Jauni vēstnieki, jauns posms Amerikas Savienoto Valstu un Somijas Republikas attiecībās

Pie Valsts prezidenta — ASV vēstnieks Lerijs Nepers

Vakar, 1.augustā, Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieņēma akreditācijas rakstu no ASV ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Lerija Nepera (1.attēlā pa kreisi).

Akreditācijas ceremonijā vēstnieks pateicās par iespēju pārstāvēt Amerikas tautu un prezidentu mūsu valstī.

Lerija C.Nepera runa

Jūsu ekselence,

esmu no sirds pateicīgs par iespēju iesniegt Jums prezidenta Viljama Džefersona Klintona vēstuli, kurā teikts, ka esmu iecelts par Amerikas Savienoto Valstu vēstnieku Latvijas Republikā. Uzdevums pārstāvēt Amerikas tautu un mūsu prezidentu Jūsu valstī ir īpaši pagodinoši un satraucoši tādēļ, ka prezidents Bils Klintons personīgi ir atbalstījis Latvijas neatkarību kā unikālu iezīmi savā ārpolitikā un savas prezidentūras laikā. Es arī nesu siltus personīgus sveicienus no ASV valsts sekretāra Vorena Kristofera, kurš nesen man atgādināja, cik man te ir laimējies, ka es varu strādāt tik drosmīgā un skaistā valstī kā Latvija.

Prezidenta kungs, šī svinīgā ceremonija godina vēsturisko draudzību starp divām diženām tautām un valstīm. Šīs desmitgades sākumā Latvija pārsteidza pasauli, kad beidzās tās garā, nevardarbīgā un varonīgā cīņā par neatkarības atgūšanu. Kopš brīvības atdzimšanas Latvijā, Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas Republikas izcilās attiecības balstās uz kopīgu uzticēšanos demokrātijai, cilvēktiesībām un likumu varai. Amerikāņus un latviešus vieno ne tikai kopīgas brīvības, bet arī ciešas ģimeniskas un profesionālas saites, ekonomiskā sadarbība un siltas personīgas attiecības starp mūsu līderiem. Kad prezidents pirms gada tikās ar Jums Rīgā, viņš pie Brīvības pieminekļa teica: “Saiknes, kas vieno mūsu valstis, ir nesaraujamas.” Šī gada jūnijā Baltajā namā Klintona kundze un Ulmaņa kundze iedibināja jaunu šo saikņu posmu, svinīgi atklājot jaunu ASV un Latvijas bērnu slimnīcu sadarbības projektu.

Amerikas tauta patiesi apbrīno Latvijas ievērojamos panākumus: sveša armija ir atstājusi Jūsu zemi, latviešu valoda un kultūra atdzimst, privātā uzņēmējdarbība liek pamatus jaunai un ilgstošai labklājībai. Latvija ir iestājusies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, Eiropas Padomē un parakstījusi NATO vienošanos “Partnerattiecības mieram”. Latvijas parakstītais Asociatīvais līgums ar Eiropas Savienību ir vēl viens svarīgs nosacījums Latvijas pilnai integrācijai jaunajā Eiropā. Amerikas Savienotās Valstis noteikti atbalsta Latvijas centienus pilntiesīgi ieņemt savu vietu Rietumu tautu vidū. Pat laikā, kad Amerikas Savienotās Valstis sastopas ar neparedzētām budžeta problēmām, tās pildīs savus solījumus demokrātijas un tirgus ekonomikas reformu atbalstīšanai Latvijā. Mēs turpināsim atbalstīt Latvijas neatkarības un drošības iniciatīvas, tai skaitā Baltijas miera uzturēšanas bataljonu, Skrundas radiolokatora pilnīgu nojaukšanu un celtniecības programmu virsniekiem, kas atstājuši Latviju.

Latvijas panākumi brīvas sabiedrības un pastāvīgu demokrātisku institūciju radīšanā ir bijuši pārsteidzoši un ļoti rosinoši. Pat tagad, kad Jūs risināt pašreizējo banku krīzi, mēs jūtamies droši, ka Latvija neatteiksies no reformu īstenošanas. Amerikas tauta arī apsveic Latvijas ciešo pieturēšanos demokrātijas principiem, tā kā rudenī Jūsu tauta dosies balsot brīvās un taisnīgās jauna parlamenta vēlēšanās. Prezidenta kungs, Jūsu gudrās un tālredzīgās vadības laikā Latvijai ir bijuši lieli panākumi, iesaistot visus tās ļaudis valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī sargājot viņu fundamentālās cilvēktiesības. Kontrasts starp Latvijas pārdomāto politiku un traģisko ceļu, ko izvēlējušās puses ar pretējiem viedokļiem citviet Eiropā, ir dramatisks. Es vēlos Jums šodien apliecināt to, ka Latvija turpinās saņemt ilgstošu atbalstu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kamēr tā realizē savu nosvērto politiku.

Prezidenta kungs, Latvijas tauta ir pārcietusi lielas grūtības šajā gadsimtā. Svešu agresoru okupēti un totalitāra režīma vajāti, Jūs esat dārgi maksājuši par savu patriotismu un brīvības mīlestību. Par spīti tam, latvieši ir neatlaidīgi sargājuši savu savdabīgo valodu, kultūru un vēsturi, un Jūs esat uzvarējuši. Kā Rūdolfs Blaumanis tik daiļrunīgi ir sacījis: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods.”

Prezidenta kungs, trešo reizi šajā gadsimtā Latvijas nākotne ir nesaraujami saistīta ar topošās Eiropas kārtības likteni. Pirmā pasaules kara liktenīgo notikumu rezultātā tapa pirmā Latvijas neatkarīgā valsts. Otrais pasaules karš bija vēl lielāka kataklizma, kuras dēļ Latvija zaudēja neatkarību uz piecdesmit gadiem. Šodien brīvai un demokrātiskai Latvijai ir jāpastāv un jāplaukst mierā un drošībā, lai nodrošinātu stabilu un taisnīgu Eiropu pēc aukstā kara. Man grūti iedomāties svarīgāku un interesantāku uzdevumu kā pārstāvēt Amerikas Savienotās Valstis Latvijā tik vēsturiskās krustcelēs. Ar lielu atbildības izjūtu es apliecinu savu gatavību strādāt ar Jums un Jūsu valdību nākamajos gados.

Latvijas Valsts prezidents savukārt apsveica vēstnieku, stājoties šajā amatā.

Gunta Ulmaņa runa

Apsveicu Jūs, vēstnieka kungs, kā Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.

Pateicos par sveicieniem no prezidenta Klintona. Vēlos nodot arī sveicienus prezidentam Klintonam un Hilarijai Klintonei no manas kundzes un manis.

ASV ir sniegusi konkrētu atbalstu Latvijas neatkarībai. Pati prezidenta Klintona vizīte ir arī bijis šāds atbalsts. Apliecinājums tam ir arī divpusējo attiecību nostiprināšanās. No visiem līgumiem, ko Latvija noslēgusi, līgumiem ar Krieviju parakstīšanā un izpildē Amerikas Savienotajām Valstīm ir ievērojama loma.

ASV ir bijusi viskonsekventākā Latvijas de iure valstiskuma atbalstītāja un uzturētāja 50 okupācijas gadus. Šī nostāja Latvijas valstiskuma atjaunošanā ir spēlējusi būtisku lomu, pateicoties tai, mēs lielā mērā varam šodien runāt par Latvijas Republikas valstisko pārmantojamību. Ņoti svarīgi, lai tas, kas ar šo pili notika 1940. gadā, nekad vairs neatkārtotos.

Valstiskās neatkarības atgūšanas laika sajūsmu Latvijā ir nomainījusi realitāte, pie kuras daudziem tās iedzīvotājiem ir grūti pierast. Bet reāli domājoši cilvēki, manuprāt, rēķinās ar grūtībām, kas raksturīgas visām pārejas perioda valstīm. Sakārtošanās ir atbildīgs laiks, kad tiek pārbaudīts ikviena godaprāts, sākot ar ierindas cilvēku un beidzot ar valsts vadītāju.

Latvijā izsenis dzīvojuši dažādu tautību cilvēki, bet vēl nekad uz šīs zemes nav bijusi tāda situācija, kad latvieši paši savā zemē draud pārvērsties par mazākumu. Iemesli tam, vēstnieka kungs, manuprāt, Jums ir tikpat labi zināmi kā man. Man rūp, lai cilvēki, kam Latvija ir un kas Latviju uzskata par savu dzimteni, šeit justos labi, varētu attīstīt savas radošās potences. Latvija ir Latvija, latviešu tauta ir nesusi lielus upurus, lai tai būtu sava valsts.

Mēs balstāmies uz nostāju, kas bija izteikta 1918. gada 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas aktā: “... visi pilsoņi bez tautību atšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautu tiesības Latvijā būs nodrošinātas. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs apspiešanas un netaisnības...” Pavisam nesen mūsu valstī ir sācies iedzīvotāju naturalizācijas process. Uzskatām to par ļoti svarīgu notikumu.

Viena no mūsu valsts īpatnībām ir tā, ka vēsture mūsos dzīvo arī šodien. Mēs vēl aizvien daudz ko salīdzinām ar divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem, kas, protams, nevar tikt vērtēts viennozīmīgi. Mēs daudz ko no tā laika varam mācīties, lai savas valsts šodienu un rītdienu veidotu atbilstoši visām civilizēto demokrātisko tiesisko valstu normām.

Pie svarīgākajiem uzdevumiem pieskaitāmi likumdošanas sakārtošana, un tagad arī saskaņošana ar Eiropas Savienības likumdošanu, saimniecības pārkārtošana uz brīvā tirgus principiem, stabilas ekonomikas, banku sistēmas izveidošana.

Ikvienai valstij tās pastāvēšanai būtiska ir drošība un tās garantijas jautājums. Mēs saprotam, cik svarīga ir aktīva reāla ārpolitika šajā jomā. Mēs nevaram vēlamo pieņemt par esošo. Reālpolitikas diktēto noteikumu ietvaros jāatrod vilabākais, vislielāko drošību garantējošais risinājums.

Mēs, vēstnieka kungs, risinām savus mājas uzdevumus, kaut arī varbūt ne ar vislabākajām sekmēm. Un es atļaujos izteikt cerību, ka Jūs, vēstnieka kungs, no savas valsts puses palīdzēsiet mums risināt tos, kuri tieši no mums nav atkarīgi.

Vēlreiz apsveicu Jūs kā Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un novēlu panākumus Jūsu darbā!

Pēc akreditācijas ceremonijas Latvijas Valsts prezidenta sarunā ar jauno ASV vēstnieku Latvijā apsprieda LR un ASV savstarpējās attiecības un to perspektīvas. Sarunas gaitā Guntis Ulmanis informēja par savu darba plānu šim gadam, kā arī kontekstā ar vēstnieka latviešu valodas prasmi — par valodas apgūšanas problēmām Latvijā. Sarunas nobeigumā abas puses vienojās par atkārtotu tikšanos septembrī.

Valsts prezidenta preses dienests,
E.P.

Preses konferencē

Pēc sarunas ar Valsts prezidentu notika preses konference. Jaunais ASV vēstnieks ar žurnālistiem runāja latviešu valodā. L.Nepers žurnālistiem paskaidroja, ka viņš jau pērn augustā, uzzinot, ka vajadzēs strādāt Latvijā, sācis mācīties latviešu valodu.

Par savu sarunu ar Gunti Ulmani viņš sacīja: “Es piekrītu tam, ka attiecības starp ASV un Latviju bijušas lieliskas.” Lerijs Nepers piebida, ka ASV puse tās grib vēl tālāk uzlabot un paplašināt. “Es domāju, ka attiecības starp Latviju un ASV balstās uz stingriem pamatiem,” teica vēstnieks. “Tie ir demokrātija, cilvēka tiesības un likuma vara. Domāju, ka mums ir kopīgi mērķi — atbalstīt Latvijas neatkarību, suverenitāti un Latvijas demokrātijas un tirgus ekonomikas reformas. Paātrināt Latvijas integrēšanos Rietumu ekonomikas, politikas, drošības struktūrās un uzlabot mūsu sadarbību cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību,” tā Lerijs Nepers raksturoja viņam uzticēto misiju, uzskatot to par patiešām pagodinošu.

Atbildot uz “LV” jautājumu, vai jau savos agrākajos diplomāta darba gados Maskavā Lerijs Nepers ir ieguvis arī kādu informāciju par Latviju un vai tā sekmējusi viņa viedokļa veidošanos par mūsu tolaik okupēto valsti, ASV vēstnieks teica:

“Kā zināms, visu Latvijas okupācijas laiku, tas bija aukstā kara periodā, ASV nekad nav atzinušas Latvijas okupāciju. Savienotās Valstis allaž atbalstījušas Latvijas neatkarību un suverenitāti. Mūsu mērķis tagad ir attīstīt tālāk mūsu attiecības. Šādu viedokli veidojusi arī mana pieredze ne tikai Amerikas diplomāta darbā Maskavā, bet arī manos darba gados ASV Valsts departamentā. Es personīgi zinu, ka mūsu valsts sekretārs Vorens Kristofers un mūsu prezidents Bils Klintons ir atbalstījuši un arī turpmāk atbalstīs Latvijas neatkarību.”

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 1. augustā, pie Saeimas priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova akreditācijas vizītē bija ieradies jaunais ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers, kas, gatavodamies darbam mūsu valstī, gadu bija mācījies latviešu valodu, un līdz ar to saruna ar Saeimas priekšsēdētāju notika latviešu valodā (3.attēlā pa kreisi).

Tā kā vēstnieks darbu uzsāk priekšvēlēšanu laikā, tad Saeimas priekšsēdētājs viņu informēja par likumdošanas darbu, kas veikts sakārtojot vēlēšanu likumu paketi, kā arī izskaidroja vēlēšanu sistēmu Latvijas Republikā un diskusiju, kas šajā jautājumā risinājās Saeimā. A.Gorbunovs uzsvēra, ka šajā saspringtajā reformu laikā, kā arī partiju veidošanās un nostabilizēšanās laikā, proporcionālā vēlēšanu sistēma ir vispiemērotākā. Runājot par darbu 5. Saeimā, viņš atzina: nozīmīga loma stabilitātes nodrošināšanā valstī ir tam, ka Latvijā ir mazākuma valdība, kurai jārēķinās ar opozīcijas viedokli.

Tikšanās laikā tika runāts arī par Latvijas Republikas un ASV sadarbību. Jaunais ASV vēstnieks L.Nepers pauda viedokli, ka Latvijā nepieciešams radīt labvēlīgāku klimatu investīciju piesaistei no ASV, kā arī uzlabot abu valstu kontaktus drošības jautājumos.

Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs atzinīgi novērtēja līdzšinējo LR Saeimas un ASV Kongresa sadarbību.

Vakar, 1. augustā, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās arī ar Itālijas vēstnieku Latvijā Uberto Pestalocu (4.attēlā pa labi). Vēstnieks informēja, ka Eiropas Savienībā sākusies Spānijas prezidentūra un līdz ar to Latvijā Spānijas prezidentūru pārstāvēs Itālijas vēstnieks. U. Pestaloca iepazīstināja Saeimas priekšsēdētāju ar galvenajām Spānijas prezidentūras prioritātēm Eiropas Savienībā. Viena no tām ir gatavošanās starpvaldību konferencei.

Saeimas ziņu dienests

Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers

Lerijs Nepers dzimis 1947.gada 27.novembrī Sanantonio, Teksasas štatā. Bakalaura grādu viņš ieguva 1969.gadā Teksasas universitātē un maģistra grādu 1974. gadā Virdžīnijas universitātē. L.Nepers dienēja ASV armijā no 1969. līdz 1972.gadam.

Iestājoties diplomātiskajā dienestā 1974.gadā, L.Nepers strādāja ASV vēstniecībā Maskavā kā vicekonsuls. Pēc tam viņš bija Gaboronē, Botsvānā, kā atbildīgais par politiskajiem jautājumiem un atkal Maskavā. Vašingtonā L.Nepers strādāja ASV Valsts departamenta Padomju Savienības un Dienvidāfrikas lietu nodaļās. No 1989.gada līdz 1991.gadam L.Nepers strādāja Bukarestē, Rumānijā, par pilnvaroto lietvedi un misijas vadītāja vietnieku. No 1989. līdz 1994.gadam L.Nepers vadīja ASV Valsts departamenta Padomju Savienības lietu nodaļu, pārveidojot to par Neatkarīgo valstu savienības lietu nodaļu pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Šajā laikā arī tika nodibinātas diplomātiskās attiecības ar katru jauno neatkarīgo valsti un atvērtas vēstniecības katrā galvaspilsētā. L.Nepers mācījās latviešu valodu Nacionālā ārlietu apmācību centrā Arlingtonā, Virdžīnijas štatā.

Viņš runā krievu, rumāņu un latviešu valodā. L.Nepers un viņa sieva Merija dzīvo Springfīldā, Virdžīnijas štatā. Nepera kundze ir skolotāja. Viņiem ir divi dēli: Dāvids ir 23 gadus vecs, Roberts — 17.