19.jūlija sesija. 20.jūlija sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.110.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

A.Berķis. Tālāk. 1. pants. Ir atbildīgās komisijas sagatavots variants definīcijai un ir “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes sagatavota atšķirīga definīcija. Abas šīs definīcijas, es saprotu, nāk no mūsu tehniskajiem ekspertiem, tehniskajiem cilvēkiem, faktiski no vieniem un tiem pašiem. Otrā definīcija it kā ir pilnīgāka, bet te ir viena nelaime — jo pilnīgāka definīcija, jo mazāk izturēts princips par šīs definīcijas principiem... jo te apmēram iznāk tā, ka galva, ola un bumba. Nav īsti... Jo, ja radio ir radio, bet kabeļradio vai satelītradio jau ir radiosignāla pārraidīšanas formas un savukārt radio datu sistēma, ir tas, ko pārraida, tad jūk it kā kopā principi. Bet par abām mēs varam balsot, un izšķirsim balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti vēlās runāt? Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība! Atklājam debates.

 

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Nav jau grūti pildīt divas lomas, bet ir jāizvēlas viena, un man tā vienmēr ir bijusi tikai viena. Kas attiecas uz šodienas referentu, tad man ir jāatbild, tā kā mans vārds ir ticis pieminēts. Un iemesls bija gluži cits. Iemesls bija tāds, ka komisijā šobrīd sagatavotajā likumprojektā jūs saņemat tos priekšlikumus, kuri nav skatīti, bet ir pieņemti ar noraidījumu, un šāds formulējums man nebija pieņemams, lai es varētu aizstāvēt likumprojektu šāda izskatā. Tādēļ arī bija balsojums par jaunu referentu, un Berķa kungs tīri labprāt arī piekrita šo nepatīkamo darbu veikt, par ko es viņam tiešām esmu pateicīga.

Kas attiecas uz Eiropas Padomes ekspertu priekšlikumiem, arī šajā tekstā tie nav iestrādāti. Gluži tāpat kā visi pārējie priekšlikumi, kas tika saņemti, netika iestrādāti, bet tika automātiski noraidīti, uzskatot tos par atkārtotiem, lai gan patiesībā tie tādi gluži nav.

Un, kas attiecas uz Eiropas Padomes ekspertu attieksmi pret mūsu likumprojektu, es kā komisijas priekšsēdētāja tomēr gribētu nedaudz papildināt referenta teikto. Protams, jā, tā nebija nelabvēlīga, uzskatot, ka mēs esam sagatavojuši pietiekami profesionālā līmenī nozares likumprojektu. Šī atziņa nepārprotami tika izteikta, taču tika izteikta arī piebilde, ka iespējams, ka mēs esam uzņēmušies ļoti drosmīgu soli — vairākos jautājumos tīri konceptuāli būt par jauna ceļa pionieriem un rādīt Eiropai, kādā veidā varbūt vēl varētu risināt šos jautājumus, zināmā mērā varbūt uzskatot, ka Eiropas līdzšinējā pieredze nav pietiekama, lai mēs arī no tās izdarītu pietiekami saistošus secinājumus.

Taču, kas attiecas uz šo priekšlikumu par 1. panta pirmo daļu, tad ir tomēr iespējams precizēt un arī pamatot, kādēļ ir vajadzīgs precizējums, kuru piedāvā “Tēvzemei un brīvībai” un kurš ir arī manā redakcijā. Proti, šajā priekšlikumā ir dota elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu subjektu uzskaite, par pazīmēm ņemot to pamatfunkciju, tas ir, programmu veidošanu, kas obligāti būtu regulējama ar likumu, kā arī to auditoriju vērā ņemamos apjomos. Un konvencijā par pārrobežu televīziju, kas mums bija pilnīgi saistoša, gatavojot šo likumprojektu, ir skaidrots, ka par sabiedrības saziņas līdzekļiem nav uzskatāmas videokonferences, datu pārraide no datu bankām, faksimilpārraides un citi līdzīgi telekomunikāciju veidi. Tādēļ šī precizētā redakcija varētu tikai un vienīgi nākt par labu šī likuma satura izpausmei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Varētu šķist, ka šis tiešām ir diezgan nenozīmīgs strīds, kas pašreiz noris, jo man arī pilnīgi viennozīmīgi jāatzīst, ka satelītradio, satelīttelevīzija un datortelevīzija ir, protams, tādi jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības saziņas līdzekļiem. Un tomēr viena iebilde man ir. Reāli satelītradio un satelīttelevīzija, ja mēs viņus uztversim Latvijas teritorijā, mēs viņus no Latvijas teritorijas neregulēsim. Acīmredzot arī tuvākajā laikā mēs nevaram sagaidīt situāciju, lai no Latvijas televīzijas tiktu raidīti signāli uz satelīttelevīziju un satelītradio. Datortelevīzijas specifika ir pilnīgi savādāka, nekā vispār tiek runāts šajā likumā. Datortelevīzija arī Eiropai ir pilnīgi jauns jēdziens, kas tikai tagad parādās caur datoru tīkliem. Vēl nevienā Eiropas valstī tas nav regulēts, un šeit, ja mēs tikai nosaukumā pieminēsim šīs trīs lietas, bet nekur likumā tālāk ne pēc gara, ne pēc burta nepieminēsim, tad varbūt mēs it kā būsim izdarījuši kaut ko labu, gribot pieminēt, bet faktiski mēs nekā nebūsim izdarījuši. Tāpēc šajā gadījumā es nedomāju, ka šie labojumi ir tik svarīgi. Un tiešām viena no iebildēm, kas bija attiecībā pret mūsu likumu no Eiropas ekspertiem, ir tā, ka likums ir instruktīvs un tehnisks. Mums nevajag tik smalku tehnisku likumu tāpēc, ka tehnoloģijas ir pirmās, kas mainās, likuma būtība jau nav tehnoloģiskajā regulēšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl vēlas runāt deputāti par šo priekšlikumu? Nevēlas. Līdz ar to debates ir pabeigtas. Vai referents vēlas runāt?

 

A.Berķis. Nē, ierosinu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, balsosim par, es saprotu, frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes priekšlikumu. Pirmo daļu izteikt: šis likums nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu (radio, televīzijas, kabeļradio, kabeļtelevīzijas, satelītradio, satelīttelevīzijas, datortelevīzijas, teleteksta radio) datu sistēmas un citu apraides sistēmu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 19, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts. Balsosim par komisijas pirmās daļas redakciju! Vai vispār man redakcijas ir jālasa vai jūs uzmanīgi sekosit paši? Nav iebilžu, ja es nelasīšu?

 

A.Berķis. Es ierosinātu nelasīt.

Sēdes vadītājs. Jo citādi laikam tādā veidā var tikai traucēt deputātiem uzmanīgi sekot ar dažbrīd kļūdainu lasīšanu. Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto 1.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 2, atturas—- 16. Deputātu skaits, kuri piedalās balsojumā, ir nepietiekams, nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 2, atturas — 21. Komisijas priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. Tālāk. 1.panta 2.punkts. Atbildīgās komisijas patiesībā redakcionāli precizējumi. Ir “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes priekšlikums, kurā ir ietverts, ka šī likuma noteikumi attiecas arī uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kolektīvo uztveršanas vai raidīšanas sistēmu uzstādīšanu. Tātad arī uz uzstādīšanu. Komisija domā, ka tas ir tīri tehnisks jautājums, ko paveic pirms ekspluatācijas, un ka mums jāregulē, mūsu likumam jāsākas ar to daļu, kur jau mēs ekspluatējam. Vai kāds pirms tam uzstāda vai neuzstāda, tas it kā nebūtu šī likuma uzdevums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS). Godātie kolēģi! Nevarētu piekrist, ka šis likums regulētu tikai to mirkli, kad mums jau ir kaut kas uzstādīts, kāds raidītājs. Lai varētu raidīt, vispirms ir jābūt kaut kam uzstādītam. Un tādēļ šis, varētu pat teikt, nu, tehniskas kļūdas gadījums, kuru mēs komisijā neesam pamanījuši, šeit būtu tomēr labojams šī priekšlikuma izskatā, jo viss pārējais ir pilnīgi identisks komisijas variantam, izņemot šo vienu terminu “uzstādīšanu”, bet tas pieder pie visa raidīšanas procesa. Iekams nav uzstādīts, neko nevar pārraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Ieviešot vārdu “uzstādīšana” tikai šajā konkrētajā gadījumā, mēs zaudējam konsekvenci tāpēc, ka nekur likumā nav runāts, pieņemsim, par kabeļu rakšanu zemē, vai par satelītantenu uzstādīšanu. Kāpēc lai mēs to attiecinātu tikai uz šo šauro apraides situāciju, tāpēc, ja mēs gribam saglabāt konsekvenci likumā, tad acīmredzot “uzstādīšana” nav vajadzīga.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to debates pabeigtas.

 

A.Berķis. Iesaku izšķirt balsojumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes priekšlikumu otrajai sadaļai 1.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 16, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 4, atturas — 17. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 4, atturas — 20. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk — 2.pants. 1.punktā nav labojumu. Laikam jānobalso par 1.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms tīri tehniski, lūdzu, nākamajā... Tas ir, noformējot šeit laikam viena iekaviņa palikusi, es gan saucu sadaļu, bet tā ir daļa. Daļa, punkts, apakšpunkts — tāds mums ir sadalījums. Balsosim par 1.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 3, atturas — 16. 1.pants ir akceptēts. Lūdzu tālāk!

 

A.Berķis. 2.panta pirmajā daļā nekādu labojumu nav. Otrā daļa — deputātes Rugātes priekšlikums nav balsojams, jo tas būtu balsojams, ja tiktu pieņemts 1.pantā viņas ieteiktais variants. Trešā daļa — programma. Tur ir deputātes Rugātes un deputāta Putniņa variants un ir komisijas variants. Rugātes un Putniņa variants ir, ka viņi prasa, lai programma tiek izplatīta vienā izplatīšanas tīklā un teritorijā. Tas nav iespējams, jo pat Latvijas programmu šobrīd, Latvijas radio šobrīd, pārraidot šo mūsu sēdi, Rīgā šo sēdi dzird FM viļņos un citur — vidējos viļņos. Tā ka tā ir vienkārši tehniska lieta, kuras pagaidām nav un kuru būtu grūti panākt.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība! Varbūt jūs, runājot par satura lietām, varētu arī pateikt, vai tie tiešām ir punkti vai daļas, jo diemžēl šī mana neveiksmīgā diskusija vakar ar deputātu Tomiņu liek atkal būt uzmanīgam.

 

A.Rugāte (KDS). Paldies, priekšsēdētāja kungs! 2.panta trešā daļa. Priekšlikums izteikt to šādā redakcijā: programma ir viens raidījums vai atsevišķu raidījumu sakopojums ar kopēju nosaukumu, programma var būt sadalīta laikā, programma vai tās atsevišķās daļas tiek izplatītas vienā un tajā pašā frekvencē, kanālā vai programmās, izplatīšanas tīklā un teritorijā. Kas attiecas uz Berķa kunga piebildi, ka šobrīd ir problēmas Latvijā vienā frekvencē visuviet uztvert vienu un to pašu programmu, tā daļēji atbilst patiesībai, tās ir tehniskas grūtības, kuras šobrīd kopā ar radio tehniskajiem ekspertiem un ar telecentra darbiniekiem tiek skatītas šīs nepietiekamības novēršanai. Un galvenais mērķis ir panākt, lai patiešām vienai programmai atbilstu viena frekvence visā valsts teritorijā, visā izplatības teritorijā. Un vēl jāpiebilst, ka šī norma, ka vienai programmai ir viena izplatības frekvence, ir ļoti būtiska tādēļ, ka tā atkal saskan ar Eiropas Padomes konvenciju “Televīziju bez robežām” un tiek atzīta par ārkārtīgi būtisku nacionālās televīzijas un radio izplatības pazīmi. Programmas nosaukums. Programma var būt sadalīta laikā, piemēram, rīta un vakara blokos, bet būtu jāvienojas par tās izplatīšanas vietu. No patērētāju ērtību viedokļa ir ļoti būtiski, lai vienas raidorganizācijas programmu neraidītu ļoti dažādās frekvencēs vai arī kanālos kā televīzijai, tad to patiešām ir grūti uztvert, kā tas dažkārt ir šobrīd, kā jau teica, jo skatītājam un klausītājam rodas neērtības tai sekot. Taču tā tas ir, un kā jau es teicu, ir panākta vienošanās ar tehniskajiem ekspertiem šo kļūmi labot, jo tā ir diemžēl tehniskās nepietiekamības dēļ un laika gaitā novēršama. Būtu jābūt tā, ka ir viens kanāls vai frekvence un tajā tiek izplatīta tikai viena programma. Šādu pieeju atbalstīja arī Eiropas eksperti un lūdza tam pievērst uzmanību un rast iespējas to izskatīt, lai to tādā veidā varētu arī nokārtot. Uzsverot, ka vairākas programmas būtu pieļaujamas tikai tā sauktajos atklātajos kanālos, kas starptautiskajā terminoloģijā saucas “Open canal”, līdzīgi kā tas ir 7.kanālā Rīgā. Ja jūs skatāties šo kanālu, tad jūs varat apmēram priekšstatu iegūt, kāds tas ir, un šāds precizējums, formulējums ir arī iestrādājams varbūt trešajā lasījumā, ja mēs šodien par to neizšķiramies. Varbūt par to vēl ir jādiskutē arī komisijā. Programmas definīcija svarīga ir arī tālākai monopoldarbības un koncentrācijas formulēšanai un regulēšanai, kas ir ļoti būtiski, pastāvot ierobežotam frekvenču vai kanālu skaitam, kuru resursi daudzos gadījumos šobrīd jau ir izsmelti. Un tā nav vienkārši klaja apgalvojuma forma, pret kuru daudzkārt ir iebilsts, ka es iestājos bezmaz vai par absurdu situāciju, to aizstāvot, ka mums ir ierobežots kanālu un frekvenču skaits. Tas atbilst mūsu elektroinspekcijas datiem, kuri to ir apliecinājuši, un komisijai, jebkuram komisijas loceklim ir bijuši pieejami šie dati, no kuriem varēja pārliecināties, kāds ir reālais šī brīža iaplatības stāvoklis gan radio, gan televīzijā. Praksē šis jaunieviestais termins “raidījumu formāts”, piemēram, klasiskā mūzika, kas ir parādījies un jums jau ir atpazīstams, ir pielietojams tikai pēc raidorganizācijas uzskatiem vienas programmas ietvaros un nekā citādi. Ja programma pretendē uz pilnu frekvences vai kanāla diennakts izmantošanas laiku, tad pieļaut katram raidījumu formātam programmas apjomu nevar frekvenču (kanālu) resursu ierobežotā apjoma dēļ. Tas patiešām šobrīd Latvijā nav iespējams, un pieņemtais formulējums ļauj raidorganizācijām, kas, izmantojot nesakārtoto likumdošanu, šobrīd izmanto vairākas frekvences, to darīt tādā pašā veidā arī turpmāk. Tāpēc šāds apstāklis nenodrošina raidorganizāciju līdztiesīgu situāciju, par kuru mēs esam vienojušies un iestājušies šī likuma kontekstā, un līdz ar to veido dažu raidorganizāciju monopolu uz frekvencēm un neļauj veidoties jaunām raidorganizācijām. Tas ir ļoti būtisks jautājums, un tādēļ būtu vērts par to domāt, ja ne šoreiz, tad vismaz uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Šeit ir divi balsojumi, jo ir 2.punkts un 3.punkts un katram ir priekšlikumi. Es pareizi saprotu referentu?

 

A.Berķis. Nē, vienīgā atšķirība bija šī. Viss pārējais ir līdzīgs pie trešās daļas. Pie 3.punkta.

Sēdes vadītājs. Bet mēs neesam balsojuši par deputātes Rugātes priekšlikumu — izslēgt 2.punktu. Vai es esmu kaut ko nepareizi sapratis? Neesam balsojuši?

 

A.Berķis. Nē. Neesam balsojuši, bet tas ir automātiski, ja definīcijā tas netika pieņemts 1.pantā. Tas būtu loģiski tad, ja 1.pantā būtu pieņemta Rugātes definīcija, tad šeit tas būtu lieks.

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

A.Berķis. Piekrīt Rugātes kundze?

Sēdes vadītajs. Balsosim par deputātes Rugātes un Paula Putniņa priekšlikumu 3.punktam 2.pantā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 21 — par, 21 — pret, 14 — atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsojam par 3.punkta redakciju komisijas piedāvātajā variantā! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 3, atturas—- 16. Redakcija ir pieņemta.

Nākamo, lūdzu!

 

A.Berķis. 5.punkts. Ir deputātes Rugātes un deputāta Putniņa priekšlikumi. Deputāta Putniņa priekšlikumā atšķirība no Rugātes priekšlikuma ir “klausītājiem vai skatītājiem”, divi vārdi. “Raidījums — ar tehniskajiem līdzekļiem klausītājiem vai skatītājiem veidots materiāls”. Ir komisijas priekšlikums, ka šie vārdi ir lieki, jo kam gan citam, ja ne klausītājam un skatītājam mēs veidojam savus raidījumus. Tā ka vispirms vajadzētu nobalsot par to, vai šajā gadījumā pareizs ir komisijas variants vai paturēt šos vārdus, un tad tālāk varam skatīties abus šos priekšlikumus, kuri tad kļūst vienādi, ir vienādi. Un Rugātes priekšlikumā komisijai šķita, ka ir pietiekams tas variants, kāds ir komisijas variants, ka tas, ko iesaka Rugātes kundze, jau ir pateikts tālāk citos pantos, ka šeit tas nebūtu vajadzīgs.

Sēdes vadītajs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt, ka var svītrot vārdus “klausītājiem un skatītājiem”. Piekrīt. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tad, lūdzu, tālāk par konkrētiem priekšlikumiem.

 

A.Berķis. Tātad deputātei Rugātei, es saprotu, ir jāpamato, kāpēc viņa uzskata, ka tik plaši vajag šo pantu izteikt... Šo punktu izteikt.

Sēdes vadītajs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība, lūdzu!

 

A. Rugāte (KDS). Šī daļa būtu plašāk izsakāma ar kādu noteiktu mērķi, kurš neapšaubāmi ir atklājams skatītājam, proti, ka katram raidījumam jābūt ir iespējami pilnvērtīgi atspoguļotam progrmmā, lai pēc šīs programmas varētu arī kontrolēt valodu attiecības. Tas arī ir viens no faktoriem, kas mums nav mazāk svarīgs. Tādēļ tieši šī 2.panta piektā daļa ir pēc tam vēlākā saistībā ar 19.panta pirmo un otro daļu, kur ir tieši runa par to, ka raidījumam ir jābūt vienā valodā. Tas nedrīkst būt sajaukts ar visāda veida valodu kokteili. Tas ir ļoti svarīgs apstāklis, kura dēļ varētu arī būt šī paplašinātā redakcija. Tāpēc lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītajs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Cienītie kolēģi! 28.panta trešajā daļā šis jautājums jau ir atrisināts. Tātad valodas uzskaite un vispār uzskaite par to, kādas pārraides un reklāmas tiek izvietotas. Viss tas, ko ir nepieciešams zināt gan padomei, gan arī pašai raidorganizācijai, šajā pantā ir paredzēts, tāpēc nav nepieciešams to ierakstīt šeit.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Varam balsot?

 

A.Berķis. Jā, varam balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes priekšlikumu 5.punktam 2.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 18, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Putniņa priekšlikums.

 

A.Berķis. Šie priekšlikumi abi ir vienādi. Tātad ir jābalso par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Putniņš līdz ar to neuztur savu balsojumu. Balsosim par komisijas redakciju 5.punktam 2.pantā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 2, atturas — 14. Komisijas priekšlikums pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk 6.punkts. Atbildīgā komisija ir šo punktu ,kā jūs redzat, mazliet palabojusi. Galvenokārt redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret šo redakciju? Un atbildīgās komisijas labojumiem? Ir iebildes 7.punktā? Es atvainojos, 6.punktā. 7.būs papildināts. Pret 6.punktu nav iebilžu? Pieņemts. Tālāk!

 

A.Berķis. Atbildīgā komisija ir izveidojusi 7.punktu, un to pašu iesaka Rugāte un Putniņš. Viņiem ir šis punkts plašāks, un šī atšķirība ir trijos veidos. Pirmkārt, ir precizēts, ka par neatkarīgu producentu uzskatāms uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar filmu reklāmu, radio vai televīzijas raidījumu vai programmu reklamēšanu, bet nav elektroniskais sabiedrības saziņas līdzeklis, tas ir, nenodarbojas ar programmu publisku izplatīšanu. Ir jāpadiskutē, vai tas ir vajadzīgs.

Otrā atšķirība. “Par neatkarīgu producentu nav uzskatāmas pašas raidorganizācijas dibinātas uzņēmējsabiedrības”. Ir jautājums, vai gadījumā, ja kāda raidorganizācija nodibina vai palīdz nodibināt citai uzņēmējsabiedrību un dod tai pilnīgu brīvību, vai tādā gadījumā tiešām arī uz to jāattiecina šis ierobežojums.

Treškārt. “Par neatkarīgu producentu nav uzskatāms pašas raidorganizācijas sastāvā ietilpstošs uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība”. Tas ir jāizdiskutē. Komisija pagaidām palika pie sava varianta.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A. Rugāte (KDS). Tas tiesa, cienījamie kolēģi, ka komisija patiešām šo jautājumu nav diskutējusi, kā jau es teicu, ar tādu argumentāciju, kāda bija atiecībā uz priekšlikumiem, bet tas patiesi ir diskutējams jautājums, jo tas ir konceptuālas dabas jautājums. Ja mēs šobrīd diskutējam par šo jautājumu, tad ir vietā minēt Eiropas raidorganizāciju apvienības juridiskā departamenta atgādinājumu, ļoti sirsnīgu atgādinājumu, mums ekspertu viesošanās un darba laikā, ka diemžēl Latvijas dalībai Eiropas Padomē būs jārēķinās arī ar saistībām, kas ir Eiropas likumdošanā. Šeit tā lieta ir ļoti vienkārša.

Pagājušā gada decembrī Eiropas Padomes dalībvalstu kultūras ministrijas parakstīja rezolūciju par masu informācijas līdzekļu neatkarību, kura būtu jāievēro arī mums, jo arī mūsu Kultūras ministrija bija pārstāvēta un šī rezolūcija ir parakstīta. Mēs esam iepazinušies ar šīs rezolūcijas tekstu un prasībām, un diez vai mums vajadzētu to ignorēt, neskatoties uz to, ka mūsu valstī nav prakses, ka radio un televīzija ir Kultūras ministrijas pārraudzībā un pakļautībā. Tāpēc ļoti nopietni būtu jāpadomā par to, kā racionālāk sadalīt nacionālajiem pasūtījumiem atvēlētos līdzekļus. Šā panta redakcija tieši par to arī runā. Valsts nauda privātajām raidorganizācijām būtu jāpiešķir tikai sabiedriski nozīmīgu programmu vai raidījumu veidošanai, pie tam stingri sekojot šo līdzekļu izmantošanai. Tad ir jāteic tā, ka pirmām kārtām materiāli atbalstāma būtu neatkarīgo producentu, tieši neatkarīgo producentu institūcija, kas pati izvēlas programmu tematiku, pati tās veido. Konkurence poroducentu starpā tad arī veicinās viņu darbu objektivitāti, viņu darba kvalitāti un reālo konkurenci šajā nozarē valstī vispār. Pretējā gadījumā varētu veidoties tāda situācija, ka Eiropas Padomes eksperti mums patiešām apstiprina, ka par neatkarīgu producentu nav uzskatāma cita raidorganizācija, kas nodarbojas ar programmu izplatīšanu, un tāda ir Eiropas pieredze. Ja mēs to traktējam savās interesēs, legalizējot šā brīža situāciju, tad diez vai mēs būsim korekti un vai mēs ievērosim šo parakstīto dokumentu, kas mums ir saistošs. Un kā tad mēs tiksim no šīs ķezas laukā, kad tas tiks, tā sakot, atklāts?

Tāpēc es gribu vēl, papildinot šo diskusiju jautājumu, teikt, ka sabiedrības saziņas līdzekļu darbības jomā pastāv tāds jēdziens kā neatkarīgs producents, un šis producents var ražot televīzijas un radio produkciju, var izdot laikrakstus, var nodarboties ar informācijas biroja veidošanu aģentūrām. Un šā likuma kontekstā tie ir, lūk, šie neatkarīgie producenti.

Jautājums ir par neatkarību no kā. Šis jautājums arī mums ir uzdots, kad mēs savā likuma tekstā, lūk, izskaidrojām neatkarīgā producenta terminu, kā mēs to izprotam. Pamatā tie ir neatkarīgi no valsts. Pirmkārt. Tas mūs šobrīd ļoti apmierina. Tā ir ievirze, uz ko mēs ejam, lai iespējami vairāk atvirzītos no kāda tendēta pasūtījuma. Šeit es domāju par labvēlīgu nozīmi. Bet parasti to darbība tiek finansēta arī no dažām ieinteresētām pusēm, teiksim, no politiskām organizācijām vai no ārvalstīm. Citās valstīs tāda pieredze ir bijusi un atklāta. Mums tas pagaidām ir tikai pieļāvuma formā. Arī no noziedzīgajām struktūrām šīs finanses varētu ienākt šiem uzņēmējiem. Un to neatkarība līdz ar to ir tikai izkārtne, neatkarība no valsts. Bet tā ir cita veida atkarība, kas parādās šādā situācijā. Tādēļ likumam būtu jādod iespēja sabiedrībai uzzināt šo neatkarīgo producentu vai šīs neatkarības paudēju īstos finansētājus un viņu mērķus. Līdz ar to atklāt. Tāpēc likumam būtu jādod iespēja sabiedrībai uzzināt par neatkarīgā producenta finansēšanas avotiem, ko paredz tieši šis priekšlikums 2.panta septītās daļas papildinājumā tajā redakcijā, kuru piedāvā mūsu labojums un kura atšķiras no komisijas iestrādātās. Tā arī varētu, teiksim, šī finansēšanas avotu uzraudzība notikt arī pēc padomes pieprasījuma, kas arī ir iestrādājams padomes funkcijās. Un tas nav pretrunā ar padomes funkcijām, kas ir iestrādātas šajā likumprojektā. Būtu lūgums atbalstīt šāda veida redakciju.

Sēdes vadītajs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Pirmkārt, cienījamie kolēģi, es pilnībā pievienojos visam tam, ko Rugātes kundze teica par ārkārtīgi lielo nozīmi, kāda radio un televīzijā, konkrēti tās attīstīšanā, ir neatkarīgajiem producentiem.

Attiecībā uz to, kāpēc es iebilstu pret. Būtībā abi priekšlikumi atšķiras ar vienu rindkopu. Jo gan komisija, gan Rugātes kundze pieprasa šo finansējuma atklātību, tur nav starpības. Šī finansēšanas atklātība, avotu atklātība ir mazlietiņ pretrunīga, jo tā ir nepieciešama tādā gadījumā, ja ir runa par neatkarīgajiem producentiem, kuri saņem pasūtījumus no sabiedriskā radio un televīzijas. Diezin vai tam ir kāda nozīme, ja viņi saņem pasūtījumus no komercradio un komerctelevīzijas. Galvenā pretruna, kas ir ietverta Rugātes un Putniņa kunga priekšlikumā, ir otrajā rindkopā, un būtisks ir tieši šis fakts, ka nav noteikts, ka šis likuma pants interesējas par tiem neatkarīgajiem producentiem, kuri saņem pasūtījumu no sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas. Jo tam, kādas attiecības pastāv komercradio un komerctelevīzijā ar kādu no savām “meitas” firmām, vai viņi tās sauc par neatkarīgajiem producentiem vai atkarīgiem producentiem, nav nekādas nozīmes. Tam ir nozīme tikai tajā brīdī, kad mēs gribam kontrolēt, kā tiek izmantota sabiedrības nauda.

Tajā pašā laikā man jāatzīst, ka Rugātes kundzes un Putniņa kunga priekšlikumā ir savs racionālais grauds. Tas diemžēl arī nav perfekti atsijāts šajā redakcijā, un uz trešo lasījumu, es domāju, komisija noteikti izstrādās vienotu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Referenta priekšlikums?

 

A.Berķis. Referenta priekšlikums ir balsot, pieņemot. Man kā pārstāvim ir viedoklis, ka varētu balsot par komisijas variantu, pieļaujot, ka uz trešo lasījumu mēs tātad precizēsim šo savu variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Rugāte un deputāts Putniņš tam piekristu? Uztur balsojumu. Labi. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātes Rugātes un Paula Putniņa priekšlikumu papildināt pantu ar septīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 24, atturas — 8. Ir jāpārbalso.

Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 25, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts.

 

A.Berķis. Nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiešām kļūdījos, jo es skaitīju tos apakšējos ciparus. Tātad priekšlikums nav pieņemts, jo par ir 31, pret — 25, atturas — 9.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu. Arī papildināt pantu ar septīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 4, atturas — 24. Ir pieņemts.

Godātais referent! Diemžēl tās aizdomas nezūd, tāpat kā Vinnijam Pūkam ar tām bitēm, jo deputāte Rugāte papildināja pantu ar septīto daļu, bet komisija papildināja pantu ar 7.punktu. Protams, tā ir tehniska lieta, bet dažreiz var radīt nevajadzīgus saspīlējumus, tāpēc, lūdzu, tas vairāk attiecas uz komisijas darbiniekiem, tādas lietas kārtojiet precīzāk.

 

A.Berķis. Pieņemu aizrādījumu. Tātad tālākais priekšlikums, lasu, kā rakstīts tekstā, ir “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikums papildināt šo pantu ar astoto daļu: par raidītāju apkalpes zonu sauc teritoriju, kurā droši uztverama tā raidītā programma. Komisijai šķita, ka tas būtu lieki. Protams, tas neko netraucē.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte! Gandrīz jums būtu jāsēž kaut kur tuvāk.

 

A.Rugāte. Tas patiešām ir praksē izmantojama termina skaidrojums, kas top skaidrs vienkārši, ja parādās kaut kur tāda vajadzība likumā pēc tā. Un tādēļ ir šī panta papildinājums ar divām piedāvātajām daļām. Tas patiešām tikai precizē šos terminu skaidrojumus, un viss top skaidrs, kas ir šī zona, šī redzamība, daļējā vai pilnīgā, kvalitatīvā vai nekvalitatīvā. Līdzīgas situācijas ir arī turpmāk šur tur likumā. Es domāju, ka mums nevajadzētu šeit tā ignorēt arī tehnisko ekspertu ne jau iebildumus, bet vēlmi piepalīdzēt šim likumam tikt labāk un precīzāk izprastam. Paldies!

 

A.Berķis. Balsosim! Es tiešām neiebilstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu papildināt ar astoto daļu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 8. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk ir deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājums papildināt šo pantu ar devīto daļu: “Tiešā pārraide — translācijai radio un televīzijas programmā iekļauts raidījums ar kāda pasākuma vai notikuma tūlītēju tiešu atspoguļojumu”. Un ja nu nav iekļauts programmā? Atsaukt? Paldies! Tātad iesniedzēji no tā atsakās. (No zāles deputāte A.Rugāte: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Nē, nē, jūs viens otru nesaprotat.

 

A.Berķis. Balsot? Labi, balsojam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputāti Rugāte un Putniņš ierosina papildināt šo pantu ar devīto daļu. Lūdzu balsosim par šo redakciju, kura jums ir. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 22, atturas — 10. Neizšķirts. Jābalso vēlreiz. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 23, atturas — 12. Vienas balss vai divu balsu pietrūkst. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 2.pantu kopumā. Balsojam, lūdzu! Rezultātu! Par — 40, pret — 1, atturas — 28. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk 3.pants. Par 1.punktu vai daļu nav iebildumu. Es nezinu, kā mēs norunāsim.

Sēdes vadītājs. Nē, vispirms tās ir daļas, bet tur arī nav priekšlikumu. Tāpēc iebildumu nemaz nevar būt.

 

A.Berķis. Pirmajā, otrajā un trešajā nav priekšlikumu. Ceturtajā komisija... Pirmajā, otrajā nav priekšlikumu. Trešajā ir komisijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem pret šo precizējumu?

 

A.Berķis. Ceturtajā nav priekšlikumu. Piektajā nav priekšlikumu. Sestajā nav priekšlikumu. Varam balsot, ja nevienam... Ak tā, septītajā daļā ir Rugātes un Putniņa priekšlikums. Par šo daļu mēs ilgi un dikti strīdējāmies pirmajā pieņemšanas reizē, un toreiz jau tika teikts, ka visi tie jautājumi, ko prasa Rugāte un Putniņš šeit iekļaut, ir iekļauti 10.panta 4.punktā un 5.punktā un ka šeit tas it kā ir lieks. Tas ir tālāk. Tas nekā nekait, bet tas ir tālāk. Tur ir nodrošināta sabiedriskajām raidorganizācijām šī prioritāte un konkursa kārtībā tātad iet tikai komercraidorganizācijas vai privātās raidorganizācijas, un tā tālāk. Runājot par 2.punktu, šī kārtība nav piemērojama gadījumos, kad programmas izplatīšanai un raidīšanai tiek izmantotas citas tehnoloģijas, kas apraidei nodrošina neierobežotu kanālu skaitu. Komisija uzskata, ka kārtība, kādu nosaka šis likums, attiecas ne tikai uz ierobežotu vai neierobežotu kanālu skaitu, bet arī uz daudzām citām lietām, un ka tā ir piemērojama arī tajos gadījumos, kad tiek izmantotas citas tehnoloģijas un kad apraidei ir nodrošināts neierobežots kanālu skaits. Tātad es iesaku izdiskutēt pirmkārt pirmo punktu un tad otro punktu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Četras minūtes.

 

A.Rugāte (KDS). Paldies! Bet man šķiet, ka es arī esmu nedaudz aizskrējusi uz priekšu, man par piekto daļu ir sakāms. Bet šobrīd es saprotu, ka Berķa kungs runāja par pirmo un otro.

Sēdes vadītājs. Piektajā daļā nav priekšlikumu.

 

A.Rugāte. Es atvainojos vēlreiz. Patiesi, septītajā daļā ir mūsu priekšlikums, bet es vēl par piekto, jo es palaidu garām, es citādi to pateicu. Piektajā daļā priekšlikumu nav, bet es gribētu tomēr pievērst kolēģu uzmanību tam, ka šī pirmā lasījumā pieņemtās redakcijas atkārtošana otrajā lasījumā mums ir zināmā mērā saistīta ar monopoldarbības uzraudzības komitejas vērsto uzmanību uz to, ka šis formulējums politisku iemeslu dēļ būtu svītrojams šajā daļā. Tas būtu priekšlikums tad uz trešo lasījumu, jo raugi, tieši tādēļ, ka pagaidām ir tāda situācija valstī, ka, kā tas ir norādīts 8.panta devītajā daļā, kurā ir teikts, ka neviena cita raidītāja mums šobrīd nav valstī, kas aptvertu visu teritoriju, un vienīgais ir valsts radio un televīzijas centrs, tad tieši tādēļ, ka tas pagaidām atrodas šajā dabīgajā monopolstāvoklī, pagaidām tas, atrazdamies dabīgajā monopolstāvoklī, nav tiesīgs atteikt jebkura iemesla dēļ raidīt tam, kam ir izsniegta raidīšanas atļauja, jebkurai raidorganizācijai, vai tā ir privāta, komerciāla vai kāda cita. Tādēļ šeit tas būtu svītrojams, un ir priekšlikums uz trešo lasījumu iestrādāt komisijai.

Bet attiecībā uz septīto daļu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tā kā jūs veltījāt lielu uzmanību piektajai daļai, vai nebūtu tā, ka mēs šo septīto daļu sāktu apspriest pēc pārtraukuma? Jo tagad mēs paspēt balsot nevaram, un jums varbūt arī ir vajadzīgs pienācīgs laiks, lai jūs izklāstītu.

 

A.Rugāte. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Pēc pārtraukuma debatēsim par septīto daļu. Reģistrācija! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nolasīt, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šodien pirms pusdienu pārtraukuma nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Imants Daudišs, Māris Grīnblats, Andris Gūtmanis...

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats ir zālē.

 

I.Folkmane. Māris Grīnblats zālē. Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Voldemārs Novakšānovs, Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Juris Sinka...

Sēdes vadītājs. Juris Sinka ir zālē.

 

I.Folkmane. Juris Sinka ir zālē. Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 54 deputāti. Godātie deputāti, man jau nav citas iespējas pārliecināties... Elektroniskais tablo rāda, ka kvorums bija un ir. Turpinām darbu.

 

A.Berķis. Tātad 6. lappuse, septītā daļa, un mums ir jāizdiskutē, pirmkārt, par...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, tur jau vārds ir dots Antai Rugātei, jo mēs pārtraucām. Jūs bijāt tribīnē. Un pēc tam referentam galavārds jāsaka.

 

A.Rugāte (KDS). Paldies, priekšsēdētāj! Darba atvieglojumam man būtu priekšlikums referentam par tiem pantiem, arī tām daļām un punktiem, kuros ir konceptuālas atšķirības starp priekšlikumiem un komisijas variantu, mums tomēr iepriekš informēt, lai mēs, tie, kas esam šobrīd zālē un kas mēģinam strādāt, tam pievērstu vairāk uzmanības.

Kas attiecas uz šo septīto daļu 3. pantā, tad mūsu priekšlikumā, kuru ir iesniegusi “Tēvzemei un brīvībai”, deputāts Putniņš un arī Rugāte, ir runa par ļoti nopietnu un konceptuālu lietu — par līdztiesību, par līdztiesību starp sabiedriskajām un privātajām raidorganizācijām. Un tā ir būtiska lieta tādēļ, ka katrai no tām ir savi uzdevumi. Ja šo daļu neattiecina tikai uz privātajām raidorganizācijām, tad rodas pretruna ar 10. panta ceturto daļu, un uz to mums jau ir arī norādīts mūsu Eiropas ekspertu atzinumos. To mēs paši arī esam atzinuši kā kļūdu, bet diemžēl komisijas piedāvātajā variantā šis labojums pagaidām neparādās.

Faktu par elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra ierobežoto apjomu apstiprina, kā jau es jums iepriekš teicu, Vides un sabiedrisko lietu komisijā iesniegtā Valsts elektrosakaru inspekcijas izziņa. Tā liecina, ka atbilstoši Starptautiskās elektrosakaru savienības — ITU īsinājumā — plāniem situācija lieljaudas raidītājiem ir šāda: ir raidītāja nosaukums “Stokholma-62”, tur televīzijas decimetru diapazonā Rīgas reģionā ir brīvi tikai divi kanāli, un otra — “Ženēva-84” ultraīsviļņu radiofonijas 87,5 līdz 108 megahercu diapazons Rīgā ir pilnīgi aizņemts līdz brīdim, kamēr valstī tiks atrisināts jautājums par diapazona daļas, tas ir, vienas spektra daļas, 87,5 līdz 100 megahercu, problēma, kura pašlaik ir radusies tādēļ, ka to aizņem ceturtais un piektais televīzijas kanāls. Tā ir tehnoloģiska problēma, par kuru es jums jau reiz minēju un tagad atkārtoju, jo arī šajā pantā tā ir saistoša. Pārskatāmā nākotnē pagaidām plānos, kuri mums ir iespējami ar mūsu tehnisko nodrošinājumu valstī, nav paredzamas ievērojamas izmaiņas. Pārskatāmā nākotnē. Protams, mēs varam paredzēt, ka pēc 10 vai 20 gadiem būs citādi, taču tikai pēc tam.

Un tādēļ uzdotās frekvenču diapazona robežas skaidri norāda uz spektra ierobežoto apjomu, un nav pamata to apšaubīt vai kā citādi iztulkot pēc savas vēlmes. Likumprojektā pieņemtā koncepcija, atļauto programmu skaits un to izplatīšanas iespējas dažādās frenkvencēs vai kanālos, kā tas ir šobrīd šajā 10. panta ceturtajā daļā attiecībā uz privātajām raidorganizācijām, kurām ir atļauja trīs programmas raidīt, ir balstīti uz šobrīd un Latvijas apstākļos ilgstoši nesakārtotās tehniskās un tehnoloģiskās attīstības pakāpi. Programmu izplatīšanā būs, protams, pavisam citādas iespējas nākotnē, kad būs šis neierobežotais kanālu skaits, taču šim brīžam ir jārēķinās ar to, kas mums ir, un tādēļ nevajadzētu šo situāciju pār mēru pārforsēt vai kā citādi ietekmēt. Tādēļ ir lūgums iedziļināties šī 7. panta... 3. panta septītās daļas priekšlikuma redakcijā un ar minētajiem argumentiem tomēr izdarīt savu izvēli balsojumā.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Atsaucoties uz to, ka jūs šodien pieminējāt literāro varoni Vinniju Pūku, es arī atļaušos par Vinniju Pūku. Lai zālei būtu interesantāk, es pastāstīšu anekdoti, jo daudz kas no tā, kas notiek pašreiz šeit, ir līdzīgs kādai anekdotei. “Iet pa ceļu Vinnijs Pūks un Siventiņš, un iet tādu garu, garu ceļa gabalu, un iet domīgi, abi nogrimuši domās. Un pēkšņi Vinnijs Pūks iesit Siventiņam pa vēderu, Siventiņš nokrīt gar zemi un prasa: par ko, Vinnij Pūk? Un Vinnijs Pūks saka: ej, ej tu man blakus un domā visādas cūcības par mani!” Tā arī šeit mēs visu laiku it kā viens otru turam aizdomās.

Pilnīgi skaidri un viennozīmīgi tas, ko Rugātes kundze teica, ir pateikts 10. panta ceturtajā daļā. Tur ir viennozīmīgi pateikts, ka valsts sabiedriskajam radio un televīzijai frekvences ir piešķiramas pirmām kārtām. Nekāda cita iespēja nav paredzama. Tātad īstenībā vienīgie vārdi, par ko mēs strīdamies pašreiz, ir — vai tā ir nacionālā bagātība ar ierobežotu apjomu vai ne.

No vienas puses, Rugātes kundze minēja skaitļus par to, cik ir iespējamas frekvences, cik viņas ir aizņemtas un cik nav aizņemtas. Pirmkārt, gribu teikt, ka ļoti viegli un ar ārkārtīgi niecīgām izmaksām, un tas jau ir paredzēts plānā, tuvākajā laikā izņemot 4. un 5. televīzijas kanālu, parādīsies atkal vairākas FM frekvences Rīgā. Bet šis ierobežojums diemžēl jau nepastāv frekvenču skaitā. Visi Latvijas iedzīvotāji nedzīvo Rīgā, jo Rīgā tiešām ir pietiekami liela izvēle. Visā pārējā Latvijā šīs frekvences stāv tukšas, tur var izvēlēties, bet nav neviena, kas pēc saviem ekonomiskajiem apstākļiem varētu uz šīm frekvencēm pretendēt. Runāt par to, ka frekvenču skaits ir ierobežots, nozīmē nepamanīt kaut ko daudz svarīgāku, proti, ka ekonomiskās iespējas, pirmkārt, ir tās, kas ierobežo to organziāciju skaitu, kuras vispār grib sākt raidīšanu. Tas ir tikpat kā strīdēties par cietuma kameras lielumu — vai cietumniekam tā pietiek vai ne, bet tas cietumnieks bez tam vēl ir piekalts pie gultas ar īsu ķēdi. Ekonomiskie apstākļi ir daudz ierobežojošāki par šīm frekvencēm. No tām frekvencēm, kas pašreiz Rīgā ir aizņemtas, ir vairākas stacijas, kas atrodas uz bankrota robežas. Es runāju pašreiz par radio. Televīzijā praktiski neviena nopietna stacija nevar sākt darbu, un arī vairākas ir uz bankrota robežas. Tā ka šis ierobežojums ir teorētisks un nekādā veidā nav praktisks pat tikt piesātinātā vidē, kāda ir Rīga.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinātu tomēr jūs balsot par komisijas variantu, jo komisija viņu ir stundām diskutējusi un atradusi šos argumentus par pietiekamiem.

Sēdes vadītājs. Ja sēdes vadītājs ir izprovocējis deputātu Inkēnu stāstīt anekdoti, tad sēdes vadītājs ir pamatoti pelnījis piezīmi. (No zāles deputāts E.Inkēns: “Tā tas nebija domāts!”) Un tagad turpinām debates. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”! Pēc tam — Pēteris Tabūns un pārējie kolēģi.

 

A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es šeit gribētu mazliet runāt arī par šo problēmu, bet ne tādēļ, ka šeit būtu kādas lielas politiskas problēmas. Šeit pašreiz mēs zināmā mērā, ierakstot tādā veidā, kā te ir ierakstīts, parādām savu nekompetenci no zinātnes viedokļa. Un kurā vietā tas ir? Kad šeit tiek abos variantos definēts, ka elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektrs ir mūsu nacionālā bagātība. Mēs nekādā veidā to nevaram definēt, jo, ja jau nu kam pieder šis spektrs, tad varbūt tā atklājējam, tas ir anglis pēc tautības, bet, īstenībā sakot, spektrs jau nu nevienam nepieder. Tad jau mēs varam nosaukt par nacionālo bagātību arī saules gaismu, kura trāpa Latvijai. Vienīgā atšķirība ir tā, ka viņa izplatās Latvijas robežās, bet citā vietā viņa ir tāda pati kā spektrs. Tā ka šeit es, protams, neuzskatu, ka te būtu ļoti jākritizē pašreizējās komisijas darbs, es uzņemos vainu zināmā mērā uz sevi un saviem kolēģiem, kuri ir mācījušies fiziku, bet trešajam lasījumam ir jāiesniedz korekts priekšlikums, var gan uzskatīt par nacionālo bagātību. Nacionālā bagātība ir tiesības izmantot šo spektru, šīs tiesības vajag kaut kāda veidā regulēt, izlietot. Un tālāk par viņa ierobežoto apjomu. Šeit jau ierobežotais apjoms ir ļoti nosacīta lieta. Jūs ļoti labi zināt un vēlreiz varu atgādināt, ka spektrs pēc savas būtības ir bezgalīgs. Frekvenču skaits ir bezgalīgs arī šeit. Ierobežojums ir saistīts tikai ar to, ka nav mums izdomāts tāds raidīšanas veids, lai katra frekvence varētu tikt izmantota raidīšanai. Ja viena frekvence raida, tad blakus frekvences vienu gabalu uz vienu pusi un uz otru pusi vairs nevar izmantot. Un, jo sliktāka ir tehnika, jo lielāks tas gabals ir vajadzīgs.

Tā kā, ja mēs uzlabosim tehniku, tad tajās pašās frekvencēs, kas te, Latvijā, izplatās, varēs salikt vēl un vēl raidītājus. Jautājums ir tikai par tehniskajiem risinājumiem. Pašreizējo tehnisko risinājumu iespējās, protams, ir noteikts skaits raidītāju, kurus var likt uz tām frekvencēm, un tad, pēc tam vairāk citas frekvences vienkārši neizplatās, vai nu tur ir viena veida traucējumi vai cita veida traucējumi.

Tā kā no šī viedokļa, ja mēs skatāmies uz tālāko nākotni, tad šeit mums zināmā mērā ir jākoriģē viņš tā, lai ārzemju eksperti, nedod Dievs, ja tur būs arī kāds Eiropas Savienības vai, vienalga, kaut kāds pārstāvis, kurš pārzina šo tehnisko pusi, mūs neuzskatītu par pārāk mazizglītotiem. Mēs nedrīkstam pieļaut nevienā likumā to. Tāpēc vēlreiz — es neuzskatu, ka šeit ir liela atšķirība starp abiem priekšlikumiem, bailes ir par to, lai būtu sakārtota šī lietošana. Bet, nu, katrā gadījumā uz trešo lasījumu te ir jābūt atsevišķam priekšlikumam, kurš korekti izsaka šo problēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es nestāstīšu anekdotes, lai gan anekdotes jau klīst par šo divus gadus topošo likumprojektu un par to, kādu ceļu tas iet, jo patiešām dīvains jau ir tā tapšanas process. Mēs taču atceramies, ka otrajā lasījumā netika pieņemts, tika atdots atpakaļ komisijai. Komisijā parādījās 300 jaunu priekšlikumu, tas ir kaut kas neredzēts. Komisija diemžēl nebija spējīga vai spējīga faktiski bija, bet nedarīja to, jo tā, komisijas vairākums, nolēma neizskatīt šos priekšlikumus komisijā, lai gan faktiski vajadzēja izskatīt, jo tāda ir parlamentārās darbības prakse faktiski. Izskatīt attiecīgos priekšlikumus komisijā, izvērtēt, un it īpaši tik specifiskā nozarē, kāda ir radio un televīzija. Un es nešaubos, ka daudzi no deputātiem šodien, ja mēģina iedziļināties šeit uzrakstītajā, vienkārši nespēj orientēties, jo nav nemaz iespējams orientēties, ja nav iepriekšēju zināšanu par šīm lietām. Es gribu pat pateikt, ka, it īpaši attiecībā uz sākumposmu, par dažādiem tehniskiem parametriem man pašam vēl ne visur ir pilnīgi skaidrība, lai gan es šajā sistēmā strādāju ilgi, ļoti ilgi. Lūk, uz ko es gribētu vērst deputātu uzmanību, par cik vēl šī likumprojekta apspriešana otrajā lasījumā ilgs šodien visu dienu un diez vai beigsies, jo jūs jau paši jūtat, ka pēc būtības mēs ne tikai runājam par to, kas ir rakstīts gan no komisijas puses, — šeit šie priekšlikumi un panti attiecīgie, bet kaut kas visu laiku vīd vēl aiz kadra, kaut kas vīd aiz kadra. Un es nemaz nesaku, es, piemēram, nesaku, ka septiņu cilvēku darbs komisijā… Ja pašlaik mēs neesam nonākuši līdz tādam rezultātam, kas apmierinātu parlamenta deputātus, frakcijas, kas apmierinātu privāto un sabiedrisko radio un televīziju, tas nozīmē, ka kaut kas normāls nav. Vai nu mēs esam komisijā slikti strādājuši, vai pārāk sarežģīti procesi risinās sabiedrībā šobrīd, politiskie procesi. Un tā jau tas arī ir, un tagad, it īpaši priekšvēlēšanu kampaņas laikā, spriest par šiem jautājumiem, diskutēt dienām ilgi, bet, lai īsti tiktu līdz saknei, laikam vajadzētu diskutēt ilgi, ir diezgan dīvaini. It īpaši ņemot vērā to, par ko mēs runājām vakar, it īpaši par budžetu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu runāt par tēmu!

 

P.Tabūns. Tas ar to pašu ir saistīts, bet, ja mēs runājam vēl precīzāk tieši par šo pantu, tad jā, nacionālā bagātība, vienalga, kā mēs no nosaucam, varbūt nav pat šie speciālisti izvēlējušies precīzu nosaukumu — frekvenču spektrs, vai tas būtu frekvenču daudzums vai vēl varbūt kā, jā, tā ir ierobežota nacionālā bagātība no tāda viedokļa, ka tā nav vienkārši atdodama kuram katram, bet ar to jārīkojās saprātīgi. Es saprotu, ka ir nākamajos pantos paredzētas šīs lietas, bet es domāju, ka nekāda skāde nav, ja te ir runa par līdztiesīgu iespēju konkursa kārtībā, tieši konkursa kārtībā izmantot, lūk, šo magnētiskā lauka svārstību frekvenču spektru, kā tas ir nosaukts. Un tāpēc ilgi nerunājot pie šī panta, es piekrītu, ka vajadzētu izvēlēties tieši to, ko piedāvā “Tēvzemei un brīvībai” un Rugātes kundze, un Putniņa kungs. Paldies par uzmanību!

 

A.Berķis. Viss jau ir pateikts. Vai mēs katrā pantā rakstīsim to, kas ir kaut kur tālākā pantā, tātad atkārtosim entās reizes, vai mēs vienosimies, ka likumā, ja vienā vietā tas ir ierakstīts, tad tas nav visur jāraksta. Es aicinu balsot par 3.panta septītās daļas 1.punktu vispirms un pēc tam par 2.punktu.

1.punktā tātad...

Sēdes vadītājs. Godātais referent, tā iznāca, ka jūs ieņēmāt tribīni un es nebiju pietiekami uzmanīgs un palaidām garām, ka vēl deputāte Rugāte gribēja runāt otro reizi, un viņai ir tādas tiesības. Un tad jūs varēsiet galavārdu teikt.

 

A.Rugāte . Paldies par uzmanību, es arī nebiju pietiekami aša, lai pieceltos savlaicīgi atkārtoti. Man tiešām ir priekšlikums balsot šo 3.panta trešo daļu pa punktiem, 1.punktu un 2.punktu atsevišķi. It īpaši tādēļ, ka patiešām visi nedzīvo Rīgā, FM diapazons šobrīd nav aizsniedzams visā Latvijas teritorijā. Attiecībā uz šo terminu “spektrs”, Siliņa kungs, patiešām zinātnieki strīdās, un šie varianti ir tādi un var būt arī citādi, tas ir atrisināms jautājums, tā varbūt nav tās būtības lieta, būtības lieta ir ierobežotais spektrs, kurš šobrīd tomēr pastāv. Un tādēļ šajā priekšlikuma 1.punktā ir ierobežotā apjoma spektrs, kura diemžēl nav komisijas variantā. 2.punktā ir tā norma, kas attiecas uz visiem citiem izplatīšanas veidiem, kur šis spektrs nav ierobežots, un tādēļ par katru vajadzētu balsot atsevišķi. Bet patiesībā, ja netiek iebalsota pirmā daļa, tad otrās daļas iebalsojumam nav nekādas jēgas, jo, savienojot to ar komisijas šī brīža redakcijas variantu, tas patiešām kļūst bezjēdzīgs un jautājumam, kādēļ tādā gadījumā šīs divas lietas tur ir atklātas, nav nekādas jēgas. Un, kas attiecas uz sabiedrisko raidītāju aizsardzību vai aizstāvību, kura parādās 10.panta ceturtajā daļā, par kuru runāja Inkēna kungs, jā, tur tāda ir, taču tas ir vēl jautājums. Vai mēs, līdz tai nonākot, to tādā formā arī atstāsim, tas vēl nav zināms, tā vēl nav izlasīta. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, šī panta... 3.panta septītās daļas 1.punkta norma nosaka privāto raidītāju līdztiesīgo pieeju visām frekvencēm, visiem vienlīdz konkursa kārtā, un šis jautājums ir vairākos pantos likumprojekta, komisijas variantā diemžēl apiets, viņš ir nepilnvērtīgi iestrādāts. Un šis konkursa pastiprinājums ir nepieciešams tādēļ, lai monopols neveidotos automātiskā veidā, lai konkurences kārtā privātie patiešām varētu iegūt savu raidīšanas iespēju tāpēc, ka viņi ir kvalitatīvi labāki un konkurencē augstvērtīgāki. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Sitiet mani nost, bet es nesaprotu Rugātes kundzi un nesaprotu viņas priekšlikumu būtību. Es izlasu panta nosaukumu — Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības principi... Principi... No likumdošanas tehnikas viedokļa, ja ir principi, tad mēs nosakām kaut kādus pamatprincipus, kuri tiek tālāk attīstīti un precizēti konkrētās normās, kuras darbojas, kuras tiek piemērotas. Un tagad mēs laužam šķēpus ap jēdzieniem, formulējumiem. Man liekas, ka šeit ir kaut kas cits, ko piedāvā Rugātes kundze, viņa piedāvā, lai tas attiecas tikai uz privātajām raidorganizācijām. Šeit ir pateikts skaidri un gaiši princips, ka likumā noteiktajā kārtībā raidorganizācijai nav svarīgi — valsts vai kādai, nodrošina līdztiesīgas iespējas. Tālāk konkrēti ir izvērsts un skaidri pateikts, ka vispirms “Latvijas radio”, “Latvijas televīzija” un pēc tam konkursa kārtībā komercstruktūras, kas ar tām lietām nodarbojas. Jālauž mums šeit šķēpi pusstundu vai ne? Paldies!

Sēdes vadītājs. Referents Aivars Berķis. Lūdzu!

 

A.Berķis. Paldies Endziņa kungam un visiem kungiem un dāmām, kas runāja, es aicinu balsot vispirms par 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu septītajai daļai 3.pantā, un atsevišķi balsojam par 1.punktu un 2.punktu. Tagad par 1.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 22, atturas — 8. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 26, atturas — 9. Nav pieņemts. Lūdzu, balsojam par 2.punktu!

 

A.Berķis. Par 2.punktu kā jau Rugātes kundze aizrādīja tādā gadījumā nav nepieciešamības balsot. (No zāles deputāte A.Rugāte: “Es uzturu balsojumu!”) Pareizi es sapratu? Jā, Rugātes kundze uztur balsojumu. Balsojam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 25, atturas — 12. Nav pieņemts priekšlikums. Lūdzu balsosim par septīto daļu 3.pantam komisijas ierosinātajā redakcijā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 2, atturas — 19. Pieņemts. Lūdzu nākamo!

 

A.Berķis. 3.panta astotā daļa. Ir ļoti interesants Rugātes un Putniņa iesniegums, kas papildina komisijas jau pieņemto variantu ar vārdiem, ka ārzemju (ārvalstu) ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās, to līdzdalība nedrīkst pārsniegt 20 procentus un to darbību savas kompetences ietvaros kontrolē Nacionālā radio un televīzijas padome. Un tālāk vēl, par ko mēs runāsim vēlāk, ir arī pārejas noteikumos teikts, ka ārvalstu kapitāla ieguldījumi vispār netiek pieļauti līdz 1998.gadam. Tas ir vērā ņemams priekšlikums, un es aicinu par to šeit padomāt. Protams, 20procenti — tas ir nosacīti, varētu būt arī 15 vai 25, vai 30, par to ir grūti strīdēties, bet pats princips ir...

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS). Paldies referentam par šī priekšlikuma daļēju atzīšanu, es tā sapratu, bet es gribētu dot jums izskaidrojumam ļoti īsu informāciju papildus. Kādēļ arī pārejas noteikumos minēts šis 1998.gada 1.janvāris pārejas noteikumu 20.punktā, kas ir papildus iesniegts? Ārvalstu ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos, netiek atļauti līdz šim laikam. Latvijas ierobežotais tirgus elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā ir nevienam neslēpta lieta, mēs to visu ļoti labi zinām, tādēļ arī ir tik daudz problēmu, un tādēļ mēs tik ilgi šo likumu veidojām. Un tāpēc šīs normas neļauj attīsties vietējām raidorganizācijām, ja mēs atļaujam arī ārzemēm investēties šeit. Un tas būtu ļoti lietderīgi, lai mēs tomēr pirmām kārtām rūpētos par savas šīs nozares — radio un televīzijas — attīstību. Tas, liekas, būtu patiešām valstiski ļoti būtiski un nacionāli, un visādi citādi labi un vērtīgi, un šāds pārejas laiks, kas ir paredzēts pārejas noteikumos, ļautu privātajām raidorganizācijām atgūt šīs zaudētās pozīcijas, kuras šobrīd par tādām daļēji mēs varam uzskatīt, un nostiprināties līdz ar to. Un šobrīd likums pieļauj situāciju, likums, kurš šobrīd darbojas, ka ārvalstu ieguldījumi, mazāki par 50 procentiem ir atļauti, un tiem patiesībā arī nav nekādas kontroles, jo iepriekšējais likums šādā ziņā ir diezgan nepilnīgs. Pieņemtajā redakcijā, kura šobrīd ir komisijas variantā, var rasties problēmas, īstenojot šī likuma 45.panta ceturto daļu, jo citās valstīs vispār nav pieļauta ārzemju līdzdalība sabiedrības saziņas līdzekļu, masu informācijas līdzekļu veidošanā. Un šīs valstis nebūt nav vērā neņemamas sava attīstības līmeņa dēļ šajā nozarē, un tās ir Kanāda, Zviedrija, Šveice vai arī, teiksim, Francija, kur ir ne vairāk kā 20 procentu apmērā atļauta šāda veida darbība, vai Polija, kurā atļauti tikai 33 procenti.Tā ir viela pārdomām un secinājumiem, ko mēs vēlamies savā valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”! Pēc tam — Mariss Andersons.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es saprotu, Rugātes kundzes vēlmi šajā gadījumā, lai te būtu precīzāk tas pateikts. Bet tā, kādā veidā tas ir izdarīts, tas man nekādi nav pieņemams. Paņemsim un paanalizēsim, kā šeit ir rakstīts. “Ārvalstu ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos...”Tātad ieguldījums saziņas līdzekļos. Ir termins “saziņas līdzekļi”. Kas tie tādi ir? Radio, televīzija, telekss un tā tālāk. Tātad kur mēs ieguldām? Teleksā? Vai mēs ieguldām šajā sistēmā? Tā ir viena lieta. Bet tagad paskatīsimies, kas iznāk tālāk. Viena lieta. Ierobežot saskaņā ar likumu par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā. Tātad atsaucamies uz likumu. Un tālāk — 20 procenti. Kā to saprast tagad? Kas ar ko būs pretrunā? Vai mēs ņemam šo atsauci uz likumu vai neņemam? Vai pasakām šeit skaidri un gaiši, lai būtu skaidrs, pēc kā jāvadās, kad nonāks konfliktsituācijā? Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Teiksim tālāk. Ārvalstu ieguldījumi. Ja es tā loģiski analizēju tālāk, to līdzdalība nedrīkst pārsniegt 20 procentus un to darbību savas kompeteneces ietvaros kontrolē. Ko kontrolē? Ieguldījumus? Jo te ir runa par ieguldījumiem. Jeb te ir runa par šo ārvalstu investētāju līdzdalību programmu veidošanā? Es saprotu ideju, bet tā, kā tā ir formulēta, man tā nav pieņemama. Es saprastu tādā veidā, ja cienījamie autori to mēģinātu precizēt un iestrādāt uz trešo lasījumu, bet šāda veidā, nu, tas nav tas.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons, lūdzu! “Latvijas ceļa” deputāts.

 

M.Andersons (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka es atbalstu deputāta Putniņa un deputātes Rugātes priekšlikumu, ņemot vērā deputāta Endziņa labojumus. Tad acīmredzot šis pants ir jāsakārto uz trešo lasījumu, bet tajā ieliktā doma, manuprāt, ir pareiza. Es varu pamatot ar to, ka, piemēram, šobrīd Latvijas televīzijas tirgū ļoti aktīvi laužas iekšā vairākas ārvalstu kompānijas. Tādas kā zviedru “Kinevik” un tā tālāk. Mums tomēr likumā prioritāte ir tā, ka mums ir jāaizstāv sava televīzija, respektīvi, savs ēters. Kaut gan ēters īsti nav precīzs termins. Tā ka es lūdzu atbalstīt deputātu Putniņa un Rugātes priekšlikumu, bet ar ideju iestrādāt precīzu formulējumu trešajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es šo likumu par ārvalstu ieguldījumiem kaut cik apmēram prātā atceros, un šajā gadījumā ne piedāvātais komisijas teksts, ne arī piedāvātais deputātes Rugātes un deputāta Putniņa teksts neizsaka to, ko ierobežo likums “Par ārvalstu ieguldījumiem”. Likums “Par ārvalstu ieguldījumiem” konkrēti aizliedz ārvalstniekeim iegūt kontroles tiesības masu informācijas līdzekļos. Un nekādā gadījumā ne uzņēmējsabiedrībās, kas nodarbojas ar raidīšanu vai neraidīšanu. Līdz ar to šī redakcija ir pretrunā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem”. Pirmkārt, tā arī nesasniedz mērķi, jo tam ir jābūt vienam no apakšpunktiem. Tas, vai pēc tam mēs ierobežojam ar 20, 30 vai 50 procentiem, ir pilnīgi mazsvarīgi. Tad jau pilnīgi elementāri var uzrakstīt, ka ārvalstu ieguldījumi mūsu raidorganizācijās, piemēram, raidītāja uzlabošanā, ir aizliegti, un tad mēs varam turpināt tā, kā Siliņa kungs teica, runāt par tehniskajiem līdzekļiem un par to, vai šis mūsu frekvenču spektrs ir ierobežots vai nav ierobežots. Vislabāk, ja mēs to nepaplašinām, ja paliek tikai viena raidorganizācija, kurā ārvalstu ieguldījumus nevar izdarīt. Tas laikam ir tas mērķis, ko mēs cenšamies panākt. Es aicinu noraidīt gan šo komisijas, gan deputātu piedāvājumu un uz trešo lasījumu saskaņot ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem”, tieši pieminot šos masu informācijas līdzekļus. Tātad tos uzņēmumus, kas veido programmas, nevis tos uzņēmumus, kas raida. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Lai arī Jonīša kunga iebildumi ir vietā, tomēr es ļoti ierosinu jums nobalsot par Rugātes un Putniņa priekšlikumu, jo bez šīs atsauces uz šo konkrēto likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” šajā priekšlikumā ir vēl divi noteikumi. Viens no tiem ir, ka šo raidlaiku kontrolē Nacionālā radio un televīzijas padome. Tas nav otrajā priekšlikumā. Un otrs ir, ka ārvalstu uzņēmējsabiedrību līdzdalība nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Ja mums liksies līdz nākošajam lasījumam, ka nevajag 20, bet vajag 50, vai nevajag 20, bet vajag 10 procentus, mēs pamainīsim šos procentus, bet šiem noteikumiem ir jāpaliek. Tāpat kā trešajam lasījumam atbildīgā komisija var sagatavot priekšlikumu, lai izslēgtu šo atsauci uz likumu par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā. Tāpēc es ierosinu nobalsot par Rugātes un Putniņa priekšlikumu. Tas var būt viens no priekšnosacījumiem, ka šis likums veidotos tomēr arī tāds, ka aizsargātu Latvijas radio un televīzijas nacionālās intereses, un tas būs viens no priekšnoteikumiem, lai Nacionālā bloka deputāti varētu balsot par šo likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Galvenokārt norma, kas ir iekļauta, ko ir iekļāvuši šajā priekšlikumā Rugātes kundze un Putniņa kungs, visvairāk jau aizstāv tieši privātās raidstacijas. Tāpēc, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ar pietiekami lielu investīciju no ārpasaules, protams, šeit var uzstādīt pilnvērtīgu staciju, un tādā gadījumā nacionālā kapitāla veidotās stacijas nekad neattīstīsies un paliks punduru līmenī. Šajā daļā es pilnībā arī atbalstu domu, kas ir iekļauta šajā normā. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka trešajā lasījumā komisija piedāvās tādu redakciju, kas apmierinās tās pretenzijas, kuras bija.

Vienīgais, ko es gribu uzsvērt, ka tomēr mums ir jātiecas panākt, lai kontrole pār saturu atrastos Latvijas cilvēku rokās. Kamēr tādu tik ārkārtīgi dārgu investīcijas projektu realizēšanā, kā, piemēram, kabeļu ieguldīšana diezin vai būtu jābūt ierobežojumam, jo pašreiz šādu investīciju Latvijā nav. Svarīgs ir saturs un nevis signālnesējs.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups. Lūdzu! Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ir skaidrs, ka mums vajag balsot par deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu. Jautājums ir, kā šo priekšlikumu trešajā lasījumā saskaņot ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”. Es nepiekrītu tai idejai, ka investīcijas tehnikā var būt neierobežotas un ka mums šodien vajag tikai skatīties, lai programmu daļa paliek latviešu rokās.

Vissvarīgākais tieši ir tā tehnika. Ja visa tehnika pieder ārvalstniekiem, tad ir ļoti grūti runāt par programmu raidīšanu, it kā šī līdzdalība nevarētu ietekmēt programmu raidīšanu kā tādu, programmu saturu. Jo, ja grib kaut ko laist, kā Andersona kungs minēja, ēterā, tad tomēr vajag iet caur to tehniku, un tehnika noteiks, vai raidīs vai ne. Es domāju, ka šis formulējums, ka līdzdalība visās jomās nedrīkst pārsniegt 20procentus, ir pareizs. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, referents. Lūdzu!

 

A.Berķis. Tā kā mēs visi esam vienojušies, ka trešajam lasījumam šis variants vēl ir jāprecizē, es varu tikai izteikt savu prieku, ka ir vismaz viens punkts, kur mēs daudz runājām, būdami gandrīz pilnīgi vienprātīgi. Balsosim!

Sēdes vadītājs. Balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu astotajai daļai 3.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas —5. Pieņemts. Tālāk!

 

A.Berķis. Tālāk — 3.panta devītā daļa. Nav priekšlikumu. Desmitā daļa. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Ja nevienam nav iebildumu pret to...

Sēdes vadītājs. Nav.

 

A.Berķis. Vienpadsmitā daļa. Nevienam nav... Līdz ar to varam balsot par 3.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Lūdzu rezultātu!

 

A.Berķis. Tikai par 3.pantu.

Sēdes vadītājs. 45 — par, pret — nav, 12 — atturas. 3.pants ir pieņemts.

 

A.Berķis. 4.pants — “Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi”. Par pirmo daļu nav ierosinājumu. Par otro daļu ir atbildīgās komisijas labojums vai precizējums. Pret to nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav.

 

A.Berķis. Tālāk. Līdz ar to 4.pants būtu kārtībā.

Sēdes vadītājs. Balsot nav nepieciešamības.

 

A.Berķis. 5.pants — “Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi”. Par pirmo daļu ir atbildīgās komisijas precizējums. Vai pret to nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav.

 

A.Berķis. Otrā daļa. Atbildīgās komisijas precizējums. Nav iebildumu? Nav. Trešā daļa. Atbildīgās komisijas precizējums. Nav iebildumu? Nav. Ceturtā daļa. Atbildīgās komisijas cits precizējums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Berķa kungs, neaizrausimies! Jūs gribējāt runāt? Jā, lūdzu!

 

A.Berķis. Par ceturto daļu mums ir pamatīgi jāizlemj. Tā bija daļa, kura pagājušajā reizē mums aizņēma vienu no tām trim dienām, ko mēs veltījām šim likumam. Tas bija par abonentu maksām. Visi iebildumi, viss, ko šeit runāja par abonentu maksām, par trūcīgo tautu, par iekasēšanas grūtībām un tā tālāk, viss ir patiesība. Viss tas tā ir, un tomēr šeit gan “Tēvzemei un brīvībai”, gan deputāti Rugāte un Putniņš, gan arī pati komisija joprojām uzskata, ka abonentu maksai ir jābūt vienai no šī finansējuma sastāvdaļām, jo tas ir vienīgais, kas var nodrošināt raidorganizācijai, sabiedriskajai raidorganizācijai neatkarību, patiesu neatkarību no valsts iegribām. Un šajā sakarībā mums papriekšu vajadzētu izlemt jautājumu, ko ierosinājusi Demokrātiskā partija “Saimnieks”, — svītrot abonentu maksas. Kad mēs esam to izlēmuši, tad mēs varam debatēt par tiem priekšlikumiem, kuros šīs abonentu maksas dažādos veidos ir apcerētas, kādas tās varētu būt. Un tādā sakarībā te ir Rugātes un Putniņa pamatīgs priekšlikums, pamatīgs papildinājums, kuru gan es uzskatu par lieku, jo tas, manuprāt, ir padomes uzdevums — tik sīki regulēt, bet tas ir vietā šeit, lai deputāti redzētu, kādā veidā ir iespējams iekasēt. Bet es iesaku vispirms izdebatēt un nobalsot — ar abonentu maksām vai bez abonentu maksām, un tad turpināt sīkāk.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es jums negribu šeit ilgi, gari un plaši skaidrot, ka valstij ir jāgarantē saviem iedzīvotājiem iespēja saņemt valsts informāciju par velti, ja viņa ir ieinteresēta, lai viņas iedzīvotāji zina, ko dara valdība, parlaments un valsts institūcijas. Un tāpēc nebūtu pieņemams tas, ka tikai tie, kas samaksā, var uzzināt, ko dara valdība, Saeima un citas valsts institūcijas. Šeit jautājums ir par pašu principu, vai valsts grib izglītot cilvēkus, audzināt viņus atbilstoši patriotismam un valsts garam vai grib cilvēkus turēt informācijas badā. Tas ir jāizlemj katram, ko mēs šeit vēlamies redzēt. Es saprotu, ka šī ideja par abonentu maksām ir lielā mērā proponēta Rākina kunga vēstulē, kas ir atsūtīta uz Saeimu. Bet šī vēstule vistiešākajā veidā ir kārtējo reizi labums tiem, kam ir mazas ģimenes, un milzīgs slogs tiem, kam ir lielas ģimenes. Rākina kungs raksta, atbalstot it kā 8 santīmus: “8 santīmi uz Latvijā oficiāli reģistrēto iedzīvotāju.”

Oficiāli reģistrēts tu kļūsti, tikko kā tu dzemdību namā ieraugi dienasgaismu, un līdz ar to divu cilvēku ģimenē var būt 10 televizori un viņi maksās 16 santīmus, bet daudzbērnu ģimenē var būt viens televizors, var nebūt neviens, un viņi maksās 80 santīmus.

Tālāk, runājot par to, ko ierosinājusi Rugātes kundze. Mani pārsteidz, ka šodienas valsts situācijā, kad mēs aicinām samazināt ierēdņu skaitu, pāriet uz taupības režīmu, mēs izdomājam veselu jaunu birokrātisko aparātu, kas apstaigās iedzīvotāju mājas un reģistrēs, kuriem nav radio un televizora. Bet kuri tad... Labi, teiksim tā, kā tautas skaitīšanā — apstaigās, noreģistrēs. Bet pēc mēneša es to televizoru nopērku. Jauna tautas skaitīšana? Jauns ierēdņu aparāts? Jauna uzturēšana? Ir jau labi teikt — pievienos elektrības rēķinam. Labi! Bet pievienos abonenta maksu un līdz ar to augs pievienotās vērtības nodoklis. Atkal jauns maksājums klāt. Un tikai skaitiet, skaitiet, skaitiet santīmus! Izrādās, ka šobrīd mums, kā lai saka, valstiski visatbalstāmākā organizācija, kurai jāvāc ziedojumi no iedzīvotājiem, ir “Latvenergo”, jo viņa saņems šo summu, pēc tam atdos radio un televīzijai, bet vienu procentu no summas paturēs sev. Tad, kad mēs strīdamies, vai “Latvenergo” ir parādos vai “Latvenergo” ir ar milzīgu peļņu, tad, kad mēs strīdamies, vai viņai ir jābūt valsts organizācijai vai viņu var sākt privatizēt, lai atdotu kādu daļu akciju, kā jau tas notiek ar “Latvijas gāzi”, tad mēs pēkšņi visus Latvijas iedzīvotājus padarām par “Latvenergo” sponsorētājiem. Tāpēc pārdomājiet, pirms mēs runājam par abonentu maksām un arī to iekasēšanas struktūru. Un es jūs gribu vēlreiz šeit, kolēģi, aicināt. Valstij ir jāgarantē savas valstiskās informācijas novadīšana līdz visiem cilvēkiem bez maksas, ja mēs gribam, lai Latvijas iedzīvotājs ir valstiski domājošs cilvēks. Valsts informācija, valdības informācija nedrīkst būt atkarīga no cilvēka maksātspējas. Un tāpēc, loģiski, es jūs aicinu atbalstīt Demokrātiskās partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, pēc tam deputāts Karnups.

 

E.Inkēns (LC). Es sākšu ar citātu no tā, ko komisijā mēs apspriedām kopā ar Eiropas Padomes pārstāvjiem. Brautmeijera kungs sekojoši izteicās par abonentu maksām un mūsu iestrādāto finansēšanas veidu: “Abonentu maksas ir galvenais, kas nodrošina radio un televīzijas neatkarību. Taču jūsu ekonomiskajā situācijā to ir grūti izdarīt. Patlaban iestrādātais finansējums ir labākais variants.” Jebkurā gadījumā pašreizējā brīdī cīņa par abonentu maksām nav cīņa par tūlītēju šodienas naudu. Tas ir jautājums par to, vai mēs sabiedrisko radio un televīziju nostādām uz pareiziem pamatiem. Jo tas, ko teica Ilga Kreituse, ir valsts radio un valsts televīzija, kamēr mēs savā likumā paredzam sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju. Tur ir tā atšķirība. Arī pašreiz, tieši tāpat kā abonentu maksu gadījumā, sabiedrība jau maksā par radio un televīziju, jo radio un televīzija bez budžeta neiztiek. Atšķirība ir tikai tā, ka abonentu maksa bez politiskās starpniecības, bez politiskā spiediena nonāk sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas rīcībā jeb, pareizāk sakot, mūsu nacionālās padomes rīcībā. Tādā veidā mēs izslēdzam ar abonentu maksām to, ka valdība, parlaments vai politiskie grupējumi izdara tiešu spiedienu uz sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju. Tas ir pamatakmens sabiedriskajam, neatkarīgajam radio un televīzijai.

Tagad par finansu situāciju. Tik tiešām pašreizējā brīdī, pašreizējā ekonomiskajā stāvoklī mums ir grūti iedomāties situāciju, lai mēs no sabiedrības, it sevišķi no sabiedrības maznodrošinātās daļas, ievāktu tiešus maksājumus par radio un televīziju. Tieši tāpēc es neatbalstīšu, piemēram, tālākos priekšlikumus, kādā veidā to darīt, jo veidi, kā to izdarīt, ir vairāki, un viņi ir jādiskutē varbūt gadu un varbūt vairāk. Tāpēc es uzskatu, ka principam, kādā veidā iekasē naudu, šodien likumā nav jāparādās, tam ir jāparādās Ministru kabineta noteikumos pēc gada, pusotra. Arī atkarībā no maksātspējas. Tajā pašā laikā nevajag sabiedrību baidīt ar milzīgām naudām. Ja šodien Rākina kungam vajadzētu no klausītāja 52 santīmus gadā un ja pusi no šīs naudas viņš saņemtu no budžeta un vēl daļu no reklāmām, tad iespējams, ka radioklausītājam radio izmaksātu 2 santīmus mēnesī. Un tas nebūtu nekas sevišķi satriecošs Latvijas radioklausītājiem. Protams, pie zemas maksātspējas var izdomāt pietiekami daudz veidu, kā dot atvieglojumus gan daudzbērnu ģimenēm, gan pensionāriem. Un, ja mēs runājam par iekasēšanas veidu, tad vairākās Eiropas valstīs ir izdomāti efektīvi veidi, kā to savākt, kā šo nodokli administrēt. Pieņemsim, pērkot radio vai televizoru, tiek nopirkta uz septiņiem gadiem licence, ko pēc septiņiem gadiem pagarina, un ir daudzi citi veidi. Tā ka pašreiz strīds nav par naudu. Strīds ir par to, vai mēs ieprogrammējam savā likumā vispār iespēju radīt šādu sabiedrībai un nevis politiskajām aprindām pakļautu radio un televīziju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam — Anta Rugāte.

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Un īpaši Berķa kungs, kas man iedeva manu iepriekšējo tekstu tieši par šo jautājumu. Un tādā ziņā es neatkārtošos. Es gribu piezīmēt, ka es domāju, ka tas ir ļoti nekorekti no komisijas puses atstāt otrajā lasījumā tekstu “un (vai) abonentu maksas” no morāles viedokļa. Protams, juridiski viņa varēja to darīt, bet no morāles viedokļa, es domāju, tas bija nekorekti, jo mēs, Saeima, pagājušajā reizē nepārprotami balsojām, lai svītrotu abonentu maksas no šī likumprojekta. Nepārprotami! Un tomēr komisija ignorēja šo balsojumu un vēlreiz iekļāva projektā. Tas tik tālu. Un jautājums — kam tas ir izdevīgi?

Jautājums par abonentu maksu vispārīgi. Šeit, ja mēs ieliekam pamatos, ka valsts televīzija, jo kā Gores kundze minēja, Gravas, Kreituses kundze minēja, ja sabiedrība nav valsts, tad valsts neeksistē vispār, ka abonentu maksas it kā garantēs Valsts televīzijas un radio neatkarību no politiskiem spiedieniem, es domāju, ka tā vienkārši to vārdu nedrīkst lietot. Respektīvi, es domāju, ka tā nav patiesība, jo nevienā valstī neviena sabiedriskā, ne valsts televīzija un radio nepastāv tikai no abonentu maksām. Ja viņai pastāvētu tikai no abonentu maksām, tad patiešām viņi būtu neatkarīgi. Tad mēs varētu runāt par neatkarīgo valsts radio un televīziju. Bet abonentu maksa jebkurā valstī, kur vēl šis arhaisms pastāv, ir ļoti minimāls procents no viņu vispārējiem ienākumiem. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Tu atkārto to otru reizi!”) Es atkārtoju to otro reizi, jo Inkēna kungs šeit stāv un atkārto savus argumentus otro reizi, ka it kā tas garantēs kaut kādu neatkarīgo televīziju. Tas negarantē neko. Tas vienkārši uzliek, es atkārtošu, papildu nodokļus Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc es aicinātu atbalstīt priekšlikumu svītrot abonentu maksu no šī panta daļas, un tad vairāk nav debašu turpmāk par abonentu maksām. Ja vienreiz mēs šeit esam nobalsojuši, ka to nebūs, tad tās automātiski svītrojas visā likumā cauri. Nevar būt, ka katru reizi, kad tiek minēta abonentu maksa, mums atkal vajag atkārtot tos pašus argumentus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte! Pēc tam — Juris Sinka.

 

A.Rugāte (KDS). Godātie kolēģi! Patiešām ir pilnīgi veltīgi mums vēlreiz atkārtot diskusiju, kuru mēs jau noklausījāmies vairāku stundu garumā pirmā un otrā lasījuma laikā. Taču es gribētu tikai pievērst jūsu uzmanību visam tam, ko teica Karnupa kungs un pārējie kungi, kuri uzskata, ka abonentu maksas mums šobrīd ir kaitīgs un nevēlams faktors Latvijā. Un Gravas kundzes ļoti izteiksmīgi zīmētā aina man likās nedaudz pārlieku kariķēta, pie tam pilnīgi neizprotot valsts un sabiedrisko raidītāju atšķirību. Atšķirību un vēlreiz atšķirību. Tā ir liela atšķirība, kas ir valsts raidītāji un kas ir sabiedriskie raidītāji. Un nevajadzētu mums tik viennozīmīgi nivelēt šo neatkarības faktu sabiedriskajos raidītājos, nepieņemot to pieredzi, ar kuru mēs esam pieņēmuši šo formulējumu, un arī pieredzi procesā, kuru ir izgājušas citas valstis. Tas patiešām ir neatkarīgs finansējums. Un pēc būtības jau ir pilnīgi vienalga, cienījamie kolēģi deputāti, kādā veidā nauda nonāk sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanai. Vai tās ir abonentu maksas pa tiešo vai arī caur nodokļiem. Tā tik un tā ir nodokļu nauda. Ja tā ir slēptā formā caur nodokļiem no vispārējā lielā maisa, tad tas vēl nenozīmē, ka tā ir labāk. Taču tas kaut ko citu gan nozīmē. Un tas ir tālākajā manā pamatojumā, proti, no valsts budžeta ar līdzekļu apjomu, ne mazāku kā iepriekšējā gadā, šo normu, ko mēs esam iestrādājuši, ievērojot inflāciju, vai arī no valsts budžeta ar likumā noteiktu nemainīgu budžeta procentuālo daļu, kuru mums nepieņēma. Šeit svarīgākais ir tas, ka sabiedriskā raidorganizācija kļūst patiesi neatkarīga tikai tad, ja tā saņem neatkarīgu finansējumu, kura lielumu nemaina politiskās intereses. Te ir visa šī jautājuma atslēga, un citu jautājumu šeit nav. Jautājums ir mūsu izlemšanai, kā būs, tā būs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”! Un pēc tam — Indulis Bērziņš... Es atvainojos, man skaļāk iznāca, es gribēju ātrāk pieteikt.

 

J.Sinka (TB). Paldies, priekšsēža kungs! Atvainojos Berķa kungam, ka viņam vajadzēja te lieki spert tos dažus soļus un tad bija jāiet atpakaļ. Bet es ceru, ka es viņam neko pāri nenodarīju.

Jā, nu, man diemžēl mazlietiņ ir.. Jā, nu, kur te cienītais Karnupa kungs... Bet, nu, es vienalga... Man... Neesmu gluži vienisprātis ar viņu, atkārtošu apmēram to pašu, ko Rugātes kundze jau teica, ka ir tiešām atšķirība starp sabiedrību un valsti. Varbūt netieši varu pieminēt, tas nav sevišķi labs piemērs, bet tomēr bija Latvijas Universitāte, viņa kļuva par Latvijas Valsts Universitāti, tagad viņa ir atkal Latvijas Universitāte. Tātad tur kaut kāda atšķirība ir, un par to ir vērts padomāt. Tā gluži nav, ka nav iespējams finansēt tikai ar abonentu maksām. Tas notiek Anglijas BBC raidījumos, tiem ir abonentmaksa, bet gan tikai par televīziju. Es pašlaik izsaku savas personīgās domas, ka par radio gan nav reāli ņemt abonentmaksu, tas jau tagad ir Rietumos noskaidrojies, ka ne jau vienmēr kāds cilvēks, kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas, ir apliekams ar abonentmaksu par radio. Tagad mums ir visāda lieluma radio — uztvērēji, maziņi, vismazākie tranzistori un dažādi, kurus var pārnēsāt, kurus var ieslēgt, mežā, piemēram, sēņojot, un klausīties, un tas būtu nereāli ņemt par to abonentmaksu. Tā tas ir Anglijā, un tā tas ir dažās citās zemēs, kur abonentmaksa ir tikai par televīziju. Un tas ir reāli, un to ir iespējams tomēr piedzīt no tiem, kuri to var maksāt. Tiem, kas to nespēj maskāt, ir visādi veidi, kā atvieglināt viņu stāvokli. Tas ir temats pats par sevi. Un, kā jau es teicu, BBC Anglijā tiek galā tieši ar šo televīzijas licences naudu, abonentnaudu pavisam labi, kas attiecas uz iekšzemes raidījumiem un televīziju. Kas attiecas uz raidījumiem uz ārzemēm, tad tur ir speciāls budžets, un tas tiešām ir valsts budžets. Tās lietas varētu izkārtot, un, ja tā ir sabiedriskā televīzija un radio, tas nozīmē, ka sabiedrība arī uzņemas maksāšanu, vismaz daļēju, un līdz ar to tas, kurš maksā, kādreiz arī var pateikt stabulniekam, kāda melodija ir jāspēlē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt mazā balsotāja jeb vienkāršā balsotāja vārdā, kas šeit atrodas zālē un godīgi balso par, pret un atturas. Lai būtu skaidrāka mana runa, es arī mēģināšu, tāpat kā Inkēna kungs, atsaukties uz Vinniju Pūku, jo, atcerieties, kad viņš medīja Milzu lempi un gāja apkārt kokam, tad viņš secināja trešoreiz, ka pēdu paliek arvien vairāk un vairāk. Es divas dienas ļoti uzmanīgi klausījos speciālistu Rugātes kundzes, Inkēna kunga, Tabūna kunga un tā tālāk debates šeit, un man tiešām šobrīd liekas, es jau zinu, cienījamie kolēģi, par ko jūs runāsiet. Es absolūti negribu ierobežot jūsu iespējas šeit uzstāties, bet es gribu vienkārši atgādināt, ka pagājušo reizi šīs debates gāja tieši divas dienas, un es tiešām tad klausījos, par ko bija šīs debates. Ja mēs šodien turpināsim divas dienas, mēs beigsim sestdien no rīta. Pēc tam ir divi Satversmes labojumi un vēl krietni daudz likumprojektu, un mēs vienkārši nonāksim “šaurā bezizejā”, atkal atsaucoties uz jau pieminēto varoni, jo būs jāsāk sesija neatkarīgi no 34 deputātu iesnieguma, parastā sesija, ko mēs nobalsojām pirmdien, un ārkārtas sesija vēl nebūs beigusies. Tāpēc es tiešām aicinātu kolēģus, vienkārši tas ir mans personīgs lūgums, man nav tiesību jūs ierobežot...

Sēdes vadītājs. Par tēmu runājiet!.. Par 4. pantu.

 

I.Bērziņš. Es atvainojos tādā gadījumā. Es vienkārši aicinātu izteikties konkrētāk.

Sēdes vadītājs. Par procedūru? Labi. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļš”.

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot 50. pantu, šo problēmu arī risināja, un vienbalsīgi komisija arī nolēma noraidīt iespēju, ka varētu tikt iekasēta abonentmaksa. Motīvi bija tie paši, ko izteica kolēģe Ilga Grava un Viesturs Pauls Karnups, es par to nerunāšu vairāk, un es pievienojos Indulim Bērziņam, ka, godātie kolēģi, mums vajadzētu konstruktīvāk varbūt un īsāk arī šodien debatēt, jo patiešām darba ir ļoti daudz šeit.

Sēdes vadītājs. Lūdzu referentu!

 

A.Berķis. Tātad es aicinātu balsot par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu svītrot “un (vai) abonentmaksas”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 8, atturas — 13. Pieņemts.

 

A.Berķis. Paldies! Tiešām līdz ar to mums ļoti ietaupās tālākie darbi, un tur bija runātājiem liela taisnība. Tātad atkrīt Rugātes un Putniņa priekšlikums, kā abonentmaksas iekasēt, un arī “Tēvzemes un brīvības” tas pats priekšlikums, kā tur tālāk ar viņām darboties, un paliek deputātes Rugātes priekšlikuma otrais variants. Un, protams, paliek iespēja izsvītrot arī no atbildīgās komisijas sagatavotā varianta abonentmaksas. Tātad ir divi veidi. Tātad vispirms tagad jums jāizšķiras: ir dažādas redakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un atbildīgajai komisijai. “Tēvzemes un brīvības”, ak tā, ne “Tēvzemes un brīvības”, bet deputātes Rugātes variantā ir 4.punkts, vēl viens punkts — “no ienākumiem, kas gūti no tematisko programmu pārraidīšanas”. Vai tas nav tas pats, kas ir pašu komercdarbība?

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību, un visu pēc kārtas! Vispirms par komisijas redakciju, kurā ir abonentmaksas, mums nekas vairs nav spriežams, jo viņas ir izsvītrotas.

 

A.Berķis. Jā, tās ir izsvītrotas. Bet paliek pārējais teksts, tikai abonentmaksas ir izsvītrotas...

Sēdes vadītājs. Tālāk vēl mums ir deputātes Rugātes priekšlikumus, kurš izteikts kā otrais variants. Jūs uzturat balsojumu? Neuztur.

 

A.Berķis. Labi, tātad...

Sēdes vadītājs. “Tēvzeme un brīvība”? Neuztur. Līdz ar to mums paliek komisijas variants bez abonentmaksas. Vai tas ir balsojams vai paliek pirmā lasījuma redakcija?

 

A.Berķis. Es uzskatu, ka tas nav balsojams, ka tas paliek tādā veidā, kā ir.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

A.Berķis. Tālāk ir piektā daļa, ir Rugātes un Putniņa, un “Tēvzemes un brīvības” ierosinājums papildināt šo pantu ar piekto daļu — veidojot sabiedrisko raidorganizāciju uz pašvaldības īpašuma bāzes. Tur ir jauns princips. Es gribētu aizrādīt komisijas vairākuma vārdā, ka mums jau šī paša panta sākumā ir definēts, ka sabiedriskās raidorganizācijas pamatā ir valsts īpašums. Tas ir viens. Un, otrkārt, ka tas aptver visu teritoriju. Un pašvaldības var mainīties, tur var mainīties dažādi pašvaldību vadītāji, tā diez vai varētu būt, mūsuprāt, sabiedriska raidorganizācija.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS). Godātie kolēģi! Situācija ir pavisam citāda. Šobrīd jau pastāv reģionālās raidorganizācijas. Viņas pastāv, reāli pastāv uz pašvaldību un privātā īpašuma kopīgas bāzes. Bet tām ir tendence kļūt par pašvaldību ruporu šobrīd tīri politiski. Un, ja mēs nenoteiksim likumā, ko viņas drīkst un ko viņas nedrīkst, neatzīsim to, ka viņas pastāv, kā tad mēs ar viņām rīkosimies? Šķiet, ka neatbilstoši. Un tāpēc, līdzīgi kā valsts raidīšanas sistēmā, valsts raidorganizācijās, arī šo reģionālo raidorganizāciju darbībai, kuras balstās uz pašvaldību un privātā īpašuma kopīgas bāzes, ar likumu jānosaka, ka tām ir patstāvīga budžeta veidošana un sabiedriskā pārraudzība. Tas nav nekas jauns, tā tas pasaulē ir, tā tas ir vācu zemē, tā ir citās valstīs, kur pastāv reģionālā raidīšanas sistēma. Mēs neesam atklājuši Ameriku, mēs vienkārši esam atgriezuši likumprojektā to daļu, ko esam diskutējuši, bet kas diemžēl tika izbalsota ārā. Un šeit kā priekšlikumu mēs viņu ieliekam, jo reāli pastāv šāda šo reģionālo raidorganizāciju veidošanas bāze un princips, kādā veidā viņas darbojas.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es pievienotos Berķa kunga dotajam skaidrojumam. Vēl jo vairāk šāda iemesla dēļ. Atgriezīsimies mazliet atpakaļ un paskatīsimies 7. lapaspusē, kur ir 4. pants “Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi”. Šeit otrajā daļā ir skaidri un gaiši rakstīts tas, par ko būtībā Rugātes kundze runā tagad. Pēc īpašuma formas elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos un komerciālajos, bet pēc teritoriālās aptveramības — nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos. Ja šeit, Rugātes kundze, jūs liktu priekšā nevis “sabiedriskie”, bet runātu konkrēti, tātad reģionālie vai vietējie, tad būtu skaidrs. Bet šeit šinī gadījumā jūs sajaucat divas dažādas lietas, manuprāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu referentu!

 

A.Berķis. Jā, es aicinu balsot par abiem variantiem. Es uzskatu, ka šī televīzijas un radio padome, kāda viņa ir iecerēta, tā tik un tā regulēs visu — gan komerciālo, gan sabiedrisko, visu raidorganizāciju darbību, tā kā tik un tā viņas būs zem šīs kontroles.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet te ir viens variants. Jūs teicāt pa diviem variantiem.

 

A.Berķis. Jā, es uzaicinātu šo daļu svītrot. Tātad, ja mēs balsojam par Rugātes un Putniņa variantu, vai arī, ja tas netiks pieņemts, tad tas nebūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu papildināt pantu ar piekto daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 24, atturas — 15. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Paldies! Tad jābalso par 5.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — nav, atturas — 7. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk 6.pants — “Privātie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi”, bet atbildīgā komisija ir mainījusi nosaukumu — “Komerciālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi”. Arī par to jānobalso. Mēs uzskatām, ka tātad princips šeit būtu tomēr, ka tie visi šādā vai tādā veidā paši sev nopelna naudiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu pret to? Nav. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk. 6.panta pirmajāi daļai ir atbildīgās komisijas variants un ir “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātes un Putniņa variants, kuru atšķirība ir tā, ka viņi raksta “privātos komerciālos un nekomerciālos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus”. Redziet — komerciālie un nekomerciālie. Nekomerciālajiem tik un tā ir jāpelna sev līdzekļi, no kurienes tad viņiem šie līdzekļi radīsies. Arī tālāk šie nekomerciālie nekur neparādās. Ja viņi parādītos, tad mums acīmredzot nāktos noteikt īpašu statusu, kā mēs ar šiem nekomerciālajiem darām, varbūt atbrīvojam viņus no nodokļiem vai... bet tālāk tas mums tik un tā nekur neparādās. Es uzskatu, ka tie ir komerciālie, un tā arī ir faktiski vienīgā atšķirība no komisijas varianta. Vai Rugātes kundze vai kāds no iesniedzējiem gribētu aizstāvēt savu variantu?

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS). Paldies! Tikai papildināt, lai precizētu, jo es jau zālē dzirdēju no kolēģiem deputātiem — kāda gan starpība. Starpība ir ļoti liela. Ir komerciālās raidorganizācijas, kuras patiešām darbojas, lai, savu preci pārdodot, iegūtu sev iztikas līdzekļus, bet ir tādas raidorganizācijas, kuras izveido, ieguldot tajās līdzekļus, un viņas neražo šo preci, lai pārdotu, bet tikai lai informētu. Ir runa par tām nelielajām, mazajām, kuras patiešām mēs varam aizstāvēt vai neaizstāvēt. Tas ir koncepta jautājums. Vai mēs tās atbalstām vai neatbalstām, tas ir cits jautājums, taču nekomerciālas raidorganizācijas var būt un var pastāvēt, tas nav pretrunā. Tāpat kā var būt komerciālas, var būt arī nekomerciālas, viņas var nepastāvēt ilgstošu laiku vai kā citādi, bet, ja viņas var izveidoties, tad viņām ir jābūt kaut kādiem noteikumiem, kādā veidā viņas arī tiek uzraudzītas vai kādas ir viņu tiesības un kādi ir pienākumi. Tā ka tas ir izšķiršanās jautājums, vai mēs to atzīstam vai neatzīstam, un tad ir balsojums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es neiedziļināšos tālāk pašā būtībā, bet es izteikšu vienu principiālu iebildi, kategorisku iebildi. Ja mēs pantu nosaucam “komerciālie” un šeit gribam rakstīt, kā Rugātes kundze un Putniņa kungs ierosina — privātos komerciālos un nekomerciālos, bet privātos, un tālāk rakstām vēl, ka šeit privātos veido ar fizisko vai juridisko personu, vai arī valsts vai pašvaldību iestāžu un uzņēmumu ieguldījumu, ja tur ir valsts vai pašvaldības īpašums, tas ir privāts, Rugātes kundze? Es atvainojos, komerciāls, jā, bet tas vairs nav privāts. Un šajā gadījumā šāda redakcija, es nezinu, no juridiskā viedokļa ir absurda. Paldies!

 

A.Berķis. Es ierosinu izšķirt balsojot, jo... Nē, Sinkas kungs vēl vēlas runāt.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

 

J.Sinka (TB). Paldies! Tomēr var būt privāts, var būt privāta televīzijas iestāde, kura raida, piemēram, reliģiskos raidījumus, kuras finanses nāk no ziedojumiem, no baznīcām, kura savos raidījumos neietilpina reklāmas un līdz ar to neieņem naudu no firmām, un tā tomēr ir privāta, privāts iestādījums. Tātad privāta, komerciāla, privāta nekomerciāla, šī būtu privāta nekomerciāla. Ja komerciāla, tas nozīmē, ka tās raidījums ir tās ienākumu avots, jo raidījumu izmanto privātfirmas, reklamējot savas preces. Bet var būt raidījumi, kuros privātfirmas nereklamē savas preces, un tomēr tie notiek un nav valsts, ir privāti. Bet var būt privāts komerciāls un privāts nekomerciāls. (No zāles: “Čpašums ir īpašums. Čpašuma forma no darbības veida nemainās!”)

Sēdes vadītājs. Tiešām atļauti ir tikai starpsaucieni. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Sinkas kungs, jums ir pilnīga taisnība, tā kā jūs aprakstījāt situāciju, tāda patiešām arī pasaulē eksistē, bet jāsaka, ka šīs stacijas, kas balstās uz ziedojumiem, piemēram, Savienotajās Valstīs tādas ir pietiekami plaši zināmas, ir retums, un ir gandrīz droši, ka viņas nevar eksistēt Latvijas tirgū, ka šeit no individuāliem ziedojumiem varētu uzturēt radio vai televīzijas stacijas. Tomēr būtība šajā gadījumā, kāpēc mēs aicinām balsot pret, ir pavisam cita. Nevis tāpēc, ka mēs neatzīstam, ka var pastāvēt šādas komerciālas un nekomerciālas raidstacijas, bet pavisam cita iemesla pēc. Tāpēc, ka likumā tālāk, kā jau Berķa kungs uzsvēra, nav neviena panta, kur tam būtu nozīme, jo nav šeit runa par nodokļu atvieglojumiem vai kādu īpašu statusu, ko šīs stacijas varētu sev saņemt. Viņas visā tālākajā likuma gaitā tikai vienu reizi formāli ir pieminētas. Tāpēc arī šajā gadījumā nav nekāda vajadzības pēc šīs šķirtnes.

 

A.Berķis. Nu, balsosim... Ak tā, vēl ir Andersona kungs.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

M.Andersons (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Arī turpinot to, ko teica deputāts Sinka, gribu pateikt, ka jā, šādā raidorganizācijā nav reklāmas, tā nenes peļņu, tā pastāv no ziedojumiem, bet šīs pašas raidorganizācijas pastāvēšana jau ir reklāma tai idejai. Nu, un pārsvarā, protams, tās ir reliģiska rakstura raidorganizācijas, tā ka es pievienojos arī tiem, kuri uzskata, ka šādas nekomerciālas privātās organizācijas nepastāv, un aicinu balsot pret.

 

A.Berķis. Nu, vai balsosim?

Sēdes vadītājs. Godātais referent, lūdzu, korektāk!

 

A.Berķis. Savā vismaigākajā balsī...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātu Rugātes un Putniņa un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu 6.pantā pirmajā daļā! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 29, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tādā gadījumā par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — nav, atturas — 17. Pieņemta pirmā daļa.

 

A.Berķis. Otrā daļa “Tēvzemei un brīvībai” un deputāta Putniņa ierosinājums, un otrais ir arī deputātes Rugātes ierosinājums. Un pati galvenā būtība, ka komisijas variantā ir rakstīts, ka komerciālās raidorganizācijas darbojas atbilstoši vispārējai programmas koncepcijai, bet gan Putniņam, gan Rugātei, gan “Tēvzemei un brīvībai” ir rakstīts, ka tās darbojas atbilstoši uzņēmējdarbības plānam. Un komisija jautā šeit, kāda nozīme tam, kā šīs organizācijas savelk galus kopā, kāda kuram darīšana par viņu uzņēmējdarbību. Visiem — padomei un sabiedrībai — ir daļa par raidījuma saturu, bet ne par to, kā šīs organizācijas izdzīvo. Tāpēc es uzturu komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Un atšķirība starp frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, deputāta Putniņa un deputātes Rugātes priekšlikumiem ir tāda, ka tur ir vārdi “pamatojoties uz kuru”...

 

A.Berķis. Uz kuras pamata, jā...

Sēdes vadītājs. Uz kuras pamata. Tā ka tā ir tikai redakcionāla atšķirība. Anta Rugāte, lūdzu! Balsojam? Bet vai varam balsot kopā šos priekšlikumus? Lūdzu, Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamo kolēģi! Ja mēs balsojam par Rugātes un par Putniņa priekšlikumu, tur būtībā ir tas, par ko mēs nobalsojām iepriekš, tur ir atkal privātā raidorganizācija. Līdz ar to viss šis pants momentāli tiek sajaukts. Es vienkārši aicinātu iesniedzējus noņemt savus iesniegumus.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji nenoņem.

 

A.Berķis. Nē, nu iesniedzējiem te ir, protams, jāsaprot, ka gadījumā, ja viņu variantu pieņems, tad tur tiks rakstīts “komerciālās raidorganizācijas”. Šajā nodaļā mēs runājam par komerciālajām, tā ka privātās tur it kā nevarētu būt.

Sēdes vadītājs. Bet mums ir konkrēts priekšlikums, mēs varam balsot tikai par konkrētu priekšlikumu. Lūdzu, balsosim par deputātu Putniņa un Rugātes un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu 6.panta otrajai daļai. Un tad viņi paši izšķirsies, vai “pamatojoties uz kuru” vai “uz kuras pamata”. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 26, atturas — 14. Nav pieņemts. Balsojam par komisijas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — nav, atturas — 17. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk — trešā daļa. Nav priekšlikumu, nē, atvainojiet, ir priekšlikums. Pārtraukums? Cik ātri!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Paldies! Turpinām izskatīt likumprojektu...

 

A.Berķis. 6.pants...

Sēdes vadītājs. …”Par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem”. Jā, lūdzu, 6.pants.

 

A.Berķis. Trešā daļa. Ierosinājumu nav. Ceturtā daļa. Divi priekšlikumi. Atbildīgā komisija ierosina izveidot jaunu daļu. “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātei un Putniņam arī ir priekšlikums izveidot jaunu daļu — ceturto daļu. Atšķirība abos priekšlikumos, ka vienā ir izveidot komerciālās un “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātei un Putniņam — izveidot privātās komerciālās. Tātad komerciālās privātās. Principā mēs šo jautājumu izšķīrām, balsodami par otro daļu. Tātad neuztur neviens šo? Tātad aiziet komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk — piektā daļa. Deputāts Putniņš ierosina izveidot piekto daļu, bet tāds pats ierosinājums, ko iesniegusi Rugāte, ir 7.panta piektajā daļā, un man liekas, ka šeit iesniedzēji vienkārši ir kļūdījušies, ka viņi ir domājuši nevis 6.pantu, bet 7.pantu. Vai Putniņa kungs un “Tēvzemei un brīvībai” nepaskatītos, vai tas ir tā? Jo šeit tas nav piederīgi. Tas dublējas. Tātad es ierosinu iesniedzējiem noņemt šeit šo priekšlikumu, jo es saku, 7.panta piektajai daļai ir tieši tāds pats priekšlikums burts burtā. Bet iesniegusi Rugāte.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji piekrīt tam?

 

A.Berķis. Piekrīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Deputātiem nav iebilžu.

 

A.Berķis. Tad varam balsot par visu 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 36 — par, pret — 2, atturas — 15. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. 7.pants — “Nacionālie, reģionālie un lokālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi”. Atbildīgā komisija ieteikusi latviskot — “lokālo” vietā “vietējie”. Un papildināt ar “pārrobežu”. Tātad tādā veidā arī šī panta virsraksts ir uzrakstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

 

A.Berķis. 7.panta pirmajā daļā nav priekšlikumu. Otrajā daļā nav priekšlikumu. Trešajā daļā nav priekšlikumu. Ceturtajā daļā ir atbildīgās komisijas precizējums — atkal no “lokālie” uz “vietējie”.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Lūdzu tālāk!

 

A.Berķis. Piektā daļa — par “pārrobežas” elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem. Šeit ir komisijas un arī deputātes Rugātes priekšlikums. Deputātes Rugātes variants atšķiras no komisijas varianta ar šādiem vārdiem: “Latvijas teritorijā par pārrobežu atzīstams tāds elektroniskais sabiedrības saziņas līdzeklis, kurš veido raidījumu programmu Latvijas teritorijā un izplata to skatītājiem un klausītājiem ārpus Latvijas teritorijas ar Latvijas teritorijā izvietotajiem tehniskajiem līdzekļiem”. Un tad ir komisijai jautājums — bet, ja mēs noīrējam raidītāju Krievijā, vai teiksim, ar satelīta palīdzību raidām programmu, kas gan Latvijai laikam tuvākajā laikā nebūs iespējams, vai mēs noenkurojam vienu kuģi tuvāk, teiksim, pie Zviedrijas krastiem un raidām no šā kuģa? Vai ir obligāti — no Latvijas teritorijā izvietotajiem?

Sēdes vadītājs. Deputāte Rugāte lūdz balsot. Lūdzu, balsosim par piekto daļu! Deputātes Rugātes priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 24, atturas — 12. Nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu! Jābalso par komisijas redakciju. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 2, atturas — 18. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk — 6.panta sestā daļa. Atbildīgās komisijas priekšlikums un “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātes un Putniņa priekšlikums. Komisijas variantā “uz pārrobežas elektroniskajiem saziņas līdzekļiem attiecas likumi un normas, kas regulē kabeļtelevīziju”, un Rugātes variantā ir “pārrobežas elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbībai jāatbilst Eiropas Padomes deklarācijas un konvencijas “Televīzija bez robežām” prasībām”.

Pirmkārt, deklarācija, kā domā komisija, ir labu nodomu apliecinājums. Un attiecībā uz konvenciju “Televīzija bez robežām” tātad mums būtu jāuzņemas Saeimas funkcijas un jāpieņem šī konvencija. Tad mēs tai varētu pievienoties un pieskaņot savu likumdošanu. Es aicinu palikt pie komisijas varianta.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A. Rugāte (KDS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Latvijai kā Eiropas Padomes loceklei ir jāievēro šī konvencija, vai mēs to vēlamies vai nevēlamies. Jo tā attiecas uz Latvijas jurisdikcijā atrodošos raidorganizāciju. Uz mums tā attiecas. Mēs nevaram būt nost no tās nekādā veidā atšķirti. It sevišķi, ja tas attiecas uz raidorganizāciju programmu izplatīšanu ārvalstīs. Un šeit šis konkrētais pants tieši par to arī runā. Prasības kabeļtelevīzijas programmām formulētas 34.pantā. Tas būs vēlāk, otrajā daļā. Tas ir, tajās nav ierobežojumu reklāmas izvietošanai un speciāliem reklāmas raidījumiem. Taču šīs prasības atbilstoši Eiropas Padomes deklarācijai un konvencijai Latvijas pārrobežas raidorganizācijām būtu jāievēro. Mums ir jābūt korektiem. Uz pārrobežas televīziju netiek attiecināti monopolizācijas noteikumi, 33.panta sestās daļas 4.a punktā, par to jūs arī varat pārliecināties. Šis ir balsojams un izšķirams punkts.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A. Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! To mēs varētu balsot tad, kad šī konvencija būtu katram uz galda un kad mēs apspriestu jautājumu par pievienošanos tai, par šīs konvencijas ratifikāciju. Ja mēs to izdarīsim šeit, Saeimā, līdz ar to mēs uzņemsimies saistības, ka mēs pildīsim šo konvenciju. Un, ja būs pretruna starp konvencijas normām un mūsu likumdošanu, tad mums ir skaidri un gaiši ierakstīts gan likumā par starptautiskajiem līgumiem, gan arī par līgumu spēkā esamību, ka kolīzijas gadījumā spēkā ir Saeimas ratificētā starptautiskā norma. Pašreiz ierakstīt iekšā... Tā ir deklarācija, un, manuprāt, mēs vispār pat balsot nevarētu. Mums ir vajadzīga šī konvencija, lai tā būtu uz rokas.

Kas attiecas uz Eiropas Padomes deklarācijām, tās ir deklarācijas. Tas ir aicinājums Eiropas Padomes valstīm, dalībvalstīm rīkoties tā vai citādi. Mums savā likumdošanā tas ir jāprecizē, ja mēs pievienojamies. Šeit ierakstīt iekšā skaidri un gaiši konvenciju, kam mēs neesam pievienojušies un ko neesam ratificējuši, tas nebūtu pieņemami. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tā ka te ir dažādas lietas. Varbūt varam balsot un izšķirties par deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu? Lūdzu, balsojam! “Sesto daļu izteikt...” un tālāk kā tekstā. Rezultātu! Par — 15, pret — 21, atturas — 15. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk par 7.pantu var balsot kopumā. Ak tā, jānobalso par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Balsosim...

 

A.Berķis. Kopumā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vispirms par sesto daļu komisijas piedāvātajā redakcijā. Rezultātu! Par — 36, pret — nav, atturas—- 16. Pieņemts. Sestā daļa pieņemta. Par pantu kopumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu!Par—- 37, pret — 1, atturas — 10. Nav kvoruma.

Vēlreiz balsojam! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par—- 39, pret — 2, atturas — 16. Pieņemts pants.

Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. 8.pants — “Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu koncentrācijas un monopolizācijas ierobežošana”. Pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas precizējums. Tad tālāk ir deputātes Rugātes papildinājumi šim komisijas precizējumam. Jūs redzat, tie ir viens, divi, trīs lappuses, un komisijas viedoklis ir tāds, ka tik sīku noteikumu izstrādāšana būtu padomes uzdevums. Mums jau tā Eiropas eksperti pārmeta, ka mūsu likums pārāk cenšas reglamentēt visu. Šeit ir uz veselām lappusēm runāts, cik minūtes diennaktī. Divas minūtes, trīs minūtes, kāda tipa raidorganizācijas drīkst raidīt. Tur būtu vesela milzīga diskusija, kāpēc tieši divas minūtes, kāpēc tieši trīs minūtes. Un vēl ir jautājums — kas uzņemsies to visu saskaitīt kopā, vai divas vai trīs minūtes katrā tipā. Tāpēc es domāju, tas ir arguments, kāpēc es uzskatu, ka mums būtu jāaprobežojas ar komisijas tekstu, un šie papildinājumi tad varētu būt tiešām padomes uzdevums.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A. Rugāte (KDS). Man patiešām ir ļoti žēl, ka ir jākavē tik bieži un tik daudz jūsu laiks, godātie kolēģi! Bet es gribu papildināt referentu un precizēt, ka komisijas viedoklis par šo priekšlikumu nav bijis nekāds. Jo komisija nav skatījusi nevienu no šiem priekšlikumiem.

Jautājums ir cits. Monopoldarbības uzraudzības komiteja mums ir vairākkārt norādījusi uz mūsu nepietiekamo konsekvenci mūsu likumā attiecībā uz monopoldarbības ierobežojumu. Un arī šajā pantā un īpaši šā panta devītajā daļā uz to ir uzmanība vērsta un tur ir jāizdara kāds tīri redakcionālas dabas labojums, ko es vispirms gribu minēt. Proti, “dabiskā” vietā ir jāliek vārds “dabīgā” monopolstāvoklī, jo tā ir terminoloģija, kuru lieto savukārt tieši šajā nozarē. Un šeit ir neprecizitātes kļūda. Tas ir likumā “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu”. Tur ir šis dabīgais monopolstāvoklis kā termins fiksēts. Mums ar to vajadzētu rēķināties trešajā lasījumā.

Bet, kas attiecas uz komentāru par šo pantam un priekšlikumiem, kas ir nākuši klāt, tad te patiešām ir tomēr vietā padomāt par to, kāda ir bijusi prakse Anglijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, kur ir notikuši visādi mēģinājumi sabiedrisko saziņas līdzekļu koncentrācijai, kur ir izveidojušies starptautiskas nozīmes koncerni: — Merdaka, Berluskoni un citi, kas tiecas apvienoties savā starpā. Šeit mēs varam šo praksi vērtēt gan no politiskā viedokļa, gan no interešu viedokļa, taču mēs nevaram to noliegt. Tā ir bijis, tā tas ir, un tas vēl nebūt nav beidzies. Šīs intereses turpinās. Ir vērts iedziļināties šajā pantā. Un tādēļ arī Eiropas Padome un Eiropas Savienība pievērš mūsu uzmanību tam, jo tā jau ir izstrādājusi arī rekomendācijas šajā sakarībā, mēs nevaram tās nepieņemt. Mēs varam uzskatīt, kas tas ir tikai deklaratīvā formā. Mēs varam tās tulkot tā vai citādi, taču uzskatīt, ka nekā tamlīdzīga nav, ka mēs nekad par to neesam dzirdējuši un tas uz mums pilnībā neattiecas, diez vai vajadzētu, veidojot savu likumdošanu. Man ir cits priekšstats par to. Man ir priekšstats, ka jāiedziļinās visā, iekš kā mēs šobrīd varam iedziļināties šajā sakarā, un tad jāizdara atbildīgs secinājums un atbilstoši arī balsojums.

Visām šīm valstīm ir tomēr šobrīd Eiropā saistoši noteikumi, kurus ir ieteikusi Eiropas Padome un Eiropas Savienība šīs koncentrācijas ierobežošanai, un šāda, tieši šāda privāto raidorganizāciju darbības ierobežošana nevienā valstī, nekur netiek uzskatīta par kreisas likumdošanas politikas kursu, kā mums tiek pārmests, ka mēs iestājamies par šāda veida regulāciju. Tas ir tendenciozs skaidrojums.

Tālāk. Par koncentrāciju horizontālā un vertikālā virzienā. Tā ir ļoti būtiska lieta. Mēs varam to redzēt. Mēs varam gribēt vai negribēt to redzēt un tam pievērst vai nepievērst uzmanību, bet tas pastāv. Un tas ir arī mums Latvijā. Horizontālā un vertikālā koncentrācija fizisko personu rokās, vienlaicīgi ietekmējoties no sabiedrisko saziņas līdzekļu jomā ieinteresētām organizācijām un citādiem grupējumiem, taču galu galā nav nekas jauns. Un vienlaikus, piemēram, nonākot tā saucamajā interešu konfliktā,kad, darbojoties valdēs, padomēs un tamlīdzīgās vietās horizontālajā koncentrācijā, vienai juridiskajai vai fiziskajai personai pieder vai ir iespēja ietekmēt vairākas raidorganizācijas. Un tā tas diemžēl ir uzskatāms šobrīd, ja mēs to vēlamies, protams, redzēt un atzīt. Un ja mēs vēlamies no tā pasargāties kā no turpmākajām nepatikšanām.

Ir arī vertikālā koncentrācija, kad vienai juridiskajai vai fiziskajai personai pieder vai ir ietekmēšanas iespējas raidorganizācijās un ziņu aģentūrās, reklāmu aģentūrās, avīzēs un tamlīdzīgi vairākos masu informācijas līdzekļu veidos. Mēs varam to vēlēties redzēt, mēs varam to nevēlēties redzēt. Tas viss ir atkarīgs no tā, kādu izvēli mēs izdarām un pie kā mēs paliekam. Taču šeit ir jāizdara šis balsojums, un tā tas arī būs.

Tālāk priekšlikumā vēl ir arī dots variants, kā regulēt un kādā veidā padome varētu šo minēto procesu, nonākot skatītāju un padomes locekļu uzmanības lokā raidījumiem ar šādām pazīmēm, tomēr kaut kādā veidā ietekmēt, kā tas būtu vērtējams un kā tas būtu sakārtojams. Un tas attiecas uz šo pantu. Šeit arī tiek piemērots princips, kas klasificē raidorganizācijas pēc koncentrācijas līmeņa atkarībā no to dibinātāju skaita, no viņu ietekmes iespējām raidorganizācijas darbībā, kā arī no raidorganizācijas teritoriālās aptveramības. Tas ir ļoti būtisks fakts, ja mēs gribam aizsargāt savas valsts teritoriju un savas valsts neatkarību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Es lūdzu precizēt! Šeit rakstīts, ka komisijā izskatīts un nav pieņemts. Jūs teicāt, ka neviens no šiem priekšlikumiem nav izskatīts.

 

A.Rugāte. Paldies! Precizēju. Kā jau teicu, komisijā šis likumprojekts tika sagatavots pēc tādas metodoloģijas, ka, saņemot visus priekšlikumus un visus vienlaicīgi, kā lai es jums tā vienkārši pateiktu, “optom” noraidot, komisijas vairākums pieņēma lēmumu tā arī atzīt ailē “Komisijas vērtējums”, ka tas ir noraidīts priekšlikums. Taču ka būtu bijusi diskusija kaut vai par vienu no šiem atkārtoti iesniegtajiem priekšlikumiem, šādu faktu es kā komisijas priekšsēdētāja jums nevaru apliecināt.

Sēdes vadītājs. Es ceru, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš arī komentēs šo faktu.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Atklāti sakot, man atkal nav skaidrs, ko Rugātes kundze grib šeit panākt. Viena lieta, es sapratu no viņas teiktā, ir vēlme kaut ko ierobežot. Bet palasīsim, ko galu galā mums šeit piedāvā.

Pirmais. Lai apmierinātu šādas intereses, tātad, lai nebūtu monopols jeb kaut kas tāds, “katrai raidorganizācijai ir tiesības skatītājiem pieejamākajā diennakts raidlaikā pārraidīt tematiskus raidījumus” — pievērsiet uzmanību! — “kā arī reklāmas”. Vai runa šeit ir par reklāmu ierobežojumu vai kaut ko citu? “Vai citus materiālus zemāk minētajos apjomos.”

Un tālāk! “Nacionāla rakstura raidorganizācijā vai programmu izplatīšanas tīklā līdz divām minūtēm diennaktī...” Kas tie būs par tematiskiem raidījumiem? Es vēl saprastu, ka reklāma būtu. Un it sevišķi, ja vēl šeit ir pielikts klāt “vai citus materiālus”. Kādus materiālus? Ko mēs šeit gribam ierobežot? Kāds mērķis? Trīs minūtes reģionālajās raidorganizācijās, vietējās raidorganizācijās - līdz četrām minūtēm diennaktī. Un tā tas ir - b, c un tā tālāk. Man liekas, ka tomēr ir ļoti uzmanīgi jāpārdomā šis priekšlikums. Es saprotu labo gribu, lai būtu šī monopoldarbības ierobežošana. Bet šeit taču ir pavisam kaut kas cits. Es nezinu, ko tad vispār var raidīt? Ja šeit ir citi materiāli un tematiskie raidījumi. Tāpat varbūt es drīzāk saprastu, ja te būtu priekšlikums - klapēsim visu radio un televīziju ciet. Un atļausim startēt Latvijas mērogā, kā te ir teikts, tikai divas minūtes diennaktī. Un punkts. Lasīsim avīzes. Paldies par uzmanību! (No zāles: “Avīzes arī jāklapē ciet!”)

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Šajā panta daļā būtībā nekas netiek pateikts par monopolizāciju. Un mehānisms, kas ir uzrakstīts šajā Rugātes kundzes priekšlikumā, nekādā veidā neierobežo nekādu monopolizāciju. Viņš ir ne tikai pretrunīgs ārēji, uz ko norādīja Endziņa kungs, bet nav arī skaidrs, kas ir atsevišķo personu monopolizācijas intereses vai kas ir tematiskie raidījumi. Vai tie ir raidījumi par dabu? Tāpat nav skaidrs, pieņemsim, kā var būt producents viena fiziska persona. Vai tā ir vēršanās pret autoru pārraidēm? Vai arī tomēr neatkarīgam producentam ir vajadzīgs operators un viens viņš nevar to uztaisīt. Šajā tekstā, es atvainojos, es viņu lasīju piecas reizes, ir tik daudz loģisku kļūdu, un šis teksts nerunā par pašu galveno. Tur nav nekādas vēršanās pret monopolizāciju. Nākošajās daļās tas viss tiešām parādās, un tad mēs varēsim strīdēties, ko mēs uzskatām par monopolizāciju un ko ne. Bet nekādā gadījumā ne šīs daļas.

Sēdes vadītājs. Vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu referentu!

 

A.Berķis. Ir arī līdzīgs “Tēvzemes un brīvības” priekšlikums, kurš atšķiras ar vienu vārdu, jo “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumā nav pateikts, ka šīs divas vai trīs, vai četras minūtes ir diennaktī. Rugātes kundzei ir norādīts, ka tas ir diennaktī. Tā ir tāda kā būtiska atšķirība. Šī nav būtiska atšķirība, un mēs varam balsot par abiem šiem priekšlikumiem, manuprāt, kā par vienu, ja iesniedzēji neiebilst.

Sēdes vadītājs. Nu, varbūt, ka tā nevajadzētu. Mums ir divi priekšlikumi. Par katru atsevišķi balsosim. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes priekšlikumu 8.panta pirmajā daļā! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 27, atturas - 19. Nav pieņemts.

Balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu šajā pantā un šajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 19, atturas - 17. Nav pieņemts.

Kas ar komisijas priekšlikumu?

 

A.Berķis. Komisijas priekšlikums ir jānobalso.

Sēdes vadītājs. Jā. Balsosim par komisijas priekšlikumu 8.panta pirmajā daļā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - nav, atturas - 16. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk — 8.panta otrā daļa. Ir atbildīgās komisijas mazs labojums - “lokālo” vietā “vietējie”. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav.

 

A.Berķis. Tālāk trešā daļa. Atbildīgās komisijas precizējums un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātes un Putniņa priekšlikums, kura atšķirības ir tā, ka komisijas variantā ir “aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu sinhronu un paralēlu raidīšanu, izņemot bērnu, kultūras un sporta raidījumus, kā arī dažādu sabiedrisku pasākumu un notikumu tiešas translācijas”. Rugātes, Putniņa un “Tēvzemes” variantā ir “Aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu sinhronu un paralēlu raidīšanu, izņemot dažādu sabiedrisku pasākumu un notikumu”. Tātad atbildīgajai komisijai ir “izņemot bērnu, kultūras un sporta raidījumus”, kas pārējiem iesniedzējiem nav. Es domāju, ka mums ir precīzāk. Putniņa kungs piekrīt, ja? Pārējie?

Sēdes vadītājs. Arī piekrīt.

 

A.Berķis. Paldies! Tālāk ceturtā daļa. Atbildīgās komisijas precizējums un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātes un Putniņa priekšlikums... Un te nu ir būtiska atšķirība, par kuru mēs jau debatējām pirmajā reizē. Komisijai ir, ka katra raidorganizācija, izņemot sabiedrisko raidorganizāciju, var veidot ne vairāk kā trīs programmas, un iesniedzēju grupai ir, ka katra raidorganizācija, izņemot sabiedriskās raidorganizācijas, var veidot un izplatīt vienu programmu, kā arī vienu vai vairākas papildinošās programmas. Mēs gari un plaši debatējām par to. Es jau piekristu, ka mēs tikai balsotu.

Sēdes vadītājs. Viss ir kārtībā. Lūdzu, balsosim!

 

A.Berķis. Par Rugātes, Putniņa un “Tēvzemes un brīvības” variantu.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 23, atturas — 10. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Par komisijas variantu, ka var veidot ne vairāk kā trīs programmas.

Sēdes vadītājs. Balsosim, lūdzu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 7, atturas — 14. Pieņemts.

 

A.Berķis. 8.pants, piektā daļa. Atbildīgās komisijas precizēta redakcija un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātes un Putniņa variants. Atšķirība ir tā, ka Rugāte, Putniņš un “Tēvzemei un brīvībai” runā, ka fiziskajai personai, kura ir vienpersonīga tikai vienas vietējās raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījumu apmērs nodrošina kontroli pār to, vai šīs personas laulātajam nevar piederēt vairāk nekā 25 procenti akciju kapitāla daļas citās raidorganizācijās. Un atbildīgajai komisijai nav šī attiecinājuma tikai uz vienu vietējo raidorganizāciju. Atbildīgā komisija saka: “Fiziskajai personai, kura ir vienpersonīga raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījuma apmērs raidorganizācija — nodrošina kontroli pār to, vai šīs personas laulātajam nevar piederēt vairāk kā 25 procenti akciju kapitāla daļu citās raidorganizācijas.”

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS). Mūsu priekšlikumā fiziskajai personai, kura ir vienpersonīgi tikai vienas vietējās raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījumu apmērs nodrošina kontroli pār to, vai šīs personas laulātajam, nevar piederēt vairāk kā 25 procenti akciju kapitāla daļu citās raidorganizācijās, jo tiešām, piekrītot tam, ka ierobežotā tirgus dēļ Latvijā nevar pastāvēt ļoti daudz privāto komerciālo raidorganizāciju, un ņemot vērā to pieņemtā panta ceturto daļu, kas tātad pieļauj raidorganizācijai veidot trīs programmas, apmēram var prognozēt, ka vienas ģimenes kontrolē var būt vairāk nekā deviņas programmas. Fiziskajai personai trīs, tās vecākiem — trīs, bērniem atkal n reizes trīs. Atbilstoši šai pieņemtajai monopoldarbības ierobežošanas normai arī trīs televīzijas programmu izplatīšanas tīkli Latvijā, tātad LTV—1, LTV—2 , Ostankino — nu, ko jūs vēl te gribat nosaukt? — varētu piederēt tikai vienai personai, tas ir reāli iespējams. Tas ir process, kas var notikt. Mums vienkārši ir jāizšķiras, vai mēs to gribam vai ne. No ekonomiskā viedokļa šāda koncentrācija ir it kā izdevīga, bet radio un televīzija jau pirmajā vietā nedrīkst stādīt šos ekonomiskos faktorus, bet gan pamatkritērijiem ir jābūt nacionālās identitātes uzturēšanai un informācijas brīvai izplatīšanai. Tādi ir kritēriji. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es ļoti atvainojos, ka man arī tik bieži jānāk tribīnē. Es visu laiku klausījos iepriekš, ka Rugātes kundze, tieši otrādi, iestājās par to, lai ierobežotu monopoldarbību, bet tas, ko jūs liekat priekšā, ir tieši pretējs. Atbildīgā komisija šeit paplašina, bet jūs saistat to tikai ar vietējām raidorganizācijām. Tātad, ja es esmu kaut kādas citas... Nu paskatieties terminos — 13. lappusē 4. punkts: par vietējiem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas droši uztveramas vienā pagastā, pilsētā (tās daļā) vai apdzīvotā vietā. Bet tas, ko piedāvā atbildīgā komisija, lūk, tas ir tas, par ko jūs runājāt šeit, par Ostankino—1 un tā tālāk, un tā joprojām.

Tāpēc es aicinātu jūs noņemt savu priekšlikumu un atbalstīt komisijas variantu. Jūs pati runājat pretim sev.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu piektajā daļā! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 23, atturas — 16. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju piektajai daļai! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 14. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 35 — par, 1 — pret, atturas — 18. Pieņemta piektā daļa komisijas redakcijā.

 

A.Berķis. Tālāk 8. panta sestā daļa. Atbildīgās komisijas precizējums un arī “Tēvzemes un brīvības” precizējums. Atbildīgā komisija saka: politiskā organizācija (partija), kā arī tās dibināts uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kurā politiskās organizācijas (partijas) ieguldījuma apmērs nodrošina tās kontroli, nevar veidot raidorganizācijas. Ja pieņemam “Tēvzemes un brīvības” un Rugātes variantu, kurā izsvītrojam “kurā partijas”, tad iznāk, ka neviena partija... tad iznāk, ka politiskā partija, kā arī tās dibināts uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība nevar veidot raidorganizācijas. Vienā ir: kur politiskās partijas ieguldījuma apmērs nodrošina kontroli, nevar veidot raidorganizācijas, bet otrā vispār, ja kāda politiskā partija tur ņem līdzdalību, tad tas nevar veidot raidorganizācijas.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem runās par to? Lūdzu, Māris Graudiņš, “Latvijas ceļš”!

 

M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Grūti jau zināt, kad pie šī likumprojekta vispārīgi te nākt un runāt vai kad vienkārši tā klusi sēdēt un paļauties plūsmai. Te vispārīgi pie daudziem pantiem varētu būt zināmi labojumi. Un šeit es nezinu, kāpēc mums ir šī tieksme kontrolēt, kontrolēt un viso ko mēģināt tik pedantiski un precīzi kontrolēt, vai te uzņēmējiem vai sabiedriskajām organizācijām nedrīkst būt kontrole pār raidstacijām, raidorganizācijām. Es domāju, ka tas viss ir druscīt pārspīlēti un es nezinu, kā to īsti saukt, lai pieklājīgi izteiktos. Es domāju, ka vajadzētu nobalsot gan pret šo sesto daļu par politiskajām organizācijām, gan arī pret septīto daļu, kas atļauj politiskajām organizācijām turēt kontrolpaketi, lai cilvēki, kā Lamberga kungs no LNNK agrāk teica, lai klausās ko grib, neviens jau neuzspiež nevienam klausīties.

Ja Zīgerists nopērk kādu raidorganizāciju vai kaut ko, lai klausās, ja grib, lai neklausās, ja negrib. Es nezinu, kādēļ ar likumu mums ir katrs punkts tik sīkumaini jākontrolē.

Es gribētu ierosināt balsot pret šiem diviem punktiem un arī nākamajos pantos raudzīties, vai patiešām ir nepieciešams valstij tik pedantiski sīki katru mirkli šajās raidorganizācijās kontrolēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par katru atsevišķi tikai, visus kopā ne. Anta Rugāte!

 

A.Rugāte (KDS ). Visiem kolēģiem, kam ir šāds viedoklis, kā nupat pauda Graudiņa kungs, man tad ir pretī viens jautājums, ja jau tas tika uzdots tā netieši arī man kā priekšlikuma autorei. Vai tad... Tad ir jāvaicā: kāpēc tad mēs 1991. gadā 4. maijā pieņēmām šo neatkarības deklarāciju?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos...

 

A.Rugāte. Vai mums nepietika ar vienu propagandas un aģitācijas televīziju un radio, lai mēs turpinātu šo praksi arī tālāk?

Sēdes vadītājs. 1990. gadā.

 

A.Rugāte. Es atvainojos, 1990. gadā. Tā, lūk, tas ir viss, ko es varu atbildēt uz šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vai referents vēlas runāt?

 

A.Berķis. Nu ko tur runāt. Jābalso! (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies par to pašu. Lūdzu, kolēģi, balsosim par deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemes un brīvības”...

 

A.Berķis. Nē, Putniņš šoreiz nav tur klāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 25, atturas — 13. Nav pieņemts.

Tagad par komisijas variants, lūdzu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 4, atturas — 16. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 7, atturas — 14. Ir pieņemta sestās daļas redakcija. Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. Tālāk ir atbildīgās komisijas ieteikums izveidot jaunu astoto daļu. Kā rīkoties sakarā ar mantošanu, ja sakarā ar mantošanu iepriekšējās panta daļās minētie noteikumi mainās un minētā persona iegūst kontroli. Vai kādam ir iebildumi pret komisijas variantu? Priekšlikumu nav tur?

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. Tālāk astotā daļa. “Tēvzemei un brīvībai” ierosina svītrot vārdus “dabiskā monopolstāvoklī”, deputātes Rugātes priekšlikums bija svītrot vārdu “dabiskā” un “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes priekšlikums — visu daļu izteikt šādā redakcijā: “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrība, tās statūti un uzņēmējsabiedrības padomes priekšsēdētājs pēc saskaņošanas Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Satiksmes ministrijā apstiprināmi Ministru kabinetā”. Un atbildīgās komisijas ... tas ir tas, kas atšķiras no atbildīgās komisijas varianta, šī apstiprināšana, ka tās statūti un uzņēmējsabiedrības padomes priekšsēdētājs pēc saskaņošanas Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Satiksmes ministrijā apstiprināmi Ministru kabinetā. Komisijas variantā tas nav prasīts.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Vai iesniedzēji lūdz balsojumu?

 

A.Berķis. Nelūdz balsojumu? Tā? Lūdzu balsojumu? Nevaru saprast.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Vispirms acīmredzot iesniegšanas secībā ir “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums svītrot vārdus “dabiskā monopolstāvoklī”. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 16, atturas — 15. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 16, atturas — 24. Nav pieņemts.

Deputātes Rugātes priekšlikums svītrot vārdu “dabiskā”. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 19, atturas — 20. Nav pieņemts.

Kas nākamais, referent, mums būs jābalso?

 

A.Berķis. “Tēvzemes un un brīvības” un deputātes Rugātes priekšlikums visu daļu izteikt viņu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par to! Lūdzu rezultātu! 16 — par, pret — 15, atturas — 21. Nav pieņemts.

Tagad komisijas...

 

A.Berķis. Jā, komisijas variants ir plašāks.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Bet te tiek mainīta tikai numerācija tad? Balsojam par komisijas....

 

A.Berķis. Ir arī jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Jā... Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Vēlreiz balsot, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 1, atturas — 18. Es, referent, lūdzu, lai mūsu stenogrammā ir tomēr jūsu skaidrojums par šo numerācijas maiņu.

 

A.Berķis. Šī numerācijas maiņa tātad ir tāda, ka tā ir jau devītā daļa 19.lappusē.

Sēdes vadītājs. Nē, tur ir tas skaidrojums tāds, ka komisija vienu daļu ir ielikusi pa starpām iekšā, un tāpēc tagad...

 

A.Berķis. Jā, mēs ielikām jaunu astoto daļu, un līdz ar to šī ir devītā daļa.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk. 20.lappusē ir priekšlikumi, kuri būtu balsojami tikai tad, ja Saeima ir iebalsojusi deputātes Rugātes ieteikto piekto daļu. Piekto daļu par to, ka fiziskajai personai, kura vienpersonīgi ir tikai vienas vietējās raidorganizācijas dibinātāja… Šī daļa netika iebalsota, un līdz ar to, manuprāt, nav balsojamas arī visas šeit “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātes un Putniņa piedāvātās daļas, jo šeit ir dalījums, kādā veidā, — vienā gadījumā, ja ir nacionālā vai reģionālās apvienības raidorganizācija, un kā ir citos masu informācijas līdzekļos, un... Nu, tur ir ļoti sīks dalījums, bet es saku, manuprāt, tas nav balsojams, ja Saeima ir noraidījusi Rugātes variantā ieteikto piekto daļu. Varbūt Rugātes kundzei ir cits viedoklis? Nav.

Sēdes vadītājs. Deputāte Rugāte piekrīt. Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. Tādā gadījumā... jā, astotā daļa, kura gan tagad acīmredzot būtu tagad jāmaina.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 1, atturas — 25. Pieņemts pants. Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. 9.pants — “Raidorganizāciju darbības uzraudzība”. Priekšlikumu nav.

Otrā nodaļa — Apraides atļauja un raidorganizāciju reģistrācija. Atbildīgā komisija ieteikusi papildināt un papildinājusi ar vārdu “licence”, tātad apraides atļauja (licence) un raidorganizāciju reģistrācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

 

A.Berķis. 10.pants — “Frekvences kanāla piešķiršanas kārtība raidorganizācijām”. Un atbildīgā komisija ieteikusi 10.pantam jaunu redakciju. 10.pants ir “Apraides tiesību piešķiršana”. Tātad apraides tiesību piešķiršana. Vai ir kāds iebildums pret jauno nosaukumu?

Sēdes vadītājs. Bet...

 

A.Berķis. Deputāte Rugāte un “Tēvzemei un brīvībai” iesaka to pašu, tas jau ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk ir atbildīgās komisijas, “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes — visu vienprātīga — pirmā daļa, kas ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk ir atbildīgās komisijas, “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes vienprātīgi izveidota otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

 

A.Berķis. Ir izveidota jauna trešā daļa, kura ir atšķirīga. Atbildīgajai komisijai — viens variants un “Tēvzemei un brīvībai” un deputātei Rugātei - otrs variants. Nu, manuprāt, komisijai ir redakcionāli labāks. Citas starpības nav.

Sēdes vadītājs. Es uzmanīgi vēroju deputātus iesniedzējus.

 

A.Berķis. Es domāju, ka tas vienkārši valodas komisijai būtu jāizšķir.

Sēdes vadītājs. Vai piekrīt komisijas viedoklim? Piekrīt. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

 

A.Berķis. Atbildīgā komisija un arī “Tēvzemei un brīvībai”, un deputāte Rugāte ir ieteikušas izveidot jaunu ceturto daļu šim pantam. Ir maza redakcionāla atšķirība. Nē, pat nav, apraides tiesības vispirms tiek piešķirtas “Latvijas televīzijai” un “Latvijas radio”. Ne, un otrā ir, ka apraides tiesības “Latvijas televīzijai” un “Latvijas radio” tiek noteiktas ar šo likumu. Es domāju, ka tā nav principāla lieta... Es ieteiktu izšķirt balsojot.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo lietu? Nevēlas. Nu, tad jābalso. Vispirms par deputātes Rugātes un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu. Ceturtā daļa, kurš pants tas mums bija? 10.pants. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 24, atturas - 14. Nav pieņemts. Tagad, lūdzu, par komisijas piedāvāto ceturto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 4, atturas - 11. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk - piektā daļa, kurā atbildīgā komisija iesaka komerciālajām raidorganizācijām apraides tiesības piešķirt, pamatojoties uz konkursa rezultātiem, un deputāte Rugāte iesaka privātajām raidorganizācijām apraides tiesības piešķirt, pamatojoties uz konkursa rezultātiem. Manuprāt, iepriekš mēs izšķīrāmies par to, ka runājam par komerciālajām raidorganizācijām, līdz ar to tas nebūtu... (No zāles deputāte A. Rugāte: “Noņemu!”) Jā, Rugāte noņem savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk - 10.panta sestā daļa. Atbildīgās komisijas variants un deputātes Rugātes. Abi varianti sakrīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. Tālāk ir jābalso par...

Sēdes vadītājs. 11.pants.

 

A.Berķis. Jā, bet mums jānobalso par 10.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu, balsosim! Balsojam par 10.pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 12. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk - 11.pants. Par pirmo, otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto daļu un par visu pantu neviena...

Sēdes vadītājs. Sāciet, lūdzu, no gala!

 

A.Berķis. Bet tagad es skatos... Nav iebildumu. Bet tagad mums ir, godīgi sakot...

Sēdes vadītājs. Godīgi sakot, mums ir 11.pants.

 

A.Berķis. Jā, mums ir divi 11.panti. Jā, viss kārtībā. 11.pants - “Konkurss apraides atļaujas saņemšanai”. Pirmā daļa - ir atbildīgās komisijas neliels redakcionāls labojums, un ir “Tēvzemei un brīvībai”, deputātu Rugātes un Putniņa piedāvāta cita redakcija. Komisijai tas skan tā: Nacionālā radio un televīzijas padome saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju uz brīvajām frekvencēm (kanāliem) izsludina konkursu. Un iesniedzēju grupai ir: Nacionālā radio un televīzijas padome saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju uz brīvajām frekvencēm (kanāliem, raidlaikiem) izsludina konkursu. Šajā vietā atšķirības nav, bet viņi pievienojuši vēl otro punktu. Padome izsludina konkursu, pamatojoties uz tirgus situācijas analīzi. Izsniedzot jaunu raidīšanas atļauju, kopīgajam programmu piedāvājumam jāuzlabojas, tas nedrīkst pasliktināt darbojošos raidorganizāciju programmas. Nu, te varētu... Klausieties uzmanīgi, likums tik sarežģīts, ka arī...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai iesniedzēji lūdz balsojumu? Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu 11.pantā pirmajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 20, atturas - 13. Nav pieņemts. Tagad balsosim par komisijas pirmās daļas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 16. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk ir otrā daļa, kur ir “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes citāda redakcija, un atšķirība ir šāda. Abās teikts, ka sludinājums par konkursu publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī vietējā laikrakstā, bet “Tēvzemei un brīvībai” un deputāte Rugāte iesaka vēl “un vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem”.

Nē, ir “Latvijas Vēstnesī”, ir vietējā laikrakstā un vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem. Vai iesniedzēji vēlas to skaidrot?

Sēdes vadītājs. Vai lūdz balsojumu iesniedzēji? Lūdz, jā. Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes priekšlikumu 11.panta otrajā daļā! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 14, atturas - 19. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 3, atturas - 13. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk ir punkti šai daļai, kur principā nav atšķirību. Tātad tas arī nav balsojams. Ir tikai viena redakcionālas dabas atšķirība. Es domāju, ka par to nav jābalso. Tas ir gan atbildīgajai komisijai, gan Rugātes kundzei vienādi.

Tālāk tātad nāk trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vai piekrīt iesniedzēji?

 

A.Berķis. Nu, tad ir viss kārtībā. Trešā daļa. Nav iesniegumu. Ceturtajā daļā ir atbildīgās komisijas neliels papildinājums. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

 

A.Berķis. Tālāk ir piektajā daļā atbildīgās komisijas neliels redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

 

A.Berķis. Tālāk ir piektās daļas 6.punkts, kur ir ne tikai atbildīgās komisijas, bet arī frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes variants. Tas ir 6.punkts, kur ir noteikts, ka pieteikumam jāpievieno vispārējā programmas koncepcija. Tas jau ir norādīts arī atbildīgajai komisijai, bet te ir klāt no jauna 3.punkts un a un b apakšpunkti. a) ir jāpievieno deklarācija par ziņām, kas izriet no 8.panta 5. līdz 11.punkta prasībām; un b) konkursa dalībnieks ieņem amatus politiskās organizācijas partijas vadības institūtā. Atbildīgā komisija pēc mana secinājuma to arī ir pateikusi savā variantā. Vai jūs prasāt balsojumu?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un “Tēvzemei un brīvībai” papildinājumu 6.apakšpunktam. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 23, atturas — 19. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tad ir komisijas variants visai šai daļai, jo komisija nebija izdalījusi šādos apakšpunktos.

Sēdes vadītājs. Varbūt nekomentēsim tik plaši, bet gāja runa konkrēti par 6.punktu. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas 6.punkta redakciju? Nav. Tālāk!

 

A.Berķis. Sestā daļa. Tas bija punkts. Un tagad ir sestā daļa. Ir atbildīgās komisijas precizējums, un ir frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātes un Putniņa variants — izteikt šādi, ka vismaz mēnesi pirms konkursa rezultātu novērtēšanas ziņas par konkursa dalībniekiem un viņu vispārējām programmas koncepcijām un iespējamiem finansiālā nodrošinājuma avotiem... Un jaunais viņiem ir “un aicinājumu sabiedrībai izteikt savu attieksmi pret tiem Nacionālā radio un televīzijas padome publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem un vietējā laikrakstā”. Tātad no tā “vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem” mēs jau atteicāmies iepriekšējā balsojumā. Bet tagad ir jautājums jāapspriež, vai būtu lietderīgi “prasīt aicinājumu sabiedrībai izteikt savu attieksmi”. Ko komisijai dod, ja sabiedrība izteiks attieksmi? Un ja būs pretrunīgi viedokļi? Nē, nu tas ir acīmredzot balsojams variants.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība!

 

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tas patiešām ir balsojams priekšlikums tādēļ vien, ka mēs bieži vien dzirdam pārmetumus par to — bet kāds tad ir reitings? Kāda tad ir sabiedriskā doma? Kas tad ir populārs, kas nav populārs? Kas darbojas attaisnojami vai neattaisnojami, kuram ir popularitāte, kuram nav. Tad te nu ir tas gadījums, kad šī popularitāte arī ir novērtējama, un, ja tas ir viens no faktoriem, ar kuru mēs varam izvērtēt šīs raidstacijas turpmākās darbības vai arī darbības iesākuma, es atvainojos, darbības iesākumā tas nevar būt, bet turpmākās darbības apliecinājumu, tad tam ir jābūt. Un tas nav nekas briesmīgs. Tā tas notiek. Un mēs pat esam domājuši par to, ka jābūt padomei ne tikai tiesībām to darīt, bet arī iespējām to izdarīt. Tādēļ tā ir pilnīgi normāla prasība, bet, protams, balsojama.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātu Rugātesun Putniņa, un “Tēvzemei un brīvībai”... Es ļoti atvainojos! Godātie deputāti! Jūs tik daudz tagad pārvietojaties, ka sajaucu, kuri pastaigājas pa zāli, ar tiem, kuri grib runāt. Lūdzu, Aivars Endziņš , “Latvijas ceļš”!

 

A.Endziņš. (LC) Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es saprotu, ka varētu runāt par reitingu un par popularitāti tādā gadījumā, ja šis vērtējums būtu jāizsaka par jau esošām programmām, par esošiem raidījumiem kaut kādiem. Šeit ir runa par piedāvājumu. Ir piedāvāta koncepcija. Ir pateikts, no kurienes man tā nauda būs. Kāda šeit popularitāte? Kāds reitings? Popularitāte, vienīgais, var būt tādā sakarībā, ka es pateikšu, ka man ir tādi un tādi miljoni, kurus es varēšu ieguldīt, un otrs konkurents pateiks, ka man ir tikai 100 tūkstoši, lai es varētu uzsākt. Un es ceru tālāk rīkoties ar to naudu, kas man ienāks par reklāmu. Ja tas būtu kaut kas cits, Rugātes kundze, tad es saprastu. Ja mēs gribētu kaut kādu izskaidrojumu vienas vai otras programmas pastāvēšanai, cik viņa ir populāra, vai kaut ko tādu. Kas te par popularitāti?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu sestajā daļā! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 24, atturas — 15. Nav pieņemts.

Tagad par komisijas redakciju sestajai daļai. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 2, atturas — 16. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. Tālāk par visu pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim!

 

A.Berķis. Par 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Rezultātu! Par — 40, pret — 1, atturas — 11. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk 12.pants — “Konkursa rezultātu novērtēšana”. Par pirmo daļu nav, par otro daļu nav iesniegumu. Par trešo ir atbildīgās komisijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

 

A.Berķis. Par ceturto daļu ir atbildīgās komisijas precizējums un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un Rugātes un Putniņa variants, kur faktiski vienīgā atšķirība... Ir divas atšķirības. Viena, ka atbildīgajai komisijai tas saucas “konkursa dalībnieks” un iesniedzēju grupai “pretendents”, un otra atšķirība — iesniedzēji atkārto savu, ka ir publicējams arī vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem, ko mēs jau noraidījām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man ir jāatsauc tikko izteiktais pieņēmums, ka nav iebilžu. Šeit ir dažādi varianti, un komisijas variantu pirmo nevar nosaukt un pateikt, ka pret to nav iebilžu, pirms nav izskatīti deputātu iesniegumi. Deputātiem Rugātei un Putniņam un frakcijai “Tēvzemei un brīvībai” ir kādi ierosinājumi? Jūs lūdzat balsot savu priekšlikumu? Lūdz. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu, ko ceturtajā daļā iesniedz deputāti un frakcija! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 25, atturas — 18 ... 17.

Tagad balsosim par komisijas ceturtās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 2, atturas — 11. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk ir piektā daļa. Tur nav priekšlikumu. Sestajā daļā ir atbildīgās komisijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

 

A.Berķis. Septītā daļa —atbildīgās komisijas cits variants.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

 

A.Berķis. Tas ir kopumā viss 12.pants. Varam balsot par 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Rezultātu! Par — 44, pret — nav, atturas — 17. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk 13.pants — “Apraides atļaujas saņemšanas priekšnoteikumi”. Pirmā daļa ir “Tēvzemei un brīvībai” un Antas Rugātes variants. Būtība ir tāda, ka atbildīgajai komisijai ir “lai konkursa uzvarētājs saņemtu apraides atļauju...” un tā tālāk un iesniedzējiem ir “lai konkursa uzvarētājs saņemtu apraides vai retranslācijas atļauju”. Tātad klāt nāk “retranslācijas atļauju”.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

 

A.Berķis. Ir jāizdebatē, vai šī retranslācijas atļauja ir vajadzīga. Kāpēc to uzskata par nepieciešamu.

Sēdes vadītājs. Balsosim? Jā. Lūdzu! Balsosim par 13.panta pirmo daļu, kuru ierosina deputāte Rugāte un frakcija “Tēvzemei un brīvībai”! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 25, atturas — 13. Nav pieņemts.

Tagad par komisijas?

 

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Rezultātu! Par — 34, pret — 4, atturas — 16. Pieņemts.

 

A.Berķis. Šai daļai vēl bija atbildīgās komisijas papildinājums 3.punktā. Vai ir iebildumi pret to?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Berķis. Tālāk otrā daļa. Atbildīgās komisijas papildinājums un arī frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes redakcionāls papildinājums — aizstāt vārdu “valsts” ar vārdiem “uzņēmējsabiedrības “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs””. To var pieņemt, jo jēga ir tāda pati. Nē, komisija uzskata, ka jēga ir tā pati, bet, ja to ieraksta, tas neko nemaisīs.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu precīzākus komentārus, it sevišķi komisijas vārdā!

 

A.Berķis. Jā, lūdzu, tādā gadījumā balsosim, ja to uztāj iesniedzēji.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A. Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es nezinu, kā lai es izsakos.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli.

 

A. Endziņš. Centīšos. Šeit ir priekšlikums daļā aizstāt vārdu “valsts”. Tagad paskatīsimies tekstā, kur tā valsts mums šeit parādās. Valsts parādās, ja mēs ņemam komisijas priekšlikumu vai arī ņemam pirmā lasījuma redakciju, kur viens, divi, trīs, četri... piektajā rindiņā ir “piešķirt apraides atļauju valsts raidītājos līdz konkursa rezultātu izsludināšanai”. Ja mēs šeit aizstājam vārdu “valsts” ar vārdiem, tātad es lasu burtiski “piešķirt apraides atļauju uzņēmējsabiedrības “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” raidītājos līdz konkursa...”, kas tur iznāks? Kas tur iznāks? Tā kā Malienā. Pateicos! Cienījamie kolēgas, lūdzu, balsojiet!

Sēdes vadītājs. Ar tādiem priekšlikumiem lūdzu vairs nenākt tri-

bīnē... Lūdzu, referentam vārds!

 

Turpinājums nākamajos numuros