Komisijas atzinums

Dokumenti ar nr.763

Par Augstākās tiesas tiesnešu skaitu

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja 03.07.95. vēstuli nr.3-1/701, atzina, ka Augstākās tiesas tiesnešu skaits ir jāpalielina.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 176.pantu Juridiskā komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu skaitu”.

Pielikumā: Saeimas lēmuma projekts un Augstākās tiesas priekšsēdētāja 03.07.95. vēstule nr.3-1/701.

Ar cieņu, —

Aivars Endziņš
1995.gada 20.jūlijā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs

Lēmuma projekts:

Noteikt, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāvā ir 47 tiesneši, tai skaitā Senātā — 19 tiesneši un tiesu palātās — 28 tiesneši.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēstule:

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam

A.Gorbunova kungam

Sākot ar 1995.gada 1.oktobri, darbu ir jāuzsāk apelācijas tiesu instancēm un, atbilstoši likumam “Par tiesu varu”, Latvijas Republikas Augstākajai tiesai līdz šim laikam ir jāpabeidz savas struktūras: Senāta, kas ir kasācijas instance, un tiesu palātu, kas ir apelācijas instance, lietām, kuras izskatījušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesa, izveidošana.

Likuma “Par tiesu varu” 43.p. nosaka, ka Augstākajā tiesā ir Civillietu, Krimināllietu un Saimniecisko lietu tiesu palātas, bet šī likuma 47.p. nosaka, ka Senātā ir četri departamenti: Civillietu, Krimināllietu, Saimniecisko lietu un Administratīvo lietu departamenti.

Tiesu reformas gaitā tiek pārveidota Augstākās tiesas struktūra, un arī būtiski mainās lietu izskatīšanas process.

Līdz šim lietas, kuras Augstākajā tiesā izskatītas pirmajā instancē, tika skatītas viena Augstākās tiesas tiesneša un divu piesēdētāju sastāvā, bet kasācijas instancē trīs tiesnešu sastāvā. Pēc 1995.gada 1.oktobra apelācijas kārtībā tiesu palātās lietas izskatīs koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā. Arī Senātā lietas izskatīs koleģiāli.

Bez tam apelācijas process, kurš regulēs tiesu palātu darbu, būtiski atšķiras no pašreiz spēkā esošā kasācijas procesa. Apelācijas process būs daudz darbietilpīgāks, kura gaitā lieta faktiski tiks izskatīta no jauna, piedaloties procesa dalībniekiem, pārbaudīti pierādījumi, pratināti liecinieki, tiks sastādīts tiesas sēdes protokols.

1994.gadā rajonu (pilsētu) tiesās un Augstākajā tiesā izskatīta pavisam 1091 to kategoriju krimināllieta (98; 99; 105; 121; 141; 143.p.p.u.c.), kas atbilstoši kriminālprocesa kodeksa 32.p. šodien ir piekritīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai. Prognozēt, cik turpmāk lietu būs jāizskata apgabaltiesām kā pirmās instances tiesām un cik no tām tiks pārsūdzētas apelācijas kārtībā Augstākajai tiesai, var tikai aptuveni. Tomēr minētais lietu daudzums rāda, ka lietu skaits, kas varētu būt pārsūdzēts apelācijas kārtībā, ir ievērojams. Tāpat jāņem vērā tas, ka šīs kategorijas lietas ir par smagiem noziegumiem, liela daļa no kuriem ir izdarīti grupā un to izskatīšana gan juridiskās kvalifikācijas, gan darba organizācijas jautājumos ir visai sarežģīta.

Minētie apstākļi ir attiecināmi arī uz civillietu izskatīšanas kārtību apelācijas instancē. Ja Saeima izdarīs attiecīgus grozījumus likumā “Par tiesu varu” un tiks likvidēta Saimnieciskā tiesa, pieaugs šīs kategorijas civillietu skaits visu līmeņu tiesās un tajā skaitā arī Augstākajā tiesā.

Mainoties Augstākās tiesas struktūrai, attiecīgi ir jāizmaina kancelejas darbs, no jauna ir jāizveido tiesu palātu un Senāta dpartamenta kancelejas.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, Augstākajā tiesā ir izstrādāta tiesas reorganizācijas shēma un sastādīts tiesnešu un tiesas darbinieku štatu saraksta projekts. Diemžēl ir jākonstatē, ka, ieviešot apelācijas instanci, Augstākajā tiesā pieaugs darba apjoms, un līdz ar to ir jāpieaug tiesnešu, tiesas sēžu sekretāru un kancelejas darbinieku skaitam.

Pašreiz Augstākajā tiesā ir 35 tiesnešu štata vienības. Pēc reformas Augstākajā tiesā būtu jāstrādā 47 tiesnešiem, no tiem Senāta Civillietu departamentā — 8 tiesnešiem, Krimināllietu departamentā — 6 tiesnešiem un Administratīvo lietu departamentā — 4 tiesnešiem, Civillietu tiesu palātā — 15 tiesnešiem, Krimināllietu tiesu palātā — 13 tiesnešiem. Saimniecisko lietu departamentā mēs apzināti neesam paredzējuši tiesnešu skaitu, jo ceram, ka grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas attiecas uz Saimniecisko tiesu un kuri ir jau pieņemti pirmajā lasījumā, tiks izskatīti un pieņemti tuvākajā laikā.

Lai realizētu augstākminētās strukturālās pārmaiņas, Augstākās tiesas darbinieku skaits ir jāpalielina par 58 štata vienībām, bet algu fonds ik mēnesi ir jāpalielina par Ls 10987,79.

Pamatojoties uz augstākminēto un likuma “Par tiesu varu” 44.p., lūdzu godāto Saeimu noteikt Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu, tiesnešu skaitu Senātā un tiesu palātās, kā arī apstiprināt tiesas darbinieku skaita palielināšanu un izdarīt attiecīgus grozījumus Augstākās tiesas budžetā.

1995.gada 3.jūlijā Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Guļāns