SVĒTKI UN GODA DIENAS

Šveices Neatkarības diena

Šodien, 1.augustā, savus nacionālos svētkus — Neatkarības dienu —
svin Latvijai draudzīgā Šveices Konfederācija.

Šveices Neatkarības dienas izcelsme meklējama vairāk nekā septiņu gadsimtu tālā pagātnē — 1291.gada augusta sākumā mežu kantoni Švīce, Ūri un Untervaldene, cīņā pret Hābsburgu kundzību ieguvuši neatkarību, noslēdza Mūžīgo savienību, tā liekot pamatu Šveices savienībai jeb konfederācijai Svētās Romas impērijas ietvaros. XIV gadsimtā šai konfederācijai pievienojās vēl pieci kantoni. 1389.gadā, kad šveicieši savā atbrīvošanās cīņā bija guvuši uzvaras pie Zempahas un Nēfelses, Hābsburgi bija spiesti beidzot atzīt kofederāciju un tās tiesības. Tieši no šī laika līdz mūsu dienām atnākušas vēlāk Šillera izmantotās šveiciešu tautas leģendas par Vilhelmu Tellu. 1481.gadā Šveices konfederācijai pievienojās arī Fribūra un Zoloturna, bet XVI gadsimtā konfederācijā iestājās vēl trīs kantoni. 1798.gadā Šveicē iegāja Francijas karaspēks, un no šī gada līdz 1803.gadam pastāvēja Helvēcijas republika. 1803.gadā konfederācijā iestājās vēl seši kantoni.

1814.gadā Šveices Saeima izstrādāja savas valsts pastāvīgās neitralitātes statusu Šveices ārpolitikā, ko 1815.gadā apstiprināja Vīnes kongress. Tad arī tika noteiktas Šveices valsts robežas. Savu tradicionālo neitralitāti Šveice konsekventi ieturēja gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā. Tas sekmēja augsta dzīves līmeņa sasniegšanu valstī. Karu netraucētās, pārtikušās dzīves dēļ Šveice citu pasaules valstu vidū kļuvusi par savdabīgu valstiskās labklājības simbolu. Šveice ir arī viens no pasaules autoritatīvākajiem diplomātiskās dzīves centriem: šeit kopš 1920.gada līdz Otrā pasaules kara sākumam atradās Tautu Savienības centrs, pēc Otrā pasaules kara Ženēvā darbojas daudzas svarīgas ANO institūcijas (Ženēvā darbojas arī Latvijas Republikas pārstāvniecības ANO Ženēvā misija, kur mūsu valsts diplomātiskās intereses pārstāv ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Sandra Kalniete).

Šveices teritorija (nedaudz vairāk par 41 tūkstoti kvadrātkilometru) ir mazāka nekā Latvijai. Ar saviem apmēram septiņiem miljoniem iedzīvotāju Šveice pieder Eiropas un pasaules mazo valstu grupai. Taču Šveices loma pasaules ekonomiskajā un politiskajā dzīvē ir daudz lielāka par tās relatīvi nelielajiem kvantitatīvajiem parametriem. Šveicē ir augsti attīstīta rūpniecība, smalkmehānika (pasaulslavenie Šveices pulksteņi un citas preces), elektroniskā, ķīmiskā un papīra rūpniecība, mašīnbūve, tāpat citas rūpniecības nozares. Pastāvīgi augsta prestiža vieta, pateicoties galvenokārt produktu teicamajai kvalitātei, ir Šveices pārtikas rūpniecībai. Ievērības cienīgi ir Šveices aizsardzības spēki. Regulārajā armijā ir tikai 20 tūkstoši karavīru, taču šī armija ir teicami apbruņota ar moderniem tankiem, pašgājējiem lielgabaliem un citu mobilo bruņojumu, kā arī modernām kaujas lidmašīnām. Teicami noorganizēta rezervistu sistēma ar regulārām apmācībām.

Latvijas draudzīgajām attiecībām ar Šveici ir samērā sena vēsture. Tās spilgtākā lappuse ir divu mūsu izcilo tautiešu Raiņa un Aspazijas patvēruma gadi Šveicē, idilliskajā Kastaņjolas kūrortā pie Lugāno ezera. Par šiem gadiem stāsta Raiņa un Aspazijas muzejs, kas iekārtots Kastaņjolas pilsētas arhīva otrajā stāvā. Pie muzeja ēkas laikā, kad Latvija atradās komunistiskajā okupācijā, trimdas tautieši uzstādīja pieminekli Rainim un Aspazijai. Tajā izmantoti “Zelta zirga” motīvi.

Jau drīz pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas Šveice paziņoja par Latvijas Republikas atzīšanu.

Šodien, Šveices nacionālajos svētkos, visa mūsu sabiedrība sveic Latvijai draudzīgo valsti tās Neatkarības dienā.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors