MINISTRU KABINETA ZIŅAS

Valdības 25.jūlija sēdē

Vakar, kārtējā valdības sēdē akceptēti noteikumi par pilsētu, rajonu un pagastu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu darba samaksu.

Iesniegšanai Saeimā akceptēts Lauksaimniecības likuma projekts, kas nosaka lauksaimniecības produktu tirgus regulēšanas pamatprincipus un valsts institūciju pienākumus un atbildību lauksaimniecības politikas izstrādē un realizēšanā.

MK akceptēja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas tika sagatavoti, lai sakārtotu grāmatvedības uzskaiti Latvijas Republikā. Grozījumi paredz noteikt fizisku un juridisku personu atbildību grāmatvedības reģistru kārtošanā, kā arī grāmatvedības dokumentu nozaudēšanas gadījumā. Grozījumi precizē grāmatvedības attaisnojuma dokumentu obligātos rekvizītus un nosaka grāmatvedības ierakstu labošanas kārtību.

Valdība akceptēja grozījumus likumā “Par akciju sabiedrībām”, ar kuriem paredzēts palielināt akciju sabiedrību minimālo dibināšanas pamatkapitāla un reģistrētā pamatkapitāla lielumu. Banku akciju sabiedrībām minimālo dibināšanas kapitāla lielumu paredzēts noteikt 2 milj. latu apmērā, dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 1 milj. latu, pārējām akciju sabiedrībām — 500 tūkst. latu, biržu akciju sabiedrībām — 25 tūkst. latu, lombardiem — 10 tūkst. latu, bet pārējām akciju sabiedrībām — 5 tūkst. latu apmērā. Savukārt minimālo reģistrētā pamatkapitāla lielumu paredzēts noteikt banku akciju sabiedrībām — 3 milj. latu, dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 2 milj. latu, biržu un lombardu akciju sabiedrībām — 50 tūkst. latu un pārējām akciju sabiedrībām — 25 tūkst. latu apmērā. Likumprojekts kā ieteikums tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā. Akceptēti arī attiecīgie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”.

Izskatīšanai Saeimā akceptēts likumprojekts par diplomātisko un konsulāro dienestu, kas regulē ierēdņu (ierēdņu kandidātu) valsts civildienesta attiecības un darbinieku darba attiecības diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.

Akceptēts arī likumprojekts “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu statusu”. Tiem objektiem, kuros atrodas likumprojektā uzskaitītās valsts dibinātās un finansētās, kā arī valsts mēroga attiecīgās nozares izglītības, kultūras un zinātnes iestādes, tiek piešķirts valsts nozīmes izglītības, zinātnes un kultūras objektu statuss.

Apstiprināti grozījumi MK 1995. gada 14. marta noteikumos par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem. Sākoties jaunajam mācību gadam, tie paredz palielināt pedagogu algas vidēji par 5 līdz 7 latiem. Savukārt skolu direktoru algas tiks palielinātas vidēji par 10 līdz 15 latiem.

Valdība apstiprināja grozījumus Nolikumā par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā, nosakot, ka paziņojumus par nodevu un nodokļu nomaksas kārtību var publicēt ne tikai valsts, bet arī citās valodās. Grozījumi izdarīti tādēļ, lai informācija par nodevām un nodokļiem būtu saprotama ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas maksā nodokļus un nodevas Latvijas Republikā. Sakarā ar izmaiņām Nolikumā iesniegšanai Saeimā akceptēti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Apstiprināti noteikumi par kārtību, kādā par precēm tiek atzītas mantas, ko fiziskās personas ieved Latvijas Republikā. Par preci uzskatāma fizisko personu ievestā manta, kuras kopējā muitas vērtība ir lielāka par 300 latiem. Vienāda nosaukuma priekšmeti uzskatāmi par precēm gadījumā, ja to skaits pārsniedz trīs vienības vai arī kopējā muitas vērtība ir lielāka par 15 latiem (bez skaita ierobežojuma). Pārtikas produkti tiks uzskatīti par preci, ja to kopējā muitas vērtība būs lielāka par 15 latiem. Par preci uzskatīs arī starptautisko sūtījumu veidā saņemto mantu, ja tās kopējā muitas vērtība pārsniegs 50 latus vai arī 15 latus vienāda nosaukuma precēm.

Valdība apstiprināja grozījumus lēmumā “Par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem”, kas paredz pastiprināt atbildību par meža patvaļīgu izmantošanu un augošu koku ciršanu.

Akceptēti grozījumi MK noteikumos “Par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību” un “Par zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā”. Noteikti dokumenti, kas var būt pierādījums pilsonības ārpuskārtas pretendentu - Latvijā dzīvojošo lietuviešu un igauņu, kā arī citu tautību pārstāvju piederībai pie Lietuvas un Igaunijas pilsoņu kopuma. Grozījumi arī paredz, ka personām, kuras ir nokārtojušas Pilsonības likumā noteiktās zināšanu pārbaudes, apliecības par zināšanām turpmāk netiks izsniegtas - pārbaudes nokārtošanu apstiprinās ieraksts pārbaudes lapā. Saskaņā ar noteikumu jauno redakciju galīgo lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņems nevis iekšlietu ministrs, bet gan Ministru kabinets. Noteikumos izdarīti arī nepieciešamie grozījumi sakarā ar izmaiņām Pilsonības likumā.

Valdības preses dienests