• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
19.jūlija sesija. 20.jūlija sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.08.1995., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36170

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

19.jūlija sesija. 21.jūlija sēde. Stenogramma

Vēl šajā numurā

01.08.1995., Nr. 113

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

19.jūlija sesija. 20.jūlija sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.110., 111., 112.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

A.Berķis. 21.pants. Par pirmo daļu nav ierosinājumu. Otrajai daļai ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze! Un pēc tam — Siliņa kungs.

 

A.Rugāte (KDS). Par 21.pantu kopumā. 21.pantā ir acīmredzot jādiskutē un trešajā lasījumā jāiestrādā kāda norma, kura līdz šim likumprojektā nav iestrādāta, proti, par paterētāju tiesību aizsardzību. Un tas tad arī varētu būt tas, kas saistītos ar reklāmas ierobežojumiem, ar noteiktajiem reklāmas ierobežojumiem, kas ir šajā likumā paredzēti. To varētu pat izteikt tā, ka reklāmā jāievēro likumā par patērētāju tiesību aizsardzību noteiktie reklāmas ierobežojumi, un ar to arī šis jautājums būtu izsmelts. Viss pārējais jau ir minētajā likumā. Tas ir par visu pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Siliņa kungs!

 

A.Siliņš (LC). Paldies augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinātu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakciju, kur ierosināts otro daļu izteikt sekojoši: “Reklāmā jāievēro likuma par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu nosacījumi”, un viss. Jo komisijas piedāvātais variants, kurš saka, ka jāievēro negodīgas un pretlikumīgas konkurences aizliegums atbilstoši likumam, dod iespēju izvairīties. Varbūt tajā likumā pat nevar tādu aizliegumu nekur atrast, un tādā veidā tie, kas neievēro likumu, var izvairīties un teikt, ka mēs jau nekā, mums jau te tā izdevās. Tāpēc es domāju — ievērot likumu, un ar to jau pietiks. Tur arī būs tas, kas vajadzīgs, jo mūsu komisijas redakcija ir precīzāka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Berķa kungs! Vai Lagzdiņa kungs vēlējās debatēt? Nē. Paldies!

 

A.Berķis. Es piekristu, ka mēs varam balsot. Personīgi man Izglītības un kultūras komisijas variants liekas veiksmīgāks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet mums ir jābalso pa daļām.

 

A.Berķis. Jā, tieši par šo pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Par otro daļu?

 

A.Berķis. Reklāmā jāievēro likuma “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” nosacījumi.

Sēdes vadītājs. Jā, tā ir otrā daļa. Ar atbilstošu numerāciju.

 

A.Berķis. Jā, otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu. Rugātes kundze vēlas vēl? Jā, lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS). Šis ir redakcionāls piebildums, jo sakarā ar likumu par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu mums vajadzētu lietot termina “pretlikumisks” vietā “pretlikumīgs”. Un tad arī šis Izglītības komisijas ierosinātais priekšlikums ir atbalstāms pilnā mērā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet te tā nav rakstīts. Šeit tā nav rakstīts, šinī variantā. Mēs varam balsot tikai to, kas ir rakstiski. Tātad, godājamie kolēģi, lūdzu balsošanu, un balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 6. Akceptēta otrā daļa tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteiktajā redakcijā.

 

A.Berķis. Tālāk trešajā daļā gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumi ir iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir kādas citas domas par šo jautājumu? Nav. Akceptēts. Paldies.

 

A.Berķis. Tālāk ceturtā daļa, pirmais variants. Atbildīgās komisijas variants — reklāmā nedrīkst iekļaut vardarbību. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalsta šo variantu, deputāti Rugāte un Putniņš iesaka, ka reklāma nedrīkst saturēt vardarbību. Es ierosinātu, lai to izšķir valodnieki.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet šeit ir visi tikai deputāti. Lūdzu, šinī gadījumā mēs varam izšķirt ar balsošanu, ja tas ir nepieciešams. Lūdzu, Inkēna kungs vēlas!

 

E.Inkēns (LC). Es ierosinātu tomēr atbalstīt otro variantu, proti, daļu izslēgt. Tas ārēji ļoti labi skan, ka reklāma nedrīkst saturēt vardarbību. Es tam pilnībā piekrītu, bet cilvēki, kas zina reklāmas būtību, zina, ka reklāmas galvenais uzdevums ir radīt pozitīvas emocijas. Līdz ar to reklāma un vardarbība praktiski dzīvē nekad nav identiski jēdzieni. Nekur neparādās reklāmā vardarbība. Ir tikai divi gadījumi, ko es jums varu nosaukt, kad reklāmā parādās vardarbība. Pirmais gadījums, kad tiek reklamēti dažādi pašaizsardzības gāzes baloniņi un tamlīdzīgi. Tur kā pirmā reklāmas daļa vienmēr ir uzbrukums. Es neredzu iemeslu, kāpēc mums nevajadzētu šādas reklāmas atļaut. Un otrs gadījums, kad reklāmā ir redzama vardarbība, ir filmu anotācijas. Parasti filmu anotācijās par jaunajām filmām tiešām tiek sakoncentrēti visi asākie brīži no visas filmas. Un tur tiešām bieži ir arī vardarbība. Bet tādā veidā, ņemot vērā, ka filmas, piemēram, Holivudas filmas nāk uz Latviju ar lielo kontraktu, kur klāt ir plakāti, reklāmas rullīši un skaņas pavadījums, Tas ir kopējā iekšējā līgumā, mēs vienkārši tādā veidā no televīzijas ekrāniem pazūd šo filmu reklāmas rullīši. Nekas vairāk nenotiek. Nekādā citā veidā es praktiski nevaru iedomāties reklāmā vardarbību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl par ceturto daļu.?Nav. Berķa kungs, kādā veidā jūs piedāvājat balsot, identiski priekšlikumi ir.

 

A.Berķis. Es ierosinu varianta daļu izslēgt, un pēc tam varam strīdēties par variantiem, kā rakstīt, ja tas netiek izdarīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsojumu, un arī saskaņā ar Kārtības rulli lūdzu balsojumu par otro variantu — par izslēgšanu kā par radikālāko! Par ceturtās daļas izslēgšanu no panta. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 15, atturas — 13. Nav kvoruma. Lūdzu dzēst, un atkārtoti balsosim! Lūdzu, atkārtots balsojums par šīs daļas izslēgšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 22, atturas — 18. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Otrais Putniņa un Rugātes priekšlikums, kas, manuprāt, ir labs: reklāma nedrīkst saturēt vardarbību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa variantu! Lūdzu rezultātu! 31 — par, 15 — pret, 7 — atturas. Pieņemts. Paldies. Lūdzu, piektā daļa.

 

A.Berķis. Jā, piektā daļa — par alkoholiskajiem dzērieniem. Un šeit ir tik daudz variantu un tik daudz pretrunu, ka, manuprāt, vispirms ir jānobalso deputāta Elferta priekšlikums papildināt pantu ar jaunu daļu. Ir atļauta alus un vīna reklāma, bet pārējā alkohola reklāma ir aizliegta. Ja to mēs pieņemam, tad mēs tiksim vaļā no daudziem pulksteņiem un tā tālāk, no cikiem līdz cikiem tad tik un tik grādus stiprs šņabis ir atļauts, un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, deputāts Elferts!

 

P.Elferts (LC). Godājamis Prezidij, cienījamie deputāti! Iepriekšējo reizi, kad mēs diskutējām šo likumu, šāda norma nebija iekļauta un diskusija izvērtās ļoti plaši tieši par šo alkohola reklāmu. Un izvērtās arī diskusija par to, kas ir kaitīgāks un kas ne. Bet es negribu aizkavēt jūsu laiku, mēs zinām, ka mūsu valstī ir ļoti lielas problēmas ar alkohola lietošanu un tieši ar stipro dzērienu lietošanu. Un, manuprāt, mums vajadzētu aizliegt tieši stipro alkoholisko dzērienu reklamēšanu un faktiski atļaut alus un vīna reklamēšanu. Un faktiski uz trešo lasījumu mēs varētu diskutēt par laiku — vai var to atļaut pilnu laiku vai tikai, nu, piemēram, no pulksten 6 vakarā līdz 6 no rīta, kad teorētiski bērni būtu vecāku uzraudzībā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, vēl par šiem punktiem? Lūdzu, deputāte Rugāte!

 

A.Rugāte (KDS). Paldies. Es gribētu aizstāvēt Putniņa kunga, “Tēvzemes un brīvības” un savu priekšlikumu tādēļ, ka jau iepriekšējā otrajā lasījumā es pamatoju priekšlikumu iespējami vēlākā laikā šo reklāmu atļaut ar ierobežojumiem, un tad jau arī šo alkoholisko dzērienu reklāmu ar to traktējumu, kur alus un vīna reklāmas atļāvums, Elferta kunga priekšlikums, patiesībā ir iekļauts. Bet mani satrauc tas, ka, ja mēs iebalsosim jūsu priekšlikumu, tad bez laika ierobežojuma praktiski mums nebūs nekādu citu iespēju vairs nekādā veidā ierobežot pārējos laikos, kad ir programmas... Šī reklāma tad parādīsies pilnīgi bez jebkādiem ierobežojumiem. Tas ir diskutējams jeb principā tas ir balsojams jautājums —vai nu viens vai otrs.

Sēdes vadītājs. Elferta kungs otrreiz vēlas.

 

P.Elferts (LC). Mans priekšlikums attiecas uz jaunu daļu un neizslēdz faktiski piektās daļas, nu, varētu teikt, sākuma daļu, kur ir rakstīts, ka alkoholisko dzērienu reklāma aizliegta no pulksten 7 līdz 21. Tas paliek spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl par šo jautājumu debates? Kreituses kundze vēlas izteikties par šo jautājumu. Lūdzu, Kreituses kundze!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Elferta kungam, dzīvojot Amerikā, ir tikai dabīgie Kalifornijas vīni, bet, ja mēs Latvijā iebalsojam, ka ir atļauta alus un vīna reklāma nepārtraukti, tad kurā kategorijā jūs ieliksiet portvīnu 077 un visus citus tos dzērienus, kas nodzirdīja cilvēkus daudz vairāk nekā šņabis? Ko nozīmē kategorija “vīns” tanī realitātē, kāda ir Latvijā?

Sēdes vadītajs. Paldies! Lūdzu, vēl par šo tematu kas vēlētos izteikties? Nevēlas. Tātad mums ir jāsāk balsot.

 

A.Berķis. Un tātad iesaku sākt ar deputāta Elferta priekšlikumu, jo tas visu izšķir.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad izšķirošs balsojums — deputāta Elferta priekšlikums. Lūdzu balsošanu, un balsojam kā pirmo deputāta Elferta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 30 — par, 6 — pret, 22 — atturas. Nav pieņemts... Ir pieņemts, es atvainojos! Ir pieņemts. Paldies!

A.Berķis. Tagad iesaku nobalsot deputāta Ābiķa priekšlikumu, kurš saka... Tātad alus un vīna reklāma ir atļauta no pulksten 21 līdz 7... Pārējais alkohols atkrīt, tas nav atļauts.

Sēdes vadītājs. Paldies, mēs balsot nevaram. Arī deputāts Ābiķis neko nesaka par savu variantu labošanu. Mēs nevaram balsot, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Labi, tādā gadījumā par pantu kopumā, bet par laiku mēs vēl varēsim diskutēt trešajā lasījumā, vai šim alum un vīnam uzlikt konkrētu laiku.

Sēdes vadītājs. Paldies, bet deputāte Rugāte laikam vēlas, lai tiktu balsoti arī citi punkti. Lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS). Paldies, cienījamais sēdes vadītāj un godātie kolēģi! Es īsti varbūt neizprotu, kā ir pēc procedūras šobrīd, kādu priekšlikumu es varētu jums izteikt, vai ko darīt vai kā, taču, ja šajā jautājumā mēs šobrīd izdarījām tādu izvēli, ka mēs ierobežojuma vietā šobrīd iebalsojam atļāvumu, tad pie šīs, nu, ļoti vienkāršā vārdā sakot, “nodzeršanās pakāpes”, kāda ir valstī, ko mēs ar to prognozējam? Vai mums nevajadzētu tad beigu beigās patiešām paskatīties, kas ir rakstīts šajos priekšlikumos, un apdomāties, un varbūt patiešām tad nobalsot par lietas būtību, vai arī varbūt mums ir jāpārtrauc šodienas sēde. Es tiešām esmu apmulsusi, es nezinu, mūs lūdza visās malu malās ārsti un baznīcas, un cilvēki, un ģimenes, mūs lūdza apturēt to, ko mēs esam atļāvuši. Jau šobrīd šī reklāma ir neierobežotā daudzumā ekrānā. Ar ko tad tas mums galu galā beigsies? Vai tad mums nav ne mazākās atbildības par to? Ja mēs varam šobrīd sev atļauties ierobežojumus, kurus ar saprātu paši nosakām un par kuriem atbildam, tad kādēļ mums no tā atteikties un to nedarīt?

Sēdes vadītājs. Tā, lūdzu, deputāts Panteļējevs, ja es pareizi saprotu, vēlas izteikties. Lūdzu!

 

A.Panteļējevs (LC). Es gribu teikt, ka tomēr mums jāievēro, ka viens neizslēdz otru. Pētera Elferta priekšlikums faktiski ir uzskatāms par jauna punkta pievienošanu šim te pantam, vai es nezinu, kā to saukt... Mani arī vakardienas strīds biedē, bet šajā piecu punktu uzskaitījumā — viens, divi, trīs, četri, pieci, — kas ir 49. lappusē, seši... es domāju, ka pēc loģikas Elferta kunga priekšlikums varētu tikt ievietots kā pirmais. Jo kā pirmais viņš nosaka, ka ir atļauta tikai alus un vīna reklāma, un pēc tam seko viss tas pārējais, par ko arī runāja Rugātes kundze. Tas ir par to, kas attiecas uz atturīgu dzīvesveidu un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Mums šeit ir jāizspriež. Ja mēs pilnīgi precīzi ievērojam Kārtības ruļļa prasības, tad mēs varam balsot attiecīgi pa punktiem, kurus ir iesniegusi Rugātes kundze, Putniņa kungs un frakcija “Tēvzemei un brīvībai”, jo, izņemot piektās daļas sākumu... Es atvainojos! Godājamie kolēģi deputāti! Mums ir jāizšķir, mēs esam nobalsojuši par deputāta Elferta priekšlikumu, bet šis priekšlikums nosaka, ka šī ir jauna daļa. Mēs esam nobalsojuši par to — papildināt pantu ar jaunu daļu. Tātad šeit nav runa par piekto daļu, bet par kādu pilnīgi jaunu daļu. Un mēs, nobalsojot par Elferta kunga priekšlikumu, praktiski esam radījuši šajā pantā jaunu daļu, kas ir nevis piektā, bet septītā praktiski, jo ir sešas daļas šajā pantā. Mēs esam iebalsojuši jaunu daļu.

 

A.Berķis. Tas ir sakārtošanas jautājums.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Mēs esam iebalsojuši jaunu daļu, un nekādā sakarībā nav piektās daļas atsevišķie punkti. Tātad, ja mums tas spēkā paliek, tad mums ir jābalso par piekto daļu, jāturpina diskusija par piekto daļu. Un šeit, kamēr nav sakārtots, tikmēr šī jaunā, Elferta kunga ieteiktā daļa ir aiz piektās un sestās. Protams, jāatzīst, ka šeit zināmas loģikas vairs nav šajā pantā līdz ar to. Un tāpēc es domāju, godājamie kolēģi, ka mēs pasludināsim 15 minūšu, pat nevis 15, bet 19 minūšu pārtraukumu līdz pusdeviņiem un pēc tam izspriedīsim, kā būtu pareizāk ar visiem šiem jautājumiem. Starpbrīdis līdz pulksten pusdeviņiem.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

 

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Ir tieši pusdeviņi vakarā. Vai mums ir nepieciešams reģistrēties kvorumam? Nav nepieciešams. Paldies! Arī sēdes vadītājs neizsaka šādu ierosinājumu pārbaudīt kvorumu.

Godājamie kolēģi! Konsultējoties starpbrīdī, Elferta kungs paskaidroja, ka ir radusies tehniska kļūda, izlaists viens vārds. Viņš nav domājis jaunu daļu, bet jaunu piektās daļas formulējumu. Un, ja godājamiem deputātiem nekas nav pretī, mēs šādu skaidrojumu varētu pieņemt un arī labot. Tehniskas kļūdas labojums vienkārši, un mēs esam nobalsojuši par jaunu piekto daļu, kurā savukārt mēs varam arī tālāk balsot par šiem punktiem. Vai ir iebildumi? Godājamiem deputātiem nav iebildumu. Līdz ar to mēs tātad varam balsot par šiem piektās daļas punktiem, kas sākas ar vārdiem “alkoholisko dzērienu reklāmu nedrīkst”. Vai ir iebildumi? Nav. Tātad pirmais apakšpunks būtu adresēts nepilngadīgajiem. Nav? Paldies!

2. punkts. Nav iebildumu.

3. punkts. Es domāju par 3.punktu deputātu Rugātes un Putniņa un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” redakcijā. Nav iebildumu, Berķa kungs?

 

A.Berķis. Abi varianti ir absolūti vienādi.

Sēdes vadītājs. Paldies! 4.punkts.

 

A.Berķis. Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. 5. punkts. Nav. 5.punktam mums ir divi varianti. Ir arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variants. Tātad jau iestrādāts ir. Nav komisijai iebildumu? Paldies!

6. punkts.

 

A.Berķis. Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tātad deputāta Ābiķa ierosinājums, ko viņš arī neuztur, nav balsojams, jo mēs jau esam iepriekš nobalsojuši par citu vairantu.

 

A.Berķis. Nē. Mēs varētu balsot par Ābiķa priekšlikumu, jo nekas tur... Alus un vīna reklāma ir atļauta...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Te ir otrais teikums: “bet pārējā alkohola reklāma”. Mums pārējais alkohols neeksistē.

 

A.Berķis. To mēs izsvītrojām.

Sēdes vadītājs. Mēs nevaram svītrot bez deputāta Ābiķa piekrišanas. Un nav arī tāda rakstiska ierosinājuma. Paldies, tātad šis nav balsojams, deputāta Ābiķa ierosinājums. Paldies! Tātad mēs varam nobalsot kopumā par piekto daļu, kas sastāv no deputāta Elferta ierosinātās redakcijas un apakšpunktiem, kas viņu papildina. Lūdzu balsošanu, un balsojam par šo variantu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 1, atturas — 2. Nav kvoruma. Lūdzu dzēst, un balsojam atkārtoti! Lūdzu balsošanu! Balsojam atkārtoti! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 1, atturas — 5. Nav kvoruma. Pārtraukums piecas minūtes.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu sekretariātu zvanīt! Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemsim vietas un reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu, reģistrācija! Lūdzu, reģistrējamies! Vai visi deputāti, kuri to vēlējās, ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu! 68 deputāti reģistrējušies kvorumam. Varam turpināt darbu un balsot par piekto daļu mūsu pieņemtajā redakcijā. Lūdzu balsošanu! Balsojam par piekto daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 6. Esam akceptējuši piekto daļu šajā redakcijā. Lūdzu uz trešo lasījumu godājamo komisiju sakārtot.

Lūdzu, sestā daļa.

 

A.Berķis. Sestā daļa. Ir komisijas variants un ir deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājums izslēgt vārdus “tabakas izstrādājumu”, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas tāds pats ierosinājums. Tātad jābalso par to, vai mēs izslēdzam šos “tabakas izstrādājumus”, paredzot līdz ar to... Jo citādi to reklāmu nosaka attiecīgi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze! Un pēc tam — Siliņa kungs.

 

A.Rugāte (KDS).Paldies sēdes priekšsēdētājam! Es atvainojos Siliņa kungam. Iespējams, ka mēs bijām vienlaicīgi ceļā uz tribīni. Es gribētu paskaidrot varbūt to kombināciju, kas mums varētu šeit izdoties tikpat veiksmīgi kā iepriekšējā jautājumā par reklāmas ierobežojumiem alkoholiskajiem dzērieniem, proti, ja tiktu iebalsots Izglītības un kultūras komisijas un deputātes Rugātes priekšlikums, vai arī Putniņa kunga priekšlikums un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums, kāds no tiem, ka ir aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma, rēķinoties ar to, ka Ministru kabineta noteikumi pagaidām vēl izstrādāti nav un tad, kad tie būs, tad arī tiks izdarīti attiecīgi labojumi. Bet, iekams šie noteikumi vēl nav parādījušies, nevajadzētu izdevību laist garām un otrajā lasījumā šeit neizdarīt šāda veida normu iestrādi.

Un otrs priekšlikums, kurš būtu komplektā ar šo tikko minēto priekšlikumu par aizliegumu, ir deputāta Putniņa, deputātes Rugātes un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums papildināt šo 21.pantu — 51.lapā jūs varat atrast šo priekšlikumu — ar astoto daļu, proti, ka šā panta piektās līdz septītās daļas noteikumi neattiecas uz raidījumiem un sporta un līdzīgiem pasākumiem, kur reklāmas atrodas notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos, firmu logos un citi) un no tām nav iespējams izvairīties. Ar šo papildinājumu mēs varam arī atrisināt jautājumu par to, ka, ja ir noslēgts līgums par kādas sporta spēles translāciju un tur parādās šīs reklāmas, kuru dēļ mēs it kā nevarētu parādīt pie sevis šo sporta translāciju, tad mēs to varam rādīt, jo likumā par to ir atruna. Bet, lai nebūtu tomēr atļauta speciāla reklāma, šo ierobežojumu tad arī noteiks šis pirmais priekšlikums, kas ir priekšlikums nr.166 vai 167 pēc jūsu izvēles. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Siliņa kungs! Pēc tam Žīgura — kungs, pēc tam — Inkēna kungs.

 

A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godāto Prezidij! Godātie kolēģi! Šeit es arī piekristu jau iepriekš izteiktajam aicinājumam no sestās daļas izslēgt vārdus “tabakas izstrādājumi”. Iemesls? Ja jūs uzmanīgi lasāt sesto daļu, tad jūs redzat, ka šeit ir ļoti dažādi temati. Teiksim, ārstnieciskie pakalpojumi, pārtikas produkti, ārstnieciskie līdzekļi, augu aizsardzība un tādas lietas, kas ir absolūti cita sfēra nekā tabakas izstrādājumi. Tabakas izstrādājumi un alkohols ir sabiedrībā pagaidām pieņemtas oficiālas narkotikas, izstrādājumi ar narkotisku iedarbību, kurus parasti reglamentē ar atsevišķiem likumiem vai ar atsevišķiem pantiem. Tādēļ šeit nav loģiski tos atstāt šajā vienā regulējošajā punktā, kamēr nav pieņemti attiecīgie likumi, jo mēs paši atceramies, ka likums “Par tabaku” arī netika mums tālāk uz priekšu, un kamēr nav izdoti Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ šeit tiem nav vietas. Tīri loģiski, lasot šo likumu, nav vietas, un te viņus nevajadzētu.

Runājot tālāk, kas attiecas uz to, kā viņu reaklāmu vajadzētu organizēt, te acīmredzot trešajā lasījumā kaut kas līdzīgs, kā izdarīts ar alkohola reklāmu, ir jāizstrādā arī par tabakas reklāmu. Te jau zināmas iezīmes ir, par ko runāja deputāte Rugāte. Par to, ka ja kaut kur fonā ir, un te ir arī Novakšānova priekšlikums par laikiem. Bet šeit nav redzams deputāta Novakšānova priekšlikums par laikiem, nav redzams, uz kuru vietu tas attiecas. Tādēļ es domāju, ka pašreiz izslēgt šo normu no šī 6.punkta un varbūt pat šajā otrā lasījuma variantā vispār aizliegt tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāmu, ko Kultūras un izglītības komisija izsaka kā papildu funkciju, varētu ar mērķi, lai trešajam lasījumam tiktu strādāts šajā sfērā. Jo es arī saprotu šī jautājuma ekonomisko nozīmi, un to daudzi saprot, ka uz tā ļoti daudz balstās šo raidorganizāciju pastāvēšanas iespējas.

Bet mums līdzvērtīgi ir jāsaprot arī tas kaitējums, kas tomēr radīsies, ja šīs reklāmas rezultātā palielināsies tabakas izstrādājumu lietošana, ne to ļaužu kategorijas vidū, īpaši jaunatnes un bērnu vidū, kur mēs to ļoti negribam. Tad mēs iegūsim vairāk zaudējumu, nekā iegūs labuma šīs raidorganizācijas. Tādēļ šeit ir vēl kārtīgi jāpiestrādā kaut kā līdzīgi tam, kā tas izdarīts ar alkoholu. Un tad, es domāju, trešajā lasījumā mēs nonāksim pie saskaņota teksta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Žīgura kungs! Pēc tam — Bērziņa kungs.

 

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Tikko deputāts Siliņa kungs izskaidroja jau un es vēl te papildināšu, ka mēs nonāksim diezgan lielās pretrunās, jo jūs zinat — sporta spēles parasti sponsorē tabakas un alkohola firmas. Un, ja mēs pārraidām internacionālās un varbūt arī mūsu hokeja spēles, tad jau šīs reklāmas vienmēr tur būs. Un netieši mēs būsim spiesti viņas rādīt, jo tauta prasa. Un šinī gadījumā mēs neiekasēsim nevienu santīmu par to. Es nedomāju, ka tieši vajadzētu kā tādu samaksātu reklāmu, bet, ja nu ir viena sporta spēles pārraide un tur viņas ir, tad es nezinu, kādā veidā, bet katrā ziņā vajadzētu mums arī iekasēt naudu par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Bērziņa kungs! Un pēc tam — Elferta kungs.

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es neesmu nevienā tabakas firmā un nepīpēju kopš septītās klases, tā ka man pārmest kaut kādu ieinteresētību nevarētu, bet tomēr es gribētu teikt, ka šis likums vairāk tiešām, es jau te teicu, konsultējos starpbrīdi ar dažiem cilvēkiem, kas labi zina Ameriku, un viņi sacīja, ka tas atgādina baptistu vasaras nometnes iekšējos noteikumus. Es domāju par tām televīzijām, kam vajadzēs strādāt un pelnīt arī no reklāmas. Tāpēc es domāju, ka Novakšānova kunga priekšlikums ir ļoti loģisks. Mēs tiešām aizliedzam tajā laikā reklāmu, kad to var skatīties mūsu jaunā paaudze. Bet no pulksten 23.00, kad iet filmas, kur mēs pieļāvām, ka tajās filmās varētu būt kaut kas tāds, kas, nu, aicina uz daudz ko sliktāku nekā, piemēram, pīpēšana? Ja mēs pieļāvām, ka tur var būt vardarbība un vēl kaut kas cits, tad droši vien tādā kompleksā ar vardarbību, piemēram, nekas tur slikts nenotiks. Tāpēc es tiešām domāju turēties drusku pie kaut kā racionāla un atbalstīt Novakšānova kunga priekšlikumu, kas ierobežo laika ziņā šo reklāmu, bet neierobežo viņu vispār. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Elferta kungs!

 

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs par šo jautājumu runājām jau iepriekšējā reizē, kad mēs apspriedām šo likumu, un es atkal aicinu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu panta sestajā daļā un arī septītajā daļā, jo tas ir kompleksā. Un faktiski, lai atbildētu uz Žīgura kunga jautājumu, es atbalstītu arī jauno astoto daļu, “Tēvzemei un brīvībai”, Rugātes un Putniņa priekšlikumu, ka, ja reklāmas paneļi atrodas stadionos un firmu logos, sporta vai kultūras pasākumos, uz tiem neattiektos šie aizliegumi. Un es gribētu atgādināt deputātam Bērziņam, ka tieši pusaudži bieži vien skatās raidījumus varbūt no pulksten 23 līdz 7. Un kāpēc arī ir reklāma? Reklāma ir, lai piesaistītu jaunus lietotājus vai piesaistītu lietotājus pie savas produkcijas.

Un vēl visbeidzot. Ir arī Eiropas direktīvas, kas aizliedz reklamēt tabaku radio un televīzijā, un, ja mēs gribam iestāties Eiropas Savienībā, mēs varētu jau pieņemt šādas normas. Un es atgādināšu atkal, ka, jau balsojot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, mēs jau tās apstiprinājām, tātad, respektīvi, Izglītības un kultūras komisijas priekšlikumus sestajā un septītajā daļā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Inkēna kungs! Un pēc tam — Graudiņa kungs!

 

E.Inkēns (LC). Es, tāpat kā Bērziņa kungs, nesastāvu smēķētāju mafijā un tomēr es saskatīju zināmu pretrunu Elferta kunga rīcībā, jo, no vienas puses, viņš aicināja iedzert vīnus, bet nez kāpēc uzskata, ka smēķēšana ir sliktāka par vīna dzeršanu. Bet tas nu tā.

Es uzskatu, ka mums nevajag skrieties pašiem ar sevi. Tabakas likums tepat Saeimā ir otrajā lasījumā. Šis likums arī ir otrajā lasījumā. Tas nozīmē, ka starpība viņu pieņemšanā varbūt ir pāris mēnešu. Tāpēc es uzskatu, ka komisijas variants, kur ir paredzēta šī likuma pieņemšana, ir visai pilnīgs. Ja jau mēs runājam par tabaku kopsumā, lai otrreiz nenāktu, es gribu teikt, ka Novakšānova kunga priekšlikuma būtība ir — cikos mēs ejam gulēt, nekas cits. Jo mēs labi zinām, ka lielās Rietumu cigarešu jeb tabakas kompānijas ir gatavas pārdot labas filmas kopā ar attiecīgo firmu reklāmu. Ja mēs gribam, lai šīs reklāmas sākas no pulksten 23, tas nozīmē, ka šīs filmas sāksies no pulksten 23 un gulēt mēs iesim vienos. Ja filma sākas pulksten 22, tad gulēt mēs ejam 12. Tas ir pavisam elementāri, tas ir saistīts ar to, cik daudz televīzijas skatītājs var gulēt, un viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Graudiņa kungs!

 

M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Ar te mazliet paskaidrojums, jo te var ļoti viegli sajaukt divas lietas. Pēc būtības mēs pašlaik diskutējam par divām daļām — par sesto daļu un par septīto daļu. Kamēr Siliņa kungs runāja, bija diezgan liels troksnis zālē, bet principā tas, ko viņš teica, bija pareizi, ka nav īpaši loģiski, ka tabakas izstrādājumi ir šajā sarakstā. Kad pirmo reizi pieņēmām, izskatījām šo likumu, pats valsts ministrs Apinis teica, ka pēc būtības tas nav īpaši svarīgi pašlaik to pieņemt, un faktiski, ja nobalsotu par Rugātes kundzes priekšlikumu, tas nozīmētu, ka Ministru kabinets nedrīkst reglamentēt attiecīgi ar saviem noteikumiem tabakas reklāmu. Tā ka faktiski tas rada brīvāku pieeju. Manuprāt, nav īpaši būtiski, vai atbalsta vai neatbalsta Rugātes un Putniņa priekšlikumu vai Izglītības komisijas priekšlikumu šajā sestajā daļā. Būtiskākais, par ko lielāko tiesu te runāja, ir septītā daļa, kura nosaka, vai nu mēs gribam pilnīgu aizliegumu, vai mēs gribam normu, kura būtu līdzīga alkoholam un vīnam, noteiktajai normai, ko mēs esam pieņēmuši, un kurā zināmu kompromisu ieturētu, kā Novakšānova kungs vai Kiršteina kungs ir ierosinājuši. Es tagad gribēju, lai būtu skaidrība par šo lietu, par šo sesto un septīto daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Berķa kungs rezumēs!

 

A.Berķis. Balsosim! Paldies! Nospriedīsim, kā balsot.

Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie kolēģi! Mēs varam tikai par sesto daļu pagaidām, tikai par sesto daļu pagaidām balsot, un viens balsojums, jo tie ir divi analoģiski priekšlikumi — viens ir izslēgt un otrs ir svītrot vārdus “tabakas izstrādājumus”. Tā ka lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 13, atturas — 9. Pieņemts. Tātad vārdi “tabakas iztrādājumi” ir svītroti no sestās daļas.

Tagad, godājamie kolēģi, mēs varam atgriezties pie septītās daļas.

 

A.Berķis. Es domāju, ka arī ir izdiskutēta un jābalso... Un vienādi ir gan Rugātei un Izglītības komisijai, gan Putniņam, ka aizliegta tabakas iztrādājumu un smēķēšanas reklāma, tikai Putniņš un “Tēvzemei un brīvībai” to iesaka pārejas noteikumos atlikt šī punkta spēkā stāšanos līdz 1998. gada 1. janvārim. Tātad....

Sēdes vadītājs. Paldies! Es atvainojos, bet mēs šo “Tēvzemes un brīvības” un deputāta Putniņa ierosinājumu nevaram balsot, jo šāds teksts neatbilst likuma prasībām, te ir vēlējuma izteiksme. Ja šis “Tēvzemei un brīvībai” un deputāta Putniņa ierosinājums būtu pie pārejas noteikumiem ar atsevišķu pantu, tas ir cits jautājums. Tātad mēs varam balsot tikai “Tēvzemes un brīvības” un deputāta Putniņa ierosinājumu papildināt pantu ar septīto daļu: “aizliegta tabakas iztrādājumu un smēķēšanas reklāma”. Tas ir tas pats, jo šādas iekavas par to, kas būtu vajadzīgs pārejas noteikumos, ir balsojams pie pārejas noteikumiem, mums likumā vienkārši nevar būt šāda teksta. Tātad mums ir jābalso, pirmkārt, par šo septīto daļu radikālākais priekšlikums, kas vispār izslēdz, un tikai pēc tam mēs varam balsot par pārējiem, kas ir jau skaidrojoši jeb paskaidrojoši.

Tātad, lūdzu, balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātes Rugātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 36 — par, 16 — pret, 9 — atturas. Pieņemts. Tādējādi...

 

A.Berķis. Novakšānovs vairs nav....

Sēdes vadītājs. Novakšānova kunga priekšlikumu vairs nevaram balsot, Kiršteina kunga priekšlikumu arī nevar balsot....

 

A.Berķis. Ir tikai astotais, pēdējais “Tēvzemes un brīvības”, Rugātes un Putniņa ierosinājums — papildināt 21. pantu ar jaunu astoto daļu, ka šīs panta daļas noteikumi, tas, ko mēs nobalsojām, neattiecas uz sporta un līdzīgiem pasākumiem, kur reklāmas atrodas notikumu fonā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai visiem ir skaidra šī priekšlikuma būtība? Tātad mēs varam balsot par deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemes un brīvības” frakcijas ierosinājumu papildināt ar jaunu astoto daļu. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 5. Pieņemta. Tātad pantam ir jauna astotā daļa šajā redakcijā.

 

A.Berķis. Līdz ar to var balsot par 21. pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Balsošanas režīmu! Balsojam par 21. pantu kopumā! Par pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 3. Pants pieņemts kopumā. Lūdzu, Berķa kungs, turpināsim!

 

A.Berķis. Tālāk 22. pants — “Reklāmas izvietošana”. Pirmajā daļā ir komisijas variants, kas sakrīt ar Rugātes un Putniņa un “Tēvzemes un brīvības” ierosinājumu, bet tālāk ir atšķirības. Un tātad komisijas variantā rakstīts: “raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma vai valsts valodā”. Un iesniegums ir, ka reklāmai jābūt valsts valodā. Tātad ne raidījuma, bet tikai valsts valodā. Te ir jābalso par katru no atsevišķajiem punktiem. Par katru no punktiem, pa vienam.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! “Tēvzemes un brīvības” un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājums ir jābalso, protams, pirmais un pa punktiem, jo tas būtiski atšķiras no komisijas varianta, kurš nesatur nekādus apakšpunktus. Tā ka, lūdzu, vai deputāte Rugāte vēlas? Lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! 22.panta pirmajā daļā es varētu komentēt šīs normas ar nepieciešamību izvirzīt prasību reklāmu izvietot blokos. Kas attiecas tātad uz 2.punktu šajā daļā, ne tā ir ļoti būtiska prasība no patērētāju interešu aizsardzības viedokļa. Tas nav nekas jauns, šāda prakse pastāv, varbūt tā ne vienmēr ir vēlama, ne vienmēr to labprātīgi arī grib realizēt, taču tā ir pasaules pieredze, un vajadzētu mums atkal izdarīt kādu labu secinājumu no tā, jo, ja šī reklāma atrodas blokos, tad tā ir mazāk traucējoša skatītājiem, kuriem šī reklāma nav interesanta un ne vienmēr arī saistoša. Taču, ja paredzēts šai reklāmai laiks ir, tad acīmredzot jāatrod kāds kompromisa variants, kurā tad gan reklāma var aiziet, gan arī minimāli tikt traucēts skatītājs. Ja šāda prasība būs jāpilda visām raidorganizācijām, tad skatītāji būs pasargāti no pārmērīgi biežas reklāmas parādīšanās, kas šobrīd nebūt nav nekas jauns, jūs manāt, ka tieši tā tas notiek, un likumam vajadzētu to reglamentēt.

Bet arī raidorganizācijas neko nezaudēs tāpēc, ka nemainās kopīgais reklāmai atvēlētais laiks, ja reklāma atrodas blokā, un reklāmu devējiem nebūs citas izvēles, viņi tik un tā liks šo reklāmu iekšā un reklāma tik un tā parādīsies, taču tā nebūs izmētāta nekontrolējamos laikos, vienalga, kādās sižeta vietās jebkurā raidījumā. Ja šo prasību noņem un raida, kad ienāk prātā, pa vienai atsevišķai reklāmai, tad skatītājiem nebūs izvēles, jo visi kanāli būs vienlīdz pārpildīti ar reklāmu un tādēļ arī grūtāk pieņemami. Tā ir patiešām skatītāju interešu aizsardzības norma. Ja netiek ievērota 3.punktā piedāvātā norma, proti, ka reklāmas atšķiršanai no pārējās programmas nedrīkst izmantot reklāmu veidojošo vai izplatošo uzņēmējsabiedrību reklāmu, tātad kādu pašreklāmas “džinglu”, kā mēs sakām, skaņu radio vai arī kādu kadru televīzijā, kas atšķir šo raidsabiedrību, uzņēmējsabiedrību, tad reklāmu veidojošās uzņēmējsabiedrības, kas bieži nav Latvijas uzņēmēji, un tā tas ir, nodrošinās sev bezmaksas reklāmu.

Vai mēs vēlamies viņiem šādā veidā to sagādāt? 4.punktā, kurš skan tā, ka raidījumos, ko veido atsevišķas daļas, sporta pasākumu translācijās vai līdzīga satura raidījumos vai uzvedumos ar starpbrīžiem reklāma izvietojama tikai starp daļām vai starpbrīžos. Šī norma ir ieviesta Rietumeiropā ļoti konsekventi, aizsargājot skatītāju intereses no pārmērīgas reklāmas un saglabājot māksliniecisko vērtību materiālam, kurš tiek rādīts.

2.punktam arī ir sagatavots pārejas noteikumu 21.punkts kā papildinājums pārejas noteikumiem, taču tas attiecas uz pārejas noteikumu balsojuma brīdi. Varbūt šobrīd es tad arī jūs neapgrūtināšu ar šī punkta skaidrojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

 

E.Inkēns (LC). Reklāmas raidīšanai blokos ne vienmēr ir pozitīvs efekts. Apmēram 15 gadus atpakaļ Čikāgā, kad notika ASV amerikāņu futbola finālmačs, pirmo reizi viņā atļāva izvietot reklāmas bloku. Rezultāts bija tas, ka tajās piecās minūtēs, kurās raidīja šo reklāmas bloku, Čikāgā bija masveidīgas kanalizācijas sistēmas avārijas sakarā ar pārslodzi, bet tajā pašā laikā man jāatzīst, ka es tiešām atbalstu, ka reklāmas blokiem ir jāpastāv. Bet diemžēl šajā Rugātes, Putniņa un “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumā ir divi punkti, kas diezin vai būtu loģiski.

Pirmais. Reklāmai ir jābūt valsts valodā. Mēs paši pirms tam nobalsojām, ka Latvijas televīzijas otrajā programmā būs raidījumi minoritātēm. Iedomājieties vienu vecticībnieku pārraidi, kur rādīs reklāmu nevis viņu valodā, nevis krievu valodā, pieņemsim, kādu reliģisku grāmatu vai kaut ko tamlīdzīgu, bet latviešu valodā. Kāda no tā ir jēga? Tāpēc reklāmai ir jābūt vai nu valsts valodā vai pārraides valodā, ja tā ir specifiska reklāma. Es, protams, ceru, ka tuvākā laikā mums nebūs pārraides arābu valodā ar korāna reklāmu, un tomēr...

Un trešais - reklāmas atšķiršanai no pārējās programmas nedrīkst izmantot reklāmu veidojošo vai izplatošo uzņēmējsabiedrību reklāmu. Taču tas ir nepieciešams kaut vai tāpēc, lai reklāmas devēji zinātu, uz kurieni piezvanīt, tāpēc ka tur parasti ir telefons klāt. To dara gan Latvijas televīzija, gan IP, un tas ir tikai tāpēc, lai reklāmas pasūtītājiem būtu vieglāk atrast tos cilvēkus, kas izvietos reklāmu televīzijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Es ierosinātu sākt ar pēdējo, ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājumu, ko ir pieņēmusi arī komisija, proti, ka raidījumos izvietotajai reklāmai jābūt raidījuma vai valsts valodā. Kad to mēs būsim atrisinājuši, tad ņemsim pēc kārtas pa punktam - Rugātes, Putniņa un “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Paldies. Es gribētu atbildēt par vecticībnieku, kurš, būdams Latvijas pilsonis, es pieņemu, jo pamatā vecticībnieki mums ir ļoti seni iedzīvotāji, varētu pieļaut, ka, Latvijā dzīvojot, viņam ir iespējams skatīties reklāmu arī latviešu valodā. Tad diez vai būtu liels pārkāpums. Bet, kas attiecas uz šī priekšlikuma daļām, tad patiešām arī mans priekšlikums būtu balsot pa daļām, par katru daļu... tās nav daļas, par katru punktu atsevišķi, un tad arī gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan arī frakcijas un deputātu priekšlikumā būtu ietveramas tās normas.

Sēdes vadītājs. Tā, vai Berķa kungs vēlas kaut ko papildināt?

 

A.Berķis. Nē, ir tieši tā, kā mēs abi sacījām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad mums ir sākumā jābalso deputātu iesniegtie priekšlikumi, šajā gadījumā deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumi.

 

A.Berķis. Sāksim ar Izglītības...

Sēdes vadītājs. Nesāksim ar Izglītības, tas ir komisijas variants, sāksim ar deputātu un frakcijas iesniegumu, un, ja viņš negūs atbalstu, tad mēs varam jau skatīt tālāk komisiju variantu, un tad mēs, dabīgi, balsosim par šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu pirmo daļu! Es atvainojos, mums jābalso par pirmo daļu, jo apakšpunkti atšķiras. Es atvainojos, nevis daļu, bet punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 20, atturas - 8. Iespējams, ka kvoruma trūkst tāpēc, ka neskaidri tika formulēts balsojums.

 

A.Berķis. Reklāmai jābūt valsts valodā. Mēs balsojam par šo punktu - reklāmai jābūt valsts valodā. Cits variants - raidījuma vai valsts valodā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs balsojam, jā, par 1.punktu - reklāmai jābūt valsts valodā. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par šo 1.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 18, atturas - 15. Nav pieņemts.

Nākamais mums ir jābalso...

 

A.Berķis. Reklāma vizuālajās programmās izvietojama blokos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo 2.punktu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 5, atturas - 9. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk - reklāmas atšķiršanai no pārējās programmas nedrīkst izmantot reklāmu veidojošo vai izplatošo uzņēmējsabiedrību reklāmu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 23, atturas - 18. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. 4.punkts - raidījumos, ko veido atsevišķas daļas, sporta pasākumu translācijā vai līdzīga satura raidījumos vai uzvedumos ar starpbrīžiem reklāma izvietojama tikai starp daļām vai starpbrīžos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 5. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk komisijas variants, kas ietver Izglītības...

Sēdes vadītājs. Nav komisijas variants.

 

A.Berķis. Tādā gadījumā mums jābalso...

Sēdes vadītājs. Mums jābalso kopumā.

 

A.Berķis. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variants. Ja mēs izbalsojam, ka reklāmai jābūt valsts valodā, tad mums ir jānobalso par “raidījuma vai valsts valodā”.

Sēdes vadītājs. Tas jau ir iestrādāts komisijas variantā. Jums ir atzīme, ka tas ir iestrādāts komisijas variantā.

 

A.Berķis. Piekrītu.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Ņemot vērā, ka galvenā problēma šajā pantā bija praktiski 1.punktā, mēs nenobalsojām, kā sākumā tika ierosināts, par šo ievaddaļu. Un, lai mums būtu pants pilnībā, un lai mums būtu šī daļa, panta daļa pilnībā, mums par ievaddaļu ir jābalso pēc punktiem. Un šeit, šinī gadījumā, par cik mēs neesam nobalsojuši 1.apakšpunktu “Tēvzemes un brīvības” un deputātu Rugātes kundzes un Putniņa kunga ierosinājumā, mums ir jābalso, vai mēs pieņemam šo otro variantu par ievaddaļu, kura praktiski ir izteikta komisijas variantā, kur nav apakšpunktu. Vai deputāti piekrīt? Tātad mums ir jābalso par šo komisijas varianta ievaddaļu. Lūdzu balsošanu, un balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 5. Tātad esam nobalsojuši par pirmās daļas ievaddaļu un mums ir jānobalso vēl par kopējo redakciju, kura sastāv no komisijas ievaddaļas un tiem punktiem, par kuriem mēs, atsevišķi balsojot, nobalsojām. Lūdzu balsošanu, un balsojam par 22.panta pirmās daļas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk otrā daļa. Nav ierosinājumu. Trešā daļa - nav ierosinājumu. Ceturtā - atbildīgās komisijas sīks ierosinājums, papildinājums. Ir iebildumi?

Tālāk piektā daļa - nav. Sestā daļa - nav. Septītā daļa - nav. Astotā daļa. Atbildīgā komisija ierosina svītrot daļu. Deputāti Rugāte un Putniņš arī iesaka svītrot, un daļa ir izsvītrota.

Sēdes vadītājs. Vienu mirkli! Tātad mēs varam balsot par atbildīgās komisijas ierosinājumu - svītrot astoto daļu. Neviens neiebilst pret astotās daļas svītrošanu? Paldies! Un nākamais?

 

A.Berķis. Tālāk ir devītā daļa. Tur ir deputātes Rugātes ierosinājums - kur pārcelt, un tas līdz ar to tiek pārcelts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies!

 

A.Berķis. Devītais - turpmāk mainīt numerāciju. Tas ir loģiski. Ierosinājumu nav. Desmitais ir “Tēvzemes un brīvības” un deputātu Rugātes un Paula Putniņa ierosinājums - papildināt pantu ar vienpadsmito daļu. Par desmito nav nekādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies!

 

A.Berķis. Jā, bet ir ierosinājums papildināt pantu ar vienpadsmito daļu: “Latvijā veidotas reklāmas laiks raidorganizāciju programmās nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no diennakts raidlaika apjoma”. Gribu paskaidrojumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Un cienījamo referent! Es gribētu vēl atgriezties pie astotās un devītās daļas, kas ir ierosināta kopā ar desmito. Tātad trīs daļas svītrot. Par to netika nekas teikts Saeimai. Un ir arī ierosinājums svītrot devīto daļu, un arī 10.daļu ir ierosināts svītrot. Savukārt tālāk tekstā ir iestrādāta 23.pantā jauna piektā daļa. Šeit tas ir nepiederoši, šeit sakārtotības labad būtu jāsvītro šīs trīs daļas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs tiešām esam aizmirsuši. Mums ir jābalso par deputātes Rugātes priekšlikumu svītrot arī vēl devīto un desmito daļu. Vai varam balsot atsevišķi par katras daļas svītrošanu? Un tad atgriežamies tālāk. Lūdzu, balsojam par deputātes Rugātes ierosinājumu svītrot devīto daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 21, atturas - 16. Nav pieņemts. Lūdzu dzēst!

Un balsojam par deputātes Rugātes ierosinājumu svītrot desmito daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 22, atturas - 15. Nav pieņemts.

Tālāk ir ierosinājums par papildināšanu ar vienpadsmit daļu. Šeit gan jāsaka... Lūdzu, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Šeit jau no zāles atskanēja priekšlikums - atbalstīt šo priekšlikumu. Es arī ļoti sirsnīgi uz to aicinātu, jo tad mēs turpmāk varētu katru stundu vismaz pusstundu skatīties reklāmu. Tātad pusi dienas, varētu teikt, pusi raidlaika mums būs reklāma un pusi būs pārējais. Atbalstīsim!

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

A.Berķis. Godājamie deputāti! Es domāju, ka te ir mazliet redakcija kaut kā kļūmīga. Droši vien, ka ierosinātāji gribējuši rakstīt, ka 50 procentiem no reklāmām jābūt veidotām Latvijā. Vai nav tā domāts?

Sēdes vadītājs. Paldies, Berķa kungs! Mums ir ļoti grūti zināt, ko katrs no mums domā. Mēs redzam to, kas ir rakstīts. Paldies! Tā ka, ja pastāv uz balsojumu godājamie deputāti Rugāte un Putniņš, tad mums ir jābalso šis ierosinājums, Rugātes kundze! (No zāles deputāte A.Rugāte: “Šeit ir redakcionālas dabas kļūda!”) Paldies! Tad jūs nepieprasāt balsojumu šobrīd? Paldies. Nebalsojam, jo deputāte Rugāte vairs nepieprasa šo balsojumu.

 

A.Berķis. Par 22.pantu kopumā jābalso.

Sēdes vadītājs. Paldies! Man vienīgi jāprasa, vai deputāts Putniņš neuzstāj uz balsojumu, ja mēs... diskriminējam. Paldies! Lūdzu, balsojam par 22.pantu kopumā mūsu pieņemtajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 7. Pieņemts 22.pants.

 

A.Berķis. 23.pants - “Speciālie reklāmas raidījumi”. Par pirmo daļu nav, par otro daļu - nav, par trešo daļu nav neviena priekšlikuma. Par ceturto daļu ir gan atbildīgās komisijas variants, ļoti lakonisks, gan deputātes Rugātes priekšlikums. Jā, par ceturto daļu ir tikai komisijas variants. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav godājamiem kolēģiem iebildumu?

 

A.Berķis. Tālāk deputāte Rugāte ierosina papildināt pantu ar piekto daļu. Es gribu, lai viņa pati izstāsta. Tāpat arī “Tēvzemei un brīvībai” iesaka piekto daļu citā redakcijā izteikt. Tur ir nedaudz atšķirīga redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Godātie kolēģi! Šis ir tas pants un šī ir tā daļa, par kuru mēs iepriekš jau runājām, skarot 22.panta astoto, devīto un desmito daļu, kuras tika svītrotas. Šeit tās parādās ar to tekstu, kuru jūs redzat. Un es nedomāju, ka te ilgāk vajadzētu laiku kavēt, lai varētu kaut ko skaidrot. Daudz sarežģītāka situācija bija 22.pantā. Nē, tur mēs svītrojām.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Rugātes kundze, mēs nesvītrojām. Jūs ierosinājāt svītrot, bet mēs nesvītrojām.

 

A.Rugāte. Astotā un devītā tika svītrota.

Sēdes vadītājs. Devītā un desmitā netika svītrota, Rugātes kundze! Astotā tika svītrota.

 

A.Rugāte. Es uzturu balsojumu. Un tad ir sakārtošanas jautājums uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rugātes kundze, tad mums vēl jāprecizē šajā redakcijā pārejas noteikumi. Mēs nevaram balsot par pārejas noteikumiem, balsojot par konkrētu pantu.

Inkēna kungs vēl vēlas? Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Tikai paskatīsimies no pašreizējās Latvijas televīzijas realitātes, pret ko cīnās šis pants. Praktiski šis pants iznīcina “Piccu TV”, jo tieši “Picca TV” šāda veida reklāmas lieto. “Picca TV” galīgi nav no tām televīzijas stacijām, kuras Latvijā nebūtu populāras un kuras iedzīvotāji neskatītos. Kas vēl tiek iznīcināts? Ir vesela rinda no lielajām koncertu pārraidēm, kurām ir daudzi sponsori. Un, ja viņus visus nosauc, tad tas aizņem daudz laika. Piemēri, kādi konkrēti Latvijā reāli ir bijuši, ir “Spiets”, Dziesmu svētki un skaistuma konkursi. Tieši tur, lai neaizņemtu ētera laiku, bet lai izteiktu pateicību sponsoriem, apakšā slīdošā rindā tiek izteikta šī pateicība sponsoriem. Ieviešot pantu Rugātes kundzes redakcijā, diemžēl mēs atņemam cilvēkiem iespēju, netraucēti skatoties pārraidi, uztvert arī šo pateicību. Televīzijā būs spiesti katrreiz lasīt šos sponsorus, rādīt viņus, vārdu sakot, pārraide tiks traucēta daudz vairāk nekā līdz šim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, mums ir jābalso par deputātes Rugātes ierosinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam! Lūdzu rezultātu! 3 - par, 26 - pret, 21 - atturas. Nav kvoruma. (No zāles: “Tieši ir kvorums!”)

 

A.Berķis. Ir, ir! Tieši 50.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tieši ir kvorums, bet nav pieņemts. Paldies!

Tagad ir jautājums par “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu, jo burtiski teksts skan: “Piekto daļu izteikt...” Mēs neesam nobalsojuši par piekto daļu. Tā ir noņemta. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk tad ir par 23.pantu kopā jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 23.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! 40 - par, 10 - pret, es atvainojos, 10 - atturas. Pieņemts. Paldies! Es gribu atgādināt tiem godājamiem deputātu kungiem, kas pašlaik gatavojas atstāt zāli, ka mums kvorums ir uz robežas.

 

A.Berķis. Tālāk 24.pants - “Citi reklāmas izplatīšanas ierobežojumi”. Par pirmo daļu nav ierosinājumu, par otro daļu nav ierosinājumu un trešajā daļā ir atbildīgās komisijas papildinājums. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi, iebildumu nav.

 

A.Berķis. Par ceturto daļu nav nekādu priekšlikumu. Varam balsot par 24.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai mēs akceptējam 24.pantu kopumā? Jo nav nekādi iebildumi bijuši un labojumu nav. Akceptējam. Paldies!

25.pants.

 

A.Berķis. “Atbildība par reklāmu”. Par šā panta nevienu daļu nav neviena iebilduma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies! Akceptējam 25.pantu.

 

A.Berķis. 26.pants - “Programmu vai raidījumu sponsorēšana”. Par pirmo, otro, trešo un ceturto daļu nav neviena priekšlikuma. Piektajā daļā ir Putniņa un Rugātes priekšlikums - “Programmas vai raidījumus aizliegts sponsorēt fiziskajām vai juridiskajām personām, kuru tiešā nodarbošanās saistīta ar to preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana aizliegta vai ierobežota.” Komisija iesaka, ka tikai bērniem paredzētās programmas vai raidījumus aizliegts sponsorēt fiziskajām vai juridiskajām personām, kuru tiešā nodarbošanās saistīta ar to preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta vai ierobežota. Tātad vienā gadījumā tas attiecas uz bērniem, otrā - uz visiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Godātie kolēģi! Vai nu mums tas patīk vai nepatīk, bet diemžēl Rietumeiropā ir pieņemta šī norma likumdošanā šajā nozarē, kas nosaka radio un televīzijas produkciju un neatļauj nekādu raidījumu sponsorēšanu personām, kas ražo vai pārdod preces, kuru reklamēšana ir aizliegta. Pēc būtības sponsorēšana ir viens no reklāmas veidiem, jo sponsorētāja vārds parādās raidījuma sākumā vai raidījuma beigās. Tādēļ arī ir šī redakcija, kurā nevis minēti tikai bērnu raidījumi, bet gan aizliegts sponsorēt jebkuru raidījumu fiziskām vai juridiskām personām, uz kurām tas attiecas kā aizliegums šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

 

E.Inkēns (LC). Es tomēr gribu aicināt jūs balsot par komisijas izstrādāto variantu, jo es šaubos, vai pieaugušus cilvēkus tik ļoti samaitās tas, ka viņi raidījuma sākumā vai beigās redzēs Latvijas “Lucky Strike” vai kādas citas tabakas vai alkohola firmas “logo”, it sevišķi tāpēc, ka tās pašas “Lucky Strike” filmas jūs visi ļoti labprāt skatāties. (No zāles deputāte I. Kreituse: “Kur tad ir “Latvijas Balzams”?”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Varam balsot. Tagad, lūdzu, balsojam par deputātu Putniņa un Rugātes ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 24, atturas - 18.Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Sestā daļa. “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes ierosinājums. Komisijas variantā ir “aizliegts sponsorēt ziņu raidījumus, izņemot šauri tematiskas ziņas”, Rugātei un “Tēvzemei un brīvībai” - “aizliegts sponsorēt ziņu raidījumus”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi, varam balsot! Balsojam, lūdzu par deputātes Rugātes un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 22, atturas - 14. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Komisijas variants: “Aizliegts sponsorēt ziņu raidījumus, izņemot šauri tematiskas ziņas”, tas ir, teātru informāciju, varbūt mākslas izstāžu informāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret to mums laikam nav nevienam pretenziju, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Tas arī paliek, ja mēs noraidījām Rugātes priekšlikumu.

 

A.Berķis. Septītajā nav priekšlikumu. Varam balsot par 26.panta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par 26.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! 38 - par, 2 - pret, 12 - atturas. Pieņemts.

 

A.Berķis. 27.pants - “Programmu veidošanas un izplatīšanas tehniskā kvalitāte”. Nav piezīmju un ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

A.Berķis. 28. pants - “Izplatīto programmu uzskaite un glabāšana.” Atbildīgās komisijas neliels papildinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Berķis. Pirmajā daļā priekšlikumu nav. Otrajā daļā - “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes ierosināta redakcija, kurā ir dažu vārdu atšķirība no komisijas varianta. Kā katra programmu veidojoša raidorganizācija patstāvīgi veic uzskaiti par izplatīto programmu pēc padomes izstrādātas vienotas uzskaites formas. Komisijai tā nav, bet trešajā daļā ir principā jau nosaukts, kam ir jābūt šajā informācijā, nav tikai uzskaites formas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze vēlas balsojumu? Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS).Te var būt nav īstais jautājums debatēm. Tā ir vienkārši vienota forma, kas atvieglotu padomei turpmāko informācijas apstrādi, lai varētu kontrolēt kopīgo situāciju valstī šajā nozarē, kaut vai valodu attiecībās, reklāmas izvietošanā, raidlaika apjomos un tā tālāk, un tā tālāk. Un, ja tādas vienveidīgas uzskaites nebūs, tad padomei būs lielas grūtības savu funkciju ietvaros kaut kādus šādus normatīvus dokumentus izdot vai arī radīsies domstarpības ar raidorganizācijām. Tīri tehnoloģiskam padomes darba procesa atvieglojumam.

Sēdes vadītājs. Balsosim, godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanu! Balsojam par deputātes Rugātes un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu otrajā daļā! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - nav, atturas - 10. Nav kvoruma.

Lūdzu, atkārtosim balsojumu par otrās daļas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 12. Pieņemta redakcija.

 

A.Berķis. Tātad komisijas variants nav jābalso. Trešā daļa - frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un Rugātes ierosinājums. Tas ir vēlējuma formā, komisijai ir obligātā formā jāietver informācija. Tā ir tikai redakcionāla atšķirība. Manuprāt, komisijai ir labāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāte Rugāte vēlas ko teikt? Jā, lūdzu, deputāte Rugāte!

 

A.Rugāte (KDS). Godāto referent! Es nevarētu teikt, ka mums ir priekšlikums vēlamā formā. Jā, patiešām, nodrošina kontroles iespēju pār raidorganizācijas darbības atbilstību likuma prasībām. Un šobrīd, nenosakot likumā precīzas uzskaites pozīcijas padomei, var rasties problēmas ar šī likuma īstenošanu, jo šobrīd nav šādas informācijas apjoma un precīzas vākšanas un apstrādes pieredzes, bet šīs ziņas prasa sabiedrība un tās sabiedrībai ir jādod.

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs bija pirmais. Pēc tam - Inkēna kungs.

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Tas nav likuma teksts, ko piedāvā Rugātes kundze šeit. Ja šeit nav vēlamās formas, man drīzāk izskatās, ka ir apgalvojuma forma, bet komisijas piedāvājumā šeit ir skaidri un gaiši pateikts, kam ir jābūt ietvertam. Un, ja mēs iebalsojam iepriekš Rugātes kundzes priekšlikumu par vienotu uzskaites formu, tad padomei par to jārūpējas, un šeit jau ir zināms priekšlikums padomei. Un tāpēc es aicinātu Rugātes kundzi noņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Inkēna kungs, lūdzu! Nav. Rugātes kundze? Paldies, Rugātes kundze! (No zāles deputāte A. Rugāte: “Es varētu piekrist!”) Rugātes kundze piekrīt, ka varētu palikt komisijas variants.

 

A.Berķis. Balsojam 28.pantu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanu! Balsojam par 28.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

 

A.Berķis. 29.pants - “Programmas un raidījuma izlaiduma dati”. Pirmā daļa - atbildīgās komisijas papildinājums.

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

A.Berķis. Otrā daļa - atbildīgās komisijas ierosinājums svītrot daļu. Daļa ir izsvītrota.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Berķis. Trešā daļa. Komisijas ierosinājums - mainās tātad numerācija. Daļa paliek. Ceturtā daļa. Atbildīgās komisijas redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Vai godājamiem kolēģiem ir par šo pantu kādi iebildumi? Nav. Paldies!

 

A.Berķis. Tātad pants pieņemts.

Sēdes vadītājs. Akceptēts.

 

A.Berķis. Ceturtā nodaļa - “Retranslācija, kabeļtelevīzija un radioretranslācija, kabeļradio, kolektīvās antenas”. Komisijas precizēts virsraksts. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu godājamiem deputātiem.

 

A.Berķis. 30.pants - “Programmu retranslācija”. Pirmā daļa - “Tēvzemes un brīvības” ierosinājums svītrot otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Arī deputāte Rugāte ierosina svītrot šo otro teikumu.

 

A.Berķis. Jā, arī deputāte Rugāte.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēlas komentēt? Nē! Balsojam par deputātes Rugātes un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu svītrot pirmās daļas otro teikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 24... Nav kvoruma. Lūdzu dzēst! Un atkārtosim balsojumu.

 

A.Berķis. Ierosinu saņemties, jo mēs nupat drīz būsim pusē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 24, atturas - 18. Nav pieņemts. Lūdzu nākamo!

 

A.Berķis. Tālāk par otro, trešo un ceturto daļu nav nevienas piezīmes. Par pantu vairāk nevienas piezīmes nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsojam par pantu kopumā, 30.pantu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

 

A.Berķis. 31.pants - “Radio, televīzijas un teleteksta retranslācija.” Komisija ierosinājusi mainīt nosaukumu: “Retranslācijas atļauja”. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Berķis. Tālāk par pirmajām trim daļām neviena ierosinājuma nav. Ceturtā - atbildīgās komisijas redakcionāls labojums. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pants akceptēts.

 

A.Berķis. 32.pants - “Kolektīvās antenas”. Ierosinājums mainīt virsrakstu - “Kolektīvās uztveršanas sistēmas”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies! Turpinām!

 

A.Berķis. Tālāk - pirmā daļa. Atbildīgās komisijas ierosinājums aizvietot dažus vārdus un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājums aizstāt vārdus “dotajā apdzīvotajā vietā” ar “šajā valsts teritorijas vietā”. Daļēji šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies, bet te ir rakstīts, ka nav pieņemts.

 

A.Berķis. Man jālabo tas ieraksts un jāsaka, ka daļēji tas ir pieņemts, “apdzīvotajā vietā” ir pieņemts, bet komisija lieto “attiecīgajā apdzīvotajā vietā”. Nevis “dotajā apdzīvotajā vietā”, bet “attiecīgajā apdzīvotajā vietā”.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi šī iesnieguma autoriem? Vēlas balsojumu? Pieņemts. Paldies! Ejam tālak!

 

A.Berķis. Tālak 2.punkts ar vienu iekavu. Nav iebildumu. Trešā daļa. Atbildīgās komisijas labojums. Ceturtajā daļā atbildīgās komisijas labojums. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Berķis. 32.pants.

Sēdes vadītājs. Ja nav iebildumu, 32.pants akceptēts. Lūdzu, 33.

 

A.Berķis. 33.pants - “Kabeļtelevīzijas un kabeļradio sistēmas un to izveidošana”. Pirmā daļa - atbildīgās komisijas jauns variants. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies! Varbūt apstāsimies pie tiem, kur ir deputātu un frakciju priekšlikumi.

 

A.Berķis. Jā. Trešā daļa - “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes ierosināts svītrojums. Tā nav tikai redakcija vien. Iesniedzēji tātad līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Paldies! Rugātes kundze laikam paskaidros, kāpēc viņa vēlas svītrot šo daļu. Lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS). Paldies. Šajā panta trešajā daļā ir priekšlikums svītrot tekstu “bet ja tā veido savu programmu, arī apraides atļauja”. Kādēļ? Tādēļ, ka pēc citu Eiropas Padomes valstu pieredzes kabeļtelevīzijas kompānijām ir ļauts nodarboties tikai ar programmu izplatīšanu. Tās savu programmu neveido, jo tiek uzskatīts, ka raidorganizācijas darbībā veidojas interešu konflikts, ja tās izplata savu programmu. Būtu gan pieļaujama lokālu programmu veidošana un šāds priekšlikums, daļu precizējot, ir iestrādājams trešajam lasījumam, bet šobrīd šeit būtu nepieciešams svītrojums.

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam par deputātes Rugātes un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 9, atturas - 8. Pieņemts. Paldies! Svītrots ir.

 

A.Berķis. Ceturtā daļa - atbildīgās komisijas neliels labojums. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Berķis. Piektā daļa - atbildīgās komisijas neliels labojums un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes ierosināts svītrojums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pret labojumu nav iebilžu. Par svītrojumu, lūdzu, deputāte Rugāte!

 

A.Berķis. Tā kā trešā daļa mums ir pieņemta Rugātes variantā, tad arī šai, manuprāt, ir jāpaliek Rugātes variantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemta šī daļa frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes redakcijā.

 

A.Berķis. Tālāk sestā daļa. “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes ierosināts svītrojums. Es gribētu pašas ierosinātājas komentāru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Šis svītrojums 33.panta sestajā daļā ir “pašas veidotās programmas”, un tas ir kopsakarā ar tikko nobalsoto 33.panta trešo daļu, jo šajā pieņemtajā variantā uz pārrobežu televīziju nepamatoti nav attiecināti pretmonopolizācijas noteikumi. Un tādēļ arī šeit tie būtu svītrojami. Pie tam mēs jau esam nobalsojuši un izteikuši savu attieksmi. Šeit atliek tikai svītrot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai godājamiem deputātiem nav iebildumu? Jo tas tiek darīts, redakcionāli saskaņojot ar mūsu iepriekšējo balsojumu. Paldies! Tātad pieņemts ir deputātes Rugātes un “Tēvzemes un brīvības” frakcijas ierosinātais svītrojums sestajā daļā.

 

A.Berķis. Jā, un tagad nāk sestās daļas “a” apakšpunkta redakcija.

Sēdes vadītājs. 4.punkta “a” apakšpunkts.

 

A.Berķis. 65.lapaspuse.

Sēdes vadītājs. Tas ir 4.punkta “a” apakšpunkts.

 

A.Berķis. Atbildīgās komisijas precizēta redakcija. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Vai ir iebildumi? Nav. Turpinām!

 

A.Berķis. “B” apakšpunkts. Atbildīgās komisijas precizējums. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk piektā daļa. Atbildīgās komisijas ierosinājums - svītrot palīgteikumu. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Berķis. Tālāk sestā daļa, atbildīgās komisijas ierosinājums... Ak tā, pieņemta, bet atbildīgā komisija ierosinājusi izveidot jaunu septīto daļu, kas arī ir izdarīts. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča. Lūdzu, Počas kundze!

 

A.Poča. (DPS). Es ļoti atvainojos, ka es atmodos tik vēlu, bet es tomēr gribētu teikt, ka kancelejas nodevas mūsu likumdošanā nav. Vajadzētu precizēt šo lietu vismaz uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai Berķa kungs apsolās uz trešo lasījumu precizēt?

 

A.Berķis. Jā, es to apsolos, mēs ierosināsim ieviest.

Sēdes vadītājs. Paldies! Berķa kungs apsolījās, tā ka viņš pildīs noteikti savu vārdu un tiks precizēts.

 

A.Berķis. Bet tagad ir atbildīgās komisijas ierosinājums izveidot jaunu septīto daļu. Vai ir iebildumi, ka Nacionālā radio un televīzijas padome savu lēmumu par kabeļtelevīzijas vai kabeļradio reģistrācijas apliecības izsniegšanu 14 dienu laikā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā?

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies!

 

A.Berķis. Un līdz ar to septītā maina numerāciju. Astotajā daļā ir deputātes Rugātes un “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājums izteikt mazliet citādi redakciju. Komisijas ierosinājums ir - retranslējamo programmu izvēles koncepcija ir kabeļtelevīzijas un kabeļradio reģistrācijas apliecības obligāts pielikums, bet deputāte Rugāte un “Tēvzemei un brīvībai” ierosina - retranslējamo programmu saraksts un raidīšanas apjoms (raidlaiks) ir kabeļtelevīzijas un kabeļradio reģistrācijas apliecības obligāts pielikums. Ka apjoms šeit būtu (tas ir mans komentārs), tas būtu, manuprāt, loģiski, bet retranslējamo programmu saraksts diez vai ir iespējams, jo to taču nevar paredzēt, galvenais ir koncepcija, ko mēs taisāmies pārraidīt, bet šis saraksts attiecīgi rodas no notikumiem, kādi ir.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai Rugātes kundze vēlas komentēt? Balsosim! Paldies! Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājumu pie astotās daļas! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 24, atturas - 14. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk devītā daļa. “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes ierosinājums ir izteikts šādi: tiesības, ko dod kabeļtelevīzijas vai kabeļradio apliecība, nav nododamas citai personai. Un komisijai ir variants - kabeļtelevīzijas vai kabeļradio reģistrācijas apliecība nav nododama citai personai. Tātad viens runā par to, ka tiesības nevar nodot, otrs - ka reģistrācijas apliecību nevar nodot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai balsojam, Rugātes kundze? Balsojam. Lūdzu, balsojam par deputātes Rugātes priekšlikumu pie devītās daļas! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 5. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk 33.pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam par 33.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

 

A.Berķis. 34.pants - “Kabeļtelevīzijas sistēmu darbības nosacījumi.” Pirmā daļa - atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums un “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes ierosinājums, abi ir vienādi. Ierosinu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tas jau ir pieņemts.

 

A.Berķis. Nē, varbūt jūs nesaskatāt vienādību.

Sēdes vadītājs. Rugātes kundze saskata vienādību. Līdz ar to ir pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk otrā daļa. “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes ierosinājums svītrot otro daļu, jo tā attiecas uz retranslāciju, kas reglamentēta 30.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Tā, balsosim, es domāju, godājamie kolēģi! Balsojam par deputātes Rugātes un “Tēvzemei un brīvībai” frakcijas ierosinājumu par otrās daļas svītrošanu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 25, atturas - 7. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Piektā nodaļa. Ak tā, pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsosim kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 6. Nav kvoruma. Tūlīt būs kvorums, mums deputāti no aizmugurējām rindām nāk savās vietās. Lūdzu atkārtot balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

 

A.Berķis. Piektā nodaļa - “Raidorganizāciju tiesības uz informāciju un atbildība.” 35.panta pirmajā daļā un otrajā daļā nekādu labojumu nav. Līdz ar to pants var tikt pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs pieņemam, akceptējam 35.pantu.

 

A.Berķis. 36.pantā neviena labojuma nevienā daļā nav.

Sēdes vadītājs. Akceptējam 36.pantu.

 

A.Berķis. 37.pantā pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas izmaiņa pirmajā teikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

 

A.Berķis. Otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā nevienas izmaiņas nav, līdz ar to arī pantā vairāk nevienas izmaiņas nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! 37.pantu akceptējam.

 

A.Berķis. 38.pants - “Civiltiesiskā atbildība par kaitējumu.” Pirmajā daļā atbildīgās komisijas citāds variants. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi pret šo pantu? Nav. Pants akceptēts.

 

A.Berķis. Atbildīgā komisija ierosinājusi otro daļu. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Akceptējam.

 

A.Berķis. Līdz ar to 38.pants ir viss.

Sēdes vadītājs. Paldies! 38.pants akceptēts. 39.pants.

 

A.Berķis. “ Administratīvā atbildība un kriminālā atbildība.” Nav nevienā daļā neviena ierosinājuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Akceptēts 39.pants.

 

A.Berķis. 40.pants - “Raidorganizāciju darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu.” Atbildīgās komisijas precizēts virsraksts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi godājamiem kolēģiem? Nav. 40.pants akceptēts.

 

A.Berķis. Pirmajā daļā atbildīgās komisijas papildinājums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgas komisijas papildinājumiem un labojumiem? Iebildumu nav, tātad 40.pants ir akceptēts.

 

A.Berķis. Nav, nav, ir arī otrā daļa, kur arī ir atbildīgās komisijas ierosinājums.

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, deputāti izteica, ka viņiem pret atbildīgās komisijas ierosinājumiem šoreiz nav iebildumu visā pantā.

 

A.Berķis. Jā, skaidrs. Pilnībā piekrītu un pateicos par 40. panta pieņemšanu.

Sestā nodaļa - “Nacionālā radio un televīzijas padome.” 41.pants. Pirmajā daļā - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosinājusi aizstāt vārdus “pastāvīga institūcija” ar vārdiem “pastāvīga valsts institūcija”.

Sēdes vadītājs. Noņem komisija šo ierosinājumu. Paldies!

 

A.Berķis. 41.pants līdz ar to ir...

Sēdes vadītājs. Akceptēts. Paldies!

 

A.Berķis. 42.pants. Pirmajā daļā ir “Tēvzemei un brīvībai”, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātes Rugātes ierosinājums, kura pirmā daļa ir tāda pati kā komisijai, bet otrā daļa komisijas variantu papildina, ka Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido Saeima un tās sastāvā ir deviņi locekļi, tik tālu sakrīt, no tiem seši tiek ievēlēti no Radošo savienību padomes un Zinātņu akadēmijas izvirzītiem kandidātiem. Un savukārt ir deputāta Putniņa ierosinājums, kurš sakrīt ar Rugātes priekšlikumu, bet ir vēl papildinājums - katru izvirzīto kandidātu Saeima apstiprina vai noraida, pieprasot tā vietā citu. Pārējos trīs Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus izraugās pati Saeima.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums ir jāapspriežas. Vai pirms šī ļoti būtiskā un daudz diskusiju izsaukušā panta mums nevajadzētu starpbrīdi? Lai varētu varbūt kuluāros apspriest šo problēmu. (Starpsauciens no zāles: “Tehnisko!”)

 

A.Berķis. Nē, man personīgi tehnisko vairs līdz rītam nevajag.

Sēdes vadītājs. Paldies, Berķa kungs, bet citi nav tik izturīgi kā jūs. Tātad starpbrīdis līdz pulksten 22.15.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Mums jāsāk darbs sēdē. Lūdzu, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Tātad mums jāsāk debatēt par 42.panta pirmo daļu - par Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanu, kur ir komisijas variants, “Tēvzemei un brīvībai”, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātes Rugātes variants un deputāta Putniņa variants. Es domāju, ka...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debatēsim vai balsosim? Kolēģi izsaka vēlēšanos debatēt. Tā, Siliņa kungs ir pirmais, Rugātes kundze, Putniņa kungs. Lūdzu!

 

A.Siliņš (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es saprotu, ka visi grib steigā kaut ko izdarīt, bet īstenībā pašreiz mēs apspriežam pašu būtiskāko jautājumu. Mēs apspriežam jautājumu par to institūciju, kura realizēs īstenībā šī likuma darbību. Līdz šim mēs esam noteikuši dažādas normas, un tagad viņam, šim likumam jādzīvo. Viņš dzīvos tad, ja būs šī institūcija. Un tagad es gribu pievērst uzmanību tam, kā mēs šeit visu laiku šo likumu saucam, tātad likums ir “Elektroniskie (es uzsveru) sabiedrības saziņas līdzekļi”, pēc tam ir definēts, kas ir šī Nacionālā radio un televīzijas padome. Tā ir pastāvīga institūcija, ievērojiet, ne pastāvīga valsts institūcija, jo Vides komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atteicās no sava priekšlikuma, tātad viņa ir pastāvīga institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses. Bet īstenībā šeit ierakstīts mehānisms komisijas variantā ir izveidot pastāvīgu valsts institūciju, Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums bija ļoti pamatots, bāzējoties uz tālāko tekstu komisijas variantā. Tātad tas ir mehānisms, kādā mēs vēlējam ministrus vai vēl kaut ko, tātad izveidot valsts institūciju un saukt viņu par sabiedrības institūciju. Šeit ir pretruna. Pretruna ir tā, kas citās civilizētās valstīs tiek noņemta, realizējot tā saucamo līdzsvara principu. Līdzsvara princips šādām institūcijām, kas pārstāv gan sabiedrības, gan valsts intereses, šajā gadījumā ir tāds, ka gan sabiedrības, gan valsts institūcijas veido jeb nosaka no viņām atkarīgas institūcijas. Šajā gadījumā šī institūcija būs atkarīga tikai no Saeimas, no politisko partiju sastāva Saeimā, un viņa būs tīri valstiska institūcija. Sabiedrības ietekmes te nav. Kā var realizēt šo sabiedrības ietekmi? Es domāju, ka šīs sabiedrības ietekmes realizēšana ir izteikta gan mūsu komisijas variantā, gan vēl labāk tā ir izteikta deputāta Paula Putniņa variantā, kurš šis mehānisms ir, nu, vienkārši detalizēts tā, lai būtu skaidrs, ka šeit nav vēlēšanas radošajām savienībām, Zinātņu akadēmijai, kurām šoreiz, vismaz pēc mūsu komisijas domām, ir tiesības pārstāvēt sabiedrības viedokli un... (No zāles deputāte I.Kreituse: “Zinātnieku savienība?”)

Sēdes vadītājs. Replikas ir atļautas, nav atļauts dialogs.

 

A.Siliņš. Man nav jāatbild uz jautājumu?

Sēdes vadītājs. Nē.

 

A.Siliņš. Paldies! Tātad šeit būtu šī iespēja šo līdzsvaru realizēt. Tātad izvirza. Mēs varam, protams, netieši atbildēt uz šo jautājumu, ka var apspriest vēl un konkretizēt trešajā lasījumā to, kas pārstāv, bet katrā ziņā, ievērojot šīs padomes ļoti lielo nozīmi mūsu sabiedrības attīstībā, mums vajadzētu griezties pie tādām sabiedriskām institūcijām, kuras ir, nu, radošas katrā ziņā, kuras pārstāv radošo inteliģenci. Es šeit negribu nekādā ziņā apvainot varbūt citas sabiedriskas organizācijas, bet šeit ir specifika, šeit ir jābūt radošam elementam iekšā, un pagaidām es domāju, ka šīs radošās savienības un zinātnieki ir pierādījuši savu radošo potenciālu, viņi ir izvērtēti. Ja runā par zinātniekiem, tad ir bijusi starptautiska ekspertīze un novērtēts, ka zinātniskais potenciāls ir daudz lielāks nekā varbūt mūsu ekonomiskais un citi potenciāli, un neuzklausīt to, kurš tiešām ir koncentrēts pamatā ļoti demokrātisku vēlēšanu rezultātā Zinātņu akadēmijā, tātad šeit ir uzsvērta Zinātņu akadēmija, Zinātnieku savienība ir tikai viena daļa no zinātniekiem, tā nepārstāv visus zinātniekus, diemžēl... Tātad šīs te divas pagaidām, un par radošajām savienībām jau iepriekšējās debatēs daudzi atcerējās. Mums vajadzētu atcerēties savu vēsturi, 1988.gadu, kā tika uzsākta atmoda. Varbūt vienkārši zināmā mērā parādot cieņu tiem cilvēkiem, mēs varētu turpināt atļaut viņiem šo līdzsvara principu realizēt. Līdzsvara princips... Šeit jau šī sabiedrības ietekme ir ļoti minimāla. Tā ir tikai kandidātu izvirzīšana, pie tam ne visu deviņu, bet sešu, un pēc tam jau ievēlē viņus Saeima. Tatad šeit, vienalga, viņa iznāks daudz vairāk valstiska nekā sabiedriska, bet, ja mēs galīgi noņemsim šo sabiedrisko ietekmi, sabiedrības ietekmi, tad šis valstiskums, nu, diemžēl mums pašiem laikam jākonstatē, ja mēs iztaisīsim šo padomi līdzīgu tam, kāds ir pašreiz parlaments, tad tur būs vairāk diskusiju un varbūt negatīvu emociju nekā pozitīva darba. Diemžēl. Tādēļ šeit vajag, lai šis līdzsvars būtu, lai atbildība būtu šiem cilvēkiem. Viens un tas pats cilvēks, ja viņu izvirza tikai politiskā partija, jūt atbildību pret politisko partiju. Ja viņu gan izvirza sabiedriska organizācija, gan apstiprina politiska partija vai politiska institūcija, viņš jūt atbildību pret divām vietām un strādā daudz savādāk. Viens un tas pats cilvēks. Un tā es esmu ļoti ieinteresēts, lai šī padome strādātu stabili, lai viņa maksimāli pārstāvētu sabiedrības intereses un, protams, arī valsts intereses. Es domāju, ka valsts intereses padome noteikti pārstāvēs, jo tās locekļus vēlēs tāpat kā ministrus. Viņi tiešām jutīsies lielā mērā kā ministri. Bet diemžēl, ja viņi galīgi nejutīsies kā sabiedrības pārstāvji, tad nu būs... Mēs visi ļoti daudz uztraucamies par problēmām valdībā, diemžēl tādas pašas problēmas var parādīties arī tur. Jo valdībai nekādas citas atbildības nav kā tikai Saeimas priekšā. Tad arī šai padomei ne pret ko citu atbildības nebūs kā tikai pret Saeimu. Vienalga, kāda viņa būtu.

Tāpēc es domāju, ka es personīgi atbalstītu kolēģa Paula Putniņa ieteikto variantu, jo tas ir precīzāks. Es arī piekrītu, ka trešajā lasījumā šeit var būt vēl papildinājumi, bet pašreiz šis, nekādā veidā neietekmējot iespēju politiski līdzsvarot šo sastāvu tā, lai Saeimā visi būtu apmierināti, neizslēgtu šo sabiedrības ietekmes iespēju. Neizslēgsim to! Būsim gudrāki, būsim tālredzīgāki! Lai mēs panāktu stabilitāti un iespēju, ka tiešām te arī daudz kas labs tiek izdarīts, bet pamatā tikai strīdi nenotiek, tad neatteiksimies no iespējas, ka sabiedrība zināmā mērā ļoti maigi ietekmē šīs padomes veidošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Rugātes kundze! Pēc tam — Putniņa kungs.

 

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Patiesi sabiedriskas un sabiedrības interesēm atbilstošas televīzijas un radio izveidošanu var realizēt tikai politiski neitrāla padome. Tas nav nekas jauns. Es atļaujos jums to vēlreiz atkārtot tādēļ, ka es gribētu visai šai nodaļai kopumā dot savu komentāru un pavisam nedaudz runāt pie katra panta, ja būs tāda vajadzība.

Ir jāņem vērā, ka atbilstoši šai Eiropas izpratnei sabiedrisko uzraudzību pār elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, radio un televīziju, demonstrējot savu politisko gribu un atsakoties no savām tiesībām uz šo politisko tiesību izmantošanu, juridiski izveido valsts, respektīvi, likumdevēji, un finansiāli uztur par sabiedrības līdzekļiem. Tātad atbilstošiem jābūt arī padomes veidošanas principiem un tās sastāvam. Tas ir galvenais mērķis, kam vajadzētu šobrīd pievērst uzmanību, gan izskatot priekšlikumus, gan arī vērtējot komisijas variantu un izšķiroties par kādu no tiem. Un politizēta padome , kas atspoguļos Saeimas politisko spēku samēru un ko paredz viens no priekšlikumu veidiem, gluži tāpat kā valdība, pārstāvēs valdošās intereses un darbosies ārkārtīgi līdzīgi. Vai mēs to vēlamies? Kā valsts vadīšanas monopolsistēma darbosies šāda padome, bet tas ir pretrunā ar Eiropas Padomes normām. Un šīs Eiropas Padomes likumdošanas normas iesaka ļoti sirsnīgi, ka katram padomes loceklim ir jāsaņem triju ceturtdaļu atbalsts parlamentā, mums tātad Saeimā, lai viņš būtu iespējami politiski neitrāls un neitralizēts. Mēs varam lietot jebkuru terminu, lai tuvāk izteiktu šo domu.

Ja mūsu Satversme šādu normu nevar paredzēt, tad mēs to nevaram īstenot, un tātad tas nozīmē, ka mums jāmeklē kādi citi ceļi, kā mēs to varētu iespējami neitrālākā formā apliecināt. Tas nozīmē, ka šāds kandidāts būs pieņemams vairākumam politisko partiju un iespējami neitrāls. Un, ja šīs trīs ceturtdaļas nav iespējamas, tad ir jābūt citam mehānismam. Un , lūk, šajos priekšlikumos parādās cita veida mehānismi, kā tas varētu notikt.

Diemžēl šādu balsojuma procedūru nepieļauj Satversme, kā jau es teicu. Pieņemtā likumprojekta redakcijā noteikti radio un televīzijas darbības tiesiskie principi un normatīvi, bet netiek pieņemta demokrātiskā sabiedrībā atzītā patiesība, ka radio un televīzija ir māksla un kultūra, nevis tikai politiskās aģitācijas un propagandas līdzeklis vai tikai prece. Tas ir ļoti sarežģīts kopums, kuram ir visas šīs īpašības, taču ko mēs uzskatām par galveno? Ja par galveno izvirzīsim kultūrpolitiku un kultūras preci, tad tādu mēs arī padomi izveidosim un tā sakārtota mums būs šī nozare, tāda būs šī produkcija un šī prece. Ja mēs par primāro izvirzīsim ekonomiskās intereses un preci un uzņēmējdarbību, tad, protams, atbilstoši tieši tāda būs šī prece. Tādējādi likumprojekts neatbilst tam uzdevumam, kādam radio un televīzija varētu kalpot kā kultūrpolitikas īstenotāji valstī un Nacionālā radio un televīzijas padome kā šīs kultūrpolitikas formulētāja. Un Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvam tad arī jābūt tādam, kas spēj formulēt radio un televīzijas kultūrpolitiku valstī.

Un šajā sakarā, godātie kolēģi deputāti, iespējams, ka arī pie jums ir nonācis dokuments, kas ir adresēts Saeimas deputātiem un frakcijām un ko ir parakstījuši ļoti cienījami mūsu sabiedrības morāles un ētikas normu sargātāji. Un tie ir piecu galveno konfesiju vadītāji. Es arī šajā vēlajā stundā gribētu pievērst jūsu uzmanību viņu aicinājumam. Jau kuro reizi šis aicinājums atskan, bet šoreiz ļoti konkrēti tieši padomes izveidošanas sakarā un tieši šo normu izvēles sakarā, pēc kurām mēs veidotu padomi. Šis ir citāts tālāk: “Mēs lūdzam jūs rast vislabāko risinājumu, kā izveidot pilnvērtīgu radio un televīzijas sabiedrisko padomi. Tai jāpārstāv sabiedrība, jāsadarbojas ar to un jābūt dziļi ieinteresētai tās atveseļošanā. Acīmredzot tā nedrīkst būt algota padome, ne arī kāds šaurs profesionāļu loks. Lai šāda padome varētu sekmīgi darboties, tās rīcībā var nozīmēt visdažādākos speciālistus, arī algotus, un pašam likumprojektam ir jābūt tādam, kas paver reālas iespējas ietekmēt raidīšanas procesu sabiedrībai vēlamā virzienā.

Mēs lūdzam jūs nebaidīties ar likuma spēku uzlikt morālus un ētiskus ierobežojumus raidījumu saturam. Citi ierobežojumi varētu būt minimāli, un mēs esam pārliecināti, ka tieši morālie ierobežojumi palīdzēs brīvi un vienkārši nonākt pie daudzu citu ierobežojumu atcelšanas.

Likuma izskatīšanas gaitā vēlreiz pamēģiniet izvērtēt katru atsevišķo likuma pantu tieši no morāles un ētikas un nevis no kādas citas, šķietami izdevīgākas pozīcijas viedokļa.

Mēs lūdzam jūs visiem spēkiem stiprināt un balstīt sabiedriskās raidorganizācijas, to prioritāti attiecībā pret komerciālajām. Peļņas vai šauri politiskas intereses šodien ir jāliek pie malas, salīdzinot ar sabiedrības izdzīvošanas un garīgās atveseļošanas nepieciešamību.

Ar cieņu un Dieva svētību vēlot - Jānis Vanags, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps, Jānis Pujāts - Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, metropolīts, Aleksandrs - Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps, metropolīts un Jānis Eisāns - Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps.”

Šis ir pavisam jauns dokumenta datējums - 17. jūlijs. Tātad sakarā ar mūsu šodien gaidāmo lasījumu.

Un, kas attiecas uz tālāko šīs nodaļas un šo pantu redakciju, man ir ļoti liels lūgums, cienījamie kolēģi, pievērsiet uzmanību tam, ka šeit, sākot ar 42. panta pirmo daļu, parādās tādas normas, kuras ir jāsalīdzina un jāsaskaņo ar 43. panta ceturto daļu, tālāk ar 45. pantu un 54. pantu, jo šeit parādās arī nedaudz citāds formēšanas princips un darbības princips padomei. Pagaidām paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Putniņa kungs! Un pēc tam — Kreituses kundze, un pēc tam — Lucāna kungs.

 

P.Putniņš (LZS). Godāto Prezidij, cienītā Saeima! Faktiski jau notikumi iet savu loģisko ceļu, un tas, ko es jums gribu teikt, un tas, ko ļoti argumentēti mans kolēģis Siliņš un kolēģe Rugāte jums teica, jums lieliski visiem ir zināms un saprotams, un tāda spēlēšanās te nav vajadzīga tādā nozīmē. Un tomēr arī šajā vēlajā stundā jāatgādina tās patiesības, kaut arī no radio mēs te bieži atgādinām, ka faktiski mēs stāvam gan ar šo likumprojektu krustcelēs, gan arī vispār Saeimas, teiksim, un tālāk jau valdības attieksmē pret sabiedrību, pret mūsu dzīvi, mēs stāvam krustcelēs. Un šim likumprojektam ir tas gods ļoti, ļoti kolorīti to uzrādīt. Un, ja arī mēs šodien pieņemsim tādu variantu, kādu ir izstrādājusi vadošā komisija, tad sabiedrībā, tajā skaitā televīzijā, radio, presē un visplašākajā sabiedrībā, būs mūžīga atgriešanās pie mūsu Saeimas domāšanas veida, pie valdības domāšanas veida, kas tik spilgti būs fokusējies šai likumprojektā.

Būtība jau ir pavisam vienkārša, un mēģināsim ar to rēķināties: vai politizēt mūsu radio un televīziju simpātiski un varbūt arī vienā otrā gadījumā vajadzīgi sabiedrībai, kas alkst šo stingro roku un šo stingro vadīšanu, vai arī, sekojot demokrātijas principiem, atvērt šajā likumā sabiedrības patiesu uzraudzību un sabiedrības ieinteresētību gan attiecībā uz informācijas piekļūšanu sabiedrībai, objektīvas informācijas piekļūšanu, gan radio un televīzijai, kā jau te tika norādīts, kā kultūras faktoram. Nu redziet, tā patiesība ir pavisam vienkārša, un te jau ārkārtīgi pārliecinoši gan Andrejs Siliņš, gan Anta Rugāte to teica un vēl varbūt kolēģi arī atkārtos daudzkārt. Bet tas visiem mums ir zināms, un tad nu mēs katrs varam ieskatīties sevī un šo izvēli sevī izdarīt. Komisija ir izdarījusi izvēli, un jāteic, Inkēna kungs, diemžēl es zinu, kāds būs balsojums. Bet tas jau neapstāsies šajā gadījumā, jo faktiski mēs šeit tad nu parādām, uz kuru pusi mēs ejam, uz kuru pusi mēs stūrējam.

Komisijas variantā attiecībā uz radio un televīzijas Nacionālās padomes izveidošanu ir ieprogrammēts šis racionālais, šis politiskais un arī diemžēl stipri komerciālais gars. Mūsu piedāvājums, mūsu likumprojekta šī panta piedāvājums vedina uz uzticēšanos kultūras aspektam, kultūras pusei no tās puses, kas nav tieši savienota ar šo politisko struktūru. Un tajā pašā laikā taču katru Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli šeit apstiprinās Saeima, un Saeimas neapstiprināts šeit neviens neizies cauri. Bet, lūk, siets būs kaut kur citur, saistīts tieši ar kultūru un intelektuālo lauku, ko pārstāv Zinātņu akadēmija, vistiešākajā nozīmē. Redziet, un šeit liels un labs sākums būtu... varētu būt mūsu domāšanai un tālāk mūsu darbībai.

Tā ir tā lielā patiesība, kas nav jauna. Es izmantoju šo gadījumu, lai gan mani Andrejs Panteļējevs un citi kolēģi aicināja jau vairākkārt šodien tribīnē, bet negribējās, tad mūsu stundas būtu pastiepušās vēl garākas. Izmantojot to, ka es šeit esmu, es jums pakomentēšu drusciņ tur tālāk likumprojektā dažas kļūmīgas vietas, un proti, kas attiecas uz manu priekšlikumu. Un tā: ja mēs... kā lūdzu?... ja mēs veidojam tādu modeli, kā piedāvā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vai Rugātes kundze, vai šis mans priekšlikums, tad šeit mēs nevaram nodrošināt šādā Nacionālajā radio un televīzijas padomē pārstāvjus speciālistus,— juristus, finansistus, administratorus, un tāpēc tālāk ir iecerēta šī administratīvā valde. Un tad tas kļūmīgais moments, kļūdainais moments... es nezinu, kā tas ir ienācis mūsu likumprojektā, ka šo administratīvo valdi ievēlē. Nē, to neievēlē, tā tiek iecelta un tai šeit ir pamata darbavieta, un tā tiek finansēta pilnīgi pēc attiecīgajām ierēdņu kategorijām, jo te nu ir tie speciālisti. Bet pati padome, ja tā tēlaini runājam, ir šī godprātīgā sirdsapziņa, sabiedrības sirdsapziņa, kam tad nu sabiedrība ir uzticējusi lemt un noteikt šīs pamatlietas. Lai tas vienkārši, kad mēs nonāksim tik tālu, jūs nemulsinātu, jo tur ir noticis kāds pārpratums, kas ir par vēlu pamanīts.

Tas arī, kolēģi, man faktiski šajā vakarā viss. Viss, kas ir šeit sakāms. Es tikai ar lielu interesi skatīšos, uz kuru pusi mēs šodien svērsimies, jo likumprojekts visu laiku pa drusciņai, pa drusciņai ir svērts uz šo komerciālo pusi, uz šo racionālo pusi, un šis ir tas kritiskais moments. Nu, skatīsimies sevī un mūsu darba rezultātā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kreituses kundze! Pēc tam — Lucāna kungs. Un tad Kalniņa kungs.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Tagad es jums atgādināšu, kāpēc es jūs aicināju 19.pantā neskriet aulēkšiem un padomāt, par ko jūs balsojat. Un saskaņot šo pantu ar 19.pantu, kuru mēs pieņēmām Aleksandra Kiršteina redakcijā pēc Olgas Dreģes iniciatīvas un ļoti kvēla aicinājuma. 19.pants nosaka, ka valstij valoda, subtitri un citas lietas ir regulējamas tikai valsts televīzijā un valsts radio. Privātajai televīzijai nekur neprasa subtitrēt filmas, tulkot ziņas vai dot kādu citu latviešu valodas tulkojumu. Tāpēc man ir jautājums — ko regulēs šī padome? Pirms jūs, Dreģes kundze, sakāt, ka tā nav, atnāciet un nosauciet man pantu, kurš šajā likumā prasa privātajai televīzijai subtitrēt filmas latviešu valodā, kas neiet latviešu valodā. Ja jūs nosauksit, es jums atvainošos.

Tātad tālāk. Līdz ar to, ka 19.pants ir pieņemts šādas privātās televīzijas lobiju vārdā, šī padome, par kuru mēs tagad spriežam, pēc otrā lasījuma pieņemto pantu redakcijas līdz šim brīdim darbosies tikai galvenokārt valsts radio un valsts televīzijā. Līdz ar to ir jautājums par koncepciju — ko viņa darīs? Tāpēc es jums vēlreiz atgādinu — palasiet 19.pantu, kādu jūs to pieņēmāt!

Tālāk ir nākamais jautājums. Lai man viens atnāk šeit un pasaka, kur pasaulē eksistē tādas radošās savienības, kādas tās eksistē Latvijā. Tie ir modeļi, kas ir pārņemti no sociālisma.

Man ir jautājums Putniņa kungam. Ar ko jūsu vadītā Teātra biedrība ir labāka par Juristu biedrību? Vai radošā savienība? Ar ko rakstnieku radošā savienība ir labāka par Latvijas Republikas Ārpolitikas biedrību? Kāpēc šo pārstāvju nav tur? Kāpēc ir tikai jūsu izvēlētie padomju laiku radošo savienību pārstāvji? Kāpēc ir Zinātņu akadēmija, bet nevis Zinātnieku savienība? Jūs zināt, Zinātņu akadēmijā, es jums atgādināju, tur ir goda akadēmiķi bez vidējās izglītības. Man ir kauns par to, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ir tik zemu nolaidusies. Zinātnieku savienībā šādu cilvēku nav. Līdz ar to man nav pieņemami šādi principi. Un vispirms ir jautājums — kam mēs veidojam šo padomi? Vai valsts radio un televīzijas uzraudzībai, kā to mēs esam izdarījuši šobrīd, vai vispārējai uzraudzībai? Es saprotu, ka mēs veidojam vispārējai, nevis valsts radio un televīzijas uzraudzībai. Tāpēc es ceru, ka mums būs tik daudz prāta, ka mēs iestrādāsim jaunu pantu, kas regulēs privāto televīziju, jo man nav pieņemams, ka KS video rādīs filmas bez tulkojuma, lasīs ziņas bez tulkojuma un tā tālāk.

Pēdējais jautājums, ko es gribu piebilst. Mēs visi runājam par pazīstamām personām. Ziniet, ja mēs ņemam pazīšanas koeficientu, tad diemžēl šodien Latvijas Republikā augstākajā pazīšanas koeficientā neiekļūs neviens no mums. Neviens. Tie būs Freimanis, Lavents, Haritonovs, Rubiks. Un skatieties, radošo savienību sešas vietas tūlīt būs aizpildītas! Ko tad darīsim tālāk, ja mēs vērtēsim pēc pazīšanas koeficienta? Tāpēc domājiet, pirms izvirzāt!

Es gribu pirmo aizrādījumu izteikt Saeimas komisijai. Komisijai ir jābūt kritiskai un jāveido tādi panti, lai nav nepārtraukti jānāk tribīnē teikt: “Absurds. Nejuridiski. Nepamatoti. Neloģiski.” Un tā mēs pamazām šo likumprojektu tādu veidojam. Uz noguruma robežas, uz kaut kāda absurda robežas, balsojami paši nedomājot par ko un nesaskaņojot pantus. Tāpēc es vēlreiz saku: domājiet par to kopsakarību, kādu mēs veidojam!

Domājiet par to, ko mēs šeit ierakstām! Jo cilvēki lasīs to galarezultātu, kas būs. Un neviens jums neprasīs paskaidrojumus, ko jūs šajā pantā esat gribējuši ietvert. Jautājums būs tikai tāds — ir rezultāts, ir teksts, un jūsu paskaidrojumi nevienam nav vajadzīgi, jo nevienam Saeimas deputātam nav tiesību tulkot likumu, bet katrs pants, ko mēs nobalsojam šeit, kļūst par likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Lucāna kungs! Pēc tam — Kalniņa kungs. Un pēc tam — otrreiz Putniņa kungs.

 

J.Lucāns (TPA). Cienījamie deputāti! Es gribu mazliet oponēt Gravas kundzei. Viņa uzstādīja tādu jautājumu: ko regulēs šī padome? Pēc manām domām šai padomei galvenais uzdevums būs rīkoties tā, lai viņas regulācijas rezultātā mūsu masu informācijas līdzekļi nekļūtu vienpusīgi. Protams, šeit varētu garāku dziedājumu nolasīt par visu šo lietu. Un pietiekoši emocionāli, bet es domāju, ka ar to ir pateikts tas, ka jārūpējas, lai nebūtu kādas atsevišķas partijas dominējošā ietekme. Lai tās pretrunas, kas valda sabiedrībā, parādītos arī masu informācijas līdzekļos. Lai tās pretrunas, kas plosa pašreiz radošo inteliģenci, parādītos arī masu informācijas līdzekļos. Jo tā ir mūsu sabiedrība, kas šobrīd aug. Nezinu, vai pareizā vai kādā nepareizā virzienā, bet aug. Tas ir pirmais.

Otrais. Gravas kundze uzstādīja jautājumu, ar ko Rakstnieku savienība labāka nekā Juristu savienība. Es nedomāju šeit salīdzināt kaut kādās absolūtās vērtībās, bet gribu tikai atskatīties netālā pagātnē. Tad, kad mums maz bija ļauts, tanī laikā, kad mēs maz varējām dzirdēt sirdij kaut ko tīkamu, tad, atvainojiet, Gravas kundze, mēs negājām uz Juristu savienību, bet mēs gājām uz radošajām savienībām, jo tur mēs varējām atrast gan Vizmu Belševicu, gan Ojāru Vācieti. Mēs gājām uz Dailes teātri, lai pirmoreiz publiski dzirdētu “Dievs, svētī Latviju!” motīvus.

Redziet, tā es saprotu prioritāti, kas šajā gadījumā dodama radošajām savienībām attiecībā pret citām savienībām, kuras arī nes šo pašu savienības nosaukumu. Ja mēs gribam, lai šis likums ilgstoši darbotos, tad pēc manām domām mēs pašreiz esam pie viena no svarīgākajiem punktiem, kas noteiks šā likuma ilgumu vai īslaicību. Protams, nav nekādu šaubu man šeit, šajā zālē, nav jāpierāda, ka masu informācijas līdzekļus saņemt savā varā gribēs jebkura politiskā partija, kas nonāks pie varas. Bet mēs varam pieļaut arī varbūtību, ka mums nāks vēl smagi laiki. Un, lūk, tad demokrātiski iestādīts likums būs visgrūtāk pārkāpjams, jo nav grūti motivēt, teiksim, nedemokrātiska likuma atcelšanu, lai to aizstātu ar vēl nedemokrātiskāku, bet ir grūti motivēt demokrātiska likuma aizstāšanu ar nedemokrātiskāku. Lūk, tāpēc pēc manām domām šis mehānisms, kas paredzēts Putniņa kunga priekšlikumā, kādā veidā veidot šo padomi, ir šobrīd redzamajā apkārtnē visreālākais un var nodrošināt pēc manām domām visdemokrātiskāko šīs padomes radīšanas sistēmu. Lūk, tas ir tas, kas pēc manām domām, ir vajadzīgs. Šī padome ir kaut kādā veidā tomēr tautas sirdsapziņas atspulgs. Es varbūt lietoju sev neraksturīgus teicienus, kas man, tā sakot, nav piemēroti. Bet katrā gadījumā es to tā izjūtu. Varbūt es nepietiekošā veidā to formulēju, bet mēs nedrīkstam šeit politiskajai varai ļaut izlemt kaut ko šajā būtiskajā lietā. Lūk, tāpēc vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kalniņa kungs! Pēc tam Putniņa kungs vēlreiz uzstāsies. Imants Kalniņš!

 

I. Kalniņš (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Šobrīd šajā zālē es esmu vienīgais cilvēks, kuram ir triju gadu pieredze darbā Radio un televīzijas padomē. Vēl bez manis no mūsu kolēģiem tur strādāja Ruta Marjaša un Romāns Apsītis. Tā kā man šī pieredze ir, tad es atradu par nepieciešamu teikt dažus vārdus apspriežamās normas sakarībā.

Es nebūt negribu noliegt, ka visus šos smagos gadus, kuriem mēs, paldies Dievam, esam tikuši pāri, tieši radošās savienības, neskatoties uz to, ka tās bija sociālistiskas pēc formas, bija mūsu sabiedrības garīgās vadītājas. Garīgā vadītāja bija mūsu radošā inteliģence. Un tas absolūti nav noliedzams. Tāpat nav noliedzams tas, ka arī zinātnieki ir mūsu intelektuālie vadītāji, tādi ir šodien un tādi būs arī nākotnē. Tomēr mani arī nedaudz mulsina tas, ka šeit ir tikai šīs divas kategorijas. Es gribētu redzēt šeit politiski represēto pārstāvi, zemnieku pārstāvi, nevis Zemnieku savienības, bet zemnieku pārstāvi. Maznodrošināto pārstāvi es gribētu redzēt šeit kā kandidātu. Reliģisko konfesiju pārstāvi. Un arī cita tipa minoritāšu pārstāvjus.

Tātad par manu pieredzi. Iepriekšējā Radio un televīzijas padomē bija tāda formula, ka no katras radošās savienības tika ievēlēts viens padomes loceklis. Diemžēl man jāatzīst, ka tas pienesums, ko izdarīja tieši šie padomes locekļi, bija ārkārtīgi mazs. Ārkārtīgi mazs. Ieskaitot padomes sēžu neapmeklēšanu, klusēšanu sēžu laikā. Un absolūti neizprotamus balsojumus. Pie kāda secinājuma es esmu spiests nonākt? Es esmu spiests nonākt pie secinājuma:

1) lai efektīvi un produktīvi, un valstij par labu darbotos tādā institūcijā, ir nepieciešams vēl kaut kas. Ir nepieciešams orientēties politisko attiecību kontekstā. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, protams, ir vajadzīga spēja pacelties pāri politiskajām interesēm;

2) ir vajadzīga kaut kāda administratīvā darba pieredze. Es nedetalizēšu sīkāk, runājot par to, ka ir vajadzīgs galu galā zināt, kādā veidā padomes lēmumus būs iespējams realizēt kaut vai ar finansu mehānisma palīdzību. Tātad šī pieredze ir vajadzīga.

Mums ir pietiekami daudz politisko organizāciju — partiju. Katrā no šīm partijām arvien vairāk, īpaši pēdējā laikā, iesaistās radošās inteliģences cilvēki. Kādu laiku, un tas principā sākās ar 1990.gadu, radošā inteliģence atgāja nost no politikas, un tas ir viņas šā brīža trūkums. Bet viņa lēnām griežas atpakaļ, un šobrīd katra politiskā partija var deleģēt savu kandidātu un izvēlēties, vai deleģēt to no radošās inteliģences aprindām vai no zinātnieku aprindām, vai no neaizskaramo kastas. Es uzskatu, ka principam šajā brīdī jābūt, ka kandidātus izvirza politiskās partijas, paturot vērā to, ka ir iespēja izvirzīt cilvēkus, kuri spēj arī savas partijas ietvaros pacelties pāri partijas politiskajām interesēm, cilvēkus ar drusku universālāku pasaules izjūtu nekā vienas partijas intereses. Es uzskatu, ka šis princips šajā brīdī ir pareizāks. Es esmu runājis. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Putniņa kungs - otrreiz! Piecas minūtes.

 

P.Putniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamā Saeima! Es gribu tikai dažus skaidrojumus, lai mums neiznāktu pārpratumi, mums ir jābūt absolūtā skaidrībā. Tātad, pirmkārt, manā projektā un mūsu komisijas projektā Radošo savienību padome, kura starp citu, tagad bauda augstu tiesisko statusu, kas tai uzliek arī lielāku atbildību, ir kā siets kopā ar Zinātņu akadēmiju, kā siets, izvirzot šos kandidātus. Nav runa par to, lai Dievs pasarg, ka šai padomē būs vieni vienīgi mākslinieki, kas vienmēr ir ar mazāk vai vairāk dīvainām domām un tamlīdzīgi. Siets ir vajadzīgs. Un Kreituses kundze laikam ir izgājusi. Es dalos ar Kreituses kundzi viņas apsvērumos, ka varbūt nevajag norobežoties tikai ar Radošo savienību padomi, ar Zinātņu akadēmiju. Šajā sakarā mēs ļoti daudz komisijā un kolēģu starpā runājām. Un redziet, cik jocīgi tas ir. Mēs meklējām izglītības laukā, un mēs neatradām nevienu tādu organizāciju, apcilājām daudz, ko varētu pieaicināt blakus vēl šai sieta kategorijā. Mēs skatījāmies uz augstskolu pusi, un atkal mēs nevarējām neko konkrētu šajā ziņā sameklēt. Un varbūt Kreituses kundzes ierosinājums, viens, otrs vai trešais, varbūt kāda cita ierosinājums mums noderētu par ļoti labu modeli, kā veidot šo sietu, kur pārstāvība nebūtu vairāk vai mazāk vienpusīga un tomēr no šīs kultūras puses, no humanitārās kultūras puses to gribu akcentēt. Tas ir svarīgi. Un tālāk tomēr no politizētajām sfērām, kas ir pats galvenais. Un, ja mēs šajos pamatprincipos būtu spējīgi vienoties, tad nav jau arī svarīgi, ka šo likumprojektu vai šī likumprojekta tieši šo pusi mēs lielā un ātrā steigā pieņemam, bet izstrādājam pamatīgi un dziļi. Un jo vairāk attiecībā uz Radošo savienību padomi man ir drusciņ tāda dilemmiska situācija, es pats arī tur it kā piedalos un tā, bet mēs nevaram neko pašlaik vairāk piedāvāt kā Radošo savienību padomi un Zinātņu akadēmiju. Un Radošo savienību padomē arī Zinātnieku savienība un Žurnālistu savienība darbojas. Mums ir jādomā šajā virzienā, uz ko es arī gribu aicināt, skaidrojot šo patieso situāciju. Dievs pasarg, nesaistiet šo Nacionālo televīzijas un radio padomi tikai ar vieniem zinātniekiem, ar vieniem māksliniekiem, tad gan nebūs labi, bet kā siets... Meklēsim šo sietu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Siliņa kungs - otro reizi! Piecas minūtes. Pēc tam Inkēna kungs.

 

A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātais Prezidij! Paldies, kolēģi! Es esmu spiests šeit uzstāties otrreiz tādēļ, ka ir sniegta nepatiesa informācija zināmā mērā par zinātni Latvijā. Un diemžēl Kreituses kundze nepiedalās, bet es domāju, ka viņa šo situāciju pārzina, bet viņas paziņojumam man bija cits mērķis, nevis informācijas mērķis.

Patiesība ir tāda, ka Latvijā pašreiz ir 4500 zinātnieki, kuri pēc kategorijas atbilst likumam “Par zinātnisko darbību”, tātad ir ar zinātnisko grādu. 600 no viņiem ir ar augstāko zinātnisko grādu, tas ir, habilitētie zinātņu doktori. Pārējie ir parastie zinātņu doktori. Un Zinātņu akadēmija sastāv no vairākām kategorijām. No īstenajiem locekļiem, korespondētājlocekļiem, ārzemju locekļiem un vēl goda locekļiem. Čstenie locekļi un korespondētājlocekļi pēc lielas demokrātiskas atlases tiek vēlēti no šiem habilitētajiem zinātņu doktoriem, no augstākās kategorijas. Ārzemju locekļi, tie ir ārzemēs atzinību ieguvuši zinātnieki. Dažās valstīs ir šīs divas pakāpes, citur nav, bet pamatā viņi ir līdzvērtīgi šiem habilitētajiem. Goda locekļi, protams, ir citas kategorijas cilvēki. Un arī pēc Zinātņu akadēmijas statūtiem ir paredzēts, ka viņi ir citas kategorijas. Viņiem nav balsstiesību. Viņiem Zinātņu akadēmija parāda godu tādēļ, ka viņi ir devuši daudz Latvijas kultūrai. Un tik tiešām tur ir daži pārstāvji ar vidējo izglītību. Es pašreiz šeit nenosaukšu, bet, ja es nosauktu, daudzi to atzītu. Tātad šeit Zinātņu akadēmija tiešām pārstāv visus šos zinātniekus. Es būtu ļoti priecīgs, ja Latvijas Zinātnieku savienība būtu saglabājusies un turpinājusi attīstīties. Sākumā, kad viņa veidojās, tur bija 1300 zinātnieki ar grādiem, tagad diemžēl ir palikuši vairs tikai 300. Un viņi nepārstāv vairs zinātnes sabiedrību. Diemžēl. Es būtu ļoti priecīgs, ja viņi varētu pārstāvēt. Un šeit, vēl izmantojot atlikušās minūtes, es atkal un vēlreiz gribu atgriezties un nomierināt kolēģi Kalniņa kungu, ka šeit nebūt nav doma, ka kāds zinātnieks, kurš aizrāvies ar savām problēmām, gribētu nākt šajā padomē. Šeit doma ir tikai izmantot šo potenciālu un prasīt padomu, kuri cilvēki Latvijā no viņu viedokļa būtu vispiemērotākie šajā padomē. Pie tam jau nav šeit nekādas iespējas viennozīmīgi panākt, lai šis cilvēks ieiet padomē. Var panākt tikai to, ka viņš parādās šeit, Saeimā. Un šeit ir tā iespēja, ka varbūt gudrie politiķi, kuri tiešām, es uzskatu, ir gudri, vienkārši kaut ko Latvijā nespēj pamanīt, un te būs tā palīdzība. Un varbūt pēc tam viņš iepatiksies politiķiem un būs iespējams pateikt paldies. Un tas varētu būt no jebkuras kategorijas cilvēkiem. Bet vienkārši no šī skatu punkta mēs iegūsim lielāku stabilitāti. Un iegūsim to, kā es vēlreiz teicu, kas ir visās demokrātiskajās valstīs, vismaz Eiropā, ar kurām es esmu iepazinies,— ka ir šis līdzsvars. Šis līdzsvars starp valstisko un sabiedrisko iespaidu uz šo ļoti svarīgo institūciju. Atbildība būs. Šim cilvēkam būs dubulta atbildība - gan pret šejieni, gan pret turieni, kur viņu izvirzīja. Šī dubultatbildība viņam liks savādāk strādāt. Un es domāju, ka daudz labāk. Tādēļ es vēlreiz aicinu balsot. Pamatā man vislabāk patīk, protams, kolēģa Paula Putniņa priekšlikums, jo tur ir daudz precīzāk pateikts tas pats, kas ir mūsu komisijas variantā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Inkēna kungs!

 

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Man liekas, pirmais princips, ko mums vajadzētu šeit ievērot, ir nedramatizēt situāciju. Nav viņa tik dramatiska, kā pašreiz mēs mēģinām iztēlot. Pasaulē, vismaz Eiropā, būtībā ir divas patiesi labas televīzijas. Tā ir Lielbritānijas televīzija, un tā ir Vācijas televīzija. Abas viņas tiek vadītas pēc pilnīgi dažādiem principiem, kurus var nosaukt par galējībām. Lielbritānijā BBC ģenerāldirektoru nozīmē valdība — bez padomēm, bez demokrātijas. Vienkārši nozīmē. Un, vienalga, BBC televīzijas pārraides pasaulē praktiski tiek uzskatītas par labākajām. Vācijā savukārt sabiedrisko televīziju pārrauga padome. Padome, kurā ir līdzīga kvotu sistēma, kā piedāvā mani oponenti, bet no kuras mums silti ieteica pasargāties tie paši Rietumeiropas eksperti, kas bija atbraukuši. Tajā padomē ir 49 locekļi, kas pārstāv visdažādākās intereses, un praktiski tā ir vieta, kur cilvēki izrunājas un viņiem ir grūti pieņemt jebkādus lēmumus.

Mūsu variants ir kaut kur pa vidu. Man ir žēl, ka mūsu likumdošana neparedz divas trešdaļas, jo es tiešām neredzētu nekādas problēmas, ja mēs ar divām trešdaļām šos padomes locekļus apstiprinātu. Bet būtība ir pavisam vienkārša. Ņemot vērā, ka Latvijā ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, tas nozīmē, ka vienmēr būs vajadzīgs kaut kas līdzīgs divām trešdaļām. Tāpat arī šoreiz, balsojot par padomes locekļiem, nepietiks ar vienas vai pat divu partiju kopēju vienošanos. Būs vajadzīga plašāka vienošanās.

Es gribētu vēl arī pateikt, ka radio un televīzija, pretēji Antas Rugātes teiktajam, nav tikai māksla un kultūra. Radio un televīzija ir arī visas valsts dzīve, tā ir ekonomika, tautas izglītošana tiesībās, tautas izglītošana jurisprudencē un tautas izglītošana, kā izdzīvot jaunajos apstākļos un tajos jaunajos jēdzienos, kas ikdienā cilvēkiem nāk pretī.

Un vēl. Padomes locekļiem ir milzīga atbildība. Padomes locekļi nav tikai tautas sirdsapziņa, nav tikai sirdsapziņas atblāzma, kā teica Lucāna kungs. Viņi ir arī šīs sabiedriskās televīzijas kā valsts īpašuma daļas pārvaldnieki. Viņi ir arī cilvēki, kas izstrādā koncepciju. Viņi ir arī cilvēki, kuri izstrādās tīklu attīstības koncepciju Latvijā. Viņi ir arī cilvēki, kas uzraudzīs likuma izpildi. Viņi ir arī cilvēki, kas skatīsies, kādā veidā šī koncepcija attīstās. Tur ir vajadzīgas pilnvērtīgas un plašas zināšanas, tur nepietiks tikai ar labu galvu.

Un visbeidzot. Ja mēs runājam par iracionālo un racionālo, ko pieminēja Pauls, es gan gribu teikt, ka mums ir kāds ļoti slikts šī iracionālā vai varbūt romantiskā paņēmiena paraugs. Savā laikā tika dibināta Tautas banka. Tieši ar šādiem labiem nodomiem. Labie, godīgie un gudrie cilvēki no radošajām savienībām izveidoja banku un mēģināja vadīt ekonomisku procesu. Rezultātu mēs visi zinām. Viņi nonāca krāpnieku varā. Galu galā banka izputēja, un pašreiz visi ir pie sasistas siles. Mums nevajadzētu kaut ko līdzīgu pielaist arī radio un televīzijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds grib runāt? Grīga kungs, lūdzu!

 

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nedaudz aizkavēšu, minūti. Ziniet, šī likumprojekta finiša taisni, nonākot pie šīs padomes izvēles, es varētu apmēram salīdzināt svarīguma ziņā ar agrāro reformu. 1920.gadā pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas brīvvalsts pirmais svarīgākais likumprojekts, likums, ko pieņēma, bija likums par agrāro reformu. Un, lai varētu to īstenot dzīvē, izveidoja Centrālo zemes komisiju. Es to negribu salīdzināt ar mūsdienu procesu, atjaunojot mūsu brīvvalsti un arī pieņemot likumu par agrāro reformu un izveidojot Centrālo zemes komisiju, kura nebūt nestrādā pārāk slikti. Bet es par tiem izvēles principiem, par skaitu, par pārstāvniecību. Un, kad es palasu tos vēsturiskos faktus tajos tālajos gados — cik ieinteresēti tika izvēlēti cilvēki šai komisijai. Tur bija vienkāršie karavīri, Lāčplēša ordeņa kavalieri, tas bija ļoti svarīgs faktors, tur bija agronomi, bija juristi, un visi viņi ar ārkārtīgi lielu atbildības sajūtu, patrioti. Un agrāro reformu 17 gadu laikā, zināmu etapu novadīja lieliski. Diemžēl tas nav izdevies ar mūsu agrāro reformu pašlaik. Bet es ceru, ka izlabos to un būs normāli.

Tad ko es gribēju sacīt? Mani nedaudz mulsina šis skaits - deviņi. Var jau būt, ka tas ir nofokusēts vai, teiksim, samazināts uz tiem pašiem labākajiem, ko izvirza. Man ļoti patika, kā Pauls Putniņš visu savu runu norunāja. Un es arī piekrītu šeit Inkēna kungam, ka nevajadzētu pārāk dramatizēt. Un tāpēc es vairāk nosliecos par to priekšlikumu, kas ir Paulam Putniņam, ko Pauls Putniņš iesniedzis. Un tas nenozīmē, ka tikai no Radošo savienību padomes vai no Zinātņu akadēmijas. Es varētu arī pieļaut to, ka radošās savienības varētu izvēlēt ne jau tikai rakstnieku, dzejnieku vai kādu citu mākslas dabinieku, bet varētu arī zemnieku. Un šeit pareizi sacīja Imants Kalniņš, ka tik tiešām. Bet es vēlreiz atgādinu, mani mulsina tas skaits - deviņi. Varbūt varētu 11? Jeb te ir ņemts vērā, teiksim, kā Vācijā — šeit minēja skaitli 49. Mūsu mazajā Latvijā nevajadzētu 49. Pēc kāda principa to izvēlēties? Grūti sacīt, bet man būtu pieņemams tas variants personīgi, ko Pauls Putniņš iesniedza. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad, ja pēc kārtas mēs, tad ir Andersona kungs, tad ir Lucāna kungs otrreiz un Sinkas kungs.

 

M.Andersons (LC). Godātie kolēģi! Es nesaprotu, kāpēc mēs visu laiku nodarbojamies ar sevis pašnoliegšanu. Šeit izskanēja pilnīgi pamatoti vārdi, kuriem es pilnīgi piekrītu, ka padomei ir jābūt kā sirdsapziņai. Bet, noliedzot visu laiku to, ka šādu padomi varētu izveidot Saeima, gluži neviļus iznāk tā, ka gribas jautāt, kas tad šeit sēž zālē. Vai politiķi bez sirdsapziņas?

Tālāk par to, kas izvirzīs. Tik tiešām mēs esam šobrīd akcentējuši uzmanību uz divām tādām pamatkopām, radošajām savienībām un zinātniekiem. Bet ne velti pirms tam jau tika vairākkārt teikts, ka tikpat labi arī citu nozaru radoši cilvēki varētu izvirzīt savus kandidātus. Un es nemaz nešaubos, ka mēs Latvijā atrastu 100 vai vairāk tādu gaišu cilvēku. Tad kāpēc mēs no 100 cilvēkiem baidāmies atrast deviņus, tos, par kuriem mēs šeit varētu vienoties? Jā, tā varbūt ir it kā teorija. Bet šobrīd nav šajā valstī demokrātiskāk visas tautas vēlētas institūcijas kā Saeima. Un tas, ka jebkuram cilvēkam ir politiskas simpātijas, tas ir neizbēgami. Kaut vismazākās. Un neapmānīsim sevi ar to, ka, lūk, šis cilvēks būs pilnīgi politiski neitrāls. Tā nav un nebūs! Tikai cita lieta, kā mēs kopā visi varēsim atrast kompromisu, lai tiešām šie deviņi cilvēki būtu šī sirdsapziņa. Un kāpēc gan lai to nevarētu izdarīt Saeima? Es aicinu balsot par komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Lucāna kungs, otro reizi - piecas minūtes! Pēc tam — Sinkas kungs.

 

J.Lucāns (TPA). Te Kalniņa kungs minēja tādu piemēru, ka viņš, strādādams šajā padomē, šajā laikā ir piedzīvojis neaktivitāti un neizprotamību šīs padomes darbā. Droši vien, ka tas tā ir, un es negribu neko apšaubīt. Bet es domāju, ka arī Saeimas darbā daudzi cilvēki Latvijā saskata neizprotamību un vēl daudz ko citu. Tā ka šinī ziņā mēs visi sākam, visi mācāmies un līdz ar to nevaram cerēt, ka uzreiz būs kaut kādi brīnumi, kas radīsies kaut kādā vienā atsevišķā vietā. Tā būtu viena lieta, kas vienkārši nedrīkstētu mūs mulsināt.

Otra lieta. Inkēna kungs izvēlējās, manuprāt, diezgan vāju piemēru, kad šīs padomes rašanās mehānismu salīdzināja ar Tautas bankas rašanās mehānismu un, konstatējot, ka Tautas banka bankrotēja, teiksim, tāpēc arī šo padomi varētu līdzīgs liktenis piemeklēt. Es domāju, ka bankrotējušas ir daudzas bankas, kuras pēc mūsu domām vada arī profesionāļi, un daudzas vēl bankrotēs, kuras vada profesionāļi, tā ka diez vai šeit varētu uzskatīt to par kritēriju, no kura varētu izdarīt kādus secinājumus. Iepriekšējais runātājs runāja par pašnoliegšanos. Es domāju, ka Putniņa kunga priekšlikumā nav nekādas pašnoliegšanās. Nekā tamlīdzīga. Man liekas, viņš tik skaidri pateica, ka tas būs tas neitrālais siets, kas atsijās tos cilvēkus, kuriem mēs mēģināsim uzticēties. Un Saeimai beigu beigās šeit ir galīgais lēmums, viņa vai pieņemt vai nepieņemt šos cilvēkus, ko piedāvās šis, sauksim to nosacīti, “siets”. Man liekas, ka tas ir ļoti demokrātisks veidojums, kuram tiešām var uzticēties. Bet kas attiecas uz politiķu sirdsapziņu šajā zālē, tad man gribētos teikt tā, ka es domāju, ka ne visur un ne vienmēr mēs to atradīsim. Tā ka mums nevajadzētu būt pārāk augstās domās par šīs zāles sirdsapziņu kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Sinkas kungs!

 

J.Sinka (TB). Paldies priekšsēža kungs! Pavisam īsi, atbildot uz Inkēna kunga teikto. Es atceros, kad es strādāju BBC, tad man Maskavas propaganda teica, ka BBC esot valsts radio un to nemaz savādāk nesauca, ka tā ir absolūta taisnība, ko viņa mēģināja (tas jāliek pēdiņās) iestāstīt pasaulē un arī šeit, galvenokārt jau Padomju Savienības pilsoņiem, ka tā ir, ka tas esot valdības rupors. Un tas nevarēja būt tālāk no taisnības, un arī šodien BBC ir gandrīz grūti izstāstāms un attēlojams, tas ir īpatnējs veidojums, tam nav nekāda sakara tieši ar valsts institūciju. Es jau agrāk pieminēju, ka vienīgā joma, kur finanses nāk no valdības, ir ārējie raidījumi dažādās valodās visai pasaulei, pasaules dienests un tā tālāk. Bet citādi ģenerāldirektors, jā, bet padome, es jums nevaru acumirklī pateikt, cik tur to locekļu, un tas varbūt arī nav nemaz būtiski, sastāv no sabiedrībā pazīstamām personībām, kas pārstāv dažādus sabiedrības slāņus, un padomes locekļi nesaņem atalgojumu. Un viņi stāv tiešām pāri visam, un katrā ziņā ģenerāldirektoram nav noteikšanas pār viņiem. Un viņi ir tā sirdsapziņa, viņi arī izvērtē ģenerāldirektora amata kandidātu un tā tālāk. Tātad ir tālu no tā, ka vienkārši valdība ieceļ ģenerāldirektoru, tātad viss radio un visa televīzija ir tagad valdības rokās. Tā gluži nav, un arī parlamentam, protams, ir sava teikšana. Bet tas tā, vispārējos vilcienos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir vēl kādi debatētāji? Debates pabeigtas. Lūdzu, Berķa kungs, rezumēsim un sāksim balsot!

 

A.Berķis. Man bija ļoti patīkami klausīties, un es domāju, ka mēs atradām vai gandrīz atradām ideālu nākamās Saeimas veidošanas modeli. Bet es domāju, ka te var izšķirt tikai balsojums.

Sēdes vadītājs. Sāksim balsot, godājamie kolēģi! Tātad pirmo mēs balsosim 42.panta pirmo daļu, kas ir 73.lappusē ar atzīmi nr.226. Tātad šeit mums ir trīs varianti, ir deputātes Rugātes un...

 

A.Berķis. Nē, divi varianti, un trešais ir komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Jā, divi varianti, kurus iesnieguši deputāti, un trešais ir komisijas variants. Tātad pirmo mēs balsosim frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātes Rugātes iesniegumu, pēc tam deputāta Putniņa iesniegumu, un tad, ja tie negūs vairākumu,— komisijas variantu. Vai ir iebildumi pret šādu balsošanas kārtību?

 

A.Berķis. Nē, mēs varētu balsot to daļu, kas ir kopīga Rugātei un Putniņam, un tad piebalsot klāt...

Sēdes vadītājs. Nu nevaram mēs nekādi balsot to, kas Rugātei un Putniņam ir kopīgs.

 

A.Berķis. Jo Putniņam ir tikai šī vēl papildinošā daļa.

Sēdes vadītājs. Jā, bet tie ir divi dažādi priekšlikumi, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Jā. Labi.

Sēdes vadītājs. Mēs laikam drusku tomēr... mums sajuks, ja mēs balsosim tā pa daļām, kas nav izdalītas speciāli no šiem. Tas ir oficiāls priekšlikums? Nav. Paldies! Lūdzu, tādā gadījumā balsojam pirmo frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”, Izglītības, kultūtas un zinātnes komisijas un deputātes Rugātes priekšlikumu. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 33, atturas - 9. Nav pieņemts.

Kā nākamo balsojam deputāta Putniņa ierosinājumu. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 34, atturas - 6. Nav pieņemts.

Un kā pēdējo balsojam komisijas ieteikto variantu, 42.panta pirmās daļas variantu. Lūdzu, balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 8. Pieņemts. Tātad 42.panta pirmās daļas redakcija pieņemta komisijas variantā.

 

A.Berķis. Otrajā daļa ir LNNK priekšlikums, “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums, Paula Putniņa priekšlikums un pašas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad ierosinājums ir balsot tādā kārtībā, kā Berķa kungs nosauca. Vai ir debatētāji par šo? Ir. Lūdzu, Endziņa kungs! Lūdzu, par procedūru Endziņa kungs!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj un kolēģi! Es gribu vērst uzmanību, ka nevar balsot vispirms LNNK priekšlikumu tāpēc, ka šis priekšlikums papildina būtībā komisijas priekšlikumu, ja, un Rugātes un Putniņa priekšlikumos šeit jau ir pilna panta redakcija, tā ka mēs varam nobalsot tikai to, un pēc tam, kad ir komisijas variants, tad kā papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies Endziņa kungam! Visi piekrīt šādai procedūrai? Paldies! Tātad mēs balsojam kā pirmo deputātes Rugātes un “Tēvzemei un brīvībai” frakcijas priekšlikumu. Ja tas negūs vairākumu, pēc tam deputāta Putniņa priekšlikumu, un tad tālākā secībā. Tagad lūdzu balsošanu, un balsojam par “Tēvzemei un brīvībai” frakcijas un deputātes Rugātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 26, atturas - 10. Nav pieņemts.

Nākamais balsojums ir par deputāta Putniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 11. Nav pieņemts.

Balsojam par komisijas variantu, un, ja tas tiks pieņemts, pēc tam par papildinājumu! Paldies! Lūdzu dzēst! Godājamie kolēģi, kā man mūsu juristi, kā saka, precizēja, tagad mums jābalso papildinājums un pēc tam pats pants. Lūdzu, tātad balsojums par LNNK frakcijas ieteikto papildinājumu pie komisijas varianta. Balsošanas laikā sarunas netiek vestas zālē. Kreitusa kundze, jums ir aizrādījums! (No zāles deputāte I.Kreituse: “Paldies! Pieņemu!”) Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 20, atturas - 14. Nav pieņemts.

Nākamais tātad balsojums par komisijas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 14, atturas - 6. Pieņemts. Tātad pieņemts komisijas variants. Paldies! Tālāk — trešā daļa.

 

A.Berķis. Tālāk trešajā daļā ir LNNK priekšlikums, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikts papildinājums un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvāts variants. LNNK priekšlikums ir iestrādāts ceturtajā daļā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums arī jau ir iestrādāts, tātad var strīdēties tikai par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteikumu rakstīt, ka Nacionālās televīzijas un radio padomes locekļus ievēlē Saeima pēc kandidātu apspriešanas, ievērojot šī panta pirmajā daļā noteikto principu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Siliņa kungs jau rāda, ka nav nobalsots šis princips, tātad arī nevarētu būt šāds labojums.

 

A.Berķis. Līdz ar to ir komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad vai LNNK frakcijai nav iebildumu pret to, ka iestrādāts! Nav. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija arī atzīst, ka iestrādāts. Paldies! Tad mēs varam balsot par komisijas variantu. Lūdzu, balsosim, lai būtu pilnīga pārliecība, ka viss pieņemts. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 5. Pieņemts komisijas variants trešajā daļā.

 

A.Berķis. Tālāk ceturtā daļa. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variants, kas jau iestrādāts ceturtajā daļā. Ir deputātes Rugātes priekšlikums, kurš nav pieņemts, un Paula Putniņa priekšlikums, kurš nav pieņemts. Antas Rugātes priekšlikuma atšķirība ir tā, ka viņa iesaka, ka Saeimas izvirzāmo Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidatūras var ieteikt katrs deputāts un var izvirzīt katrs deputāts. Tātad redakcija tikai atšķirīga, turpretim komisijas variantā ir pieņemts, ka var izvirzīt ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti. Un ir jau noteikts, ka Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā, tā ka būtībā ir jautājums, vai šī ceturtā daļa vispār ir balsojama.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāte Rugāte, frakcija “Tēvzemei un brīvībai” un deputāts Putniņš uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj uz balsojumu. Paldies! Tādējādi mums paliek komisijas variants.

 

A.Berķis. Piektā daļa. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka svītrot daļu, un tas ir pieņemts.

Sestā daļa - mainīta numerācija. Septītajā daļā ir Elferta priekšlikums - papildināt... Tā, septītā daļa pieņemta, bet deputāts Elferts ierosinājis papildināt 42.pantu ar jaunu daļu - Nacionālajā radio un televīzijas padomē nedrīkst būt vairāk par trim locekļiem no vienas politiskās organizācijas. Pagaidām tas nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāts Elferts uzstāj uz balsošanu? Uzstāj. Lūdzu, balsojam par deputāta Elferta ierosinājumu... Viņš ierosina jaunu daļu. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 4, atturas - 13. Nav kvoruma. Lūdzu, atkārtojam balsojumu par deputāta Elferta ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, es atvainojos, 34, pret - 6, atturas - 15. Pieņemts deputāta Elferta labojums.

 

A.Berķis. 42.pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 42.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3, atturas - 7. Nav kvoruma. Atkārtojam balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 8. Pieņemts 42.pants.

 

A.Berķis. 43.pants. Pirmajā daļā nav labojumu. Otrajā daļā ir atbildīgās komisijas precizējums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas jau iestrādāts, un ir LNNK piedāvāts papildinājums, ka padomes locekļu kandidāti nedrīkst būt personas, kas pārstāv biznesu vai citas specifiskas lietišķo darījumu aprindas, kā arī personas, kas līdz šim ir veidojušas vai vadījušas valsts radio vai televīzijas raidīšanas sistēmu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsojam par LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 23, atturas - 11. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk trešā... Jā, tad ir komisijas variants, kur bez šī papildinājuma, manuprāt, nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu precizējiet, Berķa kungs! Nedzirdēja varbūt zālē.

 

A.Berķis. Tā kā sākums sakrīt un šis bija tikai papildinājums, kuru mēs noraidījām, tad, manuprāt, nav jābalso. Ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Kas pieņemts?

 

A.Berķis. Otrā daļa ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Otrā daļa pieņemta, jā.

 

A.Berķis. Tālāk ir trešā daļa, kurā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikts papildinājums.

Sēdes vadītājs. Tā. Vai komisija uzstāj? Neuzstāj. Paldies! Noņem.

 

A.Berķis. Tālāk - ceturtā daļa. Ir “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa ieteikts papildinājums vai ierosinājums citā redakcijā izteikt šo daļu tā: Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi kā sabiedrības interešu pārstāvji darbu padomē apvieno ar darbu pamatprofesijā. Un komisijai ir, ka darbs Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir padomes locekļu pamatdarbs. Cits algots darbs iespējams tikai ar padomes atļauju. Šī ir konceptuāla, principiāla atšķirība atšķirībā no iepriekšējās reizes, un ir tik tiešām tā, ka atbraukušie Eiropas eksperti tiešām uzskatīja, ka tas tā ir, kā jau te tika runāts, ka tie ir sabiedrības pārstāvji un sabiedrības sirdsapziņa, kas nesaņem algu un strādā citu darbu, taču komisija uzskata vai komisijas vairākums uzskata, ka situācija mums ir cita, ir jāsakārto šiem deviņiem cilvēkiem pamatīgi pašreizējā sistēma, viņi būs arī valsts kapitāla daļas pārvaldītāji, tāpēc viņiem būtu tik tiešām pašiem jājūdzas iekšā šajā darbā un cits darbs varētu būt tikai ar padomes atļauju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsojam tātad par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 28, atturas — 17. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk — piektā daļa. Atbildīgās komisijas jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies, turpinām!

 

A.Berķis. Tālāk — 43.pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsojam par 43.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret —2, atturas — 7. Pieņemts. Lūdzu, turpinām!

 

A.Berķis. Tālāk ir 44.pants — “Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pilnvaru laiks”. Un šeit ir pirmajā daļā divi ierosinājumi vai iesniegumi. Komisija tātad uzskata, ka padomes locekļu pilnvaru laiks ir seši gadi un ik pēc diviem gadiem trešdaļa padomes sastāva tiek atjaunota. Deputāts Kiršteins iesaka, ka padomes locekļu pilnvaru laiks ir divi gadi. Demokrātiskā partija “Saimnieks” un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, ka padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai būs debates par šo jautājumu? Lūdzu, Seiles kundze!

 

A. Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! LNNK frakcija, apspriedusies un arī konsultējusies ar Kiršteina kungu, neiebilst, ka šis pilnvaru laiks varētu būt trīs gadi, un lūdz Saeimas sēdi balsot par trīs gadu periodu. Tā, kā to iesaka Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tad es saprotu, ka LNNK frakcija un arī deputāts Kiršteins noņem šo savu ierosinājumu. Tas netiek balsots. Paldies!

Lūdzu, Kreituses kundze!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Pamatojums divos teikumos. Valstī nedrīkst radīt likumdošanas orgānus, institūcijas, kuru darbības laiks ir ilgāks nekā augstākajām institūcijām valstī. Prezidents — trīs gadi, Saeima — trīs gadi. Tāpēc padome nedrīkst būt divreiz vērtīgāka par Prezidentu un Saeimu. Nedrīkst politiskās intereses stādīt pāri valsts Satversmei.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

 

E.Inkēns (LC). Es domāju, ka te galīgi nemaz nav jautājums par kāda nostādīšanu vai kāda uzskatīšanu par vērtīgāku vai ne. Bez tam Latvijā jau ir precedents, jo nacionālās bankas prezidents tiek vēlēts uz sešiem gadiem. (Zālē troksnis.) Es atvainojos, Kreituses kundze, varbūt...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Bet tiešām troksnis zālē šoreiz pārspēj visu līdz šim dzirdēto.

 

E.Inkēns. Tātad kāpēc seši gadi? Viens no iemesliem: tieši tāpēc, lai šo padomi lielā mērā padarītu neatkarīgu no tām politiskajām kaislībām, kas virmo parlamentā. Ja ir rotācija, tad... Pirmais princips ir, ka šī padome ir ilgāka par parlamentu. Tātad zināmā mērā tā ir neatkarīga no parlamenta, kas to ievēlē. Otrais — ik pa diviem gadiem trešdaļa no padomes locekļiem rotē. Tātad atkal paiet vairāki parlamenta sasaukumi, kamēr viss padomes sastāvs mainās, atkal šī padome ir neatkarīgāka. Un pat, ja kādā parlamentā mūsu sistēmā gadās, ka kādai partijai ir majoritāte, vienalga, tā nevar ietekmēt visu padomi. Tās ir divas normas, kas ir saistītas tieši ar to, lai padomi padarītu neatkarīgāku no tiešas politisko spēku ietekmes.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Berķa kungs, vai jūs vēlaties kaut kādā veidā rezumēt?

 

A.Berķis. Paskaidrojumi bija izsmeļoši. Ierosinu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs balsosim. Tātad sākumā balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Demokrātiskās partijas “Saimnieks” variantu, kas ir trīs gadi. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 7, atturas — 10. Pieņemts. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk otrā daļa. Deputāts Kiršteins ir ieteicis un...

Sēdes vadītājs. Paldies, to mēs nevaram vairs balsot, jo tas nav pēc konteksta.

 

A.Berķis. Tas ir tiesa, jā. Tātad padomes locekļu sastāvs vispār netiek atjaunots. No šīs normas acīmredzot ir jāatsakās.

Trešā daļa. Nav ierosinājumu.

Ceturtā daļa. Atbildīgās komisijas...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vēl mums ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks”... Atkrīt? Paldies! Paldies, Berķa kungs. Trešā daļa.

 

A.Berķis. Trešajā daļā priekšlikumu nav. Ceturtajā daļā ir atbildīgās komisijas... (No zāles deputāte I.Kreituse: “Pēc loģikas jāsvītro!”) Nu pēc loģikas jā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pēc loģikas jāsvītro, bet Saeima svītro ar balsojumu.

 

A.Berķis. Jā, piekrītu. Ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Tātad Berķa kungs piekrīt, ka jānobalso. Lūdzu, nobalsosim par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājumu — svītrot otro daļu. Lūdzu rezultātu! 27 — par, 17 — pret, 11 — atturas. Līdz ar to noraidīts tiek Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājums — svītrot otro daļu. Otrā daļa paliek līdz ar to komisijas redakcijā.

 

A.Berķis. Labi, lai mēģina rotēt. Tālāk ir ceturtā daļa. Atbildīgās komisijas neliels labojums.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

 

A.Berķis. Tas ir 1.punktā. Ceturtās daļas 1.punktā un ceturtās daļas 3.punktā ir atbildīgās komisijas labojums, ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināts svītrojums, Izglītības, kultūras un zinātnes... Jā, un ar to viss. Tātad komisijas labojums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikts svītrojums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Varbūt visu pēc kārtas tagad. Pret atbildīgās komisijas labojumiem deputātiem nav pretenziju? Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas svītrojums. Svītrot 3.punktu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uztur balsojumu? Uztur. Lūdzu, balsojam par 3.punkta svītrošanu! Lūdzu rezultātu! 36 — par, 1 — pret, 10 — atturas. Nav kvoruma.

Lūdzu, atkārtojam balsojumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 44 — par, pret — nav, 9 — atturas. Pieņemts, svītrots.

 

A.Berķis. Svītrots sods saistās ar brīvības atņemšanu.

Sēdes vadītājs. Jā. 44 un 9 ir 53. Tas tā var būt, jo mums nebija reģistra. Mūsu operators saka, ka tas ir iespējams. Vai Saeima pieprasa atkārtoti nobalsot? Nē. Tad jautājums ir atrisināts. Paldies!

Nākamais!

 

A.Berķis. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājums papildināt šo daļu ar 4.punktu. To ierosinājusi Radošo savienību padome.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts, jo tas vairs neatbilst kontekstam.

 

A.Berķis. Labi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Piektā daļa.

 

A.Berķis. Atbildīgās komisijas jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi? Nav. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesaka papildināt pantu ar sesto daļu. “Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus var atkārtoti ievēlēt tās sastāvā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.” Jau ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

A.Berķis. Par 44. pantu var balsot.

Sēdes vadītājs. Balsojam kopumā, godājamie kolēģi, par 44.pantu! Lūdzu, balsojam kopumā par 44.pantu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 5. Pieņemts.

 

A.Berķis. 45.pants — “Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības principi”. Pirmā daļa. “Tēvzemei un brīvībai”, deputāti Rugāte un Putniņš ierosina, ka padomes darbība un lēmumu pieņemšanas process ir tāds, ka atklātās padomes sēdēs var piedalīties ikviens sabiedrības saziņas līdzekļu žurnālists, kā arī ieinteresēti sabiedrības pārstāvji. Un atbildīgā komisija raksta: “Visi padomes pieņemtie lēmumi ir publiski un pieejami jebkurai ieinteresētai personai.” Mēs tomēr domājam, ka lēmumiem ir jābūt publiskiem, bet ka padomes sēdēs var piedalīties... Mēs īsti nezinām, kur būs šīs padomes telpas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai pastāv uz šo ierosinājumu ierosinātāji? Pastāv. Lūdzu, balsosim! Lūdzu, balsosim par “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! 22 — par, 19 — pret, 17 — atturas. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk otrā daļa. Ir divi varianti. Pirmais variants ir, ko atbildīgā komisija iesaka: “Padome veicina visu veidu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu līdztiesību un līdzsvara attīstību.”

Otrs ir Putniņa un Rugātes variants. Otrs variants ir svītrot otro daļu. Svītrot visu daļu. Tas ir komisijas variants. “Tēvzemei un brīvībai”, deputāti Putniņš un Rugāte iesaka svītrot vārdus “līdztiesīgu attīstību”.

Sēdes vadītājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noņem savu priekšlikumu. Tātad mums jābalso tikai par “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Putniņa un Rugātes ierosinājumu.

Lūdzu balsošanu, un balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 26, atturas — 9. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk trešā daļa. Nav labojumu. Ceturtā daļa — nav labojumu.

Piektā daļa. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātais variants ir iestrādāts.

Sestā daļa — nav variantu... nav labojumu. Līdz ar to 45.pants balsojams kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par 45.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu, balsojam atkārtoti! Lūdzu rezultātu! 43 — par, 3 — pret, 8 — atturas. Pieņemts.

 

A.Berķis. 46.pants — “Nacionālās radio un televīzijas padomes pamatuzdevumi un kompetence”.

Pirmā daļa. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums svītrot deklaratīvos vārdus “nodrošinot vairāku programmu kvalitatīvu uztveršanas iespēju visā valsts teritorijā”.

Otra ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mums ir jābalso sākumā radikālākais. Par svītrošanu. Nē, es atvainojos! Tie ir atšķirīgi. Pēc būtības ir jābalso Demokrātiskās partijas “Saimnieks” variants, par kuru grib izteikties Kreituses kundze. 15 minūtes.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz nogurumu, lūdzu, pievērsiet uzmanību! Nacionālā valsts televīzijas un radio padome nevar noteikt privāto organizāciju attīstības plānu. Tā var noteikt sabiedrisko. Privātā iesniedz pati. Un pēc tā, kā viņa iesniedz, viņai izsniedz arī darbības laika atļauju. Tas arī notiek. Tāpēc izlasiet uzmanīgi, šīs funkcijas, ko mēs uzdodam. Privāto nevar šādā veidā ietekmēt, noteikt viņas attīstību. Nelieciet Nacionālajai padomei strādāt privātās strūktūras vietā! Viņa pati izstrādā savas attīstības plānu. Ieskatieties tekstā tā, lai gan nogurums ir ļoti liels.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

 

E.Inkēns (LC). Man ir tieši tāds pats ieteikums ieskatīties. Jo jautājums šeit ir nevis par pašu privāto raidorganizāciju attīstību, bet par tīklu attīstību. Lai nacionālā koncepcija satur tādu tīklu attīstības koncepciju, kas paredzētu vietu gan sabiedriskajiem, gan arī privātajiem.

Sēdes vadītājs. Vēlas Kreituses kundze otrreiz uzstāties? Lūdzu! Piecas minūtes.

 

I.Kreituse (DPS). Cik es saprotu, mēs apspriežam to, kas ir rakstīts. Inkēna kungs, kur ir rakstīts “privātie tīkli”? Ir “privāto raidorganizāciju attīstība”. Kad būs tīkli, tad balsosim par tīkliem. Šodien mēs balsojam par to, kas ir uzrakstīts. Tāpēc lasām un balsojam par to, kas ir uzrakstīts. Un nemaisīsim iekšā vārdus, kas mums ir galvā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir vēl debatētāji? Berķa kungs, lūdzu, rezumējiet!

 

A.Berķis. Komisijas variantā ir rakstīts, un ieklausieties: “Nacionālā radio un televīzijas padome izstrādā elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju, nodrošinot vairāku programmu kvalitatīvas uztveršanas iespēju visā valsts teritorijā, paredzot gan sabiedrisko, gan privāto raidorganizāciju attīstību.” Es uzskatu, ka tas tomēr ir apmēram tāds uzdevums, kad mēs rakstām, ka ir jāattīsta lauksaimniecība vai rūpniecība. Un neskatoties, vai privātā... Tas ir plašāks jēdziens nekā konkrēta stacija vai kas.

Sēdes vadītājs. Paldies, Berķa kungs! Balsosim par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 10 — par, 24 — pret, 21 — atturas. Nav pieņemts.

Tātad balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu svītrot. Noņem. Paldies! Tātad paliek mums komisijas variants, kas tiek akceptēts.

 

A.Berķis. Otrā daļa. Atbildīgās komisijas ieteikts papildinājums, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” izteiktā redakcija un “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes redakcija, kurā tiek runāts par administratīvo valdi, kas ir jauns jēdziens. Un arī deputātu Rugātes un Putniņa ierosināts variants par administratīvo valdi, kas ir pavisam jauns jēdziens.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad balsojam sākumā par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” variantu, pēc tam — par “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes variantu. (No zāles: “Nav iespējams! Abonentu maksa ir noraidīta!”)

 

A.Berķis. Abonentu maksa ir noraidīta.

Sēdes vadītājs. Jā, atsauc. Kurš atsauc savu... Nē, nu jāatsauc ir, ja priekšlikums ir rakstīts šajā dokumentā. Un, ja viņi nevēlas, lai par to balso, tad tas ir jāatsauc. Lūdzu! Rugātes kundze atsauc. Paldies!

Tātad Demokrātiskā partija... (Starpsauciens no zāles: “Priekšsēdētāj, ir jāliek uz balsošanu!”) Lūdzu, Počas kundze! Nē, Počas kundze debatēs uzstājas.

 

A.Poča (DPS). Jā, es tiešām esmu Demokrātiskās partijas “Saimnieks” biedre, bet šoreiz es pārstāvēšu Finansu ministrijas intereses. Un jāsaka, ka korektāk būtu pieņemt Demokrātiskās partijas “Saimnieks” redakciju. Jo, ja Ministru kabinets apstiprina budžetu un Saeima pēc tam par to arī lemj, tur tiek parādītas arī attiecīgās pozīcijas un attiecīgie projekti, kā tie tiek finansēti. Nevar būt, ka tikai pēc apstiprināšanas lemj par sadalījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad balsojam par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” variantu... Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 44 — par, 4 — pret, 8 — atturas. Pieņemta tātad Demokrātiskās partijas “Saimnieks” redakcijā otrā daļa. Lūdzu, turpinām!

 

A.Berķis. Tālāk trešajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikts svītrojums. Vai komisija uztur šo svītrojumu? Ir atbildīgās komisijas ieteikta jauna redakcija... Pašvaldības komisijas ierosinājums ir iestrādāts.

Ir atbildīgās komisijas variants, ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosināta redakcija, ka Nacionālā radio un televīzijas padome pārvalda sabiedriskās raidorganizācijas, un deputātes Rugātes un “Tēvzemei un brīvībai” ierosinājums , ka Nacionālā radio un televīzijas padome izveido sabiedrisku administratīvu valdi, kas pārrauga Latvijas radio un Latvijas televīzijas darbību administratīvajos un finansu jautājumos.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji uztur balsojumus par saviem?... Lūdzu, Kreituses kundze! Rugātes kundze uztur? Kreituses kundze izteiksies no tribīnes.

 

I.Kreituse (DPS). Es ceru, ka man ir tiesības uzdot jautājumu...

Sēdes vadītājs. Nav!

 

I.Kreituse. Referentam drīkst?

Sēdes vadītājs. Nav! Tādu tiesību jums, Kreituses kundze, nav. Tikai privātā kārtā.

 

I.Kreituse. Tad es teikšu, ka es nesaprotu, kā var būt iestrādāts Pašvaldības komisijas priekšlikums svītrot pantu un tanī pašā laikā likt balsot par panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Kreituses kundze, tā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darīšana.

 

I.Kreituse. Nē, tā darīšana, kas man liek priekšā. Ja viņš man saka, ka ir iestrādāts, un tur ir rakstīts, ka svītrot, bet tanī pašā laikā ir teksts, tad tā nav Pašvaldības komisijas darīšana.

Sēdes vadītājs. Kreituses kundze, jums ir aizrādījums par diskusiju no tribīnes. Un pie tam tas nebija “viņš”, bet godājamais deputāts Berķa kungs. Paldies!

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā pieņemtā šī panta trešās daļas redakcija ir pilnībā svītrota un aizvietota ar pavisam jaunu redakciju, kuru Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav izvērtējusi, un es personīgi piekrītu jaunpiedāvātajai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums izlemts. Lūdzu!

 

A.Berķis. Paldies! Bet tagad tātad ir...

Sēdes vadītājs. Tātad mums tiek uzturēti divi balsojumi — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” un deputātes Rugātes un “Tēvzemei un brīvībai”.

 

A.Berķis. Un te ir šī runa par administratīvo valdi, kas ir pavisam jauns jēdziens, jo pēc mūsu shēmas, kādu visu laiku bija iedomājusies komisija, tajā skaitā sākotnēji arī Rugātes kundze, bija tā, ka šie deviņi cilvēki arī paši strādā, tas ir viņu pastāvīgais darbs, šis darbs padomē, viņi pārvalda valsts kapitāla daļu šajās sabiedriskajās raidorganizācijās, viņi praktiski ir visa rīkotāji un darītāji un viņiem ir kanceleja, kurā ir varbūt kāds jurists, kāds ekonomists, kāds grāmatvedis, kas dara visus tos neatliekamākos darbus. Tagad parādās cita koncepcija, ka šīs Nacionālās padomes locekļi ir nealgoti, tikai padomnieki, bet ir toties izveidota administratīvā valde, kas dara to, ko mēs bijām iedomājušies, ka dara pati padome. Tā ir principiāla atsķirība, un mēs tomēr uzskatām, ka tīri konceptuāli, atbilstoši aizsāktajai koncepcijai, mums ir jāuztur šī padomes ieteiktā shēma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Es domāju, ka ne padomes, bet komisijas, Berķa kungs.

 

A.Berķis. Nu jā, komisijas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad nobalsosim par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājumu, pēc tam par “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes ierosinājumu. Lūdzu balsojumu, un balsojam par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” variantu! Lūdzu rezultātu! 14 — par, 19 — pret, 20 — atturas. Nav pieņemts. Paldies!

Nākamais balsojums par “Tēvzemes un brīvības” frakcijas un deputātes Rugātes ierosinājumu.

 

A.Berķis. Un principā arī par Putniņa kunga ierosinājumu...

Sēdes vadītājs. Mēs varam tikai atsevišķi balsot, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Nu jā, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! 10 — par, 26 — pret, 16 — atturas. Noraidīts.

Godājamie kolēģi! Ņemot vērā situāciju zālē — starpbrīdis 15 minūtes. Un ir arī pusnakts, jauna diena, ar ko arī jūs apsveicu!

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

 

Sēdes vadītājs. Berķa kungs jau nāk tribīnē. Tātad nākamais mums ir...

 

A.Berķis. Mums ir 83. lappuse, 84. un 85. lappuse ar ļoti priecīgu ierosinājumu. Tā kā mēs administratīvo valdi neatzinām un izbalsojām, tad šīs lappuses mums nav jāskata un mēs uzreiz pārejam 85. lappusē pie ceturtās daļas. Padome nosaka... Nacionālā radio un televīzijas padome nosaka nacionālā pasūtījuma pamatnostādnes.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai to labojumu ierosinātāji, kas ir 83. un 84. lappusē, nepastāv uz balsojumu? Noņemti tiek šie ierosinājumi. Paldies!

Tātad 85. lappuse ceturtā daļa ar atzīmi 277. Lūdzu!

 

A.Berķis. Jā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājums svītrot vārdus “nacionālā pasūtījuma ietvaros un slēdz līgumus par tā izpildi”. Mans personīgais viedoklis, ka var piekrist, bet tas ir jāizsver.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ko par šo jautājumu saka Demokrātiskā partija “Saimnieks”? (Zālē atskan balsis, ka neviena no partijas nav.) Ir Staša kungs, kas pārstāv partiju zālē. Netiek noņemts... Mums ir jābalso, godājamie kolēģi! Es atvainojos ļoti, es ļoti atvainojos, mums tik ļoti deputāti mainījās ar partijām un frakcijām, ka es vienkārši sajaucu.

Brūvera kungs uzskata, ka jābalso. Tātad balsojam par ceturto daļu — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājumu. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma!

Lūdzu atkārtotu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Nav pieņemts. 8 — par, 25 — pret, 17 — atturas. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Paliek komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Berķis. Tālāk piektā daļa — atbildīgās komisijas redakcija un cits variants, ko iesaka “Tēvzemei un brīvībai” un deputāti Rugāte un Putniņš.

Sēdes vadītājs. Paldies! Arī Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

A.Berķis. Jā, arī Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Un lietas būtība — vai par apraides atļauju maksā tikai komercradio un komerctelevīzija vai par to maksā arī Nacionālā radio un televīzijas komiteja... nu, vārdu sakot, radio un televīzija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad balsojumus sākam ar “Tēvzemes un brīvības” un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu, pēc tam — Demokrātiskās partijas “Saimnieks”priekšlikums. Lūdzu, balsojam par “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par... Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtotu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Ārkārtas sesijas sēde tiek pārtraukta līdz šodienai pulksten 9 no rīta.

Prezidija paziņojums. Lūdzu!

 

A.Gorbunovs (Saeimas priekšsēdētājs). Godātie deputāti! Mazu uzmanību! Saeimas Prezidijs, pamatojoties uz 34 Saeimas deputātu prasību, ir nolēmis sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju 21. jūlijā pulksten 10 un izsludināt šādu sēdes darba kārtību: “Saeimas lēmuma projekts par rudens sesijas sākšanu ar 1995. gada 20. jūliju.”

Saeimas Prezidijs varēja sasaukt un viņam jāsasauc Saeimas ārkārtas sesija 48 stundu laikā. To Saeimas Prezidijs arī izdara.

Ja mēs runājam par lēmuma projektu, tad lēmuma projekta apspriešana notiks tad, kad tiks atklāta Saeimas ārkārtas sesija 21. jūlijā, tas ir, šodien pulksten 10.00 no rīta. Un 9.00 no rīta, rīt tiks turpināta sēde, kuru pārtrauca sēdes vadītājs, ņemot vērā, ka zālē divreiz nebija kvoruma.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!