Ministru atbildes

Dokuments nr. 787

Par pensiju izmaksas veicējiem

Saeimai — uz Saeimas deputātu pieprasījumu

V/i “Latvijas pasts” kā juridiska persona patstāvīgi konkursā “Par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksas Latvijā” nepiedalījās, t.i., neizmantoja tiesības veikt uzņēmējdarbību konkurences apstākļos. V/i “Latvijas pasts” ir viens no kopīgi ar a/s “Latvijas Zemes banka” un a/s “Latvijas Universālā banka” iesniegtā pieteikuma dalībniekiem. Ar šo deputātu pieprasījumu un citām aktivitātēm “Latvijas pasts” cenšas atjaunot savu monopolstāvokli. Tas var izraisīt pensiju un pabalstu izmaksas tarifu paaugstināšanu, kā tas bieži vērojams bezkonkurences situācijā.

Konkursa materiāli liecina par to, ka v/i “Latvijas pasts” ir noslēdzis sadarbības līgumu ar minētajām komercbankām. Pastāv taču iespēja pastam sadarboties arī ar “Rīgas Komercbankas” Liepājas filiāli un a/k “Baltijas Tranzītu banka”.

Konkursa uzvarētājas ir komercbankas. Tās piedāvā bezprocentu kredītu, ja sociālajā budžetā trūkst naudas, kā arī ir gatavas, noslēdzot finansu gadu, izskatīt jautājumu par procentiem sociālajam budžetam no konta atlikumiem. Ja izveidotos krīze sociālajā budžetā, to vieglāk varētu pārvarēt ar triju komercbanku līdzekļu īslaicīgu piesaisti.

Šodien gan “Latvijas pasts”, gan VSAF norēķinus veic ar komercbanku starpniecību. VSAF kā iestāde, kura atbild par sociālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, cīnās par ienākumu palielināšanu sociālajam budžetam. Stāvoklis patlaban izveidojies tāds, ka “pasta” variantā peļņu no sadarbības ar a/s “Latvijas Zemes banka” un a/s “Universālā banka” gūtu v/i “Latvijas pasts”, bet nevis sociālais budžets (v/i “Latvijas pasts” pensiju un pabalstu izmaksu pašizmaksa divkārt pārsniedz konkursā piedāvātos tarifus).

Izvērtējot konkursa rezultātus, tika ņemta vērā līdzšinējā sadarbība starp konkursa dalībniekiem un valsts sociālās apdrošināšanas pārvaldēm, kā arī pašvaldību viedoklis. Tā, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs A.Jaunsleiņa kungs savā 1995. gada 10. janvāra vēstulē nr. 2/11 raksta: “Latvijas Pašvaldību savienība pozitīvi vērtē Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāju (Liepājas, Ventspils, Saldus, Kuldīgas u.c.) ieteikumus veidot vienotu Kurzemes reģiona informatīvo sistēmu, lai nodrošinātu pensiju un pabalstu izmaksas eksperimenta kārtā ar Rīgas Komercbankas attiecīgo filiāļu starpniecību.” Un tālāk : “... Esam informēti, ka Rīgas Komercbanka ir gatava šo tīklu sakārtot un nodot VSAF bezmaksas ekspluatācijai. Tādējādi izveidotos noslēgts reģiona tīkls tiešā saistībā ar VSAF skaitļošanas centru. Mūsu valsts pensionāri un pabalstu saņēmēji tā tikai iegūs.” Arī Latvijas Pensionāru federācija savā vēstulē nr. Pp–1 no 1995. gada 20. aprīlī raksta: “Latvijas Pensionāru federācija atbalsta pensiju piegādes visoptimālāko variantu, proti, izmantojot pietiekami drošu komercbanku pakalpojumus.” Diemžēl neizpratni rada A. Jaunsleiņa 1995. gada 6. jūnijā (tātad gandrīz 3 mēnešus pēc konkursa) parakstītais LPS valdes lēmums nr. 8, kurā ir akcentēta negatīva attieksme pret komercbanku piesaisti Latvijas lauku rajonos.

Ekonomiskais izvērtējums

A/s “Latvijas Zemes banka” kopā ar a/s “Universālā banka” un v/i “Latvijas pasts” konkursam piedāvāja trīs pensiju un pabalstu izmaksu variantus:

Variants “A” — apkalpot 100% visu republikas teritoriju.

Variants “B” — apkalpot no 90% līdz 100% teritorijas.

Variants “C” — apkalpot no 60% līdz 90% teritorijas.

Pirmais variants ir ar viszemākajiem, bet trešais ar visaugstākajiem izmaksu tarifiem. Tādēļ turpmāk tiek analizēti šie divi varianti.

V/i “Latvijas pasts” (sadarbībā ar savām

partnerēm — komercbankām) piedāvātie vidējie tarifi

par pensiju un pabalstu izmaksu santīmos

Variants “A” Variants “C”

Pensijas Pabalsti Pensijas Pabalsti

Ar pievienotās vērt. nodokli 23,0 17,7 26,0 21,4

Bez pievienotās vērt. nodokļa 19,5 15,0 22,1 18,2

Patlaban VSAF maksā v/i “Latvijas pasts” atkarībā no teritorijas (pilsētas, lauki) no 17 līdz 31 santīmam. Pie šīm izmaksām tiek papildus apmaksāts arī pievienotās vērtības nodoklis. Tādējādi VSAF pastam par katru izmaksu pārskaita no 20,06 santīmiem līdz 36,58 santīmiem.

A/s “Latvijas Zemes banka” piedāvātās izmaksas

salīdzinājumā ar a/s “Rīgas Komercbanka” Liepājas filiāles

un a/k “Baltijas Tranzītu banka” piedāvātajām izmaksām gadā

Piegādes izm. gadā +/– Ls Variants “A” Variants “C”

Pensijas Pabalsti Pensijas Pabalsti

Ar pievienotās vērt. nodokli vienādas +240000 –224640 +71780

Bez pievienotās vērt. nodokļa +262000 +360000 +67392 +215350

+ — ekonomija, ja izmaksu veiktu v/i “Latvijas pasts”

– — zaudējumi, ja izmaksu veiktu v/i “Latvijas pasts”

Tā kā v/i “Latvijas pasts” maksā pievienotās vērtības nodokli (ko sedz sociālais budžets), tad pensiju izmaksu izdevumi ar v/i “Latvijas pasts” piedāvāto tarifu visā republikā (“A” variants) ir vienādi ar uzvarējušo komercbanku piedāvājumu.

Pabalstu izmaksā ar v/i “Latvijas pasts” ekonomija būtu 240 tūkstoši latu gadā, taču VSAF funkcionējošā informācijas apstrādes tehnika ir jāatjauno līdz 1996. gadam sakarā ar fizisko un morālo nolietošanos. Šie izdevumi valsts sociālajam budžetam sastādītu 250 tūkstošus latu, tas ir, vairāk nekā v/i “Latvijas pasts” spētu ieekonomēt, veicot pabalstu izmaksas visā valstī. Jāņem vērā, ka v/i “Latvijas pasts” pagaidām vēl nav gatava veikt VSAF esošās tehnikas nomaiņas un informācijas tīklu attīstības finansēšanu, kā arī nekavējoties (pēc attiecīgā līguma noslēgšanas) pieslēgties esošajam informācijas tīklam, tādējādi saglabājot esošo datu bāzi un nodrošinot tās operatīvu aktualizāciju.

Secinājumi:

— v/i “Latvijas pasts” piedāvātās viszemākās pensiju izmaksas ir vienādas ar pārējo konkursa uzvarētāju piedāvājumu;

— v/i “Latvijas pasts” apgalvojums par visekonomiskāko piedāvājumu, 15 santīmi par vienu pensijas piegādi, ir nekorekts, jo faktiski konkursam piedāvāts tarifs 19,5 santīmi (pensijas un pabalsti kopā) jeb izmaksas VSAF 23 santīmi par vienu pensijas piegādi. Šāds pats piedāvājums ir arī pārējām konkursā uzvarējušajām komercbankām;

— saskaņā ar konkursa rezultātiem VSAF ieekonomēs gadā Ls 250 000 sociālā budžeta līdzekļu. Tas saistīts ar informācijas apstrādes tehnisko nodrošinājumu, kura finansējumā ir gatavas piedalīties komercbankas. Šo līdzekļu ekonomija ir līdzvērtīga v/i “Latvijas pasts” plānotajai ekonomijai no pabalstu izmaksas (skat. iepriekš. tabulu). Taču šajā gadījumā līdzekļus ietaupa valsts sociālais budžets.

Teritoriālais sadalījums

Savā darbībā VSAF (iepriekš Sociālās apdrošināšanas departaments) nepārtraukti veicis pasākumus, lai ietaupītu valsts līdzekļus. Kā viens no piemēriem ir pensiju un pabalstu izmaksu procesa demonopolizācija. Tā rezultātā trīs gadu laikā v/i “Latvijas pasts” izmaksu apjoms samazinājies no 100% līdz 68,7%. Līdz ar to sociālās apdrošināšanas sistēmai piegādes izdevumi samazinājušies no 4% 1992. gadā līdz 1,2% 1995. gadā no izmaksātām pensiju un pabalstu summām. Tādējādi tiešā ekonomija Valsts sociālās apdrošināšanas fondam šajā gadā, salīdzinot ar stāvokli 1992. gadā, sastādītu 6,5 miljonus latu. Teritoriālais sadalījums konkursa uzvarētājiem ir izvēlēts tā, lai katrā reģionā sociālā budžeta ieņēmumi un izdevumi būtu daudzmaz līdzsvaroti. Šāds sadalījums paātrinās arī naudas apriti, tādējādi ekonomējot sociālā budžeta līdzekļus, un ekstremālos gadījumos būs lielāka garantija, ka bankas — konkursa uzvarētājas — spēs izsniegt bezprocenta kredītu pensiju un pabalstu savlaicīgai izmaksai. Protams, naudas apriti vēl vairāk paātrinātu sociālā budžeta ieņēmumu kontu pārvietošana uz tām bankām, kuras ir uzvarējušas konkursā.

Sociālā budžeta līdzekļu ekonomijā liela nozīme ir konkurencei. Darbojoties konkurences apstākļos, v/i “Latvijas pasts” piegādes izmaksas samazinājušās gandrīz trīskārt. Taču arī vēl 1995. gada pirmajā pusgadā, rēķinot no izmaksātās summas, pasts sociālajam budžetam izmaksāja par 45% dārgāk nekā SIA pakalpojumi, bet par 34% dārgāk nekā “Rīgas Komercbankas” Liepājas filiāles pakalpojumi (skat. tabulu).

Pensiju un pabalstu piegādes izdevumi

(% no izmaksātās summas)

Pakalpojuma izpildītājs 1992.g. 1993.g. 1995.g. 1.pusg.

V/i “Latvijas pasts” 3,903 2,443 1,330

SIA 2,830 2,074 0,920

Rīgas Komercbankas Liepājas filiāle — — 0,990

Secinājums:

— nav pieļaujams ne v/i “Latvijas pasts”, ne kādas citas institūcijas monopols pensiju un pabalstu izmaksās. Vadoties no iepriekšējās pieredzes, varam apgalvot, ja izmaksas tiks nodotas tikai pastam, tad tarifi tiks palielināti, tādējādi nostiprinot pastu uz valsts sociālā budžeta rēķina. Šķiet, ka tā būs galvenā, reālā iespēja pastam dzēst kredītparādu, kurš tiks izlietots pasta norēķina sistēmas izveidošanai.

Datu bāzes ekspluatācijas tehniksais nodrošinājums

A/s “Rīgas Komercbanka” Liepājas filiāle un a/k “Baltijas Tranzītu banka” piedāvāja, noslēdzot līgumu ar 1995. gada 1. jūliju, nodot VSAF bezmaksas ekspluatācijā savus informatīvos kanālus, kā arī bez maksas veikt pensiju un pabalstu izdrukas. Šie piedāvājumi paliek spēkā arī tad, ja līgumus slēdz ar 1996. gada 1. janvāri. Patlaban VSAF katru mēnesi nodrošina šo sarakstu izdruku 43 km garumā, un esošie tehniskie līdzekļi gan fiziski, gan morāli ir nolietojušies. Šī tehnika ir iegādāta astoņdesmitajos gados. Patlaban tādas modifikācijas tehniku vairs neražo, tādēļ nav iespējams iegādāties arī nepieciešamās rezerves daļas. Tas nozīmē, ka šī gada nogalē visa ar izdruku saistītā tehnika VSAF ir jānomaina. Tas prasīs budžeta līdzekļus vismaz 250 tūkstošu latu apmērā. V/i “Latvijas pasts” līdz šim (lai gan ir ilggadējs sadarbības partneris) nav piedalījies informācijas apstrādes tehnikas iegādē un ekspluatācijā. Tajā pašā laikā pasts šajā periodā ir guvis ievērojamus ienākumus. Ir pamats domāt, ka iepriekšējos gados tie tika novirzīti pastu telekomunikāciju centru (pašreizējā “Lattelekom”) attīstībai. Lai gan šim mērķim izmantota pensionāru nauda, tomēr pensionāriem nav pietiekamas atlaides sakaru kanālu izmantošanā.

Līdzīgus pakalpojumus informatīvo kanālu izveidošanā un ekspluatācijā piedāvā a/s “Latvijas Zemes banka” un “Latvijas Universālā banka”.

V/i “Latvijas pasts” informē par projekta “Latvijas pasta pakalpojumu tīkls” izstrādi ar firmas IBM starpniecību. Darbus paredzēts pabeigt tikai 1996. gada laikā. VSAF šāds tīkls nepieciešams jau šodien. Visas konkursā uzvarējušās komercbankas piedāvā līdz ar līguma noslēgšanu nekavējoties sākt reālu informatīvo sasaisti ar VSAF funkcionējošo tehniku uz a/s “Rīgas Komercbanka” Liepājas filiāles izstrādātās tehnoloģijas bāzes, nepieciešamības gadījumā to pilnīgojot.

Līdzšinējās sadarbības ar v/i “Latvijas pasts” izvērtējums

Konkursa rezultātu izvērtēšanā atbilstoši MK 1994. gada 01.03. noteikumiem nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” ņemti vērā ne vien piedāvātie izmaksu tarifi, bet arī agrāk izpildīto darbu kvalitāte, valsts un pensionāru intereses. “Latvijas pasts”, līdzīgi kā “Rīgas Komercbankas” Liepājas filiāle, savu iespēju robežās ieguldīja savus līdzekļus, ja to pietrūka valsts sociālajā budžetā. Tomēr no v/i “Latvijas pasts” darbinieku puses varētu būt kvalitatīvāks darbs, precīzāka un apzinīgāka darba izpilde. Tā, piemēram, uzsākot darbu, a/s “Rīgas Komercbanka” Liepājas filiāle pensiju un pabalstu izmaksās Liepājas pilsētā pirmajā mēnesī atklāja 375 pārkāpumus, kurus bija pieļāvis pasts, kurš šīs izmaksas Liepājā veica pirms komercbankas. Madonas rajonā tikai šajā gadā konstatēti 236 pensiju un pabalstu izmaksu instrukcijas pārkāpumi. Tādējādi 6% no pakalpojumu saņēmējiem netika apkalpoti atbilstoši instrukcijai. Šādi pārkāpumi vērojami praktiski visos Latvijas rajonos un pilsētās.

Secinājumi kopumā

1. Pensiju un pabalstu piegāde un izmaksa ir darbības joma, kur izpildītāji jāizvēlas konkursa kārtībā, lai sasniegtu optimālo līmeni.

2. Vairāku izpildinstitūciju izmantošana pensiju un pabalstu izmaksām konkurences apstākļos veicinās klientu kvalitatīvāku apkalpošanu un sociālā budžeta līdzekļu ekonomiju.

3. VSAF organizētā konkursa izvērtēšanas komisijas 1995. gada 20. aprīļa lēmums atstājams spēkā.

1995. gada 21. jūlijā Sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs

Dokuments nr. 638a

Par lopbarības mašīnu rezerves daļu nodrošinājumu

Saeimai

Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijai

Rupjās lopbarības sagatavošanas mašīnu E-302 un E-282 remontu, tehnisko apkalpošanu un apgādi ar rezerves daļām nodrošināja Jelgavas rajona “Lauktehnika”. Agrārās reformas gaitā šīs funkcijas pārņēma SIA “Resurss”, kas izveidojās uz Jelgavas rajona “Lauktehnikas” bāzes. SIA “Resurss” šinī gadā nav pārtraucis “E” grupas mašīnu nodrošināšanu ar rezerves daļām, kā arī nekas nav nosūtīts atpakaļ uz Vāciju un nav arī paredzēts sūtīt. Zemkopības ministrijai arī nav ziņu par gadījumiem, kad SIA “Resurss” nevarētu nodrošināt pieprasījumu pēc “E” grupas mašīnu rezerves daļām.

Šo mašīnu nodrošinājumu ar rezerves daļām var raksturot tas, ka 1994. gada 1. janvārī noliktavā bija rezerves daļas par 57 688 latiem, no kurām 1994. gada laikā realizētas tikai par 3 249 latiem. Šogad, līdz 20. jūnijam, bija pārdotas rezerves daļas tikai par 1 191 latu. Pašlaik noliktavā vēl atrodas rezerves daļas aptuveni par 53,2 tūkst. latu. No šīs summas mazpieprasītas rezerves daļas ir ap 20 tūkst. latu vērtībā (motoru bloki un galvas, zobrati ātrumkārbām un reduktoriem, vārpstas, asis, skriemeļi utt.), jo noliktavā atrodas ievērojams daudzums izremontētu dzinēju un citu agregātu. Mazpieprasītās rezerves daļas tiek piedāvātas Lietuvai, Igaunijai, Baltkrievijai un Moldovai, lai atjaunotu apgrozāmos līdzekļus.

Rezerves daļas, pēc kurām varētu būt pieprasījums mūsu valstī, netiek pārdotas, ne arī piedāvātas ārpus Latvijas.

1995. gada 25. jūlijā Zemkopības ministrs Ā. Ūdris