu jūs balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, lai būtu pilnīga skaidrība, deputātam Tomiņam vai Gundaram Bērziņam arī pienākas vārds, kurā varētu sniegt savu argumentāciju. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Šis nebūtu arī izšķirošais, vienalga, kāds būs balsojums, manuprāt, šeit mēs parādīsim attieksmi, tāpēc ka šajā pielikumā ir tas pants, kur tiek par 94 tūkstošiem palielināts tieši Ministru kabineta budžets. Pie tam pēdējās dienās diemžēl es noskaidroju, kāpēc tas ir šajā pozīcijā, kad šobrīd ir paņemta šī Skrundas nauda un tāpēc tas ir kā speciālais budžets - 94 tūkstoši, kas pagājušogad bija aizdoti Skrundas slimnīcai, atdoti, un Ministru kabinets tos izlieto savām vajadzībām. Un tāpēc šeit ir būtiska viena izšķiršanās, šeit nekāda ļaunuma nebūs — vai tas, ko mēs teicām, Saeimas 7 procentu ekonomija un Ministru kabineta 6 procentu kāpums, vai tas ir objektīvi. Manuprāt, es nevaru atbalstīt šajos krīzes apstākļos, ka Ministru kabinets pieliek sev 94 tūkstošus pie budžeta.

Sēdes vadītājs. Aija Poča!

 

A.Poča. Es par procedūru. Par konkrēto pozīciju priekšlikumi uz otro lasījumu nebija iesniegti. Mēs varam balsot par panta redakciju kopumā, un, deputāt Bērziņ, šis nav speciālais budžets, kā jūs tikko komentējāt, tie ir valsts pamatbudžeta izdevumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es jums nolasīšu Kārtības rulli. Un šeit viņu citēja deputāts Tomiņš, un tā viņš tiešām šeit ir. 98.pants: “Otrajā lasījumā debates ir atļautas tikai par atsevišķu pantu vai tā daļu.” Pilnīga skaidrība. 99.pants: “Otrajā lasījumā notiek balsošana par katru panta punktu vai daļu, pantu kopumā vai pantu grupu. Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso.” Deputātam Tomiņam bija iebildumi, bet visa mūsu šī diskusija radās aiz neizpratnes par punktu vai pantu, un tā bija diskusija tiešām starp sēdes vadītāju, deputātu Tomiņu un deputātu Aivaru Endziņu. Mēs noskaidrojām to lietu, un, lūdzu, balsosim, deputāts Tomiņš iebilst, tāpēc šis punkts (pants) jābalso atsevišķi. Vēlreiz nolasu: “Izdarīt likuma “Par valsts budžetu 1995.gadam” 1.pielikuma atsevišķās pozīcijas grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma pirmo pielikumu.” Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 18, atturas — 7. Atturas 17. Šis pants ir pieņemts, pareizāk, priekšlikums.

Vai vēl deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Dokuments nr. 586. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 7, atturas — 26. Likums pieņemts.

 

 

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””. Ojārs Kehris!

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Valsts budžets tiek izskatīts divos lasījumos atbilstoši Kārtības rullim. Un līdz ar to tas ir pieņemts. Un trešajam lasījumam... Godātie kolēģi, mums tas rēbuss tik tiešām ir, bet mēs nevaram no tā savādāk, nepārkāpjot Kārtības rulli, iziet. Proti, trešais jūsu izskatīšanai tiek nodots likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””, kuru iesniegusi frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Mēs komisijas sēdē lūdzām, lai varbūt frakcija pati noņem šo priekšlikumu, tādā gadījumā mēs varētu to izskatīt kopā ar valsts budžetu, kurš pašlaik jau ir pieņemts pirmajā lasījumā. Bet tāda atbalsta nebija, un līdz ar to mums ir jāiznes izskatīšanai arī šis “Tēvzemei un brīvībai” jau 22.februārī iesniegtais likumprojekts, kura numurs ir 207. un par kuru saņemtie priekšlikumi uz otro lasījumu ir izklāstīti dokumentā nr. 744.

Sēdes vadītājs. Jāsāk izskatīt konkrēti priekšlikumi. Pagaidiet, jūs atklājat jau konkrētu priekšlikumu izskatīšanu?

 

O.Kehris . Nu acīmredzot.

Sēdes vadītājs. Nu tā vajadzētu darīt.

 

O.Kehris . Es saprotu, ja jūs man dosit iespēju, tad es to tūlīt darīšu. Godātie kolēģi! Tātad šeit kodā O2 “Izdevumi Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai”, kas ir attīstības izdevumi, paredzēts samazinājums, ko pirmajā lasījumā Saeima ir konceptuāli nobalsojusi, samazinājums par 72 tūkstošiem latu. Attiecīgi par šo summu tiek palielināta valsts dotācija “Latvijas radio”. Komisija saņēmusi deputātes Počas priekšlikumu nepalielināt, tas ir, nesamazināt Saeimas izdevumus par 72 tūkstošiem latu, un arī nepalielināt līdz ar to valsts dotāciju “Latvijas radio” par 72 tūkstošiem latu. Tomēr komisijas attieksme balsojuma rezultātā abos gadījumos bija neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Manis teiktais attieksies gan uz šo priekšlikumu, gan uz pārējiem priekšlikumiem. Tāpēc es visu izteikšu uzreiz. Proti, gan šis priekšlikums, gan pārējie priekšlikumi aizskar tādas pozīcijas kā Saeimas deputātu darbības nodrošināšanu, “Latvijas radio” valsts dotāciju, valsts reformu Civildienesta pārvaldē, Satiksmes ministrijas valsts investīcijas. Tātad tādas pozīcijas, kuras visas pašlaik faktiski burtiski tiek piedāvāts izmainīt mūsu pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta grozījumu projektā.

Līdz ar to es domāju, kā mēs redzam, pati “Tēvzemei un brīvībai” jau starplaikā starp pirmo un otro lasījumu, tas ir, starp iesniegšanu un starp šo otro lasījumu, ir mainījusi savu pozīciju par dažiem finansējuma avotiem. Mums būtu diezgan grūti tagad izšķirties tomēr par pareiziem finansējuma avotiem kaut vai, piemēram, runājot par Saeimas deputātu darbības nodrošināšanu, jo, kā mēs dzirdējām un kā mēs visi zinām, pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā ir paredzēta samērā liela Saeimas deputātu darbības nodrošināšanas izdevumu samazināšana. Līdz ar to rodas jautājums, vai tā būs tā pareizākā pozīcija, no kuras meklēt līdzekļus “Latvijas radio” dotācijām. Tas pats attiecas arī uz līdzekļu meklēšanu Kultūras ministrijai Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai. Tā kā šobrīd mēs precīzi nezinām, kādas ir paredzētas izmaiņas, kādas būs apstiprinātās izmaiņas un kā tas izskatīsies attiecīgajā lielajā budžeta labojumā, tad arī nevaram šobrīd pateikt, vai pareizāk būtu šo avotu ņemt no valsts reformas Civildienesta pārvaldē, ko, starp citu, sākumā pati “Tēvzemei un brīvībai” ierosināja, bet cik es saprotu, mainīja šo viedokli, un Satiksmes ministrijas valsts investīcijām.Te uzreiz ir jautājums, un līdz ar to mēs piedāvājam, šoreiz sekojot Zemnieku savienības labajam piemēram, 136.panta kārtībā šo priekšlikumu nodot atpakaļ komisijai ar tādu domu, ka šie priekšlikumi tiek izskatīti septiņu dienu laikā kontekstā ar otrajam lasījumam sagatavojamām lielajām budžeta izmaiņām. Jo tad mēs tiešām varēsim redzēt, no kurām pozīcijām ir pareizāk varbūt ņemt līdzekļus konkrētajai radio dotācijai un konkrēti Brīvības pieminekļa uzturēšanai. Šobrīd mums tas balsojums var izrādīties diezgan neveiksmīgs, jo nedēļas laikā pēkšņi parādīsies priekšlikumi par to pašu vai citu, kas vienkārši šos skaitļus apstrīdēs. Par cik 136.pantā nav pateikts, vai runa ir par balsošanu par likumu kopumā vai par atsevišķiem pantiem, vienkārši ir teikts, ka pirms balsošanas pēc būtības, un par katru atsevišķo punktu, es atvainojos, pantu, mēs balsojam pēc būtības, tad mēs ierosinām tagad jau izšķirties par to, vai nevajadzētu 136.panta kārtībā tomēr nodot atpakaļ visu šo projektu. Tātad mūsu priekšlikums ir nodot atpakaļ komisijai un izskatīt šo septiņu dienu laikā faktiski paralēli lielajiem budžeta grozījumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Varbūt vienosimies par procedūru, lai būtu pilnīga skaidrība. Mums bija līdz šim tiešām tādi precedenti, ka mēs tāda veida priekšlikumus izskatījām, ja mēs esam pabeiguši izskatīt konkrētu priekšlikumu likumprojektā, saistītu ar konkrētu pantu vai tā daļu. Tagad ir atklātas debates un mēs turpinām debates. Kad pabeigsim debates par konkrēto priekšlikumu, tad arī varēsim spriest par šo piedāvājumu saskaņā ar 136.pantu. Un tad runās viens “par” un viens “pret” piecas minūtes. Bet tagad turpinās debates par pirmo priekšlikumu, kuru mēs sākām izskatīt.

Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

A.Berķis (LZS). Godātie deputāti! Mēs to redzējām jau iepriekšējā priekšlikumā, kur Vides un sabiedrisko lietu komisija uzskatīja, ka sadaļā “Radio un televīzija” ir nepieciešami līdzekļi šīm radio vajadzībām iekšējās telefona centrāles nomaiņai. Un šī prasība ir pavisam nopietna, jo Latvijas radio ir ļoti novecojusi, piecdesmitajos gados uzstādīta telefona centrāle, kuru nevar pieslēgt tagad jaunajās ar “Telekoma” palīdzību ieviestās sistēmas tīkliem. Un, ja tagad visu šo sistēmu pārkārtos, tad par katru iekšējo sarunu starp radio atsevišķām telpām, starp atsevišķām nodaļām, par visām šīm sarunām nāksies maksāt tādu pašu taksi, kā tiek maksāts par jebkuru “Lattelekom” pakalpojumu. Un tas nozīmē, ka šie izdevumi pārsniegs 100 tūkstošus latu gadā. Tātad tā būs, jāsaka, trīsreiz lielāka summa vai divarpus reizes lielāka summa, nekā pašreiz ir vajadzīgs šīs iekšējās telefona centrāles nomaiņai. Tāpēc šie līdzekļi ir jāatrod, jo tā būs līdzekļu taupīšana, nevis izlietošana. Pretējā gadījumā mēs nonāksim pie tā, ka vajadzēs izzāģēt radio griestos caurumus, lai starp istabām var sakliegties, vai uzstādīt tādu sistēmu, kā ir uz kuģiem, kur pa trubām sarunājas. Un es domāju par otru — kur ir šis līdzekļu avots. Es domāju, ka gadījumā, ja ir paredzēts samazināt “Latvijas radio” dotācijas par 100 954 latiem, tad visvienkāršākais līdzekļu avots būtu samazināt šīs dotācijas par attiecīgu summu mazāk. Un tas arī ir šis līdzekļu avots.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Māris Grīnblats, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

 

M.Grīnblats (TB). Godātie deputāti! Es šajā vēlajā stundā jūs nekavēšu ar savu argumentāciju, kas visiem jau tāpat ir labi zināma. Tātad mūsu priekšlikumi ir pavisam īsi un konkrēti. Tātad mēs paliekam pie tā, ka kodā 02 izdarīt samazinājumu par 72073 latiem un kodu 42 tātad papildināt ar attiecīgu summu. Tālāk kodā 20, kā redzams, šeit mēs esam atsaukuši, tātad par to nebūtu jābalso. Kodā 17 ir ierosināts izdarīt šo samazinājumu par 237205 latiem un kodā 22 attiecīgi izdevums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai par attiecīgu summu palielināt. Tie ir tie priekšlikumi, kas bija arī jau pirmajā lasījumā. Pie šiem četriem priekšlikumiem mēs arī paliekam. Ja Saeima tos noraida, dabiski, ka mums ir iespēja iesniegt pie jau šodien agrāk izskatītā valsts budžeta attiecīgajā dienu skaitā uz otro lasījumu līdzīgus vai citādāk pārveidotus priekšlikumus. Bet, tā kā šis jautājums jau tā ir ilgstoši atlikts, es domāju, Saeimai par to ir jānobalso, vai nu tas jāpieņem vai jānoraida, un nebūtu īpaša iemesla šeit atklāt ārkārtīgi garas debates, jo visiem šī problēma tāpat ir labi zināma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Nav pieteikušies. Debates pabeigtas. Mēs āmuru neesam lietojuši šodien. Vai referents vēlas teikt galavārdu? Mēs izskatām. Par procedūru, lai būtu skaidrība. Un, ja kādam ir iebildumi, lai pasaka, lai mums nesanāktu atkal lielas debates. Tātad tagad var teikt galavārdu referents par konkrētu priekšlikumu - “Izdevumi Saeimas deputātu darbības nodrošināšanai (attīstības izdevumi) — mīnus 72 073 lati”. Esam pabeiguši debates par šo priekšlikumu, un, tā kā ir iesniegts priekšlikums, lūdzu Saeimu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””, dokuments nr.207 un dokuments nr.744, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu nodot atpakaļ izskatīšanai komisijai. Viens runā “par”, viens “pret” piecas minūtes. Balsojam šo priekšlikumu, un pēc tam atkarībā no balsojuma iespējams arī otrais balsojums konkrēti par šo priekšlikumu. Tātad vispirms, lūdzu, ja vēlas kāds referents, var galavārdu teikt. Un pēc tam izskatām konkrētu priekšlikumu, viens runā “par” un viens “pret”.

Referenti paši izlems. Lūdzu, nesakiet priekšā!

 

A.Poča. Jā, es runāšu par priekšlikumu nodot atpakaļ komisijai. Es lūgtu tomēr būt loģiskiem un nodot atpakaļ komisijai šo likumprojektu. Ne jau tāpēc, ka būtu pret kādiem šiem konkrētajiem priekšlikumiem, bet vienkārši, lai šo darbu padarītu vieglāku un nesarežģītu. Arī budžeta grozījumus otrajā lasījumā, kas ietverti dokumentā nr.740. Pat, ja mēs šodien pieņemam tādu lēmumu, vienojamies, šis dokuments tiks izsludināts un tikai pēc tam viņam būs likuma spēks. Līdz ar to tas novirza, atliek mums dokumenta nr.740 izskatīšana otrajā lasījumā. Tajā pašā laikā, ja mēs nobalsojam šeit un nākošajā dokumentā samazinām par attiecīgo summu šīs investīcijas, šie nobalsotie 237 tūkstoši, kas būs pielikti klāt, izjauks atkal šo līdzsvaru, un reāli nebūs šis 24 miljonu samazinājums. Mums atkal radīsies papildu problēmas. Mēs Budžeta komisijā jau diskutējām par to, ka visloģiskākais būtu savienot tos pantus, kuri skar konkrētas pozīcijas, tāpat kā likumprojektā, ko bija iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Es vienkārši lūgtu šoreiz no loģikas viedokļa atbalstīt priekšlikumu par nodošanu atpakaļ komisijai.

Sēdes vadītājs. Vēl viens var runāt.

Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam””, dokumenti nr.207 un 744, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu nodot atpakaļ izskatīšanai komisijā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 16, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts tiek nodots atpakaļ komisijai.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Godātie deputāti! Pēc tam, lūdzu, vēl trīs līdz piecas minūtes uzkavējieties. Es gribētu jums paskaidrot varbūt tādu Prezidija viedokli par iesniegta deputātu priekšlikuma prasību. Bet tagad reģistrācija. Lūdzu rezultātu! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Igors Bukovskis, Imants Daudišs, Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Ērika Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Voldemārs Novakšānovs, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz ar to saskaņā ar Saeimas balsojumu ārkārtas sesijā pārtraukums līdz rītdienai pulksten 10.00. Un tagad ļoti īss paskaidrojums, un es varbūt domāju, ka mums debates nevajadzētu atklāt. Tātad 34 deputāti ir iesnieguši priekšlikumu. Lūdzu uzmanību! Iesnieguši priekšlikumu 20.jūlijā pulksten 9.00 sasaukt ārkārtas sēdi, kurā izskatīt jautājumu par Saeimas lēmumu par rudens sesijas sākšanu ar 1995.gada 20.jūliju. Saskaņā ar Kārtības rulli Prezidijam jāsasauc ārkārtas sesija ne vēlāk kā 48 stundu laikā. Protams, mums bija lielas pārdomas, jo tas ir precedents, un jauns precedents, ka notiek ārkārtas sesija un ārkārtas sesijas laikā jāsasauc cita ārkārtas sesija. Saskaņā ar Kārtības rulli ārkārtas sēdi var sasaukt tikai kārtējās sesijas laikā. Kārtības ruļļa 38.pants, otrā daļa. Pēc šādas prasības saņemšanas Prezidijs sasauc ārkārtas sesiju ne vēlāk kā 48 stundu laikā, bet ārkārtas sēdi kārtējās sesijas laikā — ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Līdz ar to šeit ir nepārprotami teikts, ka ārkārtas sēdes var būt kārtējās sesijas laikā. Godātie kolēģi! Šie jautājumi ir diskutējami, bet Prezidijs... Protams, var diskutēt par jebkura panta pielietojumu, bet mūsu viedoklis šeit nebija, ka kāds kaut ko grib te īpaši vai kaut ko citādi. Mūsu viedoklis bija, viņš neatšķīrās, ka vajadzētu rīkoties sekojoši. Rīt vajadzētu pabeigt šo ārkārtas sesiju, kuru Prezidijs ir pasludinājis jeb izziņojis un kurā mēs arī piedalāmies un strādājam. Tās pašas komisijas un tie paši deputāti ir lūguši izskatīt šos jautājumus ārkārtas sesijā, un to rīt arī vajadzētu izdarīt. Un, protams, Prezidijs arī izpildīs savu pienākumu un 48 stundu laikā sasauks otru ārkārtas sesiju. Paldies! Rīt pulksten 10.00 tiekamies.